| Library / Tipiṭaka / तिपिटक • Tipiṭaka / कङ्खावितरणी-अभिनव-टीका • Kaṅkhāvitaraṇī-abhinava-ṭīkā |
१३. कुलदूसकसिक्खापदवण्णना
13. Kuladūsakasikkhāpadavaṇṇanā
नगरस्सापि गामविसेसत्ता इध गामग्गहणेनेव नगरम्पि गहितन्ति आह ‘‘नगरम्पि गामे अन्तोगधमेवा’’ति, वा-सद्देन वा अनुत्तविकप्पत्थेन गहणन्ति एवं वुत्तं। एत्थ च अपाकारपरिक्खेपो सापणो निगमो, सपाकारापणं नगरं, तंतंविपरीतो गामोति इमेसं तिण्णं विसेसो दट्ठब्बो। कुलानि दूसेतीति खत्तियब्राह्मणवेस्ससुद्दवसेन चत्तारि कुलानि विकारं आपादेति। दूसेन्तो च न असुचिकद्दमादीहि दूसेति, अथ खो अत्तनो दुप्पटिपत्तिया तेसं पसादं विनासेति। तेनाह ‘‘पुप्फदानादीही’’तिआदि। तत्थ हरित्वा वा हरापेत्वा वा पक्कोसित्वा वा पक्कोसापेत्वा वा सयं वा उपगतानं (पारा॰ अट्ठ॰ २.४३६-४३७) यस्स कस्सचि अत्तनो सन्तकस्स पुप्फस्स कुलसङ्गहत्थाय दानं पुप्फदानं, तं आदि येसं ते पुप्फदानादयो, तेहि पुप्फदानादीहि। आदिसद्देन (पारा॰ ४३७) फलदानचुण्णमत्तिकादन्तकट्ठवेळुवेज्जिकाजङ्घपेसनिकानं गहणं। सद्धं विनासेन्तोति तथा अकरोन्तेसु अञ्ञेसु पेसलेसु भिक्खूसु अप्पसादं अदस्सनं गमेन्तो। पुप्फदानादीहि च तेहि कतसङ्गहेहि अञ्ञे पेसले तथा अकरोन्ते ते मनुस्सा इस्सन्ति न अल्लीयन्तीति सो तेसं पसादं विनासेति नामाति दट्ठब्बं। पापका समाचाराति बुद्धप्पटिकुट्ठत्ता लामका समाचारा । ते पन यस्मा कुलसङ्गहत्थं मालावच्छरोपनादयो इध अधिप्पेता, तस्मा ‘‘मालावच्छरोपनादयो’’ति वुत्तं। आरामादीनमत्थाय पन कप्पियवोहारादीहि रोपापनादिकं वट्टति। तत्थ मालावच्छन्ति तरुणपुप्फरुक्खं। तरुणका हि पुप्फरुक्खापि पुप्फगच्छापि ‘‘मालावच्छा’’त्वेव वुच्चन्ति, तस्स रोपनं मालावच्छरोपनं, तं आदि येसं ते मालावच्छरोपनादयो। आदिसद्देन चेत्थ रोपापनसिञ्चनसिञ्चापनओचिननओचिनापनगन्थनगन्थापनानं गहणं।
Nagarassāpi gāmavisesattā idha gāmaggahaṇeneva nagarampi gahitanti āha ‘‘nagarampi gāme antogadhamevā’’ti, vā-saddena vā anuttavikappatthena gahaṇanti evaṃ vuttaṃ. Ettha ca apākāraparikkhepo sāpaṇo nigamo, sapākārāpaṇaṃ nagaraṃ, taṃtaṃviparīto gāmoti imesaṃ tiṇṇaṃ viseso daṭṭhabbo. Kulāni dūsetīti khattiyabrāhmaṇavessasuddavasena cattāri kulāni vikāraṃ āpādeti. Dūsento ca na asucikaddamādīhi dūseti, atha kho attano duppaṭipattiyā tesaṃ pasādaṃ vināseti. Tenāha ‘‘pupphadānādīhī’’tiādi. Tattha haritvā vā harāpetvā vā pakkositvā vā pakkosāpetvā vā sayaṃ vā upagatānaṃ (pārā. aṭṭha. 2.436-437) yassa kassaci attano santakassa pupphassa kulasaṅgahatthāya dānaṃ pupphadānaṃ, taṃ ādi yesaṃ te pupphadānādayo, tehi pupphadānādīhi. Ādisaddena (pārā. 437) phaladānacuṇṇamattikādantakaṭṭhaveḷuvejjikājaṅghapesanikānaṃ gahaṇaṃ. Saddhaṃ vināsentoti tathā akarontesu aññesu pesalesu bhikkhūsu appasādaṃ adassanaṃ gamento. Pupphadānādīhi ca tehi katasaṅgahehi aññe pesale tathā akaronte te manussā issanti na allīyantīti so tesaṃ pasādaṃ vināseti nāmāti daṭṭhabbaṃ. Pāpakā samācārāti buddhappaṭikuṭṭhattā lāmakā samācārā . Te pana yasmā kulasaṅgahatthaṃ mālāvaccharopanādayo idha adhippetā, tasmā ‘‘mālāvaccharopanādayo’’ti vuttaṃ. Ārāmādīnamatthāya pana kappiyavohārādīhi ropāpanādikaṃ vaṭṭati. Tattha mālāvacchanti taruṇapuppharukkhaṃ. Taruṇakā hi puppharukkhāpi pupphagacchāpi ‘‘mālāvacchā’’tveva vuccanti, tassa ropanaṃ mālāvaccharopanaṃ, taṃ ādi yesaṃ te mālāvaccharopanādayo. Ādisaddena cettha ropāpanasiñcanasiñcāpanaocinanaocināpanaganthanaganthāpanānaṃ gahaṇaṃ.
मातिकायं दिस्सन्तीति ये पच्चक्खतो पस्सन्ति, तेहि दिस्सन्ति। सुय्यन्तीति ये परतो सुणन्ति, तेहि सोतद्वारेन सुत्वा उपधारीयन्ति। दुट्ठानीति दूसितानि। अलं ते इध वासेनाति तव इध वासेन अलं, मा इध तव वासो होतूति अत्थो। वारणत्थो हि इध अलं-सद्दो। पब्बाजनीयकम्मकतोति चोदेत्वा सारेत्वा आपत्तिं आरोपेत्वा ‘‘सुणातु मे, भन्ते, सङ्घो, इमे अस्सजिपुनब्बसुका’’तिआदिना (पारा॰ ४३४) पदभाजने वुत्ताय ञत्तिचतुत्थकम्मवाचाय कतपब्बाजनीयकम्मो। यस्मिञ्च विहारे वसतीति गामतो बहिविहारमाह। नेव तस्मिं गामे…पे॰… चरितुं लभतीति सचेपि गामो वा निगमो वा द्वादसयोजनपरमो होति, तियोजनपरमो च विहारो होति, नेव तस्मिं गामे वा निगमे वा पिण्डाय चरितुं लभति, न विहारे वसितुं। तस्मिं विहारे वसन्तेन सामन्तगामेपि पिण्डाय न चरितब्बं, सामन्तविहारेपि वसन्तेन तस्मिं गामे पिण्डाय न चरितब्बं। सामन्तविहारे वसन्तेन पन सामन्तगामे चरितुं वट्टति। आपज्जितब्बा आपत्तियोति कुलसङ्गहत्थं अत्तनो सन्तकदाने दुक्कटं, इस्सरवताय सङ्घसन्तकदाने थुल्लच्चयं, पसय्ह दाने पाराजिकन्ति इमा आपत्तियो। मातिकायं ‘‘पक्कमता यस्मा’’ति पब्बाजनीयकम्मकतस्स वत्तवसेन वुत्तं। आदिम्हि पन पब्बाजनीयकम्मवसेन दट्ठब्बं। अस्सजिपुनब्बसुकेति अस्सजिञ्चेव पुनब्बसुकञ्च।
Mātikāyaṃ dissantīti ye paccakkhato passanti, tehi dissanti. Suyyantīti ye parato suṇanti, tehi sotadvārena sutvā upadhārīyanti. Duṭṭhānīti dūsitāni. Alaṃ te idha vāsenāti tava idha vāsena alaṃ, mā idha tava vāso hotūti attho. Vāraṇattho hi idha alaṃ-saddo. Pabbājanīyakammakatoti codetvā sāretvā āpattiṃ āropetvā ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ime assajipunabbasukā’’tiādinā (pārā. 434) padabhājane vuttāya ñatticatutthakammavācāya katapabbājanīyakammo. Yasmiñca vihāre vasatīti gāmato bahivihāramāha. Neva tasmiṃ gāme…pe… carituṃ labhatīti sacepi gāmo vā nigamo vā dvādasayojanaparamo hoti, tiyojanaparamo ca vihāro hoti, neva tasmiṃ gāme vā nigame vā piṇḍāya carituṃ labhati, na vihāre vasituṃ. Tasmiṃ vihāre vasantena sāmantagāmepi piṇḍāya na caritabbaṃ, sāmantavihārepi vasantena tasmiṃ gāme piṇḍāya na caritabbaṃ. Sāmantavihāre vasantena pana sāmantagāme carituṃ vaṭṭati. Āpajjitabbā āpattiyoti kulasaṅgahatthaṃ attano santakadāne dukkaṭaṃ, issaravatāya saṅghasantakadāne thullaccayaṃ, pasayha dāne pārājikanti imā āpattiyo. Mātikāyaṃ ‘‘pakkamatā yasmā’’ti pabbājanīyakammakatassa vattavasena vuttaṃ. Ādimhi pana pabbājanīyakammavasena daṭṭhabbaṃ. Assajipunabbasuketi assajiñceva punabbasukañca.
कुलदूसकसिक्खापदवण्णना निट्ठिता।
Kuladūsakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.
