| Library / Tipiṭaka / তিপিটক • Tipiṭaka / জাতক-অট্ঠকথা • Jātaka-aṭṭhakathā |
[৩১২] ২. কস্সপমন্দিযজাতকৰণ্ণনা
[312] 2. Kassapamandiyajātakavaṇṇanā
অপি কস্সপ মন্দিযাতি ইদং সত্থা জেতৰনে ৰিহরন্তো একং মহল্লকভিক্খুং আরব্ভ কথেসি। সাৰত্থিযং কিরেকো কুলপুত্তো কামেসু আদীনৰং দিস্ৰা সত্থু সন্তিকে পব্বজিত্ৰা কম্মট্ঠানে অনুযুত্তো ন চিরস্সেৰ অরহত্তং পাপুণি। তস্স অপরভাগে মাতা কালমকাসি। সো মাতু অচ্চযেন পিতরঞ্চ কনিট্ঠভাতরঞ্চ পব্বাজেত্ৰা জেতৰনে ৰসিত্ৰা ৰস্সূপনাযিকসমযে চীৰরপচ্চযস্স সুলভতং সুত্ৰা একং গামকাৰাসং গন্ত্ৰা তযোপি তত্থেৰ ৰস্সং উপগন্ত্ৰা ৰুত্থৰস্সা জেতৰনমেৰ আগমংসু। দহরভিক্খু জেতৰনস্স আসন্নট্ঠানে ‘‘সামণের ত্ৰং থেরং ৰিস্সামেত্ৰা আনেয্যাসি, অহং পুরেতরং গন্ত্ৰা পরিৰেণং পটিজগ্গিস্সামী’’তি জেতৰনং পাৰিসি। মহল্লকত্থেরো সণিকং আগচ্ছতি। সামণেরো পুনপ্পুনং সীসেন উপ্পীল়েন্তো ৰিয ‘‘গচ্ছ, ভন্তে, গচ্ছ, ভন্তে’’তি তং বলক্কারেন নেতি। থেরো ‘‘ত্ৰং মং অত্তনো ৰসং আনেসী’’তি পুন নিৰত্তিত্ৰা কোটিতো পট্ঠায আগচ্ছতি। তেসং এৰং অঞ্ঞমঞ্ঞং কলহং করোন্তানঞ্ঞেৰ সূরিযো অত্থঙ্গতো, অন্ধকারো জাতো।
Apikassapa mandiyāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ mahallakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kireko kulaputto kāmesu ādīnavaṃ disvā satthu santike pabbajitvā kammaṭṭhāne anuyutto na cirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tassa aparabhāge mātā kālamakāsi. So mātu accayena pitarañca kaniṭṭhabhātarañca pabbājetvā jetavane vasitvā vassūpanāyikasamaye cīvarapaccayassa sulabhataṃ sutvā ekaṃ gāmakāvāsaṃ gantvā tayopi tattheva vassaṃ upagantvā vutthavassā jetavanameva āgamaṃsu. Daharabhikkhu jetavanassa āsannaṭṭhāne ‘‘sāmaṇera tvaṃ theraṃ vissāmetvā āneyyāsi, ahaṃ puretaraṃ gantvā pariveṇaṃ paṭijaggissāmī’’ti jetavanaṃ pāvisi. Mahallakatthero saṇikaṃ āgacchati. Sāmaṇero punappunaṃ sīsena uppīḷento viya ‘‘gaccha, bhante, gaccha, bhante’’ti taṃ balakkārena neti. Thero ‘‘tvaṃ maṃ attano vasaṃ ānesī’’ti puna nivattitvā koṭito paṭṭhāya āgacchati. Tesaṃ evaṃ aññamaññaṃ kalahaṃ karontānaññeva sūriyo atthaṅgato, andhakāro jāto.
ইতরোপি পরিৰেণং সম্মজ্জিত্ৰা উদকং উপট্ঠপেত্ৰা তেসং আগমনং অপস্সন্তো উক্কং গহেত্ৰা পচ্চুগ্গমনং কত্ৰা তে আগচ্ছন্তে দিস্ৰা ‘‘কিং চিরাযিত্থা’’তি পুচ্ছি। মহল্লকো তং কারণং কথেসি। সো তে দ্ৰেপি ৰিস্সামেত্ৰা সণিকং আনেসি। তং দিৰসং বুদ্ধুপট্ঠানস্স ওকাসং ন লভি। অথ নং দুতিযদিৰসে বুদ্ধুপট্ঠানং আগন্ত্ৰা ৰন্দিত্ৰা নিসিন্নং সত্থা ‘‘কদা আগতোসী’’তি পুচ্ছি। ‘‘হিয্যো, ভন্তে’’তি। ‘‘হিয্যো আগন্ত্ৰা অজ্জ বুদ্ধুপট্ঠানং করোসী’’তি? সো ‘‘আম, ভন্তে’’তি ৰত্ৰা তং কারণং আচিক্খি। সত্থা মহল্লকং গরহিত্ৰা ‘‘ন এস ইদানেৰ এৰরূপং কম্মং করোতি, পুব্বেপি অকাসি। ইদানি পন তেন ত্ৰং কিলমিতো, পুব্বেপি পণ্ডিতে কিলমেসী’’তি ৰত্ৰা তেন যাচিতো অতীতং আহরি।
Itaropi pariveṇaṃ sammajjitvā udakaṃ upaṭṭhapetvā tesaṃ āgamanaṃ apassanto ukkaṃ gahetvā paccuggamanaṃ katvā te āgacchante disvā ‘‘kiṃ cirāyitthā’’ti pucchi. Mahallako taṃ kāraṇaṃ kathesi. So te dvepi vissāmetvā saṇikaṃ ānesi. Taṃ divasaṃ buddhupaṭṭhānassa okāsaṃ na labhi. Atha naṃ dutiyadivase buddhupaṭṭhānaṃ āgantvā vanditvā nisinnaṃ satthā ‘‘kadā āgatosī’’ti pucchi. ‘‘Hiyyo, bhante’’ti. ‘‘Hiyyo āgantvā ajja buddhupaṭṭhānaṃ karosī’’ti? So ‘‘āma, bhante’’ti vatvā taṃ kāraṇaṃ ācikkhi. Satthā mahallakaṃ garahitvā ‘‘na esa idāneva evarūpaṃ kammaṃ karoti, pubbepi akāsi. Idāni pana tena tvaṃ kilamito, pubbepi paṇḍite kilamesī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
অতীতে বারাণসিযং ব্রহ্মদত্তে রজ্জং কারেন্তে বোধিসত্তো কাসিনিগমে ব্রাহ্মণকুলে নিব্বত্তি। তস্স ৰযপ্পত্তকালে মাতা কালমকাসি। সো মাতু সরীরকিচ্চং কত্ৰা মাসদ্ধমাসচ্চযেন ঘরে ৰিজ্জমানং ধনং দানং দত্ৰা পিতরঞ্চ কনিট্ঠভাতরঞ্চ গহেত্ৰা হিমৰন্তপদেসে দেৰদত্তিযং ৰক্কলং গহেত্ৰা ইসিপব্বজ্জং পব্বজিত্ৰা উঞ্ছাচরিযায ৰনমূলফলাফলেহি যাপেন্তো রমণীযে ৰনসণ্ডে ৰসি। হিমৰন্তে পন ৰস্সকালে অচ্ছিন্নধারে দেৰে ৰস্সন্তে ন সক্কা হোতি কন্দমূলং খণিতুং, ফলানি চ পণ্ণানি চ পতন্তি। তাপসা যেভুয্যেন হিমৰন্ততো নিক্খমিত্ৰা মনুস্সপথে ৰসন্তি। তদা বোধিসত্তো পিতরঞ্চ কনিট্ঠভাতরঞ্চ গহেত্ৰা মনুস্সপথে ৰসিত্ৰা পুন হিমৰন্তে পুপ্ফিতফলিতে তে উভোপি গহেত্ৰা হিমৰন্তে অত্তনো অস্সমপদং আগচ্ছন্তো অস্সমস্সাৰিদূরে সূরিযে অত্থঙ্গতে ‘‘তুম্হে সণিকং আগচ্ছেয্যাথ, অহং পুরতো গন্ত্ৰা অস্সমং পটিজগ্গিস্সামী’’তি ৰত্ৰা তে ওহায গতো। খুদ্দকতাপসো পিতরা সদ্ধিং সণিকং গচ্ছন্তো তং কটিপ্পদেসে সীসেন উপ্পীল়েন্তো ৰিয গচ্ছ গচ্ছাতি তং বলক্কারেন নেতি। মহল্লকো ‘‘ত্ৰং মং অত্তনো রুচিযা আনেসী’’তি পটিনিৰত্তিত্ৰা কোটিতো পট্ঠায আগচ্ছতি। এৰং তেসং কলহং করোন্তানঞ্ঞেৰ অন্ধকারো অহোসি।
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsinigame brāhmaṇakule nibbatti. Tassa vayappattakāle mātā kālamakāsi. So mātu sarīrakiccaṃ katvā māsaddhamāsaccayena ghare vijjamānaṃ dhanaṃ dānaṃ datvā pitarañca kaniṭṭhabhātarañca gahetvā himavantapadese devadattiyaṃ vakkalaṃ gahetvā isipabbajjaṃ pabbajitvā uñchācariyāya vanamūlaphalāphalehi yāpento ramaṇīye vanasaṇḍe vasi. Himavante pana vassakāle acchinnadhāre deve vassante na sakkā hoti kandamūlaṃ khaṇituṃ, phalāni ca paṇṇāni ca patanti. Tāpasā yebhuyyena himavantato nikkhamitvā manussapathe vasanti. Tadā bodhisatto pitarañca kaniṭṭhabhātarañca gahetvā manussapathe vasitvā puna himavante pupphitaphalite te ubhopi gahetvā himavante attano assamapadaṃ āgacchanto assamassāvidūre sūriye atthaṅgate ‘‘tumhe saṇikaṃ āgaccheyyātha, ahaṃ purato gantvā assamaṃ paṭijaggissāmī’’ti vatvā te ohāya gato. Khuddakatāpaso pitarā saddhiṃ saṇikaṃ gacchanto taṃ kaṭippadese sīsena uppīḷento viya gaccha gacchāti taṃ balakkārena neti. Mahallako ‘‘tvaṃ maṃ attano ruciyā ānesī’’ti paṭinivattitvā koṭito paṭṭhāya āgacchati. Evaṃ tesaṃ kalahaṃ karontānaññeva andhakāro ahosi.
বোধিসত্তোপি পণ্ণসালং সম্মজ্জিত্ৰা উদকং উপট্ঠপেত্ৰা উক্কমাদায পটিপথং আগচ্ছন্তো তে দিস্ৰা ‘‘এত্তকং কালং কিং করিত্থা’’তি আহ। খুদ্দকতাপসো পিতরা কতকারণং কথেসি। বোধিসত্তো উভোপি তে সণিকং নেত্ৰা পরিক্খারং পটিসামেত্ৰা পিতরং ন্হাপেত্ৰা পাদধোৰনপিট্ঠিসম্বাহনাদীনি কত্ৰা অঙ্গারকপল্লং উপট্ঠপেত্ৰা পটিপ্পস্সদ্ধকিলমথং পিতরং উপনিসীদিত্ৰা ‘‘তাত, তরুণদারকা নাম মত্তিকাভাজনসদিসা মুহুত্তনেৰ ভিজ্জন্তি , সকিং ভিন্নকালতো পট্ঠায পুন ন সক্কা হোন্তি ঘটেতুং, তে অক্কোসন্তাপি পরিভাসন্তাপি মহল্লকেহি অধিৰাসেতব্বা’’তি ৰত্ৰা পিতরং ওৰদন্তো ইমা গাথা অভাসি –
Bodhisattopi paṇṇasālaṃ sammajjitvā udakaṃ upaṭṭhapetvā ukkamādāya paṭipathaṃ āgacchanto te disvā ‘‘ettakaṃ kālaṃ kiṃ karitthā’’ti āha. Khuddakatāpaso pitarā katakāraṇaṃ kathesi. Bodhisatto ubhopi te saṇikaṃ netvā parikkhāraṃ paṭisāmetvā pitaraṃ nhāpetvā pādadhovanapiṭṭhisambāhanādīni katvā aṅgārakapallaṃ upaṭṭhapetvā paṭippassaddhakilamathaṃ pitaraṃ upanisīditvā ‘‘tāta, taruṇadārakā nāma mattikābhājanasadisā muhuttaneva bhijjanti , sakiṃ bhinnakālato paṭṭhāya puna na sakkā honti ghaṭetuṃ, te akkosantāpi paribhāsantāpi mahallakehi adhivāsetabbā’’ti vatvā pitaraṃ ovadanto imā gāthā abhāsi –
৪৫.
45.
‘‘অপি কস্সপ মন্দিযা, যুৰা সপতি হন্তি ৰা।
‘‘Api kassapa mandiyā, yuvā sapati hanti vā;
সব্বং তং খমতে ধীরো, পণ্ডিতো তং তিতিক্খতি॥
Sabbaṃ taṃ khamate dhīro, paṇḍito taṃ titikkhati.
৪৬.
46.
‘‘সচেপি সন্তো ৰিৰদন্তি, খিপ্পং সন্তীযরে পুন।
‘‘Sacepi santo vivadanti, khippaṃ santīyare puna;
বালা পত্তাৰ ভিজ্জন্তি, ন তে সমথমজ্ঝগূ॥
Bālā pattāva bhijjanti, na te samathamajjhagū.
৪৭.
47.
‘‘এতে ভিয্যো সমাযন্তি, সন্ধি তেসং ন জীরতি।
‘‘Ete bhiyyo samāyanti, sandhi tesaṃ na jīrati;
যো চাধিপন্নং জানাতি, যো চ জানাতি দেসনং॥
Yo cādhipannaṃ jānāti, yo ca jānāti desanaṃ.
৪৮.
48.
‘‘এসো হি উত্তরিতরো, ভারৰহো ধুরদ্ধরো।
‘‘Eso hi uttaritaro, bhāravaho dhuraddharo;
যো পরেসাধিপন্নানং, সযং সন্ধাতুমরহতী’’তি॥
Yo paresādhipannānaṃ, sayaṃ sandhātumarahatī’’ti.
তত্থ কস্সপাতি পিতরং নামেনালপতি। মন্দিযাতি মন্দীভাৰেন তরুণতায। যুৰা সপতি হন্তি ৰাতি তরুণদারকো অক্কোসতিপি পহরতিপি। ধীরোতি ধিক্কতপাপো, ধী ৰা ৰুচ্চতি পঞ্ঞা, তায সমন্নাগতোতিপি অত্থো। ইতরং পন ইমস্সেৰ ৰেৰচনং। উভযেনাপি সব্বং তং বালদারকেহি কতং অপরাধং মহল্লকো ধীরো পণ্ডিতো সহতি তিতিক্খতীতি দস্সেতি।
Tattha kassapāti pitaraṃ nāmenālapati. Mandiyāti mandībhāvena taruṇatāya. Yuvā sapati hanti vāti taruṇadārako akkosatipi paharatipi. Dhīroti dhikkatapāpo, dhī vā vuccati paññā, tāya samannāgatotipi attho. Itaraṃ pana imasseva vevacanaṃ. Ubhayenāpi sabbaṃ taṃ bāladārakehi kataṃ aparādhaṃ mahallako dhīro paṇḍito sahati titikkhatīti dasseti.
সন্ধীযরেতি পুন মিত্তভাৰেন সন্ধীযন্তি ঘটীযন্তি। বালা পত্তাৰাতি বালকা পন মত্তিকাপত্তাৰ ভিজ্জন্তি। ন তে সমথমজ্ঝগূতি তে বালকা অপ্পমত্তকম্পি ৰিৰাদং কত্ৰা ৰেরূপসমনং ন ৰিন্দন্তি নাধিগচ্ছন্তি। এতে ভিয্যোতি এতে দ্ৰে জনা ভিন্নাপি পুন সমাগচ্ছন্তি। সন্ধীতি মিত্তসন্ধি। তেসন্তি তেসঞ্ঞেৰ দ্ৰিন্নং সন্ধি ন জীরতি। যো চাধিপন্নন্তি যো চ অত্তনা অধিপন্নং অতিক্কন্তং অঞ্ঞস্মিং কতদোসং জানাতি। দেসনন্তি যো চ তেন অত্তনো দোসং জানন্তেন দেসিতং অচ্চযদেসনং পটিগ্গণ্হিতুং জানাতি।
Sandhīyareti puna mittabhāvena sandhīyanti ghaṭīyanti. Bālā pattāvāti bālakā pana mattikāpattāva bhijjanti. Na te samathamajjhagūti te bālakā appamattakampi vivādaṃ katvā verūpasamanaṃ na vindanti nādhigacchanti. Ete bhiyyoti ete dve janā bhinnāpi puna samāgacchanti. Sandhīti mittasandhi. Tesanti tesaññeva dvinnaṃ sandhi na jīrati. Yo cādhipannanti yo ca attanā adhipannaṃ atikkantaṃ aññasmiṃ katadosaṃ jānāti. Desananti yo ca tena attano dosaṃ jānantena desitaṃ accayadesanaṃ paṭiggaṇhituṃ jānāti.
যো পরেসাধিপন্নানন্তি যো পরেসং অধিপন্নানং দোসেন অভিভূতানং অপরাধকারকানং। সযং সন্ধাতুমরহতীতি তেসু অখমাপেন্তেসুপি ‘‘এহি, ভদ্রমুখ, উদ্দেসং গণ্হ, অট্ঠকথং সুণ, ভাৰনমনুযুঞ্জ, কস্মা পরিবাহিরো হোসী’’তি এৰং সযং সন্ধাতুং অরহতি মিত্তভাৰং ঘটেতি, এসো এৰরূপো মেত্তাৰিহারী উত্তরিতরো মিত্তভারস্স মিত্তধুরস্স চ ৰহনতো ‘‘ভারৰহো’’তি ‘‘ধুরদ্ধরো’’তি চ সঙ্খং গচ্ছতীতি।
Yo paresādhipannānanti yo paresaṃ adhipannānaṃ dosena abhibhūtānaṃ aparādhakārakānaṃ. Sayaṃ sandhātumarahatīti tesu akhamāpentesupi ‘‘ehi, bhadramukha, uddesaṃ gaṇha, aṭṭhakathaṃ suṇa, bhāvanamanuyuñja, kasmā paribāhiro hosī’’ti evaṃ sayaṃ sandhātuṃ arahati mittabhāvaṃ ghaṭeti, eso evarūpo mettāvihārī uttaritaro mittabhārassa mittadhurassa ca vahanato ‘‘bhāravaho’’ti ‘‘dhuraddharo’’ti ca saṅkhaṃ gacchatīti.
এৰং বোধিসত্তো পিতু ওৰাদং অদাসি, সোপি ততো পভুতি দন্তো অহোসি সুদন্তো।
Evaṃ bodhisatto pitu ovādaṃ adāsi, sopi tato pabhuti danto ahosi sudanto.
সত্থা ইমং ধম্মদেসনং আহরিত্ৰা জাতকং সমোধানেসি – ‘‘তদা পিতা তাপসো মহল্লকো অহোসি, খুদ্দকতাপসো সামণেরো, পিতু ওৰাদদাযকো পন অহমেৰ অহোসি’’ন্তি।
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā pitā tāpaso mahallako ahosi, khuddakatāpaso sāmaṇero, pitu ovādadāyako pana ahameva ahosi’’nti.
কস্সপমন্দিযজাতকৰণ্ণনা দুতিযা।
Kassapamandiyajātakavaṇṇanā dutiyā.
Related texts:
তিপিটক (মূল) • Tipiṭaka (Mūla) / সুত্তপিটক • Suttapiṭaka / খুদ্দকনিকায • Khuddakanikāya / জাতকপাল়ি • Jātakapāḷi / ৩১২. কস্সপমন্দিযজাতকং • 312. Kassapamandiyajātakaṃ
