| Library / Tipiṭaka / तिपिटक • Tipiṭaka / पञ्चपकरण-अनुटीका • Pañcapakaraṇa-anuṭīkā |
१०. इन्द्रिययमकं
10. Indriyayamakaṃ
१. पण्णत्तिवारो
1. Paṇṇattivāro
उद्देसवारवण्णना
Uddesavāravaṇṇanā
१. इन्द्रिययमके विभङ्गे वियाति यथा इन्द्रियविभङ्गे पुरिसिन्द्रियानन्तरं जीवितिन्द्रियं उद्दिट्ठं, न मनिन्द्रियानन्तरं, एवं इमस्मिं इन्द्रिययमके। तञ्च सुत्तदेसनानुरोधेनाति दस्सेन्तो ‘‘तीणिमानि…पे॰… सुत्ते देसितक्कमेना’’ति आह। सोयं यदत्थं तस्स सुत्ते देसितक्कमेन उद्देसो, तं दस्सेतुं ‘‘पवत्तिवारेही’’तिआदि वुत्तं। तत्थ यथा ‘‘जीवितिन्द्रिय’’न्ति इदं रूपजीवितिन्द्रियस्स अरूपजीवितिन्द्रियस्स च सामञ्ञतो गहणं, एवं उपादिन्नस्स अनुपादिन्नस्स चाति आह ‘‘कम्मजानं अकम्मजानञ्च अनुपालक’’न्ति। अथ वा सहजधम्मानुपालकम्पि जीवितिन्द्रियं न केवलं खणट्ठितिया एव कारणं, अथ खो पबन्धानुपच्छेदस्सपि कारणमेव। अञ्ञथा आयुक्खयमरणं न सम्भवेय्य, तस्मा ‘‘कम्मजानञ्च अनुपालक’’न्ति अविसेसतो वुत्तं, चुतिपटिसन्धीसु च पवत्तमानानं कम्मजानं अनुपालकं। इतीति तस्मा। तंमूलकानीति जीवितिन्द्रियमूलकानि। चुतिपटिसन्धिपवत्तिवसेनाति चुतिपटिसन्धिवसेन पवत्तिवसेन च। तत्थ यं उपादिन्नं, तं चुतिपटिसन्धिवसेनेव, इतरं इतरवसेनपि वत्तब्बं। यस्मा चक्खुन्द्रियादीसु पुरिसिन्द्रियावसानेसु एकन्तउपादिन्नेसु अतंसभावत्ता यं मनिन्द्रियं मूलमेव न होति, तस्मा तं ठपेत्वा अवसेसमूलकानि चक्खुन्द्रियादिमूलकानि। आयतनयमके वियाति यथा आयतनयमके पटिसन्धिवसेनायतनानं उप्पादो, मरणवसेन च निरोधो वुत्तो, एवमिधापि चुतिउपपत्तिवसेनेव वत्तब्बानि, तस्मा अतंसभावत्ता जीवितिन्द्रियं तेसं चक्खुन्द्रियादीनं मज्झे अनुद्दिसित्वा अन्ते पुरिसिन्द्रियानन्तरं उद्दिट्ठं। यं पन चक्खुन्द्रियादिमूलकेसु मनिन्द्रियं सब्बपच्छा एव गहितं, तत्थ कारणं अट्ठकथायं वुत्तमेव।
1. Indriyayamakevibhaṅge viyāti yathā indriyavibhaṅge purisindriyānantaraṃ jīvitindriyaṃ uddiṭṭhaṃ, na manindriyānantaraṃ, evaṃ imasmiṃ indriyayamake. Tañca suttadesanānurodhenāti dassento ‘‘tīṇimāni…pe… sutte desitakkamenā’’ti āha. Soyaṃ yadatthaṃ tassa sutte desitakkamena uddeso, taṃ dassetuṃ ‘‘pavattivārehī’’tiādi vuttaṃ. Tattha yathā ‘‘jīvitindriya’’nti idaṃ rūpajīvitindriyassa arūpajīvitindriyassa ca sāmaññato gahaṇaṃ, evaṃ upādinnassa anupādinnassa cāti āha ‘‘kammajānaṃ akammajānañca anupālaka’’nti. Atha vā sahajadhammānupālakampi jīvitindriyaṃ na kevalaṃ khaṇaṭṭhitiyā eva kāraṇaṃ, atha kho pabandhānupacchedassapi kāraṇameva. Aññathā āyukkhayamaraṇaṃ na sambhaveyya, tasmā ‘‘kammajānañca anupālaka’’nti avisesato vuttaṃ, cutipaṭisandhīsu ca pavattamānānaṃ kammajānaṃ anupālakaṃ. Itīti tasmā. Taṃmūlakānīti jīvitindriyamūlakāni. Cutipaṭisandhipavattivasenāti cutipaṭisandhivasena pavattivasena ca. Tattha yaṃ upādinnaṃ, taṃ cutipaṭisandhivaseneva, itaraṃ itaravasenapi vattabbaṃ. Yasmā cakkhundriyādīsu purisindriyāvasānesu ekantaupādinnesu ataṃsabhāvattā yaṃ manindriyaṃ mūlameva na hoti, tasmā taṃ ṭhapetvā avasesamūlakāni cakkhundriyādimūlakāni. Āyatanayamake viyāti yathā āyatanayamake paṭisandhivasenāyatanānaṃ uppādo, maraṇavasena ca nirodho vutto, evamidhāpi cutiupapattivaseneva vattabbāni, tasmā ataṃsabhāvattā jīvitindriyaṃ tesaṃ cakkhundriyādīnaṃ majjhe anuddisitvā ante purisindriyānantaraṃ uddiṭṭhaṃ. Yaṃ pana cakkhundriyādimūlakesu manindriyaṃ sabbapacchā eva gahitaṃ, tattha kāraṇaṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttameva.
उद्देसवारवण्णना निट्ठिता।
Uddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
निद्देसवारवण्णना
Niddesavāravaṇṇanā
९४. कोचि सभावो नत्थीति कोचि सभावधम्मो नत्थि। यदि एवं ‘‘नत्थी’’ति पटिक्खेपो एव युत्तोति आह ‘‘न च रूपादी’’तिआदि। ‘‘सुखा दुक्खा अदुक्खमसुखा’’तिआदीसु सुखदुक्खसद्दानं सामञ्ञवचनभावेपि इन्द्रियदेसनायं ते विसिट्ठविसया एवाति दस्सेन्तो ‘‘सुखस्स…पे॰… गहितोयेवा’’ति आह। दुक्खस्स च भेदं कत्वा।
94. Kocisabhāvo natthīti koci sabhāvadhammo natthi. Yadi evaṃ ‘‘natthī’’ti paṭikkhepo eva yuttoti āha ‘‘na ca rūpādī’’tiādi. ‘‘Sukhā dukkhā adukkhamasukhā’’tiādīsu sukhadukkhasaddānaṃ sāmaññavacanabhāvepi indriyadesanāyaṃ te visiṭṭhavisayā evāti dassento ‘‘sukhassa…pe… gahitoyevā’’ti āha. Dukkhassa ca bhedaṃ katvā.
१४०. पञ्ञिन्द्रियानि होन्तीति आमन्ताति वुत्तन्ति पजाननट्ठेन अधिपतेय्यट्ठेन च पञ्ञिन्द्रियानि होन्ति, दस्सनट्ठेन पन चक्खूनि चाति चक्खु, इन्द्रियन्ति पुच्छाय ‘‘आमन्ता’’ति वुत्तन्ति अधिप्पायो। ‘‘तण्हासोतमेवाहा’’ति वुत्तं, ‘‘यस्स छत्तिंसति सोता’’तिआदीसु (ध॰ प॰ ३३९) पन दिट्ठिआदीनम्पि सोतभावो आगतो।
140. Paññindriyāni hontīti āmantāti vuttanti pajānanaṭṭhena adhipateyyaṭṭhena ca paññindriyāni honti, dassanaṭṭhena pana cakkhūni cāti cakkhu, indriyanti pucchāya ‘‘āmantā’’ti vuttanti adhippāyo. ‘‘Taṇhāsotamevāhā’’ti vuttaṃ, ‘‘yassa chattiṃsati sotā’’tiādīsu (dha. pa. 339) pana diṭṭhiādīnampi sotabhāvo āgato.
पण्णत्तिनिद्देसवारवण्णना निट्ठिता।
Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
२. पवत्तिवारवण्णना
2. Pavattivāravaṇṇanā
१८६. अञ्ञधम्मनिस्सयेनाति ‘‘यो तेसं रूपीनं धम्मानं आयु ठिती’’तिआदिना (ध॰ स॰ ६३४) अञ्ञधम्मनिस्सयेन गहेतब्बं। पवत्तिञ्च गहेत्वा गतेसु विस्सज्जनेसु, चुतिपटिसन्धियो गहेत्वा गतेसु योजना न लब्भतीति अधिप्पायो। अलब्भमाना च सुखदुक्खदोमनस्सिन्द्रियेहेव न लब्भति। तंमूलका च नयाति सुखिन्द्रियादिमूलका च नया। तेहीति सुखिन्द्रियादीहि। योजनाति ‘‘पवत्ते सुखिन्द्रियविप्पयुत्तचित्तस्स उप्पादक्खणे’’तिआदिना उप्पज्जमानेहि योजना। तंमूलका च तथायोजनामूलभूता च नया जीवितिन्द्रियादिमूलका च नया। पाकटायेवाति पाळिगतिया एव विञ्ञायमानयोजनत्ता सुविञ्ञेय्या एव।
186. Aññadhammanissayenāti ‘‘yo tesaṃ rūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhitī’’tiādinā (dha. sa. 634) aññadhammanissayena gahetabbaṃ. Pavattiñca gahetvā gatesu vissajjanesu, cutipaṭisandhiyo gahetvā gatesu yojanā na labbhatīti adhippāyo. Alabbhamānā ca sukhadukkhadomanassindriyeheva na labbhati. Taṃmūlakā ca nayāti sukhindriyādimūlakā ca nayā. Tehīti sukhindriyādīhi. Yojanāti ‘‘pavatte sukhindriyavippayuttacittassa uppādakkhaṇe’’tiādinā uppajjamānehi yojanā. Taṃmūlakā ca tathāyojanāmūlabhūtā ca nayā jīvitindriyādimūlakā ca nayā. Pākaṭāyevāti pāḷigatiyā eva viññāyamānayojanattā suviññeyyā eva.
तं वचनं। सोमनस्सविरहितसचक्खुकपटिसन्धिनिदस्सनवसेनाति सोमनस्सविरहितसचक्खुकपटिसन्धियेव निदस्सनन्ति योजेतब्बं। कथं पनेतं जानितब्बं ‘‘निदस्सनमत्तमेतं, न पन गणनपरिच्छिन्दन’’न्ति आह ‘‘न हि चतुन्नंयेवाति नियमो कतो’’ति। तंसमानलक्खणाति ताय सचक्खुकपटिसन्धिताय समानलक्खणाति परित्तविपाकग्गहणं। तत्थ ससोमनस्सपटिसन्धियो सन्धाय उपेक्खापटिसन्धियो निदस्सनभावेन वुत्ताति केचि। परित्तविपाकपटिसन्धि च कुसलविपाकाहेतुकपटिसन्धि वेदितब्बा। सापि हि सचक्खुका सिया। तंसमानलक्खणाति वा ताय उपेक्खासहगताय समानलक्खणा यथावुत्तअहेतुकपटिसन्धि च पञ्चमज्झानपटिसन्धि च। यदि एवं ‘‘चतुन्न’’न्ति कस्मा गणनपरिच्छेदोति आह ‘‘कामावचरे…पे॰… निदस्सनं कत’’न्ति। तेनाति उपेक्खासहगतमहाविपाकनिदस्सनेन, येहि समानताय इमे निदस्सनभावेन वुत्ता, ते एकंसेन तंसभावा एवाति अयमेत्थ अधिप्पायो। तेनाह ‘‘यथा ससोमनस्स…पे॰… तो होती’’ति।
Taṃ vacanaṃ. Somanassavirahitasacakkhukapaṭisandhinidassanavasenāti somanassavirahitasacakkhukapaṭisandhiyeva nidassananti yojetabbaṃ. Kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ ‘‘nidassanamattametaṃ, na pana gaṇanaparicchindana’’nti āha ‘‘na hi catunnaṃyevāti niyamo kato’’ti. Taṃsamānalakkhaṇāti tāya sacakkhukapaṭisandhitāya samānalakkhaṇāti parittavipākaggahaṇaṃ. Tattha sasomanassapaṭisandhiyo sandhāya upekkhāpaṭisandhiyo nidassanabhāvena vuttāti keci. Parittavipākapaṭisandhi ca kusalavipākāhetukapaṭisandhi veditabbā. Sāpi hi sacakkhukā siyā. Taṃsamānalakkhaṇāti vā tāya upekkhāsahagatāya samānalakkhaṇā yathāvuttaahetukapaṭisandhi ca pañcamajjhānapaṭisandhi ca. Yadi evaṃ ‘‘catunna’’nti kasmā gaṇanaparicchedoti āha ‘‘kāmāvacare…pe… nidassanaṃ kata’’nti. Tenāti upekkhāsahagatamahāvipākanidassanena, yehi samānatāya ime nidassanabhāvena vuttā, te ekaṃsena taṃsabhāvā evāti ayamettha adhippāyo. Tenāha ‘‘yathā sasomanassa…pe… to hotī’’ti.
ननु च गब्भसेय्यकेसु अयमत्थो एकंसतो न लब्भतीति आसङ्कं सन्धायाह ‘‘गब्भसेय्यकानञ्च…पे॰… दस्सिता होती’’ति। तेनाह ‘‘सचक्खुकान’’न्तिआदि। तत्थ यदि सहेतुकपटिसन्धिकानं कामावचरानं नियमतो सचक्खुकादिभावदस्सनं गब्भसेय्यकवसेन लब्भेय्य, युत्तमेतं सियाति चोदनं सन्धायाह ‘‘गब्भसेय्यकेपि ही’’तिआदि। तथा आयतनयमके दस्सितन्ति इदं आयतनयमकवण्णनायं अत्तना वुत्तं ‘‘एवञ्च कत्वा इन्द्रिययमके’’तिआदिवचनं सन्धाय वुत्तं। तत्थ हि सोमनस्सिन्द्रियुप्पादककम्मस्स एकन्तेन चक्खुन्द्रियुप्पादनतो गब्भेपि याव चक्खुन्द्रियुप्पत्ति, ताव उप्पज्जमानताय ‘‘अभिनन्दितब्बत्ता’’ति वुत्तं। सन्निट्ठानेन सङ्गहितानन्ति ‘‘यस्स वा पन सोमनस्सिन्द्रियं उप्पज्जती’’ति एतेन सन्निट्ठानेन सङ्गहितानं। इत्थीनं अघानकानं उपपज्जन्तीनन्ति आदीसूति आदि-सद्देन ‘‘इत्थीनं अचक्खुकानं उपपज्जन्तीन’’न्तिआदिं सङ्गण्हाति। ते एवाति गब्भसेय्यका एव।
Nanu ca gabbhaseyyakesu ayamattho ekaṃsato na labbhatīti āsaṅkaṃ sandhāyāha ‘‘gabbhaseyyakānañca…pe… dassitā hotī’’ti. Tenāha ‘‘sacakkhukāna’’ntiādi. Tattha yadi sahetukapaṭisandhikānaṃ kāmāvacarānaṃ niyamato sacakkhukādibhāvadassanaṃ gabbhaseyyakavasena labbheyya, yuttametaṃ siyāti codanaṃ sandhāyāha ‘‘gabbhaseyyakepi hī’’tiādi. Tathā āyatanayamake dassitanti idaṃ āyatanayamakavaṇṇanāyaṃ attanā vuttaṃ ‘‘evañca katvā indriyayamake’’tiādivacanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tattha hi somanassindriyuppādakakammassa ekantena cakkhundriyuppādanato gabbhepi yāva cakkhundriyuppatti, tāva uppajjamānatāya ‘‘abhinanditabbattā’’ti vuttaṃ. Sanniṭṭhānena saṅgahitānanti ‘‘yassa vā pana somanassindriyaṃ uppajjatī’’ti etena sanniṭṭhānena saṅgahitānaṃ. Itthīnaṃ aghānakānaṃ upapajjantīnanti ādīsūti ādi-saddena ‘‘itthīnaṃ acakkhukānaṃ upapajjantīna’’ntiādiṃ saṅgaṇhāti. Te evāti gabbhaseyyakā eva.
तंसमानलक्खणन्ति सोपेक्खअचक्खुकपटिसन्धिभावेन समानलक्खणं। तत्थाति अहेतुकपटिसन्धिचित्ते। समाधिलेसो दुब्बलसमाधि यो चित्तट्ठितिमत्तो। तस्माति यस्मा चित्तट्ठिति विय दुब्बलं वीरियं नत्थि, यो ‘‘वीरियलेसो’’ति वत्तब्बो, तस्मा, लेसमत्तस्सपि वीरियस्स अभावाति अत्थो। अञ्ञेसूति अहेतुकपटिसन्धिचित्ततो अञ्ञेसु। केसुचीति एकच्चेसु। उभयेनपि मनोद्वारावज्जनहसितुप्पादचित्तं वदति। इधाति अहेतुकपटिसन्धिचित्ते। समाधिवीरियानि इन्द्रियप्पत्तानि च न होन्तीति समाधिकिच्चं पटिक्खिपति, न समाधिमत्तं, न वीरियलेसस्स सब्भावतोति योजेतब्बं। तेनेवाह ‘‘विसेसनञ्हि विसेसितब्बे पवत्तती’’ति। यस्मिं वीरिये सति इन्द्रियुप्पत्ति सिया, तदेव तत्थ नत्थीति अत्थो।
Taṃsamānalakkhaṇanti sopekkhaacakkhukapaṭisandhibhāvena samānalakkhaṇaṃ. Tatthāti ahetukapaṭisandhicitte. Samādhileso dubbalasamādhi yo cittaṭṭhitimatto. Tasmāti yasmā cittaṭṭhiti viya dubbalaṃ vīriyaṃ natthi, yo ‘‘vīriyaleso’’ti vattabbo, tasmā, lesamattassapi vīriyassa abhāvāti attho. Aññesūti ahetukapaṭisandhicittato aññesu. Kesucīti ekaccesu. Ubhayenapi manodvārāvajjanahasituppādacittaṃ vadati. Idhāti ahetukapaṭisandhicitte. Samādhivīriyāni indriyappattāni ca na hontīti samādhikiccaṃ paṭikkhipati, na samādhimattaṃ, na vīriyalesassa sabbhāvatoti yojetabbaṃ. Tenevāha ‘‘visesanañhi visesitabbe pavattatī’’ti. Yasmiṃ vīriye sati indriyuppatti siyā, tadeva tattha natthīti attho.
अपाये ओपपातिकवसेनाति इदं सुगतियं ओपपातिको विकलिन्द्रियो न होतीति कत्वा वुत्तं, ‘‘लब्भन्तेव ञाणविप्पयुत्तान’’न्ति पन वुत्तत्ता ‘‘दुहेतुकपटिसन्धिकानं वसेना’’ति अट्ठकथायं वुत्तं। तेसन्ति इत्थिपुरिसिन्द्रियसन्तानानं। इत्थिपुरिसिन्द्रियानं पन उप्पादनिरोधा अभिण्हसोव होन्तीति। पठमकप्पिकादीनन्ति एत्थ आदि-सद्देन गहितानं परिवत्तमानलिङ्गानं वसेन उप्पादनिरोधग्गहणं वेदितब्बं। पठमकप्पिकानं पन वसेन उप्पादो एव लब्भति। ‘‘चुतिउपपत्तिवसेनेव दुतियपुच्छासुपि सन्निट्ठानेहि गहणं वेदितब्ब’’न्ति इदं उपादिन्नइन्द्रियेहि नियमितत्ता वुत्तं।
Apāyeopapātikavasenāti idaṃ sugatiyaṃ opapātiko vikalindriyo na hotīti katvā vuttaṃ, ‘‘labbhanteva ñāṇavippayuttāna’’nti pana vuttattā ‘‘duhetukapaṭisandhikānaṃ vasenā’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tesanti itthipurisindriyasantānānaṃ. Itthipurisindriyānaṃ pana uppādanirodhā abhiṇhasova hontīti. Paṭhamakappikādīnanti ettha ādi-saddena gahitānaṃ parivattamānaliṅgānaṃ vasena uppādanirodhaggahaṇaṃ veditabbaṃ. Paṭhamakappikānaṃ pana vasena uppādo eva labbhati. ‘‘Cutiupapattivaseneva dutiyapucchāsupi sanniṭṭhānehi gahaṇaṃ veditabba’’nti idaṃ upādinnaindriyehi niyamitattā vuttaṃ.
१९०. सन्तानुप्पत्तिनिरोधदस्सनतोति सन्तानवसेन उप्पादनिरोधानं दिस्समानत्ता। एतेन रूपजीवितिन्द्रियस्स चक्खुन्द्रियादिसमानगतिकतं युत्तितो साधेति। आगमतो पन ‘‘विना सोमनस्सेना’’तिआदिना परतो साधेस्सति। छेदोति नामं दट्ठब्बं सरूपदस्सनेनेव संसयछेदनतो।
190. Santānuppattinirodhadassanatoti santānavasena uppādanirodhānaṃ dissamānattā. Etena rūpajīvitindriyassa cakkhundriyādisamānagatikataṃ yuttito sādheti. Āgamato pana ‘‘vinā somanassenā’’tiādinā parato sādhessati. Chedoti nāmaṃ daṭṭhabbaṃ sarūpadassaneneva saṃsayachedanato.
तस्साति रूपजीवितिन्द्रियस्स। ते च असञ्ञसत्ता। ननु च उप्पादोव जीवितिन्द्रियस्स चुतिउपपत्तिवसेन वत्तब्बो, न अनुप्पादोति आह ‘‘अनुप्पादो…पे॰… न पवत्ते’’ति। अयञ्च नयो न केवलं पुरिमकोट्ठासे एव, अथ खो इतरकोट्ठासेपि गहितो एवाति दस्सेन्तो ‘‘पच्छिमकोट्ठासेपी’’तिआदिमाह।
Tassāti rūpajīvitindriyassa. Te ca asaññasattā. Nanu ca uppādova jīvitindriyassa cutiupapattivasena vattabbo, na anuppādoti āha ‘‘anuppādo…pe… na pavatte’’ti. Ayañca nayo na kevalaṃ purimakoṭṭhāse eva, atha kho itarakoṭṭhāsepi gahito evāti dassento ‘‘pacchimakoṭṭhāsepī’’tiādimāha.
‘‘उपपत्तिचित्तस्स उप्पादक्खणे’’ति कस्मा वुत्तन्ति येनाधिप्पायेन चोदना कता, तमधिप्पायं विवरितुं ‘‘ननु सुद्धावास’’न्तिआदि वुत्तं। न वत्तब्बन्ति ‘‘उपपज्जन्तान’’न्ति न वत्तब्बं, ‘‘उपपत्तिचित्तस्स उप्पादक्खणे’’इच्चेव वत्तब्बन्ति अत्थो। इदानि यथा ‘‘उपपज्जन्तान’’न्ति न वत्तब्बं, तं दस्सेतुं ‘‘यथा ही’’तिआदि वुत्तं। सोमनस्समनिन्द्रियानन्ति सोमनस्सिन्द्रियमनिन्द्रियानं, अयमेव वा पाठो। तदाति पठमस्स रूपजीवितिन्द्रियस्स धरमानकाले। तस्माति यस्मा रूपारूपजीवितिन्द्रियानं अत्थेव कालभेदो, उभयञ्चेत्थ जीवितिन्द्रियभावसामञ्ञेन एकज्झं कत्वा गय्हति, तस्मा। उभयन्ति सोमनस्सिन्द्रियजीवितिन्द्रियन्ति इदं उभयं। उप्पादक्खणेन निदस्सितन्ति एतेन ‘‘उपपत्तिचित्तस्स उप्पादक्खणे’’ति इदं निदस्सनमत्तन्ति दस्सेति। इदानि तमेवत्थं उदाहरणेन पाकटतरं कातुं ‘‘यथा ही’’तिआदि वुत्तं। तत्थ यथा तादिसानं अनेकेसं चित्तानं भङ्गक्खणे लब्भमानं तदेकदेसेन सब्बपठमस्स उपपत्तिचित्तस्स भङ्गक्खणेन निदस्सितं, एवमिधापि खणद्वये लब्भमानं तदेकदेसेन उप्पादक्खणेन निदस्सितन्ति एवं निदस्सनत्थो वेदितब्बो।
‘‘Upapatticittassa uppādakkhaṇe’’ti kasmā vuttanti yenādhippāyena codanā katā, tamadhippāyaṃ vivarituṃ ‘‘nanu suddhāvāsa’’ntiādi vuttaṃ. Na vattabbanti ‘‘upapajjantāna’’nti na vattabbaṃ, ‘‘upapatticittassa uppādakkhaṇe’’icceva vattabbanti attho. Idāni yathā ‘‘upapajjantāna’’nti na vattabbaṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ. Somanassamanindriyānanti somanassindriyamanindriyānaṃ, ayameva vā pāṭho. Tadāti paṭhamassa rūpajīvitindriyassa dharamānakāle. Tasmāti yasmā rūpārūpajīvitindriyānaṃ attheva kālabhedo, ubhayañcettha jīvitindriyabhāvasāmaññena ekajjhaṃ katvā gayhati, tasmā. Ubhayanti somanassindriyajīvitindriyanti idaṃ ubhayaṃ. Uppādakkhaṇena nidassitanti etena ‘‘upapatticittassa uppādakkhaṇe’’ti idaṃ nidassanamattanti dasseti. Idāni tamevatthaṃ udāharaṇena pākaṭataraṃ kātuṃ ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ. Tattha yathā tādisānaṃ anekesaṃ cittānaṃ bhaṅgakkhaṇe labbhamānaṃ tadekadesena sabbapaṭhamassa upapatticittassa bhaṅgakkhaṇena nidassitaṃ, evamidhāpi khaṇadvaye labbhamānaṃ tadekadesena uppādakkhaṇena nidassitanti evaṃ nidassanattho veditabbo.
तेसन्ति जीवितिन्द्रियादीनं। अञ्ञत्थाति पवत्ते। इधाति अनागतकालभेदे। न न सम्भवति उपपत्तिक्खणस्स विय ततो परं पवत्तिक्खणस्सपि अनागतकालभावतो। तस्माति उपपत्तितो अञ्ञत्थापि यथाधिप्पेतउप्पादसम्भवतो। अयञ्च अत्थो वारन्तरेपि दिस्सतीति दस्सेन्तो आह ‘‘एवञ्च कत्वा’’तिआदि। न हीतिआदिना तमेवत्थं समत्थेति। तत्थ अपि पच्छिम…पे॰… सन्धिकस्साति अपि-सद्देन ‘‘को पन वादो अपच्छिमभविकस्स सोमनस्ससहगतपटिसन्धिकस्सा’’ति दस्सेति। अपच्छिमभविकस्स चुतितो पच्छा ‘‘सोमनस्सिन्द्रियं निरुज्झिस्सती’’ति वत्तब्बमेव नत्थीति आह ‘‘चुतितो पुब्बेवा’’ति। एत्थ हि पठमपुच्छासु सन्निट्ठानत्थोतिआदीसु अयं सङ्खेपत्थो – एत्थ ‘‘यस्स चक्खुन्द्रियं उप्पज्जिस्सती’’ति एवमादीसु यमकेसु या पठमपुच्छा, तासु सन्निट्ठानपदसङ्गहितो अत्थो। पुच्छितब्बत्थनिस्सयोति ‘‘तस्स सोमनस्सिन्द्रियं उप्पज्जिस्सती’’तिआदिकस्स पुच्छितब्बस्स अत्थस्स निस्सयभूतो मादिसोव मया सदिसो एव अत्थो उपपत्तिउप्पादिन्द्रियवा उपपत्तिक्खणे उप्पादावत्थइन्द्रियसहितो, उभयुप्पादिन्द्रियवा पटिसन्धिपवत्तीसु उप्पादावत्थइन्द्रियसहितो वा। पटिनिवत्तित्वापि पुच्छितब्बत्थस्स निस्सयोति ‘‘यस्स वा पना’’तिआदिना पटिनिवत्तित्वा पुच्छितब्बस्सपि संसयत्थस्स निस्सयोति एवं इमिना विय अज्झासयेन ‘‘यस्स वा पन सोमनस्सिन्द्रियं उप्पज्जिस्सती’’तिआदीसु दुतियपुच्छासु सन्निट्ठानत्थमेव सन्निट्ठानपदसङ्गहितमेव अत्थं नियमेति। तत्थेव तासु एव पुब्बे वुत्तपठमपुच्छासु एव। पुच्छितब्बं ‘‘तस्स सोमनस्सिन्द्रियं उप्पज्जिस्सती’’तिआदीसु अनागतभावमत्तेन सरूपतो गहितं उप्पादं उप्पादसङ्खातं, ‘‘तस्स सोमनस्सिन्द्रियं निरुज्झिस्सती’’तिआदीसु अनागतभावमत्तेन सरूपतो गहितं निरोधं वा निरोधसङ्खातं वा संसयत्थं न नियमेतीति। एवन्ति वुत्तप्पकारेन सन्निट्ठानत्थस्स नियमो होति, न संसयत्थस्स, तस्मा ‘‘यस्स वा पन…पे॰… आमन्ता’’ति वुत्तं। एस नयोति य्वायं उप्पादवारे विचारो वुत्तो, निरोधवारेपि एसेव नयो। तथा हि ‘‘यस्स वा पन सोमनस्सिन्द्रियं निरुज्झिस्सति, तस्स चक्खुन्द्रियं निरुज्झिस्सतीति? आमन्ता’’ति वुत्तं।
Tesanti jīvitindriyādīnaṃ. Aññatthāti pavatte. Idhāti anāgatakālabhede. Na na sambhavati upapattikkhaṇassa viya tato paraṃ pavattikkhaṇassapi anāgatakālabhāvato. Tasmāti upapattito aññatthāpi yathādhippetauppādasambhavato. Ayañca attho vārantarepi dissatīti dassento āha ‘‘evañca katvā’’tiādi. Na hītiādinā tamevatthaṃ samattheti. Tattha api pacchima…pe… sandhikassāti api-saddena ‘‘ko pana vādo apacchimabhavikassa somanassasahagatapaṭisandhikassā’’ti dasseti. Apacchimabhavikassa cutito pacchā ‘‘somanassindriyaṃ nirujjhissatī’’ti vattabbameva natthīti āha ‘‘cutito pubbevā’’ti. Ettha hi paṭhamapucchāsu sanniṭṭhānatthotiādīsu ayaṃ saṅkhepattho – ettha ‘‘yassa cakkhundriyaṃ uppajjissatī’’ti evamādīsu yamakesu yā paṭhamapucchā, tāsu sanniṭṭhānapadasaṅgahito attho. Pucchitabbatthanissayoti ‘‘tassa somanassindriyaṃ uppajjissatī’’tiādikassa pucchitabbassa atthassa nissayabhūto mādisova mayā sadiso eva attho upapattiuppādindriyavā upapattikkhaṇe uppādāvatthaindriyasahito, ubhayuppādindriyavā paṭisandhipavattīsu uppādāvatthaindriyasahito vā. Paṭinivattitvāpi pucchitabbatthassa nissayoti ‘‘yassa vā panā’’tiādinā paṭinivattitvā pucchitabbassapi saṃsayatthassa nissayoti evaṃ iminā viya ajjhāsayena ‘‘yassa vā pana somanassindriyaṃ uppajjissatī’’tiādīsu dutiyapucchāsu sanniṭṭhānatthameva sanniṭṭhānapadasaṅgahitameva atthaṃ niyameti. Tattheva tāsu eva pubbe vuttapaṭhamapucchāsu eva. Pucchitabbaṃ ‘‘tassa somanassindriyaṃ uppajjissatī’’tiādīsu anāgatabhāvamattena sarūpato gahitaṃ uppādaṃ uppādasaṅkhātaṃ, ‘‘tassa somanassindriyaṃ nirujjhissatī’’tiādīsu anāgatabhāvamattena sarūpato gahitaṃ nirodhaṃ vā nirodhasaṅkhātaṃ vā saṃsayatthaṃ na niyametīti. Evanti vuttappakārena sanniṭṭhānatthassa niyamo hoti, na saṃsayatthassa, tasmā ‘‘yassa vā pana…pe… āmantā’’ti vuttaṃ. Esa nayoti yvāyaṃ uppādavāre vicāro vutto, nirodhavārepi eseva nayo. Tathā hi ‘‘yassa vā pana somanassindriyaṃ nirujjhissati, tassa cakkhundriyaṃ nirujjhissatīti? Āmantā’’ti vuttaṃ.
एवं अवुत्तत्ताति उप्पादनिरोधानं अनागतानं सरूपेन अवुत्तत्ता। न हि तत्थ ते सरूपेन वुत्ता, अथ खो ‘‘नुप्पज्जिस्सती’’ति पटिक्खेपमुखेन वुत्ता। तत्थाति अनुलोमे। न एवं योजेतब्बा पटिलोमे। तमेव अयोजेतब्बतं ‘‘यथा ही’’तिआदिना विवरति। उप्पादनिरोधे अतिक्कमित्वा उप्पादनिरोधा सम्भवन्ति योजेतुं, तथा उप्पादनिरोधे अप्पत्वा उप्पादनिरोधा सम्भवन्ति योजेतुन्ति योजना। इदञ्च द्वयं यथानुलोमे सम्भवति, न एवं पटिलोमे। तेनाह ‘‘न एवं…पे॰… सम्भवन्ती’’ति। तत्थ कारणमाह ‘‘अभूताभावस्स…पे॰… सम्भवानुपपत्तितो’’ति। अभूताभावस्साति अभूतस्स अभावस्स, अभूतस्स उप्पादस्स निरोधस्स च अभावस्साति अधिप्पायो। तेनाह ‘‘अभूतुप्पादनिरोधाभावो च पटिलोमे पुच्छितो’’ति, तस्मा ‘‘आमन्ता’’ति च वुत्तं, न वुत्तं विस्सज्जनन्ति सम्बन्धो। अस्स विसेसरहितस्स अभूताभावस्साति इमस्स यथावुत्तस्स यथा रूपाभावो वेदनाभावोति कोचि अभावोपि विसेससहितो, न एवमयन्ति विसेसरहितस्स अभूताभावस्स।
Evaṃ avuttattāti uppādanirodhānaṃ anāgatānaṃ sarūpena avuttattā. Na hi tattha te sarūpena vuttā, atha kho ‘‘nuppajjissatī’’ti paṭikkhepamukhena vuttā. Tatthāti anulome. Na evaṃ yojetabbā paṭilome. Tameva ayojetabbataṃ ‘‘yathā hī’’tiādinā vivarati. Uppādanirodhe atikkamitvā uppādanirodhā sambhavanti yojetuṃ, tathā uppādanirodhe appatvā uppādanirodhā sambhavanti yojetunti yojanā. Idañca dvayaṃ yathānulome sambhavati, na evaṃ paṭilome. Tenāha ‘‘na evaṃ…pe… sambhavantī’’ti. Tattha kāraṇamāha ‘‘abhūtābhāvassa…pe… sambhavānupapattito’’ti. Abhūtābhāvassāti abhūtassa abhāvassa, abhūtassa uppādassa nirodhassa ca abhāvassāti adhippāyo. Tenāha ‘‘abhūtuppādanirodhābhāvo ca paṭilome pucchito’’ti, tasmā ‘‘āmantā’’ti ca vuttaṃ, na vuttaṃ vissajjananti sambandho. Assa visesarahitassa abhūtābhāvassāti imassa yathāvuttassa yathā rūpābhāvo vedanābhāvoti koci abhāvopi visesasahito, na evamayanti visesarahitassa abhūtābhāvassa.
कालन्तरयोगाभावतोति कालविसेसयोगाभावतो। यादिसानन्ति यानि भूतानि न वत्तमानानि सति पच्चये उप्पज्जनारहानि, तेसं अनागतानन्ति अत्थो। उप्पादनिरोधाभावेन पुच्छितब्बस्साति ‘‘नुप्पज्जिस्सति न निरुज्झिस्सती’’ति एवं उप्पादस्स निरोधस्स च अभावेन पुच्छितब्बस्स अत्थस्स। सन्निस्सयो निस्सयभूतो सन्निट्ठानेन सन्निच्छितो सन्निट्ठानपदसङ्गहितो। सो यथावुत्तो अत्थो निस्सयो एतेसन्ति तन्निस्सया। तादिसानंयेव अनागतानंयेव उपपत्तिचुतिउप्पादनिरोधानं उपपत्तिचुतिसङ्खातउप्पादनिरोधानं अनुप्पादानिरोधानं पटिक्खेपवसेन। जीवितादीनम्पि जीवितमनिन्द्रियादीनम्पि। अनुप्पादानिरोधा संसयपदेन पुच्छिता होन्ति ‘‘यस्स सोमनस्सिन्द्रियं नुप्पज्जिस्सति, तस्स सोमनस्सिन्द्रियं न निरुज्झिस्सती’’ति। ‘‘आमन्ता’’ति वुत्तं विभजित्वा वत्तब्बस्स अभावतो। तेनाह ‘‘न वुत्तं…पे॰… विस्सज्जन’’न्ति।
Kālantarayogābhāvatoti kālavisesayogābhāvato. Yādisānanti yāni bhūtāni na vattamānāni sati paccaye uppajjanārahāni, tesaṃ anāgatānanti attho. Uppādanirodhābhāvena pucchitabbassāti ‘‘nuppajjissati na nirujjhissatī’’ti evaṃ uppādassa nirodhassa ca abhāvena pucchitabbassa atthassa. Sannissayo nissayabhūto sanniṭṭhānena sannicchito sanniṭṭhānapadasaṅgahito. So yathāvutto attho nissayo etesanti tannissayā. Tādisānaṃyeva anāgatānaṃyeva upapatticutiuppādanirodhānaṃ upapatticutisaṅkhātauppādanirodhānaṃ anuppādānirodhānaṃ paṭikkhepavasena. Jīvitādīnampi jīvitamanindriyādīnampi. Anuppādānirodhā saṃsayapadena pucchitā honti ‘‘yassa somanassindriyaṃ nuppajjissati, tassa somanassindriyaṃ na nirujjhissatī’’ti. ‘‘Āmantā’’ti vuttaṃ vibhajitvā vattabbassa abhāvato. Tenāha ‘‘na vuttaṃ…pe… vissajjana’’nti.
ये सोपेक्खपटिसन्धिका भविस्सन्ति रूपलोके, ते सङ्गहिताति योजना। तंसमानलक्खणतायाति तेन सोपेक्खपटिसन्धिकभावेन समानलक्खणताय। तं पमादलिखितं धम्मयमके तादिसस्सेव वचनस्स अभावतो। तत्थपि यं वत्तब्बं, तं चित्तयमके वुत्तं ‘‘न हि खणपच्चुप्पन्ने उप्पज्जित्थाति अतीतवोहारो अत्थी’’तिआदिना।
Ye sopekkhapaṭisandhikā bhavissanti rūpaloke, te saṅgahitāti yojanā. Taṃsamānalakkhaṇatāyāti tena sopekkhapaṭisandhikabhāvena samānalakkhaṇatāya. Taṃ pamādalikhitaṃ dhammayamake tādisasseva vacanassa abhāvato. Tatthapi yaṃ vattabbaṃ, taṃ cittayamake vuttaṃ ‘‘na hi khaṇapaccuppanne uppajjitthāti atītavohāro atthī’’tiādinā.
पवत्तिवारवण्णना निट्ठिता।
Pavattivāravaṇṇanā niṭṭhitā.
३. परिञ्ञावारवण्णना
3. Pariññāvāravaṇṇanā
४३५-४८२. लोकियअब्याकतेहीति फलधम्मनिब्बानविनिमुत्तेहि अब्याकतेहि। तानि उपादायाति तानि लोकियअब्याकतानि उपादाय। तंसमानगतिकानं मनिन्द्रियादीनं ‘‘सो वेदनाक्खन्धं परिजानातीति? आमन्ता’’तिआदिना (यम॰ १.खन्धयमक.२०६) वेदनाक्खन्धादीनं विय परिञ्ञेय्यता वुत्ता। यञ्हि परिजानितब्बं, तदेव परिजानातीतिआदिना वुत्तं। एवमविपरीते अत्थे सिद्धेपि चोदको ‘‘मिस्सकत्ता’’ति एत्थ लब्भमानं लेसं गहेत्वा चोदेति ‘‘यदि परिञ्ञेय्यमिस्सकत्ता’’तिआदिना। तस्सत्थो – यथा इध परिञ्ञेय्यमिस्सकानं परिञ्ञेय्यता वुत्ता, एवमञ्ञत्थापि सा तेसं वत्तब्बा, तथा भावेतब्बमिस्सकानं भावेतब्बताति। तेनाह ‘‘कस्मा धम्मयमके’’तिआदि। कुसलाकुसलेसु भावनापहानाभिनिवेसो होति, येन वुत्तं ‘‘सो तं अकुसलं पजहति, कुसलं भावेती’’तिआदि। न अब्याकतभावन्ति एकेन यथा फस्सद्वारतो विय विञ्ञाणद्वारतो कुसलादीनं उप्पत्तिपरियायो, एवं वेदनाक्खन्धादीनं विय न अब्याकतादीनं परिञ्ञेय्यतापरियायोति दस्सेति।
435-482. Lokiyaabyākatehīti phaladhammanibbānavinimuttehi abyākatehi. Tāni upādāyāti tāni lokiyaabyākatāni upādāya. Taṃsamānagatikānaṃ manindriyādīnaṃ ‘‘so vedanākkhandhaṃ parijānātīti? Āmantā’’tiādinā (yama. 1.khandhayamaka.206) vedanākkhandhādīnaṃ viya pariññeyyatā vuttā. Yañhi parijānitabbaṃ, tadeva parijānātītiādinā vuttaṃ. Evamaviparīte atthe siddhepi codako ‘‘missakattā’’ti ettha labbhamānaṃ lesaṃ gahetvā codeti ‘‘yadi pariññeyyamissakattā’’tiādinā. Tassattho – yathā idha pariññeyyamissakānaṃ pariññeyyatā vuttā, evamaññatthāpi sā tesaṃ vattabbā, tathā bhāvetabbamissakānaṃ bhāvetabbatāti. Tenāha ‘‘kasmā dhammayamake’’tiādi. Kusalākusalesu bhāvanāpahānābhiniveso hoti, yena vuttaṃ ‘‘so taṃ akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāvetī’’tiādi. Na abyākatabhāvanti ekena yathā phassadvārato viya viññāṇadvārato kusalādīnaṃ uppattipariyāyo, evaṃ vedanākkhandhādīnaṃ viya na abyākatādīnaṃ pariññeyyatāpariyāyoti dasseti.
कुसलाकुसलभावेन अग्गहिताति समुदयसभावेन अग्गहिताति अत्थो। कुसलाकुसलापीति कुसलाकुसलभावापि समाना। भावेतब्बपहातब्बभावेहि विनापि होति, यो न मग्गसमुदयसच्चपक्खियो। यथा ‘‘अनिच्चं रूप’’न्ति एत्थ ‘‘अनिच्चमेव रूपं, न निच्च’’न्ति पटियोगिविनिवत्तनमेव एव-कारेन करीयति, न तस्स दुक्खानत्ततादयो निवारिता होन्ति, एवं ‘‘पहातब्बमेवा’’ति एत्थ एव-सद्देन पटियोगिभूतं अप्पहातब्बमेव निवत्तीयति, न ततो अञ्ञविसेसाति दस्सेन्तो आह ‘‘एतेन पहातब्बमेवा’’तिआदि। भावेतब्बभावो एव तस्स अञ्ञिन्द्रियस्स गहितो उक्कंसगतिविजाननतो। ‘‘परतो लिखितब्बं उप्पटिपाटिया लिखित’’न्ति कस्मा वुत्तं। द्वे पुग्गलाति हि आदि अनुलोमे आगतं उद्धटं, चक्खुन्द्रियं न परिजानातीतिआदि पन पटिलोमे। दोमनस्सिन्द्रियं न पजहन्ति नामाति इदं ‘‘नो च दोमनस्सिन्द्रियं पजहन्ती’’ति पाळिपदस्स अत्थवचनं। यं पन ‘‘चक्खुन्द्रियमूलकं अतिक्कमित्वा दोमनस्सिन्द्रियमूलके इदं वुत्त’’न्ति वुत्तं, पटिलोमे आगतं सन्धाय वुत्तत्ता तं न युत्तं, न तं अट्ठकथाचरिया पठमं आगतं पदं लङ्घित्वा तादिसस्सेव पच्छा आगतपदस्स अत्थवण्णनं करोन्ति। पदानुक्कमतो एव हि अट्ठकथायं अत्थवण्णना आरद्धा, परियोसापिता च, तस्मा अनुपटिपाटियाव लिखितं, न उप्पटिपाटियाति दट्ठब्बं ‘‘द्वे पुग्गला’’तिआदिकस्स अनुलोमे आगतस्स उद्धटत्ता।
Kusalākusalabhāvena aggahitāti samudayasabhāvena aggahitāti attho. Kusalākusalāpīti kusalākusalabhāvāpi samānā. Bhāvetabbapahātabbabhāvehivināpi hoti, yo na maggasamudayasaccapakkhiyo. Yathā ‘‘aniccaṃ rūpa’’nti ettha ‘‘aniccameva rūpaṃ, na nicca’’nti paṭiyogivinivattanameva eva-kārena karīyati, na tassa dukkhānattatādayo nivāritā honti, evaṃ ‘‘pahātabbamevā’’ti ettha eva-saddena paṭiyogibhūtaṃ appahātabbameva nivattīyati, na tato aññavisesāti dassento āha ‘‘etena pahātabbamevā’’tiādi. Bhāvetabbabhāvo eva tassa aññindriyassa gahito ukkaṃsagativijānanato. ‘‘Parato likhitabbaṃ uppaṭipāṭiyā likhita’’nti kasmā vuttaṃ. Dve puggalāti hi ādi anulome āgataṃ uddhaṭaṃ, cakkhundriyaṃ na parijānātītiādi pana paṭilome. Domanassindriyaṃ na pajahanti nāmāti idaṃ ‘‘no ca domanassindriyaṃ pajahantī’’ti pāḷipadassa atthavacanaṃ. Yaṃ pana ‘‘cakkhundriyamūlakaṃ atikkamitvā domanassindriyamūlake idaṃ vutta’’nti vuttaṃ, paṭilome āgataṃ sandhāya vuttattā taṃ na yuttaṃ, na taṃ aṭṭhakathācariyā paṭhamaṃ āgataṃ padaṃ laṅghitvā tādisasseva pacchā āgatapadassa atthavaṇṇanaṃ karonti. Padānukkamato eva hi aṭṭhakathāyaṃ atthavaṇṇanā āraddhā, pariyosāpitā ca, tasmā anupaṭipāṭiyāva likhitaṃ, na uppaṭipāṭiyāti daṭṭhabbaṃ ‘‘dve puggalā’’tiādikassa anulome āgatassa uddhaṭattā.
एत्थाति एतस्मिं परिञ्ञावारे। छ पुग्गलाति पुथुज्जनेन सद्धिं याव अनागामिमग्गट्ठा छ पुग्गला। अभिन्दित्वा गहितो तत्थ भब्बाभब्बानं किच्चविसेसस्स अग्गहितत्ता। यत्थ पन सति पुथुज्जनग्गहणसामञ्ञे भब्बानं किच्चं गहितं, यत्थ च अभब्बानं, तत्थ ते एव भिन्दित्वा वुत्ता होन्तीति दस्सेन्तो ‘‘ये च पुथुज्जना मग्गं पटिलभिस्सन्ति, ये च पुथुज्जना मग्गं न पटिलभिस्सन्ती’’ति च आदिमाह। अरहाति अरियो, अयमेव वा पाठो। पठममग्गफलसमङ्गीति पुरिममग्गफलसमङ्गी। इतरोति अरहा। एवं पुग्गलभेदं ञत्वाति इध पुथुज्जनो सो च अभब्बोति गहितो, इध भब्बो इध अरिया, ये च पठममग्गफलसमङ्गिनो याव अग्गमग्गफलसमङ्गिनोति एवं यथावुत्तं पुग्गलविभागं ञत्वा। तत्थ तत्थाति तेसं द्वे पुथुज्जना अट्ठ अरियाति इमेसं यथावुत्तपुग्गलानं भेदतो अभेदतो च गहणवसेन आगते तस्मिं तस्मिं पाठपदेसे। सन्निट्ठानेनाति सन्निट्ठानपदवसेन, निच्छयवसेनेव वा। निद्धारेत्वाति नीहरित्वा। विस्सज्जनं योजेतब्बन्ति विस्सज्जनवसेन पवत्तपाळिया यथावुत्तअत्थदस्सनेन सम्बन्धतो विभावेतब्बोति।
Etthāti etasmiṃ pariññāvāre. Cha puggalāti puthujjanena saddhiṃ yāva anāgāmimaggaṭṭhā cha puggalā. Abhinditvā gahito tattha bhabbābhabbānaṃ kiccavisesassa aggahitattā. Yattha pana sati puthujjanaggahaṇasāmaññe bhabbānaṃ kiccaṃ gahitaṃ, yattha ca abhabbānaṃ, tattha te eva bhinditvā vuttā hontīti dassento ‘‘ye ca puthujjanā maggaṃ paṭilabhissanti, ye ca puthujjanā maggaṃ na paṭilabhissantī’’ti ca ādimāha. Arahāti ariyo, ayameva vā pāṭho. Paṭhamamaggaphalasamaṅgīti purimamaggaphalasamaṅgī. Itaroti arahā. Evaṃ puggalabhedaṃ ñatvāti idha puthujjano so ca abhabboti gahito, idha bhabbo idha ariyā, ye ca paṭhamamaggaphalasamaṅgino yāva aggamaggaphalasamaṅginoti evaṃ yathāvuttaṃ puggalavibhāgaṃ ñatvā. Tattha tatthāti tesaṃ dve puthujjanā aṭṭha ariyāti imesaṃ yathāvuttapuggalānaṃ bhedato abhedato ca gahaṇavasena āgate tasmiṃ tasmiṃ pāṭhapadese. Sanniṭṭhānenāti sanniṭṭhānapadavasena, nicchayavaseneva vā. Niddhāretvāti nīharitvā. Vissajjanaṃ yojetabbanti vissajjanavasena pavattapāḷiyā yathāvuttaatthadassanena sambandhato vibhāvetabboti.
परिञ्ञावारवण्णना निट्ठिता।
Pariññāvāravaṇṇanā niṭṭhitā.
इन्द्रिययमकवण्णना निट्ठिता।
Indriyayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.
यमकपकरण-अनुटीका समत्ता।
Yamakapakaraṇa-anuṭīkā samattā.
Related texts:
तिपिटक (मूल) • Tipiṭaka (Mūla) / अभिधम्मपिटक • Abhidhammapiṭaka / यमकपाळि • Yamakapāḷi / ८. चित्तयमकं • 8. Cittayamakaṃ
टीका • Tīkā / अभिधम्मपिटक (टीका) • Abhidhammapiṭaka (ṭīkā) / पञ्चपकरण-मूलटीका • Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā / १०. इन्द्रिययमकं • 10. Indriyayamakaṃ
