| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಜಾತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Jātaka-aṭṭhakathā |
[೫೨೦] ೧೦. ಗನ್ಧತಿನ್ದುಕಜಾತಕವಣ್ಣನಾ
[520] 10. Gandhatindukajātakavaṇṇanā
ಅಪ್ಪಮಾದೋತಿ ಇದಂ ಸತ್ಥಾ ಜೇತವನೇ ವಿಹರನ್ತೋ ರಾಜೋವಾದಂ ಆರಬ್ಭ ಕಥೇಸಿ। ರಾಜೋವಾದೋ ಹೇಟ್ಠಾ ವಿತ್ಥಾರಿತೋವ। ಅತೀತೇ ಪನ ಕಪಿಲರಟ್ಠೇ ಉತ್ತರಪಞ್ಚಾಲನಗರೇ ಪಞ್ಚಾಲೋ ನಾಮ ರಾಜಾ ಅಗತಿಗಮನೇ ಠಿತೋ ಅಧಮ್ಮೇನ ಪಮತ್ತೋ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇಸಿ। ಅಥಸ್ಸ ಅಮಚ್ಚಾದಯೋ ಸಬ್ಬೇಪಿ ಅಧಮ್ಮಿಕಾವ ಜಾತಾ। ಬಲಿಪೀಳಿತಾ ರಟ್ಠವಾಸಿನೋ ಪುತ್ತದಾರೇ ಆದಾಯ ಅರಞ್ಞೇ ಮಿಗಾ ವಿಯ ಚರಿಂಸು, ಗಾಮಟ್ಠಾನೇ ಗಾಮೋ ನಾಮ ನಾಹೋಸಿ। ಮನುಸ್ಸಾ ರಾಜಪುರಿಸಾನಂ ಭಯೇನ ದಿವಾ ಗೇಹೇ ವಸಿತುಂ ಅಸಕ್ಕೋನ್ತಾ ಗೇಹಾನಿ ಕಣ್ಟಕಸಾಖಾಹಿ ಪರಿಕ್ಖಿಪಿತ್ವಾ ಗೇಹೇ ರತ್ತಿಂ ವಸಿತ್ವಾ ಅರುಣೇ ಉಗ್ಗಚ್ಛನ್ತೇಯೇವ ಅರಞ್ಞಂ ಪವಿಸನ್ತಿ। ದಿವಾ ರಾಜಪುರಿಸಾ ವಿಲುಮ್ಪನ್ತಿ, ರತ್ತಿಂ ಚೋರಾ। ತದಾ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಬಹಿನಗರೇ ಗನ್ಧತಿನ್ದುಕರುಕ್ಖೇ ದೇವತಾ ಹುತ್ವಾ ನಿಬ್ಬತ್ತಿ, ಅನುಸಂವಚ್ಛರಂ ರಞ್ಞೋ ಸನ್ತಿಕಾ ಸಹಸ್ಸಗ್ಘನಕಂ ಬಲಿಕಮ್ಮಂ ಲಭತಿ। ಸೋ ಚಿನ್ತೇಸಿ – ‘‘ಅಯಂ ರಾಜಾ ಪಮತ್ತೋ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇತಿ, ಸಕಲರಟ್ಠಂ ವಿನಸ್ಸತಿ, ಠಪೇತ್ವಾ ಮಂ ಅಞ್ಞೋ ರಾಜಾನಂ ಪತಿರೂಪೇ ನಿವೇಸೇತುಂ ಸಮತ್ಥೋ ನಾಮ ನತ್ಥಿ, ಉಪಕಾರಕೋ ಚಾಪಿ ಮೇ ಅನುಸಂವಚ್ಛರಂ ಸಹಸ್ಸಗ್ಘನಕಬಲಿನಾ ಪೂಜೇತಿ, ಓವದಿಸ್ಸಾಮಿ ನ’’ನ್ತಿ।
Appamādoti idaṃ satthā jetavane viharanto rājovādaṃ ārabbha kathesi. Rājovādo heṭṭhā vitthāritova. Atīte pana kapilaraṭṭhe uttarapañcālanagare pañcālo nāma rājā agatigamane ṭhito adhammena pamatto rajjaṃ kāresi. Athassa amaccādayo sabbepi adhammikāva jātā. Balipīḷitā raṭṭhavāsino puttadāre ādāya araññe migā viya cariṃsu, gāmaṭṭhāne gāmo nāma nāhosi. Manussā rājapurisānaṃ bhayena divā gehe vasituṃ asakkontā gehāni kaṇṭakasākhāhi parikkhipitvā gehe rattiṃ vasitvā aruṇe uggacchanteyeva araññaṃ pavisanti. Divā rājapurisā vilumpanti, rattiṃ corā. Tadā bodhisatto bahinagare gandhatindukarukkhe devatā hutvā nibbatti, anusaṃvaccharaṃ rañño santikā sahassagghanakaṃ balikammaṃ labhati. So cintesi – ‘‘ayaṃ rājā pamatto rajjaṃ kāreti, sakalaraṭṭhaṃ vinassati, ṭhapetvā maṃ añño rājānaṃ patirūpe nivesetuṃ samattho nāma natthi, upakārako cāpi me anusaṃvaccharaṃ sahassagghanakabalinā pūjeti, ovadissāmi na’’nti.
ಸೋ ರತ್ತಿಭಾಗೇ ರಞ್ಞೋ ಸಿರಿಗಬ್ಭಂ ಪವಿಸಿತ್ವಾ ಉಸ್ಸೀಸಕಪಸ್ಸೇ ಠತ್ವಾ ಓಭಾಸಂ ವಿಸ್ಸಜ್ಜೇತ್ವಾ ಆಕಾಸೇ ಅಟ್ಠಾಸಿ। ರಾಜಾ ತಂ ಬಾಲಸೂರಿಯಂ ವಿಯ ಜಲಮಾನಂ ದಿಸ್ವಾ ‘‘ಕೋಸಿ ತ್ವಂ, ಕೇನ ವಾ ಕಾರಣೇನ ಇಧಾಗತೋಸೀ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿ। ಸೋ ತಸ್ಸ ವಚನಂ ಸುತ್ವಾ, ‘‘ಮಹಾರಾಜ, ಅಹಂ ಗನ್ಧತಿನ್ದುಕದೇವತಾ, ‘ತುಯ್ಹಂ ಓವಾದಂ ದಸ್ಸಾಮೀ’ತಿ ಆಗತೋಮ್ಹೀ’’ತಿ ಆಹ। ‘‘ಕಿಂ ನಾಮ ಓವಾದಂ ದಸ್ಸಸೀ’’ತಿ ಏವಂ ವುತ್ತೇ ಮಹಾಸತ್ತೋ, ‘‘ಮಹಾರಾಜ, ತ್ವಂ ಪಮತ್ತೋ ಹುತ್ವಾ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇಸಿ, ತೇನ ತೇ ಸಕಲರಟ್ಠಂ ಹತವಿಲುತ್ತಂ ವಿಯ ವಿನಟ್ಠಂ, ರಾಜಾನೋ ನಾಮ ಪಮಾದೇನ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇನ್ತಾ ಸಕಲರಟ್ಠಸ್ಸ ಸಾಮಿನೋ ನ ಹೋನ್ತಿ, ದಿಟ್ಠೇವ ಧಮ್ಮೇ ವಿನಾಸಂ ಪತ್ವಾ ಸಮ್ಪರಾಯೇ ಪುನ ಮಹಾನಿರಯೇ ನಿಬ್ಬತ್ತನ್ತಿ। ತೇಸು ಚ ಪಮಾದಂ ಆಪನ್ನೇಸು ಅನ್ತೋಜನಾ ಬಹಿಜನಾಪಿಸ್ಸ ಪಮತ್ತಾವ ಹೋನ್ತಿ, ತಸ್ಮಾ ರಞ್ಞಾ ಅತಿರೇಕೇನ ಅಪ್ಪಮತ್ತೇನ ಭವಿತಬ್ಬ’’ನ್ತಿ ವತ್ವಾ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಪಟ್ಠಪೇನ್ತೋ ಇಮಾ ಏಕಾದಸ ಗಾಥಾ ಆಹ –
So rattibhāge rañño sirigabbhaṃ pavisitvā ussīsakapasse ṭhatvā obhāsaṃ vissajjetvā ākāse aṭṭhāsi. Rājā taṃ bālasūriyaṃ viya jalamānaṃ disvā ‘‘kosi tvaṃ, kena vā kāraṇena idhāgatosī’’ti pucchi. So tassa vacanaṃ sutvā, ‘‘mahārāja, ahaṃ gandhatindukadevatā, ‘tuyhaṃ ovādaṃ dassāmī’ti āgatomhī’’ti āha. ‘‘Kiṃ nāma ovādaṃ dassasī’’ti evaṃ vutte mahāsatto, ‘‘mahārāja, tvaṃ pamatto hutvā rajjaṃ kāresi, tena te sakalaraṭṭhaṃ hataviluttaṃ viya vinaṭṭhaṃ, rājāno nāma pamādena rajjaṃ kārentā sakalaraṭṭhassa sāmino na honti, diṭṭheva dhamme vināsaṃ patvā samparāye puna mahāniraye nibbattanti. Tesu ca pamādaṃ āpannesu antojanā bahijanāpissa pamattāva honti, tasmā raññā atirekena appamattena bhavitabba’’nti vatvā dhammadesanaṃ paṭṭhapento imā ekādasa gāthā āha –
೩೩೨.
332.
‘‘ಅಪ್ಪಮಾದೋ ಅಮತಪದಂ, ಪಮಾದೋ ಮಚ್ಚುನೋ ಪದಂ।
‘‘Appamādo amatapadaṃ, pamādo maccuno padaṃ;
ಅಪ್ಪಮತ್ತಾ ನ ಮೀಯನ್ತಿ, ಯೇ ಪಮತ್ತಾ ಯಥಾ ಮತಾ॥
Appamattā na mīyanti, ye pamattā yathā matā.
೩೩೩.
333.
‘‘ಮದಾ ಪಮಾದೋ ಜಾಯೇಥ, ಪಮಾದಾ ಜಾಯತೇ ಖಯೋ।
‘‘Madā pamādo jāyetha, pamādā jāyate khayo;
ಖಯಾ ಪದೋಸಾ ಜಾಯನ್ತಿ, ಮಾ ಮದೋ ಭರತೂಸಭ॥
Khayā padosā jāyanti, mā mado bharatūsabha.
೩೩೪.
334.
‘‘ಬಹೂ ಹಿ ಖತ್ತಿಯಾ ಜೀನಾ, ಅತ್ಥಂ ರಟ್ಠಂ ಪಮಾದಿನೋ।
‘‘Bahū hi khattiyā jīnā, atthaṃ raṭṭhaṃ pamādino;
ಅಥೋಪಿ ಗಾಮಿನೋ ಗಾಮಾ, ಅನಗಾರಾ ಅಗಾರಿನೋ॥
Athopi gāmino gāmā, anagārā agārino.
೩೩೫.
335.
‘‘ಖತ್ತಿಯಸ್ಸ ಪಮತ್ತಸ್ಸ, ರಟ್ಠಸ್ಮಿಂ ರಟ್ಠವಡ್ಢನ।
‘‘Khattiyassa pamattassa, raṭṭhasmiṃ raṭṭhavaḍḍhana;
ಸಬ್ಬೇ ಭೋಗಾ ವಿನಸ್ಸನ್ತಿ, ರಞ್ಞೋ ತಂ ವುಚ್ಚತೇ ಅಘಂ॥
Sabbe bhogā vinassanti, rañño taṃ vuccate aghaṃ.
೩೩೬.
336.
‘‘ನೇಸ ಧಮ್ಮೋ ಮಹಾರಾಜ, ಅತಿವೇಲಂ ಪಮಜ್ಜಸಿ।
‘‘Nesa dhammo mahārāja, ativelaṃ pamajjasi;
ಇದ್ಧಂ ಫೀತಂ ಜನಪದಂ, ಚೋರಾ ವಿದ್ಧಂಸಯನ್ತಿ ನಂ॥
Iddhaṃ phītaṃ janapadaṃ, corā viddhaṃsayanti naṃ.
೩೩೭.
337.
‘‘ನ ತೇ ಪುತ್ತಾ ಭವಿಸ್ಸನ್ತಿ, ನ ಹಿರಞ್ಞಂ ನ ಧಾನಿಯಂ।
‘‘Na te puttā bhavissanti, na hiraññaṃ na dhāniyaṃ;
ರಟ್ಠೇ ವಿಲುಪ್ಪಮಾನಮ್ಹಿ, ಸಬ್ಬಭೋಗೇಹಿ ಜೀಯಸಿ॥
Raṭṭhe viluppamānamhi, sabbabhogehi jīyasi.
೩೩೮.
338.
‘‘ಸಬ್ಬಭೋಗಾ ಪರಿಜಿಣ್ಣಂ, ರಾಜಾನಂ ವಾಪಿ ಖತ್ತಿಯಂ।
‘‘Sabbabhogā parijiṇṇaṃ, rājānaṃ vāpi khattiyaṃ;
ಞಾತಿಮಿತ್ತಾ ಸುಹಜ್ಜಾ ಚ, ನ ತಂ ಮಞ್ಞನ್ತಿ ಮಾನಿಯಂ॥
Ñātimittā suhajjā ca, na taṃ maññanti māniyaṃ.
೩೩೯.
339.
‘‘ಹತ್ಥಾರೋಹಾ ಅನೀಕಟ್ಠಾ, ರಥಿಕಾ ಪತ್ತಿಕಾರಕಾ।
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
ತಮೇವಮುಪಜೀವನ್ತಾ, ನ ತಂ ಮಞ್ಞನ್ತಿ ಮಾನಿಯಂ॥
Tamevamupajīvantā, na taṃ maññanti māniyaṃ.
೩೪೦.
340.
‘‘ಅಸಂವಿಹಿತಕಮ್ಮನ್ತಂ , ಬಾಲಂ ದುಮ್ಮನ್ತಿಮನ್ತಿನಂ।
‘‘Asaṃvihitakammantaṃ , bālaṃ dummantimantinaṃ;
ಸಿರೀ ಜಹತಿ ದುಮ್ಮೇಧಂ, ಜಿಣ್ಣಂವ ಉರಗೋ ತಚಂ॥
Sirī jahati dummedhaṃ, jiṇṇaṃva urago tacaṃ.
೩೪೧.
341.
‘‘ಸುಸಂವಿಹಿತಕಮ್ಮನ್ತಂ, ಕಾಲುಟ್ಠಾಯಿಂ ಅತನ್ದಿತಂ।
‘‘Susaṃvihitakammantaṃ, kāluṭṭhāyiṃ atanditaṃ;
ಸಬ್ಬೇ ಭೋಗಾಭಿವಡ್ಢನ್ತಿ, ಗಾವೋ ಸಉಸಭಾಮಿವ॥
Sabbe bhogābhivaḍḍhanti, gāvo sausabhāmiva.
೩೪೨.
342.
‘‘ಉಪಸ್ಸುತಿಂ ಮಹಾರಾಜ, ರಟ್ಠೇ ಜನಪದೇ ಚರ।
‘‘Upassutiṃ mahārāja, raṭṭhe janapade cara;
ತತ್ಥ ದಿಸ್ವಾ ಚ ಸುತ್ವಾ ಚ, ತತೋ ತಂ ಪಟಿಪಜ್ಜಸೀ’’ತಿ॥
Tattha disvā ca sutvā ca, tato taṃ paṭipajjasī’’ti.
ತತ್ಥ ಅಪ್ಪಮಾದೋತಿ ಸತಿಯಾ ಅವಿಪ್ಪವಾಸೋ। ಅಮತಪದನ್ತಿ ಅಮತಸ್ಸ ನಿಬ್ಬಾನಸ್ಸ ಪದಂ ಅಧಿಗಮಕಾರಣಂ। ಮಚ್ಚುನೋ ಪದನ್ತಿ ಮರಣಸ್ಸ ಕಾರಣಂ। ಪಮತ್ತಾ ಹಿ ವಿಪಸ್ಸನಂ ಅವಡ್ಢೇತ್ವಾ ಅಪ್ಪಟಿಸನ್ಧಿಕಭಾವಂ ಪತ್ತುಂ ಅಸಕ್ಕೋನ್ತಾ ಪುನಪ್ಪುನಂ ಸಂಸಾರೇ ಜಾಯನ್ತಿ ಚೇವ ಮೀಯನ್ತಿ ಚ, ತಸ್ಮಾ ಪಮಾದೋ ಮಚ್ಚುನೋ ಪದಂ ನಾಮ । ನ ಮೀಯನ್ತೀತಿ ವಿಪಸ್ಸನಂ ವಡ್ಢೇತ್ವಾ ಅಪ್ಪಟಿಸನ್ಧಿಕಭಾವಂ ಪತ್ತಾ ಪುನ ಸಂಸಾರೇ ಅನಿಬ್ಬತ್ತತ್ತಾ ನ ಮೀಯನ್ತಿ ನಾಮ। ಯೇ ಪಮತ್ತಾತಿ, ಮಹಾರಾಜ, ಯೇ ಪುಗ್ಗಲಾ ಪಮತ್ತಾ, ತೇ ಯಥಾ ಮತಾ, ತಥೇವ ದಟ್ಠಬ್ಬಾ। ಕಸ್ಮಾ? ಅಕಿಚ್ಚಸಾಧನತಾಯ। ಮತಸ್ಸಪಿ ಹಿ ‘‘ಅಹಂ ದಾನಂ ದಸ್ಸಾಮಿ, ಸೀಲಂ ರಕ್ಖಿಸ್ಸಾಮಿ, ಉಪೋಸಥಕಮ್ಮಂ ಕರಿಸ್ಸಾಮಿ, ಕಲ್ಯಾಣಕಮ್ಮಂ ಪೂರೇಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಆಭೋಗೋ ವಾ ಪತ್ಥನಾ ವಾ ಪರಿಯುಟ್ಠಾನಂ ವಾ ನತ್ಥಿ ಅಪಗತವಿಞ್ಞಾಣತ್ತಾ, ಪಮತ್ತಸ್ಸಪಿ ಅಪ್ಪಮಾದಾಭಾವಾತಿ ತಸ್ಮಾ ಉಭೋಪೇತೇ ಏಕಸದಿಸಾವ।
Tattha appamādoti satiyā avippavāso. Amatapadanti amatassa nibbānassa padaṃ adhigamakāraṇaṃ. Maccuno padanti maraṇassa kāraṇaṃ. Pamattā hi vipassanaṃ avaḍḍhetvā appaṭisandhikabhāvaṃ pattuṃ asakkontā punappunaṃ saṃsāre jāyanti ceva mīyanti ca, tasmā pamādo maccuno padaṃ nāma . Na mīyantīti vipassanaṃ vaḍḍhetvā appaṭisandhikabhāvaṃ pattā puna saṃsāre anibbattattā na mīyanti nāma. Ye pamattāti, mahārāja, ye puggalā pamattā, te yathā matā, tatheva daṭṭhabbā. Kasmā? Akiccasādhanatāya. Matassapi hi ‘‘ahaṃ dānaṃ dassāmi, sīlaṃ rakkhissāmi, uposathakammaṃ karissāmi, kalyāṇakammaṃ pūressāmī’’ti ābhogo vā patthanā vā pariyuṭṭhānaṃ vā natthi apagataviññāṇattā, pamattassapi appamādābhāvāti tasmā ubhopete ekasadisāva.
ಮದಾತಿ, ಮಹಾರಾಜ, ಆರೋಗ್ಯಯೋಬ್ಬನಜೀವಿತಮದಸಙ್ಖಾತಾ ತಿವಿಧಾ ಮದಾ ಪಮಾದೋ ನಾಮ ಜಾಯತಿ। ಸೋ ಮದಪ್ಪತ್ತೋ ಪಮಾದಾಪನ್ನೋ ಪಾಣಾತಿಪಾತಾದೀನಿ ಪಾಪಕಮ್ಮಾನಿ ಕರೋತಿ। ಅಥ ನಂ ರಾಜಾನೋ ಛಿನ್ದಾಪೇನ್ತಿ ವಾ ಹನಾಪೇನ್ತಿ ವಾ, ಸಬ್ಬಂ ವಾ ಧನಮಸ್ಸ ಹರನ್ತಿ, ಏವಮಸ್ಸ ಪಮಾದಾ ಞಾತಿಧನಜೀವಿತಕ್ಖಯೋ ಜಾಯತಿ। ಪುನ ಸೋ ಧನಕ್ಖಯಂ ವಾ ಯಸಕ್ಖಯಂ ವಾ ಪತ್ತೋ ಜೀವಿತುಂ ಅಸಕ್ಕೋನ್ತೋ ಜೀವಿತವುತ್ತತ್ಥಾಯ ಕಾಯದುಚ್ಚರಿತಾದೀನಿ ಕರೋತಿ, ಇಚ್ಚಸ್ಸ ಖಯಾ ಪದೋಸಾ ಜಾಯನ್ತಿ, ತೇನ ತಂ ವದಾಮಿ ಮಾ ಮದೋ ಭರತೂಸಭಾತಿ, ರಟ್ಠಭಾರಕಜೇಟ್ಠಕ ಭರತೂಸಭ ಮಾ ಪಮಾದಮಾಪಜ್ಜೀತಿ ಅತ್ಥೋ। ಅತ್ಥಂ ರಟ್ಠನ್ತಿ ಜನಪದವಾಸೀನಂ ವುದ್ಧಿಞ್ಚೇವ ಸಕಲರಟ್ಠಞ್ಚ ಬಹೂ ಪಮಾದಿನೋ ಜೀನಾ। ತೇಸಂ ಆವಿಭಾವತ್ಥಾಯ ಖನ್ತಿವಾದಿಜಾತಕ-ಮಾತಙ್ಗಜಾತಕ-ಭರುಜಾತಕ-ಸರಭಙ್ಗಜಾತಕ-ಚೇತಿಯಜಾತಕಾನಿ ಕಥೇತಬ್ಬಾನಿ। ಗಾಮಿನೋತಿ ಗಾಮಭೋಜಕಾಪಿ ತೇ ಗಾಮಾಪಿ ಬಹೂ ಪಮಾದದೋಸೇನ ಜೀನಾ ಪರಿಹೀನಾ ವಿನಟ್ಠಾ। ಅನಗಾರಾ ಅಗಾರಿನೋತಿ ಪಬ್ಬಜಿತಾಪಿ ಪಬ್ಬಜಿತಪಟಿಪತ್ತಿತೋ, ಗಿಹೀಪಿ ಘರಾವಾಸತೋ ಚೇವ ಧನಧಞ್ಞಾದೀಹಿ ಚ ಬಹೂ ಜೀನಾ ಪರಿಹೀನಾತಿ ವದತಿ। ತಂ ವುಚ್ಚತೇ ಅಘನ್ತಿ, ಮಹಾರಾಜ, ಯಸಭೋಗಪರಿಹಾನಿ ನಾಮೇತಂ ರಞ್ಞೋ ದುಕ್ಖಂ ವುಚ್ಚತಿ। ಭೋಗಾಭಾವೇನ ಹಿ ನಿದ್ಧನಸ್ಸ ಯಸೋ ಹಾಯತಿ, ಹೀನಯಸೋ ಮಹನ್ತಂ ಕಾಯಿಕಚೇತಸಿಕದುಕ್ಖಂ ಪಾಪುಣಾತಿ।
Madāti, mahārāja, ārogyayobbanajīvitamadasaṅkhātā tividhā madā pamādo nāma jāyati. So madappatto pamādāpanno pāṇātipātādīni pāpakammāni karoti. Atha naṃ rājāno chindāpenti vā hanāpenti vā, sabbaṃ vā dhanamassa haranti, evamassa pamādā ñātidhanajīvitakkhayo jāyati. Puna so dhanakkhayaṃ vā yasakkhayaṃ vā patto jīvituṃ asakkonto jīvitavuttatthāya kāyaduccaritādīni karoti, iccassa khayā padosā jāyanti, tena taṃ vadāmi mā mado bharatūsabhāti, raṭṭhabhārakajeṭṭhaka bharatūsabha mā pamādamāpajjīti attho. Atthaṃ raṭṭhanti janapadavāsīnaṃ vuddhiñceva sakalaraṭṭhañca bahū pamādino jīnā. Tesaṃ āvibhāvatthāya khantivādijātaka-mātaṅgajātaka-bharujātaka-sarabhaṅgajātaka-cetiyajātakāni kathetabbāni. Gāminoti gāmabhojakāpi te gāmāpi bahū pamādadosena jīnā parihīnā vinaṭṭhā. Anagārā agārinoti pabbajitāpi pabbajitapaṭipattito, gihīpi gharāvāsato ceva dhanadhaññādīhi ca bahū jīnā parihīnāti vadati. Taṃ vuccate aghanti, mahārāja, yasabhogaparihāni nāmetaṃ rañño dukkhaṃ vuccati. Bhogābhāvena hi niddhanassa yaso hāyati, hīnayaso mahantaṃ kāyikacetasikadukkhaṃ pāpuṇāti.
ನೇಸ ಧಮ್ಮೋತಿ, ಮಹಾರಾಜ, ಏಸ ಪೋರಾಣಕರಾಜೂನಂ ಧಮ್ಮೋ ನ ಹೋತಿ। ಇದ್ಧಂ ಫೀತನ್ತಿ ಅನ್ನಪಾನಾದಿನಾ ಸಮಿದ್ಧಂ ಹಿರಞ್ಞಸುವಣ್ಣಾದಿನಾ ಫೀತಂ ಪುಪ್ಫಿತಂ। ನ ತೇ ಪುತ್ತಾತಿ, ಮಹಾರಾಜ, ಪವೇಣಿಪಾಲಕಾ ತೇ ಪುತ್ತಾ ನ ಭವಿಸ್ಸನ್ತಿ। ರಟ್ಠವಾಸಿನೋ ಹಿ ‘‘ಅಧಮ್ಮಿಕರಞ್ಞೋ ಏಸ ಪುತ್ತೋ, ಕಿಂ ಅಮ್ಹಾಕಂ ವುಡ್ಢಿಂ ಕರಿಸ್ಸತಿ, ನಾಸ್ಸ ಛತ್ತಂ ದಸ್ಸಾಮಾ’’ತಿ ಛತ್ತಂ ನ ದೇನ್ತಿ। ಏವಮೇತೇಸಂ ಪವೇಣಿಪಾಲಕಾ ಪುತ್ತಾ ನ ಹೋನ್ತಿ ನಾಮ। ಪರಿಜಿಣ್ಣನ್ತಿ ಪರಿಹೀನಂ। ರಾಜಾನಂ ವಾಪೀತಿ ಸಚೇಪಿ ಸೋ ರಾಜಾ ಹೋತಿ, ಅಥ ನಂ ರಾಜಾನಂ ಸಮಾನಮ್ಪಿ। ಮಾನಿಯನ್ತಿ ‘‘ಅಯಂ ರಾಜಾ’’ತಿ ಗರುಚಿತ್ತೇನ ಸಮ್ಮಾನೇತಬ್ಬಂ ಕತ್ವಾ ನ ಮಞ್ಞನ್ತಿ। ಉಪಜೀವನ್ತಾತಿ ಉಪನಿಸ್ಸಾಯ ಜೀವನ್ತಾಪಿ ಏತೇ ಏತ್ತಕಾ ಜನಾ ಗರುಚಿತ್ತೇನ ಮಞ್ಞಿತಬ್ಬಂ ನ ಮಞ್ಞನ್ತಿ। ಕಿಂಕಾರಣಾ? ಅಧಮ್ಮಿಕಭಾವೇನ।
Nesa dhammoti, mahārāja, esa porāṇakarājūnaṃ dhammo na hoti. Iddhaṃ phītanti annapānādinā samiddhaṃ hiraññasuvaṇṇādinā phītaṃ pupphitaṃ. Na te puttāti, mahārāja, paveṇipālakā te puttā na bhavissanti. Raṭṭhavāsino hi ‘‘adhammikarañño esa putto, kiṃ amhākaṃ vuḍḍhiṃ karissati, nāssa chattaṃ dassāmā’’ti chattaṃ na denti. Evametesaṃ paveṇipālakā puttā na honti nāma. Parijiṇṇanti parihīnaṃ. Rājānaṃ vāpīti sacepi so rājā hoti, atha naṃ rājānaṃ samānampi. Māniyanti ‘‘ayaṃ rājā’’ti garucittena sammānetabbaṃ katvā na maññanti. Upajīvantāti upanissāya jīvantāpi ete ettakā janā garucittena maññitabbaṃ na maññanti. Kiṃkāraṇā? Adhammikabhāvena.
ಸಿರೀತಿ ಯಸವಿಭವೋ। ತಚನ್ತಿ ಯಥಾ ಉರಗೋ ಜಿಣ್ಣತಚಂ ಜಿಗುಚ್ಛನ್ತೋ ಜಹತಿ, ನ ಪುನ ಓಲೋಕೇತಿ, ಏವಂ ತಾದಿಸಂ ರಾಜಾನಂ ಸಿರೀ ಜಹತಿ। ಸುಸಂವಿಹಿತಕಮ್ಮನ್ತನ್ತಿ ಕಾಯದ್ವಾರಾದೀಹಿ ಪಾಪಕಮ್ಮಂ ಅಕರೋನ್ತಂ। ಅಭಿವಡ್ಢನ್ತೀತಿ ಅಭಿಮುಖಂ ಗಚ್ಛನ್ತಾ ವಡ್ಢನ್ತಿ। ಸಉಸಭಾಮಿವಾತಿ ಸಉಸಭಾ ಇವ। ಅಪ್ಪಮತ್ತಸ್ಸ ಹಿ ಸಉಸಭಜೇಟ್ಠಕೋ ಗೋಗಣೋ ವಿಯ ಭೋಗಾ ವಡ್ಢನ್ತಿ। ಉಪಸ್ಸುತಿನ್ತಿ ಜನಪದಚಾರಿತ್ತಸವನಾಯ ಚಾರಿಕಂ ಅತ್ತನೋ ಸಕಲರಟ್ಠೇ ಚ ಜನಪದೇ ಚ ಚರ। ತತ್ಥಾತಿ ತಸ್ಮಿಂ ರಟ್ಠೇ ಚರನ್ತೋ ದಟ್ಠಬ್ಬಂ ದಿಸ್ವಾ ಸೋತಬ್ಬಂ ಸುತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ಗುಣಾಗುಣಂ ಪಚ್ಚಕ್ಖಂ ಕತ್ವಾ ತತೋ ಅತ್ತನೋ ಹಿತಪಟಿಪತ್ತಿಂ ಪಟಿಪಜ್ಜಿಸ್ಸಸೀತಿ।
Sirīti yasavibhavo. Tacanti yathā urago jiṇṇatacaṃ jigucchanto jahati, na puna oloketi, evaṃ tādisaṃ rājānaṃ sirī jahati. Susaṃvihitakammantanti kāyadvārādīhi pāpakammaṃ akarontaṃ. Abhivaḍḍhantīti abhimukhaṃ gacchantā vaḍḍhanti. Sausabhāmivāti sausabhā iva. Appamattassa hi sausabhajeṭṭhako gogaṇo viya bhogā vaḍḍhanti. Upassutinti janapadacārittasavanāya cārikaṃ attano sakalaraṭṭhe ca janapade ca cara. Tatthāti tasmiṃ raṭṭhe caranto daṭṭhabbaṃ disvā sotabbaṃ sutvā attano guṇāguṇaṃ paccakkhaṃ katvā tato attano hitapaṭipattiṃ paṭipajjissasīti.
ಇತಿ ಮಹಾಸತ್ತೋ ಏಕಾದಸಹಿ ಗಾಥಾಹಿ ರಾಜಾನಂ ಓವದಿತ್ವಾ ‘‘ಗಚ್ಛ ಪಪಞ್ಚಂ ಅಕತ್ವಾ ಪರಿಗ್ಗಣ್ಹ ರಟ್ಠಂ, ಮಾ ನಾಸಯೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಸಕಟ್ಠಾನಮೇವ ಗತೋ। ರಾಜಾಪಿ ತಸ್ಸ ವಚನಂ ಸುತ್ವಾ ಸಂವೇಗಪ್ಪತ್ತೋ ಪುನದಿವಸೇ ರಜ್ಜಂ ಅಮಚ್ಚೇ ಪಟಿಚ್ಛಾಪೇತ್ವಾ ಪುರೋಹಿತೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಕಾಲಸ್ಸೇವ ಪಾಚೀನದ್ವಾರೇನ ನಗರಾ ನಿಕ್ಖಮಿತ್ವಾ ಯೋಜನಮತ್ತಂ ಗತೋ। ತತ್ಥೇಕೋ ಗಾಮವಾಸೀ ಮಹಲ್ಲಕೋ ಅಟವಿತೋ ಕಣ್ಟಕಸಾಖಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ಗೇಹದ್ವಾರಂ ಪರಿಕ್ಖಿಪಿತ್ವಾ ಪಿದಹಿತ್ವಾ ಪುತ್ತದಾರಂ ಆದಾಯ ಅರಞ್ಞಂ ಪವಿಸಿತ್ವಾ ಸಾಯಂ ರಾಜಪುರಿಸೇಸು ಪಕ್ಕನ್ತೇಸು ಅತ್ತನೋ ಘರಂ ಆಗಚ್ಛನ್ತೋ ಗೇಹದ್ವಾರೇ ಪಾದೇ ಕಣ್ಟಕೇನ ವಿದ್ಧೋ ಉಕ್ಕುಟಿಕಂ ನಿಸೀದಿತ್ವಾ ಕಣ್ಟಕಂ ನೀಹರನ್ತೋ –
Iti mahāsatto ekādasahi gāthāhi rājānaṃ ovaditvā ‘‘gaccha papañcaṃ akatvā pariggaṇha raṭṭhaṃ, mā nāsayī’’ti vatvā sakaṭṭhānameva gato. Rājāpi tassa vacanaṃ sutvā saṃvegappatto punadivase rajjaṃ amacce paṭicchāpetvā purohitena saddhiṃ kālasseva pācīnadvārena nagarā nikkhamitvā yojanamattaṃ gato. Tattheko gāmavāsī mahallako aṭavito kaṇṭakasākhaṃ āharitvā gehadvāraṃ parikkhipitvā pidahitvā puttadāraṃ ādāya araññaṃ pavisitvā sāyaṃ rājapurisesu pakkantesu attano gharaṃ āgacchanto gehadvāre pāde kaṇṭakena viddho ukkuṭikaṃ nisīditvā kaṇṭakaṃ nīharanto –
೩೪೩.
343.
‘‘ಏವಂ ವೇದೇತು ಪಞ್ಚಾಲೋ, ಸಙ್ಗಾಮೇ ಸರಮಪ್ಪಿತೋ।
‘‘Evaṃ vedetu pañcālo, saṅgāme saramappito;
ಯಥಾಹಮಜ್ಜ ವೇದೇಮಿ, ಕಣ್ಟಕೇನ ಸಮಪ್ಪಿತೋ’’ತಿ॥ –
Yathāhamajja vedemi, kaṇṭakena samappito’’ti. –
ಇಮಾಯ ಗಾಥಾಯ ರಾಜಾನಂ ಅಕ್ಕೋಸಿ। ತಂ ಪನಸ್ಸ ಅಕ್ಕೋಸನಂ ಬೋಧಿಸತ್ತಾನುಭಾವೇನ ಅಹೋಸಿ। ಬೋಧಿಸತ್ತೇನ ಅಧಿಗ್ಗಹಿತೋವ ಸೋ ಅಕ್ಕೋಸೀತಿ ವೇದಿತಬ್ಬೋ। ತಸ್ಮಿಂ ಪನ ಸಮಯೇ ರಾಜಾ ಚ ಪುರೋಹಿತೋ ಚ ಅಞ್ಞಾತಕವೇಸೇನ ತಸ್ಸ ಸನ್ತಿಕೇವ ಅಟ್ಠಂಸು। ಅಥಸ್ಸ ವಚನಂ ಸುತ್ವಾ ಪುರೋಹಿತೋ ಇತರಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Imāya gāthāya rājānaṃ akkosi. Taṃ panassa akkosanaṃ bodhisattānubhāvena ahosi. Bodhisattena adhiggahitova so akkosīti veditabbo. Tasmiṃ pana samaye rājā ca purohito ca aññātakavesena tassa santikeva aṭṭhaṃsu. Athassa vacanaṃ sutvā purohito itaraṃ gāthamāha –
೩೪೪.
344.
‘‘ಜಿಣ್ಣೋ ದುಬ್ಬಲಚಕ್ಖೂಸಿ, ನ ರೂಪಂ ಸಾಧು ಪಸ್ಸಸಿ।
‘‘Jiṇṇo dubbalacakkhūsi, na rūpaṃ sādhu passasi;
ಕಿಂ ತತ್ಥ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತಸ್ಸ, ಯಂ ತಂ ಮಗ್ಗೇಯ್ಯ ಕಣ್ಟಕೋ’’ತಿ॥
Kiṃ tattha brahmadattassa, yaṃ taṃ maggeyya kaṇṭako’’ti.
ತತ್ಥ ಮಗ್ಗೇಯ್ಯಾತಿ ವಿಜ್ಝೇಯ್ಯ। ಇದಂ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ – ಯದಿ ತ್ವಂ ಅತ್ತನೋ ಅಬ್ಯತ್ತತಾಯ ಕಣ್ಟಕೇನ ವಿದ್ಧೋ, ಕೋ ಏತ್ಥ ರಞ್ಞೋ ದೋಸೋ। ಯೇನ ರಾಜಾನಂ ಅಕ್ಕೋಸಿ, ಕಿಂ ತೇ ರಞ್ಞಾ ಕಣ್ಟಕೋ ಓಲೋಕೇತ್ವಾವ ಆಚಿಕ್ಖಿತಬ್ಬೋತಿ।
Tattha maggeyyāti vijjheyya. Idaṃ vuttaṃ hoti – yadi tvaṃ attano abyattatāya kaṇṭakena viddho, ko ettha rañño doso. Yena rājānaṃ akkosi, kiṃ te raññā kaṇṭako oloketvāva ācikkhitabboti.
ತಂ ಸುತ್ವಾ ಮಹಲ್ಲಕೋ ತಿಸ್ಸೋ ಗಾಥಾ ಅಭಾಸಿ –
Taṃ sutvā mahallako tisso gāthā abhāsi –
೩೪೫.
345.
‘‘ಬಹ್ವೇತ್ಥ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತಸ್ಸ, ಸೋಹಂ ಮಗ್ಗಸ್ಮಿ ಬ್ರಾಹ್ಮಣ।
‘‘Bahvettha brahmadattassa, sohaṃ maggasmi brāhmaṇa;
ಅರಕ್ಖಿತಾ ಜಾನಪದಾ, ಅಧಮ್ಮಬಲಿನಾ ಹತಾ॥
Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā.
೩೪೬.
346.
‘‘ರತ್ತಿಞ್ಹಿ ಚೋರಾ ಖಾದನ್ತಿ, ದಿವಾ ಖಾದನ್ತಿ ತುಣ್ಡಿಯಾ।
‘‘Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā;
ರಟ್ಠಸ್ಮಿಂ ಕೂಟರಾಜಸ್ಸ, ಬಹು ಅಧಮ್ಮಿಕೋ ಜನೋ॥
Raṭṭhasmiṃ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano.
೩೪೭.
347.
‘‘ಏತಾದಿಸೇ ಭಯೇ ಜಾತೇ, ಭಯಟ್ಟಾ ತಾತ ಮಾಣವಾ।
‘‘Etādise bhaye jāte, bhayaṭṭā tāta māṇavā;
ನಿಲ್ಲೇನಕಾನಿ ಕುಬ್ಬನ್ತಿ, ವನೇ ಆಹತ್ವ ಕಣ್ಟಕ’’ನ್ತಿ॥
Nillenakāni kubbanti, vane āhatva kaṇṭaka’’nti.
ತತ್ಥ ಬಹ್ವೇತ್ಥಾತಿ, ಬ್ರಾಹ್ಮಣ, ಸೋಹಂ ಸಕಣ್ಟಕೇ ಮಗ್ಗೇ ಪತಿತೋ ಸನ್ನಿಸಿನ್ನೋ, ಬಹು ಏತ್ಥ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತಸ್ಸ ದೋಸೋ, ತ್ವಂ ಏತ್ತಕಂ ಕಾಲಂ ರಞ್ಞೋ ದೋಸೇನ ಮಮ ಸಕಣ್ಟಕೇ ಮಗ್ಗೇ ವಿಚರಣಭಾವಂ ನ ಜಾನಾಸಿ। ತಸ್ಸ ಹಿ ಅರಕ್ಖಿತಾ ಜಾನಪದಾ…ಪೇ॰… ಕಣ್ಟಕನ್ತಿ। ತತ್ಥ ಖಾದನ್ತೀತಿ ವಿಲುಮ್ಪನ್ತಿ। ತುಣ್ಡಿಯಾತಿ ವಧಬನ್ಧಾದೀಹಿ ಪೀಳೇತ್ವಾ ಅಧಮ್ಮೇನ ಬಲಿಸಾಧಕಾ। ಕೂಟರಾಜಸ್ಸಾತಿ ಪಾಪರಞ್ಞೋ। ಅಧಮ್ಮಿಕೋತಿ ಪಟಿಚ್ಛನ್ನಕಮ್ಮನ್ತೋ। ತಾತಾತಿ ಪುರೋಹಿತಂ ಆಲಪತಿ। ಮಾಣವಾತಿ ಮನುಸ್ಸಾ। ನಿಲ್ಲೇನಕಾನೀತಿ ನಿಲೀಯನಟ್ಠಾನಾನಿ। ವನೇ ಆಹತ್ವ ಕಣ್ಟಕನ್ತಿ ಕಣ್ಟಕಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ದ್ವಾರಾನಿ ಪಿದಹಿತ್ವಾ ಘರಂ ಛಡ್ಡೇತ್ವಾ ಪುತ್ತದಾರಂ ಆದಾಯ ವನಂ ಪವಿಸಿತ್ವಾ ತಸ್ಮಿಂ ವನೇ ಅತ್ತನೋ ನಿಲೀಯನಟ್ಠಾನಾನಿ ಕರೋನ್ತಿ । ಅಥ ವಾ ವನೇ ಯೋ ಕಣ್ಟಕೋ, ತಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ಘರಾನಿ ಪರಿಕ್ಖಿಪನ್ತಿ। ಇತಿ ರಞ್ಞೋ ದೋಸೇನೇವಮ್ಹಿ ಕಣ್ಟಕೇನ ವಿದ್ಧೋ, ಮಾ ಏವರೂಪಸ್ಸ ರಞ್ಞೋ ಉಪತ್ಥಮ್ಭೋ ಹೋಹೀತಿ।
Tattha bahvetthāti, brāhmaṇa, sohaṃ sakaṇṭake magge patito sannisinno, bahu ettha brahmadattassa doso, tvaṃ ettakaṃ kālaṃ rañño dosena mama sakaṇṭake magge vicaraṇabhāvaṃ na jānāsi. Tassa hi arakkhitā jānapadā…pe… kaṇṭakanti. Tattha khādantīti vilumpanti. Tuṇḍiyāti vadhabandhādīhi pīḷetvā adhammena balisādhakā. Kūṭarājassāti pāparañño. Adhammikoti paṭicchannakammanto. Tātāti purohitaṃ ālapati. Māṇavāti manussā. Nillenakānīti nilīyanaṭṭhānāni. Vane āhatva kaṇṭakanti kaṇṭakaṃ āharitvā dvārāni pidahitvā gharaṃ chaḍḍetvā puttadāraṃ ādāya vanaṃ pavisitvā tasmiṃ vane attano nilīyanaṭṭhānāni karonti . Atha vā vane yo kaṇṭako, taṃ āharitvā gharāni parikkhipanti. Iti rañño dosenevamhi kaṇṭakena viddho, mā evarūpassa rañño upatthambho hohīti.
ತಂ ಸುತ್ವಾ ರಾಜಾ ಪುರೋಹಿತಂ ಆಮನ್ತೇತ್ವಾ, ‘‘ಆಚರಿಯ, ಮಹಲ್ಲಕೋ ಯುತ್ತಂ ಭಣತಿ, ಅಮ್ಹಾಕಮೇವ ದೋಸೋ, ಏಹಿ ನಿವತ್ತಾಮ, ಧಮ್ಮೇನ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇಸ್ಸಾಮಾ’’ತಿ ಆಹ। ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಪುರೋಹಿತಸ್ಸ ಸರೀರೇ ಅಧಿಮುಚ್ಚಿತ್ವಾ ಪುರತೋ ಗನ್ತ್ವಾ ‘‘ಪರಿಗ್ಗಣ್ಹಿಸ್ಸಾಮ ತಾವ, ಮಹಾರಾಜಾ’’ತಿ ಆಹ। ತೇ ತಮ್ಹಾ ಗಾಮಾ ಅಞ್ಞಂ ಗಾಮಂ ಗಚ್ಛನ್ತಾ ಅನ್ತರಾಮಗ್ಗೇ ಏಕಿಸ್ಸಾ ಮಹಲ್ಲಿಕಾಯ ಸದ್ದಂ ಅಸ್ಸೋಸುಂ। ಸಾ ಕಿರೇಕಾ ದಲಿದ್ದಿತ್ಥೀ ದ್ವೇ ಧೀತರೋ ವಯಪ್ಪತ್ತಾ ರಕ್ಖಮಾನಾ ತಾಸಂ ಅರಞ್ಞಂ ಗನ್ತುಂ ನ ದೇತಿ। ಸಯಂ ಅರಞ್ಞತೋ ದಾರೂನಿ ಚೇವ ಸಾಕಞ್ಚ ಆಹರಿತ್ವಾ ಧೀತರೋ ಪಟಿಜಗ್ಗತಿ। ಸಾ ತಂ ದಿವಸಂ ಏಕಂ ಗುಮ್ಬಂ ಆರುಯ್ಹ ಸಾಕಂ ಗಣ್ಹನ್ತೀ ಪವಟ್ಟಮಾನಾ ಭೂಮಿಯಂ ಪತಿತ್ವಾ ರಾಜಾನಂ ಮರಣೇನ ಅಕ್ಕೋಸನ್ತೀ ಗಾಥಮಾಹ –
Taṃ sutvā rājā purohitaṃ āmantetvā, ‘‘ācariya, mahallako yuttaṃ bhaṇati, amhākameva doso, ehi nivattāma, dhammena rajjaṃ kāressāmā’’ti āha. Bodhisatto purohitassa sarīre adhimuccitvā purato gantvā ‘‘pariggaṇhissāma tāva, mahārājā’’ti āha. Te tamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ gacchantā antarāmagge ekissā mahallikāya saddaṃ assosuṃ. Sā kirekā dalidditthī dve dhītaro vayappattā rakkhamānā tāsaṃ araññaṃ gantuṃ na deti. Sayaṃ araññato dārūni ceva sākañca āharitvā dhītaro paṭijaggati. Sā taṃ divasaṃ ekaṃ gumbaṃ āruyha sākaṃ gaṇhantī pavaṭṭamānā bhūmiyaṃ patitvā rājānaṃ maraṇena akkosantī gāthamāha –
೩೪೮.
348.
‘‘ಕದಾಸ್ಸು ನಾಮಯಂ ರಾಜಾ, ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತೋ ಮರಿಸ್ಸತಿ।
‘‘Kadāssu nāmayaṃ rājā, brahmadatto marissati;
ಯಸ್ಸ ರಟ್ಠಮ್ಹಿ ಜೀಯನ್ತಿ, ಅಪ್ಪತಿಕಾ ಕುಮಾರಿಕಾ’’ತಿ॥
Yassa raṭṭhamhi jīyanti, appatikā kumārikā’’ti.
ತತ್ಥ ಅಪ್ಪತಿಕಾತಿ ಅಸ್ಸಾಮಿಕಾ। ಸಚೇ ಹಿ ತಾಸಂ ಸಾಮಿಕಾ ಅಸ್ಸು, ಮಂ ಪೋಸೇಯ್ಯುಂ। ಪಾಪರಞ್ಞೋ ಪನ ರಜ್ಜೇ ಅಹಂ ದುಕ್ಖಂ ಅನುಭೋಮಿ, ಕದಾ ನು ಖೋ ಏಸ ಮರಿಸ್ಸತೀತಿ।
Tattha appatikāti assāmikā. Sace hi tāsaṃ sāmikā assu, maṃ poseyyuṃ. Pāparañño pana rajje ahaṃ dukkhaṃ anubhomi, kadā nu kho esa marissatīti.
ಏವಂ ಬೋಧಿಸತ್ತಾನುಭಾವೇನೇವ ಸಾ ಅಕ್ಕೋಸಿ। ಅಥ ನಂ ಪುರೋಹಿತೋ ಪಟಿಸೇಧೇನ್ತೋ ಗಾಥಮಾಹ –
Evaṃ bodhisattānubhāveneva sā akkosi. Atha naṃ purohito paṭisedhento gāthamāha –
೩೪೯.
349.
‘‘ದುಬ್ಭಾಸಿತಞ್ಹಿ ತೇ ಜಮ್ಮಿ, ಅನತ್ಥಪದಕೋವಿದೇ।
‘‘Dubbhāsitañhi te jammi, anatthapadakovide;
ಕುಹಿಂ ರಾಜಾ ಕುಮಾರೀನಂ, ಭತ್ತಾರಂ ಪರಿಯೇಸತೀ’’ತಿ॥
Kuhiṃ rājā kumārīnaṃ, bhattāraṃ pariyesatī’’ti.
ತಂ ಸುತ್ವಾ ಮಹಲ್ಲಿಕಾ ದ್ವೇ ಗಾಥಾ ಅಭಾಸಿ –
Taṃ sutvā mahallikā dve gāthā abhāsi –
೩೫೦.
350.
‘‘ನ ಮೇ ದುಬ್ಭಾಸಿತಂ ಬ್ರಹ್ಮೇ, ಕೋವಿದತ್ಥಪದಾ ಅಹಂ।
‘‘Na me dubbhāsitaṃ brahme, kovidatthapadā ahaṃ;
ಅರಕ್ಖಿತಾ ಜಾನಪದಾ, ಅಧಮ್ಮಬಲಿನಾ ಹತಾ॥
Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā.
೩೫೧.
351.
‘‘ರತ್ತಿಞ್ಹಿ ಚೋರಾ ಖಾದನ್ತಿ, ದಿವಾ ಖಾದನ್ತಿ ತುಣ್ಡಿಯಾ।
‘‘Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā;
ರಟ್ಠಸ್ಮಿಂ ಕೂಟರಾಜಸ್ಸ, ಬಹು ಅಧಮ್ಮಿಕೋ ಜನೋ।
Raṭṭhasmiṃ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano;
ದುಜ್ಜೀವೇ ದುಬ್ಭರೇ ದಾರೇ, ಕುತೋ ಭತ್ತಾ ಕುಮಾರಿಯೋ’’ತಿ॥
Dujjīve dubbhare dāre, kuto bhattā kumāriyo’’ti.
ತತ್ಥ ಕೋವಿದತ್ಥಪದಾತಿ ಅಹಂ ಅತ್ಥಪದೇ ಕಾರಣಪದೇ ಕೋವಿದಾ ಛೇಕಾ, ಮಾ ತ್ವಂ ಏತಂ ಪಾಪರಾಜಾನಂ ಪಸಂಸಿ। ದುಜ್ಜೀವೇತಿ ದುಜ್ಜೀವೇ ರಟ್ಠೇ ದುಬ್ಭರೇ ದಾರೇ ಜಾತೇ ಮನುಸ್ಸೇಸು ಭೀತತಸಿತೇಸು ಅರಞ್ಞೇ ವಸನ್ತೇಸು ಕುತೋ ಭತ್ತಾ ಕುಮಾರಿಯೋ, ಕುತೋ ಕುಮಾರಿಯೋ ಭತ್ತಾರಂ ಲಭಿಸ್ಸನ್ತೀತಿ ಅತ್ಥೋ।
Tattha kovidatthapadāti ahaṃ atthapade kāraṇapade kovidā chekā, mā tvaṃ etaṃ pāparājānaṃ pasaṃsi. Dujjīveti dujjīve raṭṭhe dubbhare dāre jāte manussesu bhītatasitesu araññe vasantesu kuto bhattā kumāriyo, kuto kumāriyo bhattāraṃ labhissantīti attho.
ತೇ ತಸ್ಸಾ ವಚನಂ ಸುತ್ವಾ ‘‘ಯುತ್ತಂ ಸಾ ಕಥೇತೀ’’ತಿ ತತೋ ಪರಂ ಗಚ್ಛನ್ತಾ ಏಕಸ್ಸ ಕಸ್ಸಕಸ್ಸ ಸದ್ದಂ ಅಸ್ಸೋಸುಂ। ತಸ್ಸ ಕಿರ ಕಸನ್ತಸ್ಸ ಸಾಲಿಯೋ ನಾಮ ಬಲಿಬದ್ದೋ ಫಾಲೇನ ಪಹಟೋ ಸಯಿ। ಸೋ ರಾಜಾನಂ ಅಕ್ಕೋಸನ್ತೋ ಗಾಥಮಾಹ –
Te tassā vacanaṃ sutvā ‘‘yuttaṃ sā kathetī’’ti tato paraṃ gacchantā ekassa kassakassa saddaṃ assosuṃ. Tassa kira kasantassa sāliyo nāma balibaddo phālena pahaṭo sayi. So rājānaṃ akkosanto gāthamāha –
೩೫೨.
352.
‘‘ಏವಂ ಸಯತು ಪಞ್ಚಾಲೋ, ಸಙ್ಗಾಮೇ ಸತ್ತಿಯಾ ಹತೋ।
‘‘Evaṃ sayatu pañcālo, saṅgāme sattiyā hato;
ಯಥಾಯಂ ಕಪಣೋ ಸೇತಿ, ಹತೋ ಫಾಲೇನ ಸಾಲಿಯೋ’’ತಿ॥
Yathāyaṃ kapaṇo seti, hato phālena sāliyo’’ti.
ತತ್ಥ ಯಥಾತಿ ಯಥಾ ಅಯಂ ವೇದನಾಪ್ಪತ್ತೋ ಸಾಲಿಯಬಲಿಬದ್ದೋ ಸೇತಿ, ಏವಂ ಸಯತೂತಿ ಅತ್ಥೋ।
Tattha yathāti yathā ayaṃ vedanāppatto sāliyabalibaddo seti, evaṃ sayatūti attho.
ಅಥ ನಂ ಪುರೋಹಿತೋ ಪಟಿಸೇಧೇನ್ತೋ ಗಾಥಮಾಹ –
Atha naṃ purohito paṭisedhento gāthamāha –
೩೫೩.
353.
‘‘ಅಧಮ್ಮೇನ ತುವಂ ಜಮ್ಮ, ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತಸ್ಸ ಕುಜ್ಝಸಿ।
‘‘Adhammena tuvaṃ jamma, brahmadattassa kujjhasi;
ಯೋ ತ್ವಂ ಸಪಸಿ ರಾಜಾನಂ, ಅಪರಜ್ಝಿತ್ವಾನ ಅತ್ತನೋ’’ತಿ॥
Yo tvaṃ sapasi rājānaṃ, aparajjhitvāna attano’’ti.
ತತ್ಥ ಅಧಮ್ಮೇನಾತಿ ಅಕಾರಣೇನ ಅಸಭಾವೇನ।
Tattha adhammenāti akāraṇena asabhāvena.
ತಂ ಸುತ್ವಾ ಸೋ ತಿಸ್ಸೋ ಗಾಥಾ ಅಭಾಸಿ –
Taṃ sutvā so tisso gāthā abhāsi –
೩೫೪.
354.
‘‘ಧಮ್ಮೇನ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತಸ್ಸ, ಅಹಂ ಕುಜ್ಝಾಮಿ ಬ್ರಾಹ್ಮಣ।
‘‘Dhammena brahmadattassa, ahaṃ kujjhāmi brāhmaṇa;
ಅರಕ್ಖಿತಾ ಜಾನಪದಾ ಅಧಮ್ಮಬಲಿನಾ ಹತಾ॥
Arakkhitā jānapadā adhammabalinā hatā.
೩೫೫.
355.
‘‘ರತ್ತಿಞ್ಹಿ ಚೋರಾ ಖಾದನ್ತಿ, ದಿವಾ ಖಾದನ್ತಿ ತುಣ್ಡಿಯಾ।
‘‘Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā;
ರಟ್ಠಸ್ಮಿಂ ಕೂಟರಾಜಸ್ಸ, ಬಹು ಅಧಮ್ಮಿಕೋ ಜನೋ॥
Raṭṭhasmiṃ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano.
೩೫೬.
356.
‘‘ಸಾ ನೂನ ಪುನ ರೇ ಪಕ್ಕಾ, ವಿಕಾಲೇ ಭತ್ತಮಾಹರಿ।
‘‘Sā nūna puna re pakkā, vikāle bhattamāhari;
ಭತ್ತಹಾರಿಂ ಅಪೇಕ್ಖನ್ತೋ, ಹತೋ ಫಾಲೇನ ಸಾಲಿಯೋ’’ತಿ॥
Bhattahāriṃ apekkhanto, hato phālena sāliyo’’ti.
ತತ್ಥ ಧಮ್ಮೇನಾತಿ ಕಾರಣೇನೇವ, ಅಕಾರಣೇನ ಅಕ್ಕೋಸತೀತಿ ಸಞ್ಞಂ ಮಾ ಕರಿ। ಸಾ ನೂನ ಪುನ ರೇ ಪಕ್ಕಾ, ವಿಕಾಲೇ ಭತ್ತಮಾಹರೀತಿ, ಬ್ರಾಹ್ಮಣ, ಸಾ ಭತ್ತಹಾರಿಕಾ ಇತ್ಥೀ ಪಾತೋವ ಮಮ ಭತ್ತಂ ಪಚಿತ್ವಾ ಆಹರನ್ತೀ ಅಧಮ್ಮಬಲಿಸಾಧಕೇಹಿ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತಸ್ಸ ದಾಸೇಹಿ ಪಲಿಬುದ್ಧಾ ಭವಿಸ್ಸತಿ, ತೇ ಪರಿವಿಸಿತ್ವಾ ಪುನ ಮಯ್ಹಂ ಭತ್ತಂ ಪಕ್ಕಂ ಭವಿಸ್ಸತಿ, ತೇನ ಕಾರಣೇನ ವಿಕಾಲೇ ಭತ್ತಂ ಆಹರಿ, ‘‘ಅಜ್ಜ ವಿಕಾಲೇ ಭತ್ತಂ ಆಹರೀ’’ತಿ ಚಿನ್ತೇತ್ವಾ ಛಾತಜ್ಝತ್ತೋ ಅಹಂ ತಂ ಭತ್ತಹಾರಿಂ ಓಲೋಕೇನ್ತೋ ಗೋಣಂ ಅಟ್ಠಾನೇ ಪತೋದೇನ ವಿಜ್ಝಿಂ, ತೇನೇಸ ಪಾದಂ ಉಕ್ಖಿಪಿತ್ವಾ ಫಾಲಂ ಪಹರನ್ತೋ ಹತೋ ಫಾಲೇನ ಸಾಲಿಯೋ। ತಸ್ಮಾ ‘‘ಏಸ ಮಯಾ ಹತೋ’’ತಿ ಸಞ್ಞಂ ಮಾ ಕರಿ, ಪಾಪರಞ್ಞೋಯೇವ ಹತೋ ನಾಮೇಸ, ಮಾ ತಸ್ಸ ವಣ್ಣಂ ಭಣೀತಿ।
Tattha dhammenāti kāraṇeneva, akāraṇena akkosatīti saññaṃ mā kari. Sā nūna puna re pakkā, vikāle bhattamāharīti, brāhmaṇa, sā bhattahārikā itthī pātova mama bhattaṃ pacitvā āharantī adhammabalisādhakehi brahmadattassa dāsehi palibuddhā bhavissati, te parivisitvā puna mayhaṃ bhattaṃ pakkaṃ bhavissati, tena kāraṇena vikāle bhattaṃ āhari, ‘‘ajja vikāle bhattaṃ āharī’’ti cintetvā chātajjhatto ahaṃ taṃ bhattahāriṃ olokento goṇaṃ aṭṭhāne patodena vijjhiṃ, tenesa pādaṃ ukkhipitvā phālaṃ paharanto hato phālena sāliyo. Tasmā ‘‘esa mayā hato’’ti saññaṃ mā kari, pāparaññoyeva hato nāmesa, mā tassa vaṇṇaṃ bhaṇīti.
ತೇ ಪುರತೋ ಗನ್ತ್ವಾ ಏಕಸ್ಮಿಂ ಗಾಮೇ ವಸಿಂಸು। ಪುನದಿವಸೇ ಪಾತೋವ ಏಕಾ ಕೂಟಧೇನು ಗೋದೋಹಕಂ ಪಾದೇನ ಪಹರಿತ್ವಾ ಸದ್ಧಿಂ ಖೀರೇನ ಪವಟ್ಟೇಸಿ। ಸೋ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತಂ ಅಕ್ಕೋಸನ್ತೋ ಗಾಥಮಾಹ –
Te purato gantvā ekasmiṃ gāme vasiṃsu. Punadivase pātova ekā kūṭadhenu godohakaṃ pādena paharitvā saddhiṃ khīrena pavaṭṭesi. So brahmadattaṃ akkosanto gāthamāha –
೩೫೭.
357.
‘‘ಏವಂ ಹಞ್ಞತು ಪಞ್ಚಾಲೋ, ಸಙ್ಗಾಮೇ ಅಸಿನಾ ಹತೋ।
‘‘Evaṃ haññatu pañcālo, saṅgāme asinā hato;
ಯಥಾಹಮಜ್ಜ ಪಹತೋ, ಖೀರಞ್ಚ ಮೇ ಪವಟ್ಟಿತ’’ನ್ತಿ॥
Yathāhamajja pahato, khīrañca me pavaṭṭita’’nti.
ತಂ ಸುತ್ವಾ ಪುರೋಹಿತೋ ಪಟಿಸೇಧೇನ್ತೋ ಗಾಥಮಾಹ –
Taṃ sutvā purohito paṭisedhento gāthamāha –
೩೫೮.
358.
‘‘ಯಂ ಪಸು ಖೀರಂ ಛಡ್ಡೇತಿ, ಪಸುಪಾಲಂ ವಿಹಿಂಸತಿ।
‘‘Yaṃ pasu khīraṃ chaḍḍeti, pasupālaṃ vihiṃsati;
ಕಿಂ ತತ್ಥ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತಸ್ಸ, ಯಂ ನೋ ಗರಹತೇ ಭವ’’ನ್ತಿ॥
Kiṃ tattha brahmadattassa, yaṃ no garahate bhava’’nti.
ಬ್ರಾಹ್ಮಣೇನ ಗಾಥಾಯ ವುತ್ತಾಯ ಪುನ ಸೋ ತಿಸ್ಸೋ ಗಾಥಾ ಅಭಾಸಿ –
Brāhmaṇena gāthāya vuttāya puna so tisso gāthā abhāsi –
೩೫೯.
359.
‘‘ಗಾರಯ್ಹೋ ಬ್ರಹ್ಮೇ ಪಞ್ಚಾಲೋ, ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತಸ್ಸ ರಾಜಿನೋ।
‘‘Gārayho brahme pañcālo, brahmadattassa rājino;
ಅರಕ್ಖಿತಾ ಜಾನಪದಾ, ಅಧಮ್ಮಬಲಿನಾ ಹತಾ॥
Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā.
೩೬೦.
360.
‘‘ರತ್ತಿಞ್ಹಿ ಚೋರಾ ಖಾದನ್ತಿ, ದಿವಾ ಖಾದನ್ತಿ ತುಣ್ಡಿಯಾ।
‘‘Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā;
ರಟ್ಠಸ್ಮಿಂ ಕೂಟರಾಜಸ್ಸ, ಬಹು ಅಧಮ್ಮಿಕೋ ಜನೋ॥
Raṭṭhasmiṃ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano.
೩೬೧.
361.
‘‘ಚಣ್ಡಾ ಅಟನಕಾ ಗಾವೀ, ಯಂ ಪುರೇ ನ ದುಹಾಮಸೇ।
‘‘Caṇḍā aṭanakā gāvī, yaṃ pure na duhāmase;
ತಂ ದಾನಿ ಅಜ್ಜ ದೋಹಾಮ, ಖೀರಕಾಮೇಹುಪದ್ದುತಾ’’ತಿ॥
Taṃ dāni ajja dohāma, khīrakāmehupaddutā’’ti.
ತತ್ಥ ಚಣ್ಡಾತಿ ಫರುಸಾ। ಅಟನಕಾತಿ ಪಲಾಯನಸೀಲಾ। ಖೀರಕಾಮೇಹೀತಿ ಅಧಮ್ಮಿಕರಞ್ಞೋ ಪುರಿಸೇಹಿ ಬಹುಂ ಖೀರಂ ಆಹರಾಪೇನ್ತೇಹಿ ಉಪದ್ದುತಾ ದುಹಾಮ। ಸಚೇ ಹಿ ಸೋ ಧಮ್ಮೇನ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇಯ್ಯ, ನ ನೋ ಏವರೂಪಂ ಭಯಂ ಆಗಚ್ಛೇಯ್ಯಾತಿ।
Tattha caṇḍāti pharusā. Aṭanakāti palāyanasīlā. Khīrakāmehīti adhammikarañño purisehi bahuṃ khīraṃ āharāpentehi upaddutā duhāma. Sace hi so dhammena rajjaṃ kāreyya, na no evarūpaṃ bhayaṃ āgaccheyyāti.
ತೇ ‘‘ಸೋ ಯುತ್ತಂ ಕಥೇತೀ’’ತಿ ತಮ್ಹಾ ಗಾಮಾ ನಿಕ್ಖಮ್ಮ ಮಹಾಮಗ್ಗಂ ಆರುಯ್ಹ ನಗರಾಭಿಮುಖಾ ಗಮಿಂಸು। ಏಕಸ್ಮಿಞ್ಚ ಗಾಮೇ ಬಲಿಸಾಧಕಾ ಅಸಿಕೋಸತ್ಥಾಯ ಏಕಂ ತರುಣಂ ಕಬರವಚ್ಛಕಂ ಮಾರೇತ್ವಾ ಚಮ್ಮಂ ಗಣ್ಹಿಂಸು। ವಚ್ಛಕಮಾತಾ ಧೇನು ಪುತ್ತಸೋಕೇನ ತಿಣಂ ನ ಖಾದತಿ ಪಾನೀಯಂ ನ ಪಿವತಿ, ಪರಿದೇವಮಾನಾ ಆಹಿಣ್ಡತಿ। ತಂ ದಿಸ್ವಾ ಗಾಮದಾರಕಾ ರಾಜಾನಂ ಅಕ್ಕೋಸನ್ತಾ ಗಾಥಮಾಹಂಸು –
Te ‘‘so yuttaṃ kathetī’’ti tamhā gāmā nikkhamma mahāmaggaṃ āruyha nagarābhimukhā gamiṃsu. Ekasmiñca gāme balisādhakā asikosatthāya ekaṃ taruṇaṃ kabaravacchakaṃ māretvā cammaṃ gaṇhiṃsu. Vacchakamātā dhenu puttasokena tiṇaṃ na khādati pānīyaṃ na pivati, paridevamānā āhiṇḍati. Taṃ disvā gāmadārakā rājānaṃ akkosantā gāthamāhaṃsu –
೩೬೨.
362.
‘‘ಏವಂ ಕನ್ದತು ಪಞ್ಚಾಲೋ, ವಿಪುತ್ತೋ ವಿಪ್ಪಸುಕ್ಖತು।
‘‘Evaṃ kandatu pañcālo, viputto vippasukkhatu;
ಯಥಾಯಂ ಕಪಣಾ ಗಾವೀ, ವಿಪುತ್ತಾ ಪರಿಧಾವತೀ’’ತಿ॥
Yathāyaṃ kapaṇā gāvī, viputtā paridhāvatī’’ti.
ತತ್ಥ ಪರಿಧಾವತೀತಿ ಪರಿದೇವಮಾನೋ ಧಾವತಿ।
Tattha paridhāvatīti paridevamāno dhāvati.
ತತೋ ಪುರೋಹಿತೋ ಇತರಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Tato purohito itaraṃ gāthamāha –
೩೬೩.
363.
‘‘ಯಂ ಪಸು ಪಸುಪಾಲಸ್ಸ, ಸಮ್ಭಮೇಯ್ಯ ರವೇಯ್ಯ ವಾ।
‘‘Yaṃ pasu pasupālassa, sambhameyya raveyya vā;
ಕೋನೀಧ ಅಪರಾಧತ್ಥಿ, ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತಸ್ಸ ರಾಜಿನೋ’’ತಿ॥
Konīdha aparādhatthi, brahmadattassa rājino’’ti.
ತತ್ಥ ಸಮ್ಭಮೇಯ್ಯ ರವೇಯ್ಯ ವಾತಿ ಭಮೇಯ್ಯ ವಾ ವಿರವೇಯ್ಯ ವಾ। ಇದಂ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ – ತಾತಾ, ಪಸು ನಾಮ ಪಸುಪಾಲಸ್ಸ ರಕ್ಖನ್ತಸ್ಸೇವ ಧಾವತಿಪಿ ವಿರವತಿಪಿ, ತಿಣಮ್ಪಿ ನ ಖಾದತಿ ಪಾನೀಯಮ್ಪಿ ನ ಪಿವತಿ, ಇಧ ರಞ್ಞೋ ಕೋ ನು ಅಪರಾಧೋತಿ।
Tattha sambhameyya raveyya vāti bhameyya vā viraveyya vā. Idaṃ vuttaṃ hoti – tātā, pasu nāma pasupālassa rakkhantasseva dhāvatipi viravatipi, tiṇampi na khādati pānīyampi na pivati, idha rañño ko nu aparādhoti.
ತತೋ ಗಾಮದಾರಕಾ ದ್ವೇ ಗಾಥಾ ಅಭಾಸಿಂಸು –
Tato gāmadārakā dve gāthā abhāsiṃsu –
೩೬೪.
364.
‘‘ಅಪರಾಧೋ ಮಹಾಬ್ರಹ್ಮೇ, ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತಸ್ಸ ರಾಜಿನೋ।
‘‘Aparādho mahābrahme, brahmadattassa rājino;
ಅರಕ್ಖಿತಾ ಜಾನಪದಾ, ಅಧಮ್ಮಬಲಿನಾ ಹತಾ॥
Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā.
೩೬೫.
365.
‘‘ರತ್ತಿಞ್ಹಿ ಚೋರಾ ಖಾದನ್ತಿ, ದಿವಾ ಖಾದನ್ತಿ ತುಣ್ಡಿಯಾ।
‘‘Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā;
ರಟ್ಠಸ್ಮಿಂ ಕೂಟರಾಜಸ್ಸ, ಬಹು ಅಧಮ್ಮಿಕೋ ಜನೋ।
Raṭṭhasmiṃ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano;
ಕಥಂ ನೋ ಅಸಿಕೋಸತ್ಥಾ, ಖೀರಪಾ ಹಞ್ಞತೇ ಪಜಾ’’ತಿ॥
Kathaṃ no asikosatthā, khīrapā haññate pajā’’ti.
ತತ್ಥ ಮಹಾಬ್ರಹ್ಮೇತಿ ಮಹಾಬ್ರಾಹ್ಮಣ। ರಾಜಿನೋತಿ ರಞ್ಞೋ। ಕಥಂ ನೋತಿ ಕಥಂ ನು ಕೇನ ನಾಮ ಕಾರಣೇನ। ಖೀರಪಾ ಹಞ್ಞತೇ ಪಜಾತಿ ಪಾಪರಾಜಸ್ಸ ಸೇವಕೇಹಿ ಖೀರಪಕೋ ವಚ್ಛಕೋ ಹಞ್ಞತಿ, ಇದಾನಿ ಸಾ ಧೇನು ಪುತ್ತಸೋಕೇನ ಪರಿದೇವತಿ, ಸೋಪಿ ರಾಜಾ ಅಯಂ ಧೇನು ವಿಯ ಪರಿದೇವತೂತಿ ರಾಜಾನಂ ಅಕ್ಕೋಸಿಂಸುಯೇವ।
Tattha mahābrahmeti mahābrāhmaṇa. Rājinoti rañño. Kathaṃ noti kathaṃ nu kena nāma kāraṇena. Khīrapā haññate pajāti pāparājassa sevakehi khīrapako vacchako haññati, idāni sā dhenu puttasokena paridevati, sopi rājā ayaṃ dhenu viya paridevatūti rājānaṃ akkosiṃsuyeva.
ತೇ ‘‘ಸಾಧು ವೋ ಕಾರಣಂ ವದಥಾ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಪಕ್ಕಮಿಂಸು। ಅಥನ್ತರಾಮಗ್ಗೇ ಏಕಿಸ್ಸಾ ಸುಕ್ಖಪೋಕ್ಖರಣಿಯಾ ಕಾಕಾ ತುಣ್ಡೇಹಿ ವಿಜ್ಝಿತ್ವಾ ಮಣ್ಡೂಕೇ ಖಾದನ್ತಿ। ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ತೇಸು ತಂ ಠಾನಂ ಸಮ್ಪತ್ತೇಸು ಅತ್ತನೋ ಆನುಭಾವೇನ ಮಣ್ಡೂಕೇನ –
Te ‘‘sādhu vo kāraṇaṃ vadathā’’ti vatvā pakkamiṃsu. Athantarāmagge ekissā sukkhapokkharaṇiyā kākā tuṇḍehi vijjhitvā maṇḍūke khādanti. Bodhisatto tesu taṃ ṭhānaṃ sampattesu attano ānubhāvena maṇḍūkena –
೩೬೬.
366.
‘‘ಏವಂ ಖಜ್ಜತು ಪಞ್ಚಾಲೋ, ಹತೋ ಯುದ್ಧೇ ಸಪುತ್ತಕೋ।
‘‘Evaṃ khajjatu pañcālo, hato yuddhe saputtako;
ಯಥಾಹಮಜ್ಜ ಖಜ್ಜಾಮಿ, ಗಾಮಿಕೇಹಿ ಅರಞ್ಞಜೋ’’ತಿ॥ –
Yathāhamajja khajjāmi, gāmikehi araññajo’’ti. –
ರಾಜಾನಂ ಅಕ್ಕೋಸಾಪೇಸಿ।
Rājānaṃ akkosāpesi.
ತತ್ಥ ಗಾಮಿಕೇಹೀತಿ ಗಾಮವಾಸೀಹಿ।
Tattha gāmikehīti gāmavāsīhi.
ತಂ ಸುತ್ವಾ ಪುರೋಹಿತೋ ಮಣ್ಡೂಕೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಸಲ್ಲಪನ್ತೋ ಗಾಥಮಾಹ –
Taṃ sutvā purohito maṇḍūkena saddhiṃ sallapanto gāthamāha –
೩೬೭.
367.
‘‘ನ ಸಬ್ಬಭೂತೇಸು ವಿಧೇನ್ತಿ ರಕ್ಖಂ, ರಾಜಾನೋ ಮಣ್ಡೂಕ ಮನುಸ್ಸಲೋಕೇ।
‘‘Na sabbabhūtesu vidhenti rakkhaṃ, rājāno maṇḍūka manussaloke;
ನೇತ್ತಾವತಾ ರಾಜಾ ಅಧಮ್ಮಚಾರೀ, ಯಂ ತಾದಿಸಂ ಜೀವಮದೇಯ್ಯು ಧಙ್ಕಾ’’ತಿ॥
Nettāvatā rājā adhammacārī, yaṃ tādisaṃ jīvamadeyyu dhaṅkā’’ti.
ತತ್ಥ ಜೀವನ್ತಿ ಜೀವನ್ತಂ। ಅದೇಯ್ಯುನ್ತಿ ಖಾದೇಯ್ಯುಂ। ಧಙ್ಕಾತಿ ಕಾಕಾ। ಏತ್ತಾವತಾ ರಾಜಾ ಅಧಮ್ಮಿಕೋ ನಾಮ ನ ಹೋತಿ, ಕಿಂ ಸಕ್ಕಾ ಅರಞ್ಞಂ ಪವಿಸಿತ್ವಾ ರಞ್ಞಾ ತಂ ರಕ್ಖನ್ತೇನ ಚರಿತುನ್ತಿ।
Tattha jīvanti jīvantaṃ. Adeyyunti khādeyyuṃ. Dhaṅkāti kākā. Ettāvatā rājā adhammiko nāma na hoti, kiṃ sakkā araññaṃ pavisitvā raññā taṃ rakkhantena caritunti.
ತಂ ಸುತ್ವಾ ಮಣ್ಡೂಕೋ ದ್ವೇ ಗಾಥಾ ಅಭಾಸಿ –
Taṃ sutvā maṇḍūko dve gāthā abhāsi –
೩೬೮.
368.
‘‘ಅಧಮ್ಮರೂಪೋ ವತ ಬ್ರಹ್ಮಚಾರೀ, ಅನುಪ್ಪಿಯಂ ಭಾಸಸಿ ಖತ್ತಿಯಸ್ಸ।
‘‘Adhammarūpo vata brahmacārī, anuppiyaṃ bhāsasi khattiyassa;
ವಿಲುಪ್ಪಮಾನಾಯ ಪುಥುಪ್ಪಜಾಯ, ಪೂಜೇಸಿ ರಾಜಂ ಪರಮಪ್ಪಮಾದಂ॥
Viluppamānāya puthuppajāya, pūjesi rājaṃ paramappamādaṃ.
೩೬೯.
369.
‘‘ಸಚೇ ಇದಂ ಬ್ರಹ್ಮೇ ಸುರಜ್ಜಕಂ ಸಿಯಾ, ಫೀತಂ ರಟ್ಠಂ ಮುದಿತಂ ವಿಪ್ಪಸನ್ನಂ।
‘‘Sace idaṃ brahme surajjakaṃ siyā, phītaṃ raṭṭhaṃ muditaṃ vippasannaṃ;
ಭುತ್ವಾ ಬಲಿಂ ಅಗ್ಗಪಿಣ್ಡಞ್ಚ ಕಾಕಾ, ನ ಮಾದಿಸಂ ಜೀವಮದೇಯ್ಯು ಧಙ್ಕಾ’’ತಿ॥
Bhutvā baliṃ aggapiṇḍañca kākā, na mādisaṃ jīvamadeyyu dhaṅkā’’ti.
ತತ್ಥ ಬ್ರಹ್ಮಚಾರೀತಿ ಪುರೋಹಿತಂ ಗರಹನ್ತೋ ಆಹ। ಖತ್ತಿಯಸ್ಸಾತಿ ಏವರೂಪಸ್ಸ ಪಾಪರಞ್ಞೋ। ವಿಲುಪ್ಪಮಾನಾಯಾತಿ ವಿಲುಮ್ಪಮಾನಾಯ, ಅಯಮೇವ ವಾ ಪಾಠೋ। ಪುಥುಪ್ಪಜಾಯಾತಿ ವಿಪುಲಾಯ ಪಜಾಯ ವಿನಾಸಿಯಮಾನಾಯ। ಪೂಜೇಸೀತಿ ಪಸಂಸಿ। ಸುರಜ್ಜಕನ್ತಿ ಛನ್ದಾದಿವಸೇನ ಅಗನ್ತ್ವಾ ದಸ ರಾಜಧಮ್ಮೇ ಅಕೋಪೇನ್ತೇನ ಅಪ್ಪಮತ್ತೇನ ರಞ್ಞಾ ರಕ್ಖಿಯಮಾನಂ ಸಚೇ ಇದಂ ಸುರಜ್ಜಕಂ ಭವೇಯ್ಯ। ಫೀತನ್ತಿ ದೇವೇಸು ಸಮ್ಮಾಧಾರಂ ಅನುಪ್ಪವೇಚ್ಛನ್ತೇಸು ಸಮ್ಪನ್ನಸಸ್ಸಂ। ನ ಮಾದಿಸನ್ತಿ ಏವಂ ಸನ್ತೇ ಮಾದಿಸಂ ಜೀವಮಾನಞ್ಞೇವ ಕಾಕಾ ನ ಖಾದೇಯ್ಯುಂ।
Tattha brahmacārīti purohitaṃ garahanto āha. Khattiyassāti evarūpassa pāparañño. Viluppamānāyāti vilumpamānāya, ayameva vā pāṭho. Puthuppajāyāti vipulāya pajāya vināsiyamānāya. Pūjesīti pasaṃsi. Surajjakanti chandādivasena agantvā dasa rājadhamme akopentena appamattena raññā rakkhiyamānaṃ sace idaṃ surajjakaṃ bhaveyya. Phītanti devesu sammādhāraṃ anuppavecchantesu sampannasassaṃ. Na mādisanti evaṃ sante mādisaṃ jīvamānaññeva kākā na khādeyyuṃ.
ಏವಂ ಛಸುಪಿ ಠಾನೇಸು ಅಕ್ಕೋಸನಂ ಬೋಧಿಸತ್ತಸ್ಸೇವ ಆನುಭಾವೇನ ಅಹೋಸಿ।
Evaṃ chasupi ṭhānesu akkosanaṃ bodhisattasseva ānubhāvena ahosi;
ತಂ ಸುತ್ವಾ ರಾಜಾ ಚ ಪುರೋಹಿತೋ ಚ ‘‘ಅರಞ್ಞವಾಸಿಂ ತಿರಚ್ಛಾನಗತಂ ಮಣ್ಡೂಕಂ ಉಪಾದಾಯ ಸಬ್ಬೇ ಅಮ್ಹೇಯೇವ ಅಕ್ಕೋಸನ್ತೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ತತೋ ನಗರಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಧಮ್ಮೇನ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇತ್ವಾ ಮಹಾಸತ್ತಸ್ಸೋವಾದೇ ಠಿತಾ ದಾನಾದೀನಿ ಪುಞ್ಞಾನಿ ಕರಿಂಸು।
Taṃ sutvā rājā ca purohito ca ‘‘araññavāsiṃ tiracchānagataṃ maṇḍūkaṃ upādāya sabbe amheyeva akkosantī’’ti vatvā tato nagaraṃ gantvā dhammena rajjaṃ kāretvā mahāsattassovāde ṭhitā dānādīni puññāni kariṃsu.
ಸತ್ಥಾ ಕೋಸಲರಞ್ಞೋ ಇಮಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಆಹರಿತ್ವಾ, ‘‘ಮಹಾರಾಜ, ರಞ್ಞಾ ನಾಮ ಅಗತಿಗಮನಂ ಪಹಾಯ ಧಮ್ಮೇನ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇತಬ್ಬ’’ನ್ತಿ ವತ್ವಾ ಜಾತಕಂ ಸಮೋಧಾನೇಸಿ ‘‘ತದಾ ಗನ್ಧತಿನ್ದುಕದೇವತಾ ಅಹಮೇವ ಅಹೋಸಿ’’ನ್ತಿ।
Satthā kosalarañño imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā, ‘‘mahārāja, raññā nāma agatigamanaṃ pahāya dhammena rajjaṃ kāretabba’’nti vatvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā gandhatindukadevatā ahameva ahosi’’nti.
ಗನ್ಧತಿನ್ದುಕಜಾತಕವಣ್ಣನಾ ದಸಮಾ।
Gandhatindukajātakavaṇṇanā dasamā.
ಜಾತಕುದ್ದಾನಂ
Jātakuddānaṃ
ಕಿಂಛನ್ದ ಕುಮ್ಭ ಜಯದ್ದಿಸ ಛದ್ದನ್ತ, ಅಥ ಪಣ್ಡಿತಸಮ್ಭವ ಸಿರಕಪಿ।
Kiṃchanda kumbha jayaddisa chaddanta, atha paṇḍitasambhava sirakapi;
ದಕರಕ್ಖಸ ಪಣ್ಡರನಾಗವರೋ, ಅಥ ಸಮ್ಬುಲ ತಿನ್ದುಕದೇವಸುತೋತಿ॥
Dakarakkhasa paṇḍaranāgavaro, atha sambula tindukadevasutoti.
ತಿಂಸನಿಪಾತವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।
Tiṃsanipātavaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಜಾತಕಪಾಳಿ • Jātakapāḷi / ೫೨೦. ಗನ್ಧತಿನ್ದುಕಜಾತಕಂ • 520. Gandhatindukajātakaṃ
