| Library / Tipiṭaka / तिपिटक • Tipiṭaka / कङ्खावितरणी-अभिनव-टीका • Kaṅkhāvitaraṇī-abhinava-ṭīkā |
८. दुट्ठदोससिक्खापदवण्णना
8. Duṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā
दूसीयतीति दुट्ठो, दूसेति परं विनासेतीति दोसो। तेनाह ‘‘दूसितो चेवा’’तिआदि। इदानि ‘‘दूसितो चेव दूसको चा’’ति इमिना सङ्खेपेन वुत्तमेवत्थं वित्थारेत्वा दस्सेतुं ‘‘उप्पन्ने हि दोसे’’तिआदिमाह। पकतिभावं जहापितोति (सारत्थ॰ टी॰ २.३८५-३८६) सोम्मभावं जहापितोति अत्थो, विकारमापादितोति वुत्तं होति। आकारनानात्तेनाति दूसिताकारस्स चेव दूसकाकारस्स चाति इमेसं द्विन्नं आकारानं नानाभावेन। नप्पतितोति पीतिसुखादीहि न अभिगतो अनुपगतो, न उपगतोति अत्थो। यो च पीतिसुखादीहि अनुपगतो, सो तेहि वज्जितो नाम होतीति आह ‘‘पीतिसुखादीहि विवज्जितो’’ति। यो च तेहि वज्जितो, न सो तेहि अभिसटो नाम होतीति आह ‘‘न अभिसटो’’ति, पीतिसुखादीहि न पत्थटोति अत्थो। नास्स मूलन्ति अमूलकं। तं पन अमूलकत्तं यस्मा चोदकवसेन अधिप्पेतं, न चुदितकवसेन, तस्मा तदत्थं दस्सेतुं ‘‘यं चोदकेना’’तिआदि वुत्तं। तत्थ यन्ति पाराजिकं। एतन्ति चुदितकस्स आपन्नानापन्नत्तं। इधाति इमस्मिं सिक्खापदे।
Dūsīyatīti duṭṭho, dūseti paraṃ vināsetīti doso. Tenāha ‘‘dūsito cevā’’tiādi. Idāni ‘‘dūsito ceva dūsako cā’’ti iminā saṅkhepena vuttamevatthaṃ vitthāretvā dassetuṃ ‘‘uppanne hi dose’’tiādimāha. Pakatibhāvaṃ jahāpitoti (sārattha. ṭī. 2.385-386) sommabhāvaṃ jahāpitoti attho, vikāramāpāditoti vuttaṃ hoti. Ākāranānāttenāti dūsitākārassa ceva dūsakākārassa cāti imesaṃ dvinnaṃ ākārānaṃ nānābhāvena. Nappatitoti pītisukhādīhi na abhigato anupagato, na upagatoti attho. Yo ca pītisukhādīhi anupagato, so tehi vajjito nāma hotīti āha ‘‘pītisukhādīhi vivajjito’’ti. Yo ca tehi vajjito, na so tehi abhisaṭo nāma hotīti āha ‘‘na abhisaṭo’’ti, pītisukhādīhi na patthaṭoti attho. Nāssa mūlanti amūlakaṃ. Taṃ pana amūlakattaṃ yasmā codakavasena adhippetaṃ, na cuditakavasena, tasmā tadatthaṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ codakenā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yanti pārājikaṃ. Etanti cuditakassa āpannānāpannattaṃ. Idhāti imasmiṃ sikkhāpade.
इदानि अत्तना वुत्तमेव दिट्ठादिं विवरितुं ‘‘एत्थ चा’’तिआदि वुत्तं। तथेवाति ‘‘पसादसोतेन वा दिब्बसोतेन वा’’ति इममत्थं अतिदिसति। परिसङ्कितं (पारा॰ अट्ठ॰ २.३८५-३८६) पन तिविधं दिट्ठपरिसङ्कितं, सुतपरिसङ्कितं, मुतपरिसङ्कितन्ति। तत्थ भिक्खुञ्च मातुगामञ्च तथारूपे ठाने दिस्वा ‘‘अद्धा इमेहि कत’’न्ति वा ‘‘करिस्सन्ती’’ति वा परिसङ्कितं, इदं दिट्ठपरिसङ्कितं नाम। अन्धकारे वा पटिच्छन्नोकासे वा भिक्खुस्स च मातुगामस्स च वचनं सुत्वा दुतियस्स अत्थिभावं अजानतो पुब्बे वुत्तनयेन परिसङ्कितं, इदं सुतपरिसङ्कितं नाम। धुत्तेहि इत्थीहि सद्धिं पच्चन्तविहारे मण्डपे वा सालादीसु वा पुप्फगन्धमंससुरादीनि अनुभवित्वा गतट्ठानं दिस्वा ‘‘केन नु खो इदं कत’’न्ति वीमंसन्तेन तत्र केनचि भिक्खुना गन्धादीहि पूजा कता होति, भेसज्जत्थाय अरिट्ठं वा पीतं, सो तस्स गन्धं घायित्वा ‘‘अयं सो भविस्सती’’ति परिसङ्कितं, इदं मुतपरिसङ्कितं नाम। एवं तिविधस्स परिसङ्कितस्स अभावो अपरिसङ्कितं। तेनाह ‘‘दिट्ठसुतमुतवसेन चेतसा अपरिसङ्कित’’न्ति। तञ्च पनेतं दिट्ठादिकं न केवलं अत्तनो वाति आह ‘‘अत्तनो वा परस्स वा’’ति। यस्मा ‘‘त्वं पण्डको’’तिआदिवचनेनापि चोदयतो आपत्तियेव, तस्मा ‘‘भिक्खुनो अनुरूपेसु एकूनवीसतिया अञ्ञतरेना’’ति वुत्तं। यदि एवं अथ कस्मा पदभाजने ‘‘पाराजिकेन धम्मेनाति चतुन्नं अञ्ञतरेना’’ति (पारा॰ ३८६) वुत्तन्ति आह ‘‘पदभाजने पना’’तिआदि। उपसग्गनिपातानं वाचकसद्दसन्निट्ठाने तदत्थजोतनभावेन पवत्तनतो ‘‘धंसेय्या’’ति वुत्तं। धंसनञ्चेत्थ अभिभवनं। तेनाह ‘‘अभिभवेय्या’’ति। ‘‘त्वं मेथुनं धम्मं पटिसेवी’’तिआदिना नयेन पवत्ताति ‘‘त्वं मेथुनं धम्मं पटिसेवि, अदिन्नं आदियि, मनुस्सं घातयित्थ, अभूतं आरोचयित्था’’ति एवं पवत्ता। एत्थ च ‘‘अस्समणोसी’ति अवन्दनकारणस्स अवुत्तत्ता अन्तिमवत्थुं अज्झापन्नो न वन्दितब्बो’’ति वदन्ति, तं न गहेतब्बं अवन्दियेसु अन्तिमवत्थुं अज्झापन्नस्स अवुत्तत्ता, ‘‘पच्छा उपसम्पन्नेन पुरे उपसम्पन्नो वन्दियो’’ति (परि॰ ४६८) वुत्तत्ता च। इदं पन अत्तना वत्तब्बं दस्सेतुं वुत्तं।
Idāni attanā vuttameva diṭṭhādiṃ vivarituṃ ‘‘ettha cā’’tiādi vuttaṃ. Tathevāti ‘‘pasādasotena vā dibbasotena vā’’ti imamatthaṃ atidisati. Parisaṅkitaṃ (pārā. aṭṭha. 2.385-386) pana tividhaṃ diṭṭhaparisaṅkitaṃ, sutaparisaṅkitaṃ, mutaparisaṅkitanti. Tattha bhikkhuñca mātugāmañca tathārūpe ṭhāne disvā ‘‘addhā imehi kata’’nti vā ‘‘karissantī’’ti vā parisaṅkitaṃ, idaṃ diṭṭhaparisaṅkitaṃ nāma. Andhakāre vā paṭicchannokāse vā bhikkhussa ca mātugāmassa ca vacanaṃ sutvā dutiyassa atthibhāvaṃ ajānato pubbe vuttanayena parisaṅkitaṃ, idaṃ sutaparisaṅkitaṃ nāma. Dhuttehi itthīhi saddhiṃ paccantavihāre maṇḍape vā sālādīsu vā pupphagandhamaṃsasurādīni anubhavitvā gataṭṭhānaṃ disvā ‘‘kena nu kho idaṃ kata’’nti vīmaṃsantena tatra kenaci bhikkhunā gandhādīhi pūjā katā hoti, bhesajjatthāya ariṭṭhaṃ vā pītaṃ, so tassa gandhaṃ ghāyitvā ‘‘ayaṃ so bhavissatī’’ti parisaṅkitaṃ, idaṃ mutaparisaṅkitaṃ nāma. Evaṃ tividhassa parisaṅkitassa abhāvo aparisaṅkitaṃ. Tenāha ‘‘diṭṭhasutamutavasena cetasā aparisaṅkita’’nti. Tañca panetaṃ diṭṭhādikaṃ na kevalaṃ attano vāti āha ‘‘attano vā parassa vā’’ti. Yasmā ‘‘tvaṃ paṇḍako’’tiādivacanenāpi codayato āpattiyeva, tasmā ‘‘bhikkhuno anurūpesu ekūnavīsatiyā aññatarenā’’ti vuttaṃ. Yadi evaṃ atha kasmā padabhājane ‘‘pārājikena dhammenāti catunnaṃ aññatarenā’’ti (pārā. 386) vuttanti āha ‘‘padabhājanepanā’’tiādi. Upasagganipātānaṃ vācakasaddasanniṭṭhāne tadatthajotanabhāvena pavattanato ‘‘dhaṃseyyā’’ti vuttaṃ. Dhaṃsanañcettha abhibhavanaṃ. Tenāha ‘‘abhibhaveyyā’’ti. ‘‘Tvaṃ methunaṃ dhammaṃ paṭisevī’’tiādinā nayena pavattāti ‘‘tvaṃ methunaṃ dhammaṃ paṭisevi, adinnaṃ ādiyi, manussaṃ ghātayittha, abhūtaṃ ārocayitthā’’ti evaṃ pavattā. Ettha ca ‘‘assamaṇosī’ti avandanakāraṇassa avuttattā antimavatthuṃ ajjhāpanno na vanditabbo’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ avandiyesu antimavatthuṃ ajjhāpannassa avuttattā, ‘‘pacchā upasampannena pure upasampanno vandiyo’’ti (pari. 468) vuttattā ca. Idaṃ pana attanā vattabbaṃ dassetuṃ vuttaṃ.
समीपेति द्वादसहत्थपमाणे पदेसे। सिक्खापच्चक्खानमेव हि हत्थमुद्दाय सीसं न एति, इदं पन अनुद्धंसनं, अभूतरोचनञ्च एतियेव। तेनाह ‘‘हत्थमुद्दाय एव वा’’ति। ब्रह्मचरियाति ब्रह्मं सेट्ठं पसत्थं चरियन्ति ब्रह्मचरियं, ब्रह्मूनं वा सेट्ठानं बुद्धपच्चेकबुद्धअरियसावकानं, ब्रह्मानञ्च चरियन्ति ब्रह्मचरियं, तम्हा ब्रह्मचरिया। तेनाह ‘‘सेट्ठचरिया’’ति। साधु वतस्स एकन्तेन भद्दकं भवेय्य। ‘‘तज्जनीयकम्मादिसत्तविधम्पि कम्मं करिस्सामा’’ति आपत्तिया चोदेन्तस्स अधिप्पायो कम्माधिप्पायो। ‘‘आपत्तितो वुट्ठापेस्सामा’’ति अधिप्पायो वुट्ठानाधिप्पायो। अनुविज्जनाधिप्पायोति वीमंसनाधिप्पायो, उपपरिक्खाधिप्पायो। अनुविज्जकेनाति सङ्घमज्झे ओतिण्णं अधिकरणं विनिच्छिनितुं निसिन्नेन विनयधरेन। किं ते दिट्ठन्ति तया किं दिट्ठं, पठमं पाराजिकं अज्झापज्जन्तो दिट्ठो, दुतियं ततियं चतुत्थं पाराजिकं आपज्जन्तो दिट्ठोति वुत्तं होति। आदिसद्देन ‘‘किन्ति ते दिट्ठं, कदा ते दिट्ठं, कत्थ ते दिट्ठ’’न्ति इमं नयं सङ्गण्हाति।
Samīpeti dvādasahatthapamāṇe padese. Sikkhāpaccakkhānameva hi hatthamuddāya sīsaṃ na eti, idaṃ pana anuddhaṃsanaṃ, abhūtarocanañca etiyeva. Tenāha ‘‘hatthamuddāya eva vā’’ti. Brahmacariyāti brahmaṃ seṭṭhaṃ pasatthaṃ cariyanti brahmacariyaṃ, brahmūnaṃ vā seṭṭhānaṃ buddhapaccekabuddhaariyasāvakānaṃ, brahmānañca cariyanti brahmacariyaṃ, tamhā brahmacariyā. Tenāha ‘‘seṭṭhacariyā’’ti. Sādhu vatassa ekantena bhaddakaṃ bhaveyya. ‘‘Tajjanīyakammādisattavidhampi kammaṃ karissāmā’’ti āpattiyā codentassa adhippāyo kammādhippāyo. ‘‘Āpattito vuṭṭhāpessāmā’’ti adhippāyo vuṭṭhānādhippāyo. Anuvijjanādhippāyoti vīmaṃsanādhippāyo, upaparikkhādhippāyo. Anuvijjakenāti saṅghamajjhe otiṇṇaṃ adhikaraṇaṃ vinicchinituṃ nisinnena vinayadharena. Kiṃ te diṭṭhanti tayā kiṃ diṭṭhaṃ, paṭhamaṃ pārājikaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho, dutiyaṃ tatiyaṃ catutthaṃ pārājikaṃ āpajjanto diṭṭhoti vuttaṃ hoti. Ādisaddena ‘‘kinti te diṭṭhaṃ, kadā te diṭṭhaṃ, kattha te diṭṭha’’nti imaṃ nayaṃ saṅgaṇhāti.
समनत्थाय पवत्तमानेहि समथेहि अधिकातब्बन्ति अधिकरणं। यथा हि समनवसेन समथानं विवादादीसु अधिकतभावो, एवं विवादादीनं तेहि अधिकत्तब्बताति। तेनाह ‘‘समथेहि अधिकरणीयभावेना’’तिआदि। इमिना हि अधिकरणसद्दस्स कम्मसाधनता वुत्ता। अधिकरणन्ति विवादाधिकरणं अनुवादाधिकरणं आपत्ताधिकरणं किच्चाधिकरणन्ति चतुब्बिधं अधिकरणं। विवादादीनि अधिकरणानि समेन्ति वूपसमेन्तीति समथा, सम्मुखाविनयादयो। अथ वा अधिकरीयन्ति एत्थाति अधिकरणं। के अधिकरीयन्ति? समथा। कथं अधिकरीयन्ति? समनवसेन। अधिकरणं समेन्ति वूपसमेन्तीतिपि समथाति एवम्पेत्थ अत्थो दट्ठब्बो। आपत्ताधिकरणं ठपेत्वा सेसाधिकरणेहि चोदनाय अभावतो ‘‘इदं पन पाराजिकसङ्खातं आपत्ताधिकरणमेव अधिप्पेत’’न्ति वुत्तं। आपत्तियेव अधिकरणं आपत्ताधिकरणं। अनुद्धंसितक्खणेयेव सङ्घादिसेसो, सो चे तङ्खणेयेव जानातीति अधिप्पायो।
Samanatthāya pavattamānehi samathehi adhikātabbanti adhikaraṇaṃ. Yathā hi samanavasena samathānaṃ vivādādīsu adhikatabhāvo, evaṃ vivādādīnaṃ tehi adhikattabbatāti. Tenāha ‘‘samathehi adhikaraṇīyabhāvenā’’tiādi. Iminā hi adhikaraṇasaddassa kammasādhanatā vuttā. Adhikaraṇanti vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇanti catubbidhaṃ adhikaraṇaṃ. Vivādādīni adhikaraṇāni samenti vūpasamentīti samathā, sammukhāvinayādayo. Atha vā adhikarīyanti etthāti adhikaraṇaṃ. Ke adhikarīyanti? Samathā. Kathaṃ adhikarīyanti? Samanavasena. Adhikaraṇaṃ samenti vūpasamentītipi samathāti evampettha attho daṭṭhabbo. Āpattādhikaraṇaṃ ṭhapetvā sesādhikaraṇehi codanāya abhāvato ‘‘idaṃ pana pārājikasaṅkhātaṃāpattādhikaraṇameva adhippeta’’nti vuttaṃ. Āpattiyeva adhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇaṃ. Anuddhaṃsitakkhaṇeyeva saṅghādiseso, so ce taṅkhaṇeyeva jānātīti adhippāyo.
मेत्तियभूमजकेति मेत्तियञ्च भूमजकञ्च। छब्बग्गियानं अग्गपुरिसा एते। सुद्धं वाति पाराजिकमनापन्नं वा। ‘‘सचे सो तङ्खणेयेव जानाती’’ति इमिना आवज्जनसमयमाह। तङ्खणेयेव जाननं नाम दुक्करं, समयेन आवज्जित्वा ञाते पन ञातमेव होति। पच्छा चे जानाति, सीसं न एति। सिक्खापच्चक्खानअभूतारोचनदुट्ठुल्लवाचाअत्तकामदुट्ठदोसभूतारोचनसिक्खापदानीति सब्बानेव हि इमानि एकपरिच्छेदानि। यस्मा पन परम्मुखा सत्तहिपि आपत्तिक्खन्धेहि वदतो दुक्कटमेव, तस्मा ‘‘परम्मुखा चोदेन्तस्स पन सीसं न एती’’ति वुत्तं। वुत्तनयापत्तियोति ‘‘वाचाय वाचाया’’तिआदिना वुत्तनया सङ्घादिसेसदुक्कटापत्तियो। तथेवाति वाचाय वाचायेव। वदन्तस्साति सत्तहिपि आपत्तिक्खन्धेहि उपसम्पन्नं सम्मुखा वदन्तस्स। वुत्तनयेनेवाति वाचाय वाचायेव। ओकासं कारेत्वा उपसम्पन्नं सम्मुखा वदन्तस्स वाचाय वाचाय पाचित्तियन्ति आह ‘‘ओकासं कारेत्वा वदन्तस्स पाचित्तियमेवा’’ति। एवसद्देन दुक्कटं निवत्तीयति। असम्मुखा सत्तहिपि आपत्तिक्खन्धेहि वदन्तस्स दुक्कटं। सत्तविधम्पि कम्मन्ति तज्जनीयं, नियसं, पब्बाजनीयं, पटिसारणीयं, तिविधञ्च उक्खेपनीयन्ति सत्तविधम्पि कम्मं।
Mettiyabhūmajaketi mettiyañca bhūmajakañca. Chabbaggiyānaṃ aggapurisā ete. Suddhaṃ vāti pārājikamanāpannaṃ vā. ‘‘Sace so taṅkhaṇeyeva jānātī’’ti iminā āvajjanasamayamāha. Taṅkhaṇeyeva jānanaṃ nāma dukkaraṃ, samayena āvajjitvā ñāte pana ñātameva hoti. Pacchā ce jānāti, sīsaṃ na eti. Sikkhāpaccakkhānaabhūtārocanaduṭṭhullavācāattakāmaduṭṭhadosabhūtārocanasikkhāpadānīti sabbāneva hi imāni ekaparicchedāni. Yasmā pana parammukhā sattahipi āpattikkhandhehi vadato dukkaṭameva, tasmā ‘‘parammukhā codentassa pana sīsaṃ na etī’’ti vuttaṃ. Vuttanayāpattiyoti ‘‘vācāya vācāyā’’tiādinā vuttanayā saṅghādisesadukkaṭāpattiyo. Tathevāti vācāya vācāyeva. Vadantassāti sattahipi āpattikkhandhehi upasampannaṃ sammukhā vadantassa. Vuttanayenevāti vācāya vācāyeva. Okāsaṃ kāretvā upasampannaṃ sammukhā vadantassa vācāya vācāya pācittiyanti āha ‘‘okāsaṃ kāretvā vadantassa pācittiyamevā’’ti. Evasaddena dukkaṭaṃ nivattīyati. Asammukhā sattahipi āpattikkhandhehi vadantassa dukkaṭaṃ. Sattavidhampi kammanti tajjanīyaṃ, niyasaṃ, pabbājanīyaṃ, paṭisāraṇīyaṃ, tividhañca ukkhepanīyanti sattavidhampi kammaṃ.
उपोसथं वा पवारणं वा ठपेन्तस्स च ओकासकम्मं नत्थीति एत्थ उपोसथतो पुरे वा पच्छा वा ठपितोपि अट्ठपितो होति। खेत्ते ठपितो पन ठपितो होति, तस्मा ‘‘सुणातु मे, भन्ते, सङ्घो, अज्जुपोसथो पन्नरसो, यदि सङ्घस्स पत्तकल्लं, सङ्घो उपोसथं करेय्या’’ति एत्थ याव रे-कारं भणति, ताव ठपेतब्बो, इदं खेत्तं। य्य-कारे पन वुत्ते ठपेन्तेन पच्छा ठपितो नाम होति । ‘‘सुणातु मे’’ति अनारद्धे ठपेन्तेन पुरे ठपितो होति। पवारणाट्ठपनं पन सब्बसङ्गाहिकं, पुग्गलिकञ्चाति दुविधं। तत्थ सब्बसङ्गाहिके ‘‘सुणातु मे, भन्ते, सङ्घो…पे॰… सङ्घो तेवाचिकं पवारेय्या’’ति सु-कारतो याव रे-कारो, ताव अपरियोसिताव होति पवारणा, एत्थन्तरे एकपदेपि ठपेन्तेन ठपिता होति पवारणा। य्य-कारे पन पत्ते परियोसिताव होति, तस्मा ततो पट्ठाय ठपेन्तेन अट्ठपिता होति। पुग्गलिकट्ठपने पन ‘‘सङ्घं, भन्ते, पवारेमि…पे॰… ततियम्पि भन्ते सङ्घं पवारेमि दिट्ठेन वा…पे॰… पस्सन्तो पटी’’ति (महाव॰ २१०) सं-कारतो याव अयं सब्बपच्छिमो टि-कारो, ताव अपरियोसिताव होति पवारणा, एत्थन्तरे एकपदेपि ठपेन्तेन ठपिता होति पवारणा। ‘‘करिस्सामी’’ति वुत्ते पन परियोसिता होति, तस्मा ‘‘करिस्सामी’’ति एतस्मिं पदे सम्पत्ते ठपितापि अट्ठपिता होति। एसेव नयो द्वेवाचिकएकवाचिकसमानवस्सिकासु। एतासुपि हि टि-कारावसानंयेव ठपनक्खेत्तन्ति। तेनाह ‘‘ठपनक्खेत्तं पन जानितब्ब’’न्ति। ओसटे वत्थुस्मिन्ति चोदकेन अत्तना वत्तब्बे सङ्घमज्झे उदाहटे। इदञ्च इदञ्च करोतीति पाणातिपातं, अदिन्नादानञ्च करोति, जातरूपरजतञ्च पटिग्गण्हाति। असुको च असुको च अस्समणो, अनुपासकोति अक्कोसाधिप्पायेन परम्मुखा वदन्तस्स दुक्कटं, सम्मुखा वदन्तस्स पन पाचित्तियमेव। तेनाह ‘‘सचे पन ओदिस्स नियमेत्वा’’तिआदि। सङ्ख्युपगमनन्ति वोहारूपगमनं।
Uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā ṭhapentassa ca okāsakammaṃ natthīti ettha uposathato pure vā pacchā vā ṭhapitopi aṭṭhapito hoti. Khette ṭhapito pana ṭhapito hoti, tasmā ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ajjuposatho pannaraso, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyyā’’ti ettha yāva re-kāraṃ bhaṇati, tāva ṭhapetabbo, idaṃ khettaṃ. Yya-kāre pana vutte ṭhapentena pacchā ṭhapito nāma hoti . ‘‘Suṇātu me’’ti anāraddhe ṭhapentena pure ṭhapito hoti. Pavāraṇāṭṭhapanaṃ pana sabbasaṅgāhikaṃ, puggalikañcāti duvidhaṃ. Tattha sabbasaṅgāhike ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho…pe… saṅgho tevācikaṃ pavāreyyā’’ti su-kārato yāva re-kāro, tāva apariyositāva hoti pavāraṇā, etthantare ekapadepi ṭhapentena ṭhapitā hoti pavāraṇā. Yya-kāre pana patte pariyositāva hoti, tasmā tato paṭṭhāya ṭhapentena aṭṭhapitā hoti. Puggalikaṭṭhapane pana ‘‘saṅghaṃ, bhante, pavāremi…pe… tatiyampi bhante saṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā…pe… passanto paṭī’’ti (mahāva. 210) saṃ-kārato yāva ayaṃ sabbapacchimo ṭi-kāro, tāva apariyositāva hoti pavāraṇā, etthantare ekapadepi ṭhapentena ṭhapitā hoti pavāraṇā. ‘‘Karissāmī’’ti vutte pana pariyositā hoti, tasmā ‘‘karissāmī’’ti etasmiṃ pade sampatte ṭhapitāpi aṭṭhapitā hoti. Eseva nayo dvevācikaekavācikasamānavassikāsu. Etāsupi hi ṭi-kārāvasānaṃyeva ṭhapanakkhettanti. Tenāha ‘‘ṭhapanakkhettaṃ pana jānitabba’’nti. Osaṭe vatthusminti codakena attanā vattabbe saṅghamajjhe udāhaṭe. Idañca idañca karotīti pāṇātipātaṃ, adinnādānañca karoti, jātarūparajatañca paṭiggaṇhāti. Asuko ca asuko ca assamaṇo, anupāsakoti akkosādhippāyena parammukhā vadantassa dukkaṭaṃ, sammukhā vadantassa pana pācittiyameva. Tenāha ‘‘sace pana odissa niyametvā’’tiādi. Saṅkhyupagamananti vohārūpagamanaṃ.
दुट्ठदोससिक्खापदवण्णना निट्ठिता।
Duṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.
