| Library / Tipiṭaka / तिपिटक • Tipiṭaka / अङ्गुत्तरनिकाय (टीका) • Aṅguttaranikāya (ṭīkā) |
४-६. दुतियनानाकरणसुत्तादिवण्णना
4-6. Dutiyanānākaraṇasuttādivaṇṇanā
१२४-६. चतुत्थे ते धम्मेति ते ‘‘रूपगत’’न्तिआदिना नयेन वुत्ते रूपादयो धम्मे। अनिच्चतोति इमिना निच्चप्पटिक्खेपतो तेसं अनिच्चतमाह, ततो एव च उदयवयवन्ततो विपरिणामतो तावकालिकतो च ते अनिच्चाति जोतितं होति। यञ्हि निब्बत्तं होति, तं उदयवयपरिच्छिन्नं । जराय मरणेन च तदेव विपरीतं, इत्तरक्खणमेव च होतीति। दुक्खतोति इमिना सुखप्पटिक्खेपतो तेसं दुक्खतमाह। ततो एव च अभिण्हप्पटिपीळनतो दुक्खवत्थुतो च ते दुक्खाति जोतितं होति। उदयवयवन्तताय हि ते अभिण्हप्पटिपीळनतो निरन्तरदुक्खताय दुक्खस्सेव च अधिट्ठानभूता। पच्चययापनीयताय रोगमूलताय च रोगतो। दुक्खतासूलयोगतो किलेसासुचिपग्घरणतो उप्पादजराभङ्गेहि उद्धुमातपरिपक्कपभिन्नतो च गण्डतो। पीळाजननतो, अन्तोतुदनतो, दुन्नीहरणतो च सल्लतो। अवड्ढिआवहनतो अघवत्थुतो च अघतो। असेरिभावजननतो आबाधपदट्ठानताय च आबाधतो। अवसवत्तनतो अविधेय्यताय च परतो। ब्याधिजरामरणेहि पलुज्जनीयताय पलोकतो। सामिनिवासिकारकवेदकअधिट्ठायकविरहतो सुञ्ञतो। अत्तप्पटिक्खेपट्ठेन अनत्ततो। रूपादिधम्मा हि न एत्थ अत्ता अत्थीति अनत्ता। एवं सयम्पि अत्ता न होन्तीति अनत्ता। तेन अब्यापारतो निरीहतो तुच्छतो अनत्ताति दीपितं होति। लक्खणत्तयमेव सुखावबोधनत्थं एकादसहि पदेहि विभजित्वा गहितन्ति दस्सेतुं ‘‘तत्था’’तिआदि वुत्तं। पञ्चमछट्ठानि उत्तानत्थानेव।
124-6. Catutthe te dhammeti te ‘‘rūpagata’’ntiādinā nayena vutte rūpādayo dhamme. Aniccatoti iminā niccappaṭikkhepato tesaṃ aniccatamāha, tato eva ca udayavayavantato vipariṇāmato tāvakālikato ca te aniccāti jotitaṃ hoti. Yañhi nibbattaṃ hoti, taṃ udayavayaparicchinnaṃ . Jarāya maraṇena ca tadeva viparītaṃ, ittarakkhaṇameva ca hotīti. Dukkhatoti iminā sukhappaṭikkhepato tesaṃ dukkhatamāha. Tato eva ca abhiṇhappaṭipīḷanato dukkhavatthuto ca te dukkhāti jotitaṃ hoti. Udayavayavantatāya hi te abhiṇhappaṭipīḷanato nirantaradukkhatāya dukkhasseva ca adhiṭṭhānabhūtā. Paccayayāpanīyatāya rogamūlatāya ca rogato. Dukkhatāsūlayogato kilesāsucipaggharaṇato uppādajarābhaṅgehi uddhumātaparipakkapabhinnato ca gaṇḍato. Pīḷājananato, antotudanato, dunnīharaṇato ca sallato. Avaḍḍhiāvahanato aghavatthuto ca aghato. Aseribhāvajananato ābādhapadaṭṭhānatāya ca ābādhato. Avasavattanato avidheyyatāya ca parato. Byādhijarāmaraṇehi palujjanīyatāya palokato. Sāminivāsikārakavedakaadhiṭṭhāyakavirahato suññato. Attappaṭikkhepaṭṭhena anattato. Rūpādidhammā hi na ettha attā atthīti anattā. Evaṃ sayampi attā na hontīti anattā. Tena abyāpārato nirīhato tucchato anattāti dīpitaṃ hoti. Lakkhaṇattayameva sukhāvabodhanatthaṃ ekādasahi padehi vibhajitvā gahitanti dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Pañcamachaṭṭhāni uttānatthāneva.
दुतियनानाकरणसुत्तादिवण्णना निट्ठिता।
Dutiyanānākaraṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
तिपिटक (मूल) • Tipiṭaka (Mūla) / सुत्तपिटक • Suttapiṭaka / अङ्गुत्तरनिकाय • Aṅguttaranikāya
४. दुतियनानाकरणसुत्तं • 4. Dutiyanānākaraṇasuttaṃ
५. पठममेत्तासुत्तं • 5. Paṭhamamettāsuttaṃ
६. दुतियमेत्तासुत्तं • 6. Dutiyamettāsuttaṃ
अट्ठकथा • Aṭṭhakathā / सुत्तपिटक (अट्ठकथा) • Suttapiṭaka (aṭṭhakathā) / अङ्गुत्तरनिकाय (अट्ठकथा) • Aṅguttaranikāya (aṭṭhakathā)
४. दुतियनानाकरणसुत्तवण्णना • 4. Dutiyanānākaraṇasuttavaṇṇanā
५-६. मेत्तासुत्तद्वयवण्णना • 5-6. Mettāsuttadvayavaṇṇanā
