| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಸುತ್ತನಿಪಾತ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Suttanipāta-aṭṭhakathā |
೭. ಬ್ರಾಹ್ಮಣಧಮ್ಮಿಕಸುತ್ತವಣ್ಣನಾ
7. Brāhmaṇadhammikasuttavaṇṇanā
ಏವಂ ಮೇ ಸುತನ್ತಿ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಧಮ್ಮಿಕಸುತ್ತಂ। ಕಾ ಉಪ್ಪತ್ತಿ? ಅಯಮೇವ ಯಾಸ್ಸ ನಿದಾನೇ ‘‘ಅಥ ಖೋ ಸಮ್ಬಹುಲಾ’’ತಿಆದಿನಾ ನಯೇನ ವುತ್ತಾ। ತತ್ಥ ಸಮ್ಬಹುಲಾತಿ ಬಹೂ ಅನೇಕೇ। ಕೋಸಲಕಾತಿ ಕೋಸಲರಟ್ಠವಾಸಿನೋ। ಬ್ರಾಹ್ಮಣಮಹಾಸಾಲಾತಿ ಜಾತಿಯಾ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾ ಮಹಾಸಾರತಾಯ ಮಹಾಸಾಲಾ। ಯೇಸಂ ಕಿರ ನಿದಹಿತ್ವಾ ಠಪಿತಂಯೇವ ಅಸೀತಿಕೋಟಿಸಙ್ಖ್ಯಂ ಧನಮತ್ಥಿ, ತೇ ‘‘ಬ್ರಾಹ್ಮಣಮಹಾಸಾಲಾ’’ತಿ ವುಚ್ಚನ್ತಿ। ಇಮೇ ಚ ತಾದಿಸಾ, ತೇನ ವುತ್ತಂ ‘‘ಬ್ರಾಹ್ಮಣಮಹಾಸಾಲಾ’’ತಿ। ಜಿಣ್ಣಾತಿ ಜಜ್ಜರೀಭೂತಾ ಜರಾಯ ಖಣ್ಡಿಚ್ಚಾದಿಭಾವಮಾಪಾದಿತಾ। ವುಡ್ಢಾತಿ ಅಙ್ಗಪಚ್ಚಙ್ಗಾನಂ ವುಡ್ಢಿಮರಿಯಾದಂ ಪತ್ತಾ। ಮಹಲ್ಲಕಾತಿ ಜಾತಿಮಹಲ್ಲಕತಾಯ ಸಮನ್ನಾಗತಾ, ಚಿರಕಾಲಪ್ಪಸುತಾತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ಅದ್ಧಗತಾತಿ ಅದ್ಧಾನಂ ಗತಾ, ದ್ವೇ ತಯೋ ರಾಜಪರಿವಟ್ಟೇ ಅತೀತಾತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ। ವಯೋ ಅನುಪ್ಪತ್ತಾತಿ ಪಚ್ಛಿಮವಯಂ ಸಮ್ಪತ್ತಾ। ಅಪಿಚ ಜಿಣ್ಣಾತಿ ಪೋರಾಣಾ, ಚಿರಕಾಲಪ್ಪವತ್ತಕುಲನ್ವಯಾತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ವುಡ್ಢಾತಿ ಸೀಲಾಚಾರಾದಿಗುಣವುಡ್ಢಿಯುತ್ತಾ। ಮಹಲ್ಲಕಾತಿ ವಿಭವಮಹನ್ತತಾಯ ಸಮನ್ನಾಗತಾ ಮಹದ್ಧನಾ ಮಹಾಭೋಗಾ। ಅದ್ಧಗತಾತಿ ಮಗ್ಗಪಟಿಪನ್ನಾ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾನಂ ವತಚರಿಯಾದಿಮರಿಯಾದಂ ಅವೀತಿಕ್ಕಮ್ಮ ಚರಮಾನಾ। ವಯೋ ಅನುಪ್ಪತ್ತಾತಿ ಜಾತಿವುಡ್ಢಭಾವಮ್ಪಿ ಅನ್ತಿಮವಯಂ ಅನುಪ್ಪತ್ತಾತಿ ಏವಮ್ಪೇತ್ಥ ಯೋಜನಾ ವೇದಿತಬ್ಬಾ। ಸೇಸಮೇತ್ಥ ಪಾಕಟಮೇವ।
Evaṃme sutanti brāhmaṇadhammikasuttaṃ. Kā uppatti? Ayameva yāssa nidāne ‘‘atha kho sambahulā’’tiādinā nayena vuttā. Tattha sambahulāti bahū aneke. Kosalakāti kosalaraṭṭhavāsino. Brāhmaṇamahāsālāti jātiyā brāhmaṇā mahāsāratāya mahāsālā. Yesaṃ kira nidahitvā ṭhapitaṃyeva asītikoṭisaṅkhyaṃ dhanamatthi, te ‘‘brāhmaṇamahāsālā’’ti vuccanti. Ime ca tādisā, tena vuttaṃ ‘‘brāhmaṇamahāsālā’’ti. Jiṇṇāti jajjarībhūtā jarāya khaṇḍiccādibhāvamāpāditā. Vuḍḍhāti aṅgapaccaṅgānaṃ vuḍḍhimariyādaṃ pattā. Mahallakāti jātimahallakatāya samannāgatā, cirakālappasutāti vuttaṃ hoti. Addhagatāti addhānaṃ gatā, dve tayo rājaparivaṭṭe atītāti adhippāyo. Vayo anuppattāti pacchimavayaṃ sampattā. Apica jiṇṇāti porāṇā, cirakālappavattakulanvayāti vuttaṃ hoti. Vuḍḍhāti sīlācārādiguṇavuḍḍhiyuttā. Mahallakāti vibhavamahantatāya samannāgatā mahaddhanā mahābhogā. Addhagatāti maggapaṭipannā brāhmaṇānaṃ vatacariyādimariyādaṃ avītikkamma caramānā. Vayo anuppattāti jātivuḍḍhabhāvampi antimavayaṃ anuppattāti evampettha yojanā veditabbā. Sesamettha pākaṭameva.
ಭಗವತಾ ಸದ್ಧಿಂ ಸಮ್ಮೋದಿಂಸೂತಿ ಖಮನೀಯಾದೀನಿ ಪುಚ್ಛನ್ತಾ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಂ ಸಮಪ್ಪವತ್ತಮೋದಾ ಅಹೇಸುಂ। ಯಾಯ ಚ ‘‘ಕಚ್ಚಿ ಭೋತೋ ಗೋತಮಸ್ಸ ಖಮನೀಯಂ, ಕಚ್ಚಿ ಯಾಪನೀಯಂ, ಅಪ್ಪಾಬಾಧಂ, ಅಪ್ಪಾತಙ್ಕಂ, ಬಲಂ, ಲಹುಟ್ಠಾನಂ, ಫಾಸುವಿಹಾರೋ’’ತಿಆದಿಕಾಯ ಕಥಾಯ ಸಮ್ಮೋದಿಂಸು, ತಂ ಪೀತಿಪಾಮೋಜ್ಜಸಙ್ಖಾತಸಮ್ಮೋದಜನನತೋ ಸಮ್ಮೋದಿತುಂ ಅರಹತೋ ಚ ಸಮ್ಮೋದನೀಯಂ, ಅತ್ಥಬ್ಯಞ್ಜನಮಧುರತಾಯ ಸುಚಿರಮ್ಪಿ ಕಾಲಂ ಸಾರೇತುಂ ನಿರನ್ತರಂ ಪವತ್ತೇತುಂ ಅರಹತೋ ಸರಿತಬ್ಬಭಾವತೋ ಚ ಸಾರಣೀಯಂ। ಸುಯ್ಯಮಾನಸುಖತೋ ಚ ಸಮ್ಮೋದನೀಯಂ, ಅನುಸ್ಸರಿಯಮಾನಸುಖತೋ ಸಾರಣೀಯಂ, ತಥಾ ಬ್ಯಞ್ಜನಪರಿಸುದ್ಧತಾಯ ಸಮ್ಮೋದನೀಯಂ, ಅತ್ಥಪರಿಸುದ್ಧತಾಯ ಸಾರಣೀಯನ್ತಿ ಏವಂ ಅನೇಕೇಹಿ ಪರಿಯಾಯೇಹಿ ಸಮ್ಮೋದನೀಯಂ ಕಥಂ ಸಾರಣೀಯಂ ವೀತಿಸಾರೇತ್ವಾ ಪರಿಯೋಸಾಪೇತ್ವಾ ನಿಟ್ಠಾಪೇತ್ವಾ ಯೇನತ್ಥೇನ ಆಗತಾ, ತಂ ಪುಚ್ಛಿತುಕಾಮಾ ಏಕಮನ್ತಂ ನಿಸೀದಿಂಸು। ತಂ –
Bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsūti khamanīyādīni pucchantā aññamaññaṃ samappavattamodā ahesuṃ. Yāya ca ‘‘kacci bhoto gotamassa khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, appābādhaṃ, appātaṅkaṃ, balaṃ, lahuṭṭhānaṃ, phāsuvihāro’’tiādikāya kathāya sammodiṃsu, taṃ pītipāmojjasaṅkhātasammodajananato sammodituṃ arahato ca sammodanīyaṃ, atthabyañjanamadhuratāya sucirampi kālaṃ sāretuṃ nirantaraṃ pavattetuṃ arahato saritabbabhāvato ca sāraṇīyaṃ. Suyyamānasukhato ca sammodanīyaṃ, anussariyamānasukhato sāraṇīyaṃ, tathā byañjanaparisuddhatāya sammodanīyaṃ, atthaparisuddhatāya sāraṇīyanti evaṃ anekehi pariyāyehi sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā pariyosāpetvā niṭṭhāpetvā yenatthena āgatā, taṃ pucchitukāmā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Taṃ –
‘‘ನ ಪಚ್ಛತೋ ನ ಪುರತೋ, ನಾಪಿ ಆಸನ್ನದೂರತೋ।
‘‘Na pacchato na purato, nāpi āsannadūrato;
ನ ಪಸ್ಸೇ ನಾಪಿ ಪಟಿವಾತೇ, ನ ಚಾಪಿ ಓಣತುಣ್ಣತೇ’’ತಿ॥ –
Na passe nāpi paṭivāte, na cāpi oṇatuṇṇate’’ti. –
ಆದಿನಾ ನಯೇನ ಮಙ್ಗಲಸುತ್ತವಣ್ಣನಾಯಂ ವುತ್ತಮೇವ।
Ādinā nayena maṅgalasuttavaṇṇanāyaṃ vuttameva.
ಏವಂ ಏಕಮನ್ತಂ ನಿಸಿನ್ನಾ ಖೋ ತೇ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಮಹಾಸಾಲಾ ಭಗವನ್ತಂ ಏತದವೋಚುಂ – ‘‘ಕಿಂ ತ’’ನ್ತಿ? ‘‘ಸನ್ದಿಸ್ಸನ್ತಿ ನು ಖೋ’’ತಿಆದಿ। ತಂ ಸಬ್ಬಂ ಉತ್ತಾನತ್ಥಮೇವ। ಕೇವಲಞ್ಹೇತ್ಥ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾನಂ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಧಮ್ಮೇತಿ ದೇಸಕಾಲಾದಿಧಮ್ಮೇ ಛಡ್ಡೇತ್ವಾ ಯೋ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಧಮ್ಮೋ, ತಸ್ಮಿಂಯೇವ। ತೇನ ಹಿ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾತಿ ಯಸ್ಮಾ ಮಂ ತುಮ್ಹೇ ಯಾಚಿತ್ಥ, ತಸ್ಮಾ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾ ಸುಣಾಥ, ಸೋತಂ ಓದಹಥ, ಸಾಧುಕಂ ಮನಸಿ ಕರೋಥ, ಯೋನಿಸೋ ಮನಸಿ ಕರೋಥ। ತಥಾ ಪಯೋಗಸುದ್ಧಿಯಾ ಸುಣಾಥ, ಆಸಯಸುದ್ಧಿಯಾ ಸಾಧುಕಂ ಮನಸಿ ಕರೋಥ। ಅವಿಕ್ಖೇಪೇನ ಸುಣಾಥ, ಪಗ್ಗಹೇನ ಸಾಧುಕಂ ಮನಸಿ ಕರೋಥಾತಿಆದಿನಾ ನಯೇನ ಏತೇಸಂ ಪದಾನಂ ಪುಬ್ಬೇ ಅವುತ್ತೋಪಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ ವೇದಿತಬ್ಬೋ। ಅಥ ಭಗವತಾ ವುತ್ತಂ ತಂ ವಚನಂ ಸಮ್ಪಟಿಚ್ಛನ್ತಾ ‘‘ಏವಂ ಭೋ’’ತಿ ಖೋ ತೇ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಮಹಾಸಾಲಾ ಭಗವತೋ ಪಚ್ಚಸ್ಸೋಸುಂ, ಭಗವತೋ ವಚನಂ ಅಭಿಮುಖಾ ಹುತ್ವಾ ಅಸ್ಸೋಸುಂ। ಅಥ ವಾ ಪಟಿಸ್ಸುಣಿಂಸು। ‘‘ಸುಣಾಥ ಸಾಧುಕಂ ಮನಸಿ ಕರೋಥಾ’’ತಿ ವುತ್ತಮತ್ಥಂ ಕತ್ತುಕಾಮತಾಯ ಪಟಿಜಾನಿಂಸೂತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ಅಥ ತೇಸಂ ಏವಂ ಪಟಿಸ್ಸುತವತಂ ಭಗವಾ ಏತದವೋಚ – ‘‘ಕಿಂ ತ’’ನ್ತಿ? ‘‘ಇಸಯೋ ಪುಬ್ಬಕಾ’’ತಿಆದಿ।
Evaṃ ekamantaṃ nisinnā kho te brāhmaṇamahāsālā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘kiṃ ta’’nti? ‘‘Sandissanti nu kho’’tiādi. Taṃ sabbaṃ uttānatthameva. Kevalañhettha brāhmaṇānaṃ brāhmaṇadhammeti desakālādidhamme chaḍḍetvā yo brāhmaṇadhammo, tasmiṃyeva. Tena hi brāhmaṇāti yasmā maṃ tumhe yācittha, tasmā brāhmaṇā suṇātha, sotaṃ odahatha, sādhukaṃ manasi karotha, yoniso manasi karotha. Tathā payogasuddhiyā suṇātha, āsayasuddhiyā sādhukaṃ manasi karotha. Avikkhepena suṇātha, paggahena sādhukaṃ manasi karothātiādinā nayena etesaṃ padānaṃ pubbe avuttopi adhippāyo veditabbo. Atha bhagavatā vuttaṃ taṃ vacanaṃ sampaṭicchantā ‘‘evaṃ bho’’ti kho te brāhmaṇamahāsālā bhagavato paccassosuṃ, bhagavato vacanaṃ abhimukhā hutvā assosuṃ. Atha vā paṭissuṇiṃsu. ‘‘Suṇātha sādhukaṃ manasi karothā’’ti vuttamatthaṃ kattukāmatāya paṭijāniṃsūti vuttaṃ hoti. Atha tesaṃ evaṃ paṭissutavataṃ bhagavā etadavoca – ‘‘kiṃ ta’’nti? ‘‘Isayo pubbakā’’tiādi.
೨೮೭. ತತ್ಥ ಪಠಮಗಾಥಾಯ ತಾವ ಸಞ್ಞತತ್ತಾತಿ ಸೀಲಸಂಯಮೇನ ಸಂಯತಚಿತ್ತಾ। ತಪಸ್ಸಿನೋತಿ ಇನ್ದ್ರಿಯಸಂವರತಪಯುತ್ತಾ। ಅತ್ತದತ್ಥಮಚಾರಿಸುನ್ತಿ ಮನ್ತಜ್ಝೇನಬ್ರಹ್ಮವಿಹಾರಭಾವನಾದಿಂ ಅತ್ತನೋ ಅತ್ಥಂ ಅಕಂಸು। ಸೇಸಂ ಪಾಕಟಮೇವ।
287. Tattha paṭhamagāthāya tāva saññatattāti sīlasaṃyamena saṃyatacittā. Tapassinoti indriyasaṃvaratapayuttā. Attadatthamacārisunti mantajjhenabrahmavihārabhāvanādiṃ attano atthaṃ akaṃsu. Sesaṃ pākaṭameva.
೨೮೮. ದುತಿಯಗಾಥಾದೀಸುಪಿ ಅಯಂ ಸಙ್ಖೇಪವಣ್ಣನಾ – ನ ಪಸೂ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾನಾಸುನ್ತಿ ಪೋರಾಣಾನಂ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾನಂ ಪಸೂ ನ ಆಸುಂ, ನ ತೇ ಪಸುಪರಿಗ್ಗಹಮಕಂಸು। ನ ಹಿರಞ್ಞಂ ನ ಧಾನಿಯನ್ತಿ ಹಿರಞ್ಞಞ್ಚ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾನಂ ಅನ್ತಮಸೋ ಜತುಮಾಸಕೋಪಿ ನಾಹೋಸಿ , ತಥಾ ವೀಹಿಸಾಲಿಯವಗೋಧೂಮಾದಿ ಪುಬ್ಬಣ್ಣಾಪರಣ್ಣಭೇದಂ ಧಾನಿಯಮ್ಪಿ ತೇಸಂ ನಾಹೋಸಿ। ತೇ ಹಿ ನಿಕ್ಖಿತ್ತಜಾತರೂಪರಜತಾ ಅಸನ್ನಿಧಿಕಾರಕಾವ ಹುತ್ವಾ ಕೇವಲಂ ಸಜ್ಝಾಯಧನಧಞ್ಞಾ ಅತ್ತನೋ ಮನ್ತಜ್ಝೇನಸಙ್ಖಾತೇನೇವ ಧನೇನ ಧಞ್ಞೇನ ಚ ಸಮನ್ನಾಗತಾ ಅಹೇಸುಂ। ಯೋ ಚಾಯಂ ಮೇತ್ತಾದಿವಿಹಾರೋ ಸೇಟ್ಠತ್ತಾ ಅನುಗಾಮಿಕತ್ತಾ ಚ ಬ್ರಹ್ಮನಿಧೀತಿ ವುಚ್ಚತಿ, ತಞ್ಚ ಬ್ರಹ್ಮಂ ನಿಧಿಮಪಾಲಯುಂ ಸದಾ ತಸ್ಸ ಭಾವನಾನುಯೋಗೇನ।
288. Dutiyagāthādīsupi ayaṃ saṅkhepavaṇṇanā – na pasū brāhmaṇānāsunti porāṇānaṃ brāhmaṇānaṃ pasū na āsuṃ, na te pasupariggahamakaṃsu. Na hiraññaṃ na dhāniyanti hiraññañca brāhmaṇānaṃ antamaso jatumāsakopi nāhosi , tathā vīhisāliyavagodhūmādi pubbaṇṇāparaṇṇabhedaṃ dhāniyampi tesaṃ nāhosi. Te hi nikkhittajātarūparajatā asannidhikārakāva hutvā kevalaṃ sajjhāyadhanadhaññā attano mantajjhenasaṅkhāteneva dhanena dhaññena ca samannāgatā ahesuṃ. Yo cāyaṃ mettādivihāro seṭṭhattā anugāmikattā ca brahmanidhīti vuccati, tañca brahmaṃ nidhimapālayuṃ sadā tassa bhāvanānuyogena.
೨೮೯. ಏವಂ ವಿಹಾರೀನಂ ಯಂ ನೇಸಂ ಪಕತಂ ಆಸಿ, ಯಂ ಏತೇಸಂ ಪಕತಂ ಏತೇ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೇ ಉದ್ದಿಸ್ಸ ಕತಂ ಅಹೋಸಿ। ದ್ವಾರಭತ್ತಂ ಉಪಟ್ಠಿತನ್ತಿ ‘‘ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾನಂ ದಸ್ಸಾಮಾ’’ತಿ ಸಜ್ಜೇತ್ವಾ ತೇಹಿ ತೇಹಿ ದಾಯಕೇಹಿ ಅತ್ತನೋ ಅತ್ತನೋ ಘರದ್ವಾರೇ ಠಪಿತಭತ್ತಂ। ಸದ್ಧಾಪಕತನ್ತಿ ಸದ್ಧಾಯ ಪಕತಂ, ಸದ್ಧಾದೇಯ್ಯನ್ತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ಏಸಾನನ್ತಿ ಏಸನ್ತೀತಿ ಏಸಾ, ತೇಸಂ ಏಸಾನಂ, ಏಸಮಾನಾನಂ ಪರಿಯೇಸಮಾನಾನನ್ತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ದಾತವೇತಿ ದಾತಬ್ಬಂ। ತದಮಞ್ಞಿಸುನ್ತಿ ತಂ ಅಮಞ್ಞಿಂಸು, ತಂ ದ್ವಾರೇ ಸಜ್ಜೇತ್ವಾ ಠಪಿತಂ ಭತ್ತಂ ಸದ್ಧಾದೇಯ್ಯಂ ಪರಿಯೇಸಮಾನಾನಂ ಏತೇಸಂ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾನಂ ದಾತಬ್ಬಂ ಅಮಞ್ಞಿಂಸು ದಾಯಕಾ ಜನಾ, ನ ತತೋ ಪರಂ। ಅನತ್ಥಿಕಾ ಹಿ ತೇ ಅಞ್ಞೇನ ಅಹೇಸುಂ, ಕೇವಲಂ ಘಾಸಚ್ಛಾದನಪರಮತಾಯ ಸನ್ತುಟ್ಠಾತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ।
289. Evaṃ vihārīnaṃ yaṃ nesaṃ pakataṃ āsi, yaṃ etesaṃ pakataṃ ete brāhmaṇe uddissa kataṃ ahosi. Dvārabhattaṃ upaṭṭhitanti ‘‘brāhmaṇānaṃ dassāmā’’ti sajjetvā tehi tehi dāyakehi attano attano gharadvāre ṭhapitabhattaṃ. Saddhāpakatanti saddhāya pakataṃ, saddhādeyyanti vuttaṃ hoti. Esānanti esantīti esā, tesaṃ esānaṃ, esamānānaṃ pariyesamānānanti vuttaṃ hoti. Dātaveti dātabbaṃ. Tadamaññisunti taṃ amaññiṃsu, taṃ dvāre sajjetvā ṭhapitaṃ bhattaṃ saddhādeyyaṃ pariyesamānānaṃ etesaṃ brāhmaṇānaṃ dātabbaṃ amaññiṃsu dāyakā janā, na tato paraṃ. Anatthikā hi te aññena ahesuṃ, kevalaṃ ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭhāti adhippāyo.
೨೯೦. ನಾನಾರತ್ತೇಹೀತಿ ನಾನಾವಿಧರಾಗರತ್ತೇಹಿ ವತ್ಥೇಹಿ ವಿಚಿತ್ರತ್ಥರಣತ್ಥತೇಹಿ, ಸಯನೇಹಿ ಏಕಭೂಮಿಕದ್ವಿಭೂಮಿಕಾದಿಪಾಸಾದವರೇಹಿ। ಆವಸಥೇಹೀತಿ ಏವರೂಪೇಹಿ ಉಪಕರಣೇಹಿ। ಫೀತಾ ಜನಪದಾ ರಟ್ಠಾ ಏಕೇಕಪ್ಪದೇಸಭೂತಾ ಜನಪದಾ ಚ ಕೇಚಿ ಕೇಚಿ ಸಕಲರಟ್ಠಾ ಚ ‘‘ನಮೋ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾನ’’ನ್ತಿ ಸಾಯಂ ಪಾತಂ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೇ ದೇವೇ ವಿಯ ನಮಸ್ಸಿಂಸು।
290.Nānārattehīti nānāvidharāgarattehi vatthehi vicitrattharaṇatthatehi, sayanehi ekabhūmikadvibhūmikādipāsādavarehi. Āvasathehīti evarūpehi upakaraṇehi. Phītā janapadā raṭṭhā ekekappadesabhūtā janapadā ca keci keci sakalaraṭṭhā ca ‘‘namo brāhmaṇāna’’nti sāyaṃ pātaṃ brāhmaṇe deve viya namassiṃsu.
೨೯೧. ತೇ ಏವಂ ನಮಸ್ಸಿಯಮಾನಾ ಲೋಕೇನ ಅವಜ್ಝಾ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾ ಆಸುಂ, ನ ಕೇವಲಞ್ಚ ಅವಜ್ಝಾ, ಅಜೇಯ್ಯಾ ವಿಹಿಂಸಿತುಮ್ಪಿ ಅನಭಿಭವನೀಯತ್ತಾ ಅಜೇಯ್ಯಾ ಚ ಅಹೇಸುಂ। ಕಿಂ ಕಾರಣಾ? ಧಮ್ಮರಕ್ಖಿತಾ, ಯಸ್ಮಾ ಧಮ್ಮೇನ ರಕ್ಖಿತಾ। ತೇ ಹಿ ಪಞ್ಚ ವರಸೀಲಧಮ್ಮೇ ರಕ್ಖಿಂಸು, ‘‘ಧಮ್ಮೋ ಹವೇ ರಕ್ಖತಿ ಧಮ್ಮಚಾರಿ’’ನ್ತಿ (ಜಾ॰ ೧.೧೦.೧೦೨; ೧.೧೫.೩೮೫) ಧಮ್ಮರಕ್ಖಿತಾ ಹುತ್ವಾ ಅವಜ್ಝಾ ಅಜೇಯ್ಯಾ ಚ ಅಹೇಸುನ್ತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ। ನ ನೇ ಕೋಚಿ ನಿವಾರೇಸೀತಿ ತೇ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೇ ಕುಲಾನಂ ದ್ವಾರೇಸು ಸಬ್ಬಸೋ ಬಾಹಿರೇಸು ಚ ಅಬ್ಭನ್ತರೇಸು ಚ ಸಬ್ಬದ್ವಾರೇಸು ಯಸ್ಮಾ ತೇಸು ಪಿಯಸಮ್ಮತೇಸು ವರಸೀಲಸಮನ್ನಾಗತೇಸು ಮಾತಾಪಿತೂಸು ವಿಯ ಅತಿವಿಸ್ಸತ್ಥಾ ಮನುಸ್ಸಾ ಅಹೇಸುಂ, ತಸ್ಮಾ ‘‘ಇದಂ ನಾಮ ಠಾನಂ ತಯಾ ನ ಪವಿಸಿತಬ್ಬ’’ನ್ತಿ ನ ಕೋಚಿ ನಿವಾರೇಸಿ।
291. Te evaṃ namassiyamānā lokena avajjhā brāhmaṇā āsuṃ, na kevalañca avajjhā, ajeyyā vihiṃsitumpi anabhibhavanīyattā ajeyyā ca ahesuṃ. Kiṃ kāraṇā? Dhammarakkhitā, yasmā dhammena rakkhitā. Te hi pañca varasīladhamme rakkhiṃsu, ‘‘dhammo have rakkhati dhammacāri’’nti (jā. 1.10.102; 1.15.385) dhammarakkhitā hutvā avajjhā ajeyyā ca ahesunti adhippāyo. Na ne koci nivāresīti te brāhmaṇe kulānaṃ dvāresu sabbaso bāhiresu ca abbhantaresu ca sabbadvāresu yasmā tesu piyasammatesu varasīlasamannāgatesu mātāpitūsu viya ativissatthā manussā ahesuṃ, tasmā ‘‘idaṃ nāma ṭhānaṃ tayā na pavisitabba’’nti na koci nivāresi.
೨೯೨. ಏವಂ ಧಮ್ಮರಕ್ಖಿತಾ ಕುಲದ್ವಾರೇಸು ಅನಿವಾರಿತಾ ಚರನ್ತಾ ಅಟ್ಠ ಚ ಚತ್ತಾಲೀಸಞ್ಚಾತಿ ಅಟ್ಠಚತ್ತಾಲೀಸಂ ವಸ್ಸಾನಿ ಕುಮಾರಭಾವತೋ ಪಭುತಿ ಚರಣೇನ ಕೋಮಾರಂ ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯಂ ಚರಿಂಸು ತೇ। ಯೇಪಿ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಚಣ್ಡಾಲಾ ಅಹೇಸುಂ, ಕೋ ಪನ ವಾದೋ ಬ್ರಹ್ಮಸಮಾದೀಸೂತಿ ಏವಮೇತ್ಥ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ ವೇದಿತಬ್ಬೋ। ಏವಂ ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯಂ ಚರನ್ತಾ ಏವ ಹಿ ವಿಜ್ಜಾಚರಣಪರಿಯೇಟ್ಠಿಂ ಅಚರುಂ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾ ಪುರೇ, ನ ಅಬ್ರಹ್ಮಚಾರಿನೋ ಹುತ್ವಾ। ತತ್ಥ ವಿಜ್ಜಾಪರಿಯೇಟ್ಠೀತಿ ಮನ್ತಜ್ಝೇನಂ। ವುತ್ತಞ್ಚೇತಂ ‘‘ಸೋ ಅಟ್ಠಚತ್ತಾಲೀಸ ವಸ್ಸಾನಿ ಕೋಮಾರಂ ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯಂ ಚರತಿ ಮನ್ತೇ ಅಧೀಯಮಾನೋ’’ತಿ (ಅ॰ ನಿ॰ ೫.೧೯೨)। ಚರಣಪರಿಯೇಟ್ಠೀತಿ ಸೀಲರಕ್ಖಣಂ। ‘‘ವಿಜ್ಜಾಚರಣಪರಿಯೇಟ್ಠು’’ನ್ತಿಪಿ ಪಾಠೋ, ವಿಜ್ಜಾಚರಣಂ ಪರಿಯೇಸಿತುಂ ಅಚರುನ್ತಿ ಅತ್ಥೋ।
292. Evaṃ dhammarakkhitā kuladvāresu anivāritā carantā aṭṭha ca cattālīsañcāti aṭṭhacattālīsaṃ vassāni kumārabhāvato pabhuti caraṇena komāraṃ brahmacariyaṃ cariṃsu te. Yepi brāhmaṇacaṇḍālā ahesuṃ, ko pana vādo brahmasamādīsūti evamettha adhippāyo veditabbo. Evaṃ brahmacariyaṃ carantā eva hi vijjācaraṇapariyeṭṭhiṃ acaruṃ brāhmaṇā pure, na abrahmacārino hutvā. Tattha vijjāpariyeṭṭhīti mantajjhenaṃ. Vuttañcetaṃ ‘‘so aṭṭhacattālīsa vassāni komāraṃ brahmacariyaṃ carati mante adhīyamāno’’ti (a. ni. 5.192). Caraṇapariyeṭṭhīti sīlarakkhaṇaṃ. ‘‘Vijjācaraṇapariyeṭṭhu’’ntipi pāṭho, vijjācaraṇaṃ pariyesituṃ acarunti attho.
೨೯೩. ಯಥಾವುತ್ತಞ್ಚ ಕಾಲಂ ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯಂ ಚರಿತ್ವಾ ತತೋ ಪರಂ ಘರಾವಾಸಂ ಕಪ್ಪೇನ್ತಾಪಿ ನ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾ ಅಞ್ಞಮಗಮುಂ ಖತ್ತಿಯಂ ವಾ ವೇಸ್ಸಾದೀಸು ಅಞ್ಞತರಂ ವಾ, ಯೇ ಅಹೇಸುಂ ದೇವಸಮಾ ವಾ ಮರಿಯಾದಾ ವಾತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ। ತಥಾ ಸತಂ ವಾ ಸಹಸ್ಸಂ ವಾ ದತ್ವಾ ನಪಿ ಭರಿಯಂ ಕಿಣಿಂಸು ತೇ, ಸೇಯ್ಯಥಾಪಿ ಏತರಹಿ ಏಕಚ್ಚೇ ಕಿಣನ್ತಿ। ತೇ ಹಿ ಧಮ್ಮೇನ ದಾರಂ ಪರಿಯೇಸನ್ತಿ। ಕಥಂ? ಅಟ್ಠಚತ್ತಾಲೀಸಂ ವಸ್ಸಾನಿ ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯಂ ಚರಿತ್ವಾ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾ ಕಞ್ಞಾಭಿಕ್ಖಂ ಆಹಿಣ್ಡನ್ತಿ – ‘‘ಅಹಂ ಅಟ್ಠಚತ್ತಾಲೀಸ ವಸ್ಸಾನಿ ಚಿಣ್ಣಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯೋ, ಯದಿ ವಯಪ್ಪತ್ತಾ ದಾರಿಕಾ ಅತ್ಥಿ, ದೇಥ ಮೇ’’ತಿ। ತತೋ ಯಸ್ಸ ವಯಪ್ಪತ್ತಾ ದಾರಿಕಾ ಹೋತಿ, ಸೋ ತಂ ಅಲಙ್ಕರಿತ್ವಾ ನೀಹರಿತ್ವಾ ದ್ವಾರೇ ಠಿತಸ್ಸೇವ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಸ್ಸ ಹತ್ಥೇ ಉದಕಂ ಆಸಿಞ್ಚನ್ತೋ ‘‘ಇಮಂ ತೇ, ಬ್ರಾಹ್ಮಣ, ಭರಿಯಂ ಪೋಸಾವನತ್ಥಾಯ ದಮ್ಮೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ದೇತಿ।
293. Yathāvuttañca kālaṃ brahmacariyaṃ caritvā tato paraṃ gharāvāsaṃ kappentāpi na brāhmaṇā aññamagamuṃ khattiyaṃ vā vessādīsu aññataraṃ vā, ye ahesuṃ devasamā vā mariyādā vāti adhippāyo. Tathā sataṃ vā sahassaṃ vā datvā napi bhariyaṃ kiṇiṃsu te, seyyathāpi etarahi ekacce kiṇanti. Te hi dhammena dāraṃ pariyesanti. Kathaṃ? Aṭṭhacattālīsaṃ vassāni brahmacariyaṃ caritvā brāhmaṇā kaññābhikkhaṃ āhiṇḍanti – ‘‘ahaṃ aṭṭhacattālīsa vassāni ciṇṇabrahmacariyo, yadi vayappattā dārikā atthi, detha me’’ti. Tato yassa vayappattā dārikā hoti, so taṃ alaṅkaritvā nīharitvā dvāre ṭhitasseva brāhmaṇassa hatthe udakaṃ āsiñcanto ‘‘imaṃ te, brāhmaṇa, bhariyaṃ posāvanatthāya dammī’’ti vatvā deti.
ಕಸ್ಮಾ ಪನ ತೇ ಏವಂ ಚಿರಂ ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯಂ ಚರಿತ್ವಾಪಿ ದಾರಂ ಪರಿಯೇಸನ್ತಿ, ನ ಯಾವಜೀವಂ ಬ್ರಹ್ಮಚಾರಿನೋ ಹೋನ್ತೀತಿ? ಮಿಚ್ಛಾದಿಟ್ಠಿವಸೇನ। ತೇಸಞ್ಹಿ ಏವಂದಿಟ್ಠಿ ಹೋತಿ – ‘‘ಯೋ ಪುತ್ತಂ ನ ಉಪ್ಪಾದೇತಿ, ಸೋ ಕುಲವಂಸಚ್ಛೇದಕರೋ ಹೋತಿ, ತತೋ ನಿರಯೇ ಪಚ್ಚತೀ’’ತಿ। ಚತ್ತಾರೋ ಕಿರ ಅಭಾಯಿತಬ್ಬಂ ಭಾಯನ್ತಿ ಗಣ್ಡುಪ್ಪಾದೋ ಕಿಕೀ ಕುನ್ತನೀ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾತಿ। ಗಣ್ಡುಪ್ಪಾದಾ ಕಿರ ಮಹಾಪಥವಿಯಾ ಖಯಭಯೇನ ಮತ್ತಭೋಜಿನೋ ಹೋನ್ತಿ, ನ ಬಹುಂ ಮತ್ತಿಕಂ ಖಾದನ್ತಿ। ಕಿಕೀ ಸಕುಣಿಕಾ ಆಕಾಸಪತನಭಯೇನ ಅಣ್ಡಸ್ಸ ಉಪರಿ ಉತ್ತಾನಾ ಸೇತಿ। ಕುನ್ತನೀ ಸಕುಣಿಕಾ ಪಥವಿಕಮ್ಪನಭಯೇನ ಪಾದೇಹಿ ಭೂಮಿಂ ನ ಸುಟ್ಠು ಅಕ್ಕಮತಿ। ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾ ಕುಲವಂಸೂಪಚ್ಛೇದಭಯೇನ ದಾರಂ ಪರಿಯೇಸನ್ತಿ। ಆಹ ಚೇತ್ಥ –
Kasmā pana te evaṃ ciraṃ brahmacariyaṃ caritvāpi dāraṃ pariyesanti, na yāvajīvaṃ brahmacārino hontīti? Micchādiṭṭhivasena. Tesañhi evaṃdiṭṭhi hoti – ‘‘yo puttaṃ na uppādeti, so kulavaṃsacchedakaro hoti, tato niraye paccatī’’ti. Cattāro kira abhāyitabbaṃ bhāyanti gaṇḍuppādo kikī kuntanī brāhmaṇāti. Gaṇḍuppādā kira mahāpathaviyā khayabhayena mattabhojino honti, na bahuṃ mattikaṃ khādanti. Kikī sakuṇikā ākāsapatanabhayena aṇḍassa upari uttānā seti. Kuntanī sakuṇikā pathavikampanabhayena pādehi bhūmiṃ na suṭṭhu akkamati. Brāhmaṇā kulavaṃsūpacchedabhayena dāraṃ pariyesanti. Āha cettha –
‘‘ಗಣ್ಡುಪ್ಪಾದೋ ಕಿಕೀ ಚೇವ, ಕುನ್ತೀ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಧಮ್ಮಿಕೋ।
‘‘Gaṇḍuppādo kikī ceva, kuntī brāhmaṇadhammiko;
ಏತೇ ಅಭಯಂ ಭಾಯನ್ತಿ, ಸಮ್ಮೂಳ್ಹಾ ಚತುರೋ ಜನಾ’’ತಿ॥
Ete abhayaṃ bhāyanti, sammūḷhā caturo janā’’ti.
ಏವಂ ಧಮ್ಮೇನ ದಾರಂ ಪರಿಯೇಸಿತ್ವಾಪಿ ಚ ಸಮ್ಪಿಯೇನೇವ ಸಂವಾಸಂ ಸಙ್ಗನ್ತ್ವಾ ಸಮರೋಚಯುಂ, ಸಮ್ಪಿಯೇನೇವ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಂ ಪೇಮೇನೇವ ಕಾಯೇನ ಚ ಚಿತ್ತೇನ ಚ ಮಿಸ್ಸೀಭೂತಾ ಸಙ್ಘಟಿತಾ ಸಂಸಟ್ಠಾ ಹುತ್ವಾ ಸಂವಾಸಂ ಸಮರೋಚಯುಂ, ನ ಅಪ್ಪಿಯೇನ ನ ನಿಗ್ಗಹೇನ ಚಾತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ।
Evaṃ dhammena dāraṃ pariyesitvāpi ca sampiyeneva saṃvāsaṃ saṅgantvā samarocayuṃ, sampiyeneva aññamaññaṃ pemeneva kāyena ca cittena ca missībhūtā saṅghaṭitā saṃsaṭṭhā hutvā saṃvāsaṃ samarocayuṃ, na appiyena na niggahena cāti vuttaṃ hoti.
೨೯೪. ಏವಂ ಸಮ್ಪಿಯೇನೇವ ಸಂವಾಸಂ ಕರೋನ್ತಾಪಿ ಚ ಅಞ್ಞತ್ರ ತಮ್ಹಾತಿ, ಯೋ ಸೋ ಉತುಸಮಯೋ, ಯಮ್ಹಿ ಸಮಯೇ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೀ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೇನ ಉಪಗನ್ತಬ್ಬಾ, ಅಞ್ಞತ್ರ ತಮ್ಹಾ ಸಮಯಾ ಠಪೇತ್ವಾ ತಂ ಸಮಯಂ ಉತುತೋ ವಿರತಂ ಉತುವೇರಮಣಿಂ ಪತಿ ಭರಿಯಂ, ಯಾವ ಪುನ ಸೋ ಸಮಯೋ ಆಗಚ್ಛತಿ, ತಾವ ಅಟ್ಠತ್ವಾ ಅನ್ತರಾಯೇವ। ಮೇಥುನಂ ಧಮ್ಮನ್ತಿ ಮೇಥುನಾಯ ಧಮ್ಮಾಯ। ಸಮ್ಪದಾನವಚನಪತ್ತಿಯಾ ಕಿರೇತಂ ಉಪಯೋಗವಚನಂ। ನಾಸ್ಸು ಗಚ್ಛನ್ತೀತಿ ನೇವ ಗಚ್ಛನ್ತಿ। ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾತಿ ಯೇ ಹೋನ್ತಿ ದೇವಸಮಾ ಚ ಮರಿಯಾದಾ ಚಾತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ।
294. Evaṃ sampiyeneva saṃvāsaṃ karontāpi ca aññatra tamhāti, yo so utusamayo, yamhi samaye brāhmaṇī brāhmaṇena upagantabbā, aññatra tamhā samayā ṭhapetvā taṃ samayaṃ ututo virataṃ utuveramaṇiṃ pati bhariyaṃ, yāva puna so samayo āgacchati, tāva aṭṭhatvā antarāyeva. Methunaṃ dhammanti methunāya dhammāya. Sampadānavacanapattiyā kiretaṃ upayogavacanaṃ. Nāssu gacchantīti neva gacchanti. Brāhmaṇāti ye honti devasamā ca mariyādā cāti adhippāyo.
೨೯೫. ಅವಿಸೇಸೇನ ಪನ ಸಬ್ಬೇಪಿ ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯಞ್ಚ…ಪೇ॰… ಅವಣ್ಣಯುಂ। ತತ್ಥ ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯನ್ತಿ ಮೇಥುನವಿರತಿ। ಸೀಲನ್ತಿ ಸೇಸಾನಿ ಚತ್ತಾರಿ ಸಿಕ್ಖಾಪದಾನಿ। ಅಜ್ಜವನ್ತಿ ಉಜುಭಾವೋ, ಅತ್ಥತೋ ಅಸಠತಾ ಅಮಾಯಾವಿತಾ ಚ। ಮದ್ದವನ್ತಿ ಮುದುಭಾವೋ, ಅತ್ಥತೋ ಅತ್ಥದ್ಧತಾ ಅನತಿಮಾನಿತಾ ಚ। ತಪೋತಿ ಇನ್ದ್ರಿಯಸಂವರೋ। ಸೋರಚ್ಚನ್ತಿ ಸುರತಭಾವೋ ಸುಖಸೀಲತಾ ಅಪ್ಪಟಿಕೂಲಸಮಾಚಾರತಾ। ಅವಿಹಿಂಸಾತಿ ಪಾಣಿಆದೀಹಿ ಅವಿಹೇಸಿಕಜಾತಿಕತಾ ಸಕರುಣಭಾವೋ। ಖನ್ತೀತಿ ಅಧಿವಾಸನಕ್ಖನ್ತಿ। ಇಚ್ಚೇತೇ ಗುಣೇ ಅವಣ್ಣಯುಂ। ಯೇಪಿ ನಾಸಕ್ಖಿಂಸು ಸಬ್ಬಸೋ ಪಟಿಪತ್ತಿಯಾ ಆರಾಧೇತುಂ, ತೇಪಿ ತತ್ಥ ಸಾರದಸ್ಸಿನೋ ಹುತ್ವಾ ವಾಚಾಯ ವಣ್ಣಯಿಂಸು ಪಸಂಸಿಂಸು।
295. Avisesena pana sabbepi brahmacariyañca…pe… avaṇṇayuṃ. Tattha brahmacariyanti methunavirati. Sīlanti sesāni cattāri sikkhāpadāni. Ajjavanti ujubhāvo, atthato asaṭhatā amāyāvitā ca. Maddavanti mudubhāvo, atthato atthaddhatā anatimānitā ca. Tapoti indriyasaṃvaro. Soraccanti suratabhāvo sukhasīlatā appaṭikūlasamācāratā. Avihiṃsāti pāṇiādīhi avihesikajātikatā sakaruṇabhāvo. Khantīti adhivāsanakkhanti. Iccete guṇe avaṇṇayuṃ. Yepi nāsakkhiṃsu sabbaso paṭipattiyā ārādhetuṃ, tepi tattha sāradassino hutvā vācāya vaṇṇayiṃsu pasaṃsiṃsu.
೨೯೬. ಏವಂ ವಣ್ಣೇನ್ತಾನಞ್ಚ ಯೋ ನೇಸಂ…ಪೇ॰… ನಾಗಮಾ, ಯೋ ಏತೇಸಂ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾನಂ ಪರಮೋ ಬ್ರಹ್ಮಾ ಅಹೋಸಿ, ಬ್ರಹ್ಮಸಮೋ ನಾಮ ಉತ್ತಮೋ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಅಹೋಸಿ, ದಳ್ಹೇನ ಪರಕ್ಕಮೇನ ಸಮನ್ನಾಗತತ್ತಾ ದಳ್ಹಪರಕ್ಕಮೋ। ಸ ವಾತಿ ವಿಭಾವನೇ ವಾ-ಸದ್ದೋ, ತೇನ ಸೋ ಏವರೂಪೋ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋತಿ ತಮೇವ ವಿಭಾವೇತಿ। ಮೇಥುನಂ ಧಮ್ಮನ್ತಿ ಮೇಥುನಸಮಾಪತ್ತಿಂ। ಸುಪಿನನ್ತೇಪಿ ನಾಗಮಾತಿ ಸುಪಿನೇಪಿ ನ ಅಗಮಾಸಿ।
296. Evaṃ vaṇṇentānañca yo nesaṃ…pe… nāgamā, yo etesaṃ brāhmaṇānaṃ paramo brahmā ahosi, brahmasamo nāma uttamo brāhmaṇo ahosi, daḷhena parakkamena samannāgatattā daḷhaparakkamo. Sa vāti vibhāvane vā-saddo, tena so evarūpo brāhmaṇoti tameva vibhāveti. Methunaṃ dhammanti methunasamāpattiṃ. Supinantepi nāgamāti supinepi na agamāsi.
೨೯೭. ತತೋ ತಸ್ಸ ವತ್ತಂ…ಪೇ॰… ಅವಣ್ಣಯುಂ। ಇಮಾಯ ಗಾಥಾಯ ನವಮಗಾಥಾಯ ವುತ್ತಗುಣೇಯೇವ ಆದಿಅನ್ತವಸೇನ ನಿದ್ದಿಸನ್ತೋ ದೇವಸಮೇ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೇ ಪಕಾಸೇತಿ। ತೇ ಹಿ ವಿಞ್ಞುಜಾತಿಕಾ ಪಣ್ಡಿತಾ ತಸ್ಸ ಬ್ರಹ್ಮಸಮಸ್ಸ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಸ್ಸ ವತ್ತಂ ಅನುಸಿಕ್ಖನ್ತಿ ಪಬ್ಬಜ್ಜಾಯ ಝಾನಭಾವನಾಯ ಚ, ತೇ ಚ ಇಮೇ ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯಾದಿಗುಣೇ ಪಟಿಪತ್ತಿಯಾ ಏವ ವಣ್ಣಯನ್ತೀತಿ। ತೇ ಸಬ್ಬೇಪಿ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾ ಪಞ್ಚಕನಿಪಾತೇ ದೋಣಸುತ್ತೇ (ಅ॰ ನಿ॰ ೫.೧೯೨) ವುತ್ತನಯೇನೇವ ವೇದಿತಬ್ಬಾ।
297. Tato tassa vattaṃ…pe… avaṇṇayuṃ. Imāya gāthāya navamagāthāya vuttaguṇeyeva ādiantavasena niddisanto devasame brāhmaṇe pakāseti. Te hi viññujātikā paṇḍitā tassa brahmasamassa brāhmaṇassa vattaṃ anusikkhanti pabbajjāya jhānabhāvanāya ca, te ca ime brahmacariyādiguṇe paṭipattiyā eva vaṇṇayantīti. Te sabbepi brāhmaṇā pañcakanipāte doṇasutte (a. ni. 5.192) vuttanayeneva veditabbā.
೨೯೮. ಇದಾನಿ ಮರಿಯಾದೇ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೇ ದಸ್ಸೇನ್ತೋ ಆಹ – ‘‘ತಣ್ಡುಲಂ ಸಯನ’’ನ್ತಿ। ತಸ್ಸತ್ಥೋ – ತೇಸು ಯೇ ಹೋನ್ತಿ ಮರಿಯಾದಾ, ತೇ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾ ಸಚೇ ಯಞ್ಞಂ ಕಪ್ಪೇತುಕಾಮಾ ಹೋನ್ತಿ, ಅಥ ಆಮಕಧಞ್ಞಪಟಿಗ್ಗಹಣಾ ಪಟಿವಿರತತ್ತಾ ನಾನಪ್ಪಕಾರಕಂ ತಣ್ಡುಲಞ್ಚ, ಮಞ್ಚಪೀಠಾದಿಭೇದಂ ಸಯನಞ್ಚ, ಖೋಮಾದಿಭೇದಂ ವತ್ಥಞ್ಚ, ಗೋಸಪ್ಪಿತಿಲತೇಲಾದಿಭೇದಂ ಸಪ್ಪಿತೇಲಞ್ಚ ಯಾಚಿಯ ಧಮ್ಮೇನ, ‘‘ಉದ್ದಿಸ್ಸ ಅರಿಯಾ ತಿಟ್ಠನ್ತಿ, ಏಸಾ ಅರಿಯಾನ ಯಾಚನಾ’’ತಿ ಏವಂ ವುತ್ತೇನ ಉದ್ದಿಸ್ಸಠಾನಸಙ್ಖಾತೇನ ಧಮ್ಮೇನ ಯಾಚಿತ್ವಾ, ಅಥ ಯೋ ಯಂ ಇಚ್ಛತಿ ದಾತುಂ, ತೇನ ತಂ ದಿನ್ನತಣ್ಡುಲಾದಿಂ ಸಮೋಧಾನೇತ್ವಾ ಸಂಕಡ್ಢಿತ್ವಾ। ‘‘ಸಮುದಾನೇತ್ವಾ’’ತಿಪಿ ಪಾಠೋ, ಏಕೋಯೇವತ್ಥೋ। ತತೋ ಯಞ್ಞಮಕಪ್ಪಯುನ್ತಿ ತತೋ ಗಹೇತ್ವಾ ದಾನಮಕಂಸು ।
298. Idāni mariyāde brāhmaṇe dassento āha – ‘‘taṇḍulaṃ sayana’’nti. Tassattho – tesu ye honti mariyādā, te brāhmaṇā sace yaññaṃ kappetukāmā honti, atha āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭiviratattā nānappakārakaṃ taṇḍulañca, mañcapīṭhādibhedaṃ sayanañca, khomādibhedaṃ vatthañca, gosappitilatelādibhedaṃ sappitelañca yāciya dhammena, ‘‘uddissa ariyā tiṭṭhanti, esā ariyāna yācanā’’ti evaṃ vuttena uddissaṭhānasaṅkhātena dhammena yācitvā, atha yo yaṃ icchati dātuṃ, tena taṃ dinnataṇḍulādiṃ samodhānetvā saṃkaḍḍhitvā. ‘‘Samudānetvā’’tipi pāṭho, ekoyevattho. Tato yaññamakappayunti tato gahetvā dānamakaṃsu .
೨೯೯. ಕರೋನ್ತಾ ಚ ಏವಮೇತಸ್ಮಿಂ ಉಪಟ್ಠಿತಸ್ಮಿಂ ದಾನಸಙ್ಖಾತೇ ಯಞ್ಞಸ್ಮಿಂ ನಾಸ್ಸು ಗಾವೋ ಹನಿಂಸು ತೇ, ನ ತೇ ಗಾವಿಯೋ ಹನಿಂಸು। ಗಾವೀಮುಖೇನ ಚೇತ್ಥ ಸಬ್ಬಪಾಣಾ ವುತ್ತಾತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಾ। ಕಿಂಕಾರಣಾ ನ ಹನಿಂಸೂತಿ? ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯಾದಿಗುಣಯುತ್ತತ್ತಾ। ಅಪಿಚ ವಿಸೇಸತೋ ಯಥಾ ಮಾತಾ…ಪೇ॰… ನಾಸ್ಸು ಗಾವೋ ಹನಿಂಸು ತೇ। ತತ್ಥ ಯಾಸು ಜಾಯನ್ತಿ ಓಸಧಾತಿ ಯಾಸು ಪಿತ್ತಾದೀನಂ ಭೇಸಜ್ಜಭೂತಾ ಪಞ್ಚ ಗೋರಸಾ ಜಾಯನ್ತಿ।
299. Karontā ca evametasmiṃ upaṭṭhitasmiṃ dānasaṅkhāte yaññasmiṃ nāssu gāvo haniṃsu te, na te gāviyo haniṃsu. Gāvīmukhena cettha sabbapāṇā vuttāti veditabbā. Kiṃkāraṇā na haniṃsūti? Brahmacariyādiguṇayuttattā. Apica visesato yathā mātā…pe… nāssu gāvo haniṃsu te. Tattha yāsu jāyanti osadhāti yāsu pittādīnaṃ bhesajjabhūtā pañca gorasā jāyanti.
೩೦೦. ಅನ್ನದಾತಿಆದೀಸು ಯಸ್ಮಾ ಪಞ್ಚ ಗೋರಸೇ ಪರಿಭುಞ್ಜನ್ತಾನಂ ಖುದಾ ವೂಪಸಮ್ಮತಿ, ಬಲಂ ವಡ್ಢತಿ, ಛವಿವಣ್ಣೋ ವಿಪ್ಪಸೀದತಿ, ಕಾಯಿಕಮಾನಸಿಕಂ ಸುಖಂ ಉಪ್ಪಜ್ಜತಿ , ತಸ್ಮಾ ಅನ್ನದಾ ಬಲದಾ ವಣ್ಣದಾ ಸುಖದಾ ಚೇತಾತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಾ। ಸೇಸಮೇತ್ಥ ಉತ್ತಾನತ್ಥಮೇವ।
300.Annadātiādīsu yasmā pañca gorase paribhuñjantānaṃ khudā vūpasammati, balaṃ vaḍḍhati, chavivaṇṇo vippasīdati, kāyikamānasikaṃ sukhaṃ uppajjati , tasmā annadā baladā vaṇṇadā sukhadā cetāti veditabbā. Sesamettha uttānatthameva.
೩೦೧. ಏವಂ ತೇ ಯಞ್ಞೇಸು ಗಾವೋ ಅಹನನ್ತಾ ಪುಞ್ಞಪ್ಪಭಾವಾನುಗ್ಗಹಿತಸರೀರಾ ಸುಖುಮಾಲಾ…ಪೇ॰… ಸುಖಮೇಧಿತ್ಥ ಯಂ ಪಜಾ। ತತ್ಥ ಸುಖುಮಾಲಾ ಮುದುತಲುಣಹತ್ಥಪಾದಾದಿತಾಯ, ಮಹಾಕಾಯಾ ಆರೋಹಪರಿಣಾಹಸಮ್ಪತ್ತಿಯಾ, ವಣ್ಣವನ್ತೋ ಸುವಣ್ಣವಣ್ಣತಾಯ ಸಣ್ಠಾನಯುತ್ತತಾಯ ಚ, ಯಸಸ್ಸಿನೋ ಲಾಭಪರಿವಾರಸಮ್ಪದಾಯ। ಸೇಹಿ ಧಮ್ಮೇಹೀತಿ ಸಕೇಹಿ ಚಾರಿತ್ತೇಹಿ। ಕಿಚ್ಚಾಕಿಚ್ಚೇಸು ಉಸ್ಸುಕಾತಿ ಕಿಚ್ಚೇಸು ‘‘ಇದಂ ಕಾತಬ್ಬಂ’’, ಅಕಿಚ್ಚೇಸು ‘‘ಇದಂ ನ ಕಾತಬ್ಬ’’ನ್ತಿ ಉಸ್ಸುಕ್ಕಮಾಪನ್ನಾ ಹುತ್ವಾತಿ ಅತ್ಥೋ। ಏವಂ ತೇ ಪೋರಾಣಾ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾ ಏವರೂಪಾ ಹುತ್ವಾ ದಸ್ಸನೀಯಾ ಪಸಾದನೀಯಾ ಲೋಕಸ್ಸ ಪರಮದಕ್ಖಿಣೇಯ್ಯಾ ಇಮಾಯ ಪಟಿಪತ್ತಿಯಾ ಯಾವ ಲೋಕೇ ಅವತ್ತಿಂಸು, ತಾವ ವಿಗತಈತಿಭಯುಪದ್ದವಾ ಹುತ್ವಾ ನಾನಪ್ಪಕಾರಕಂ ಸುಖಂ ಏಧಿತ್ಥ ಪಾಪುಣಿ, ಸುಖಂ ವಾ ಏಧಿತ್ಥ ಸುಖಂ ವುಡ್ಢಿಂ ಅಗಮಾಸಿ। ಅಯಂ ಪಜಾತಿ ಸತ್ತಲೋಕಂ ನಿದಸ್ಸೇತಿ।
301. Evaṃ te yaññesu gāvo ahanantā puññappabhāvānuggahitasarīrā sukhumālā…pe… sukhamedhittha yaṃ pajā. Tattha sukhumālā mudutaluṇahatthapādāditāya, mahākāyā ārohapariṇāhasampattiyā, vaṇṇavanto suvaṇṇavaṇṇatāya saṇṭhānayuttatāya ca, yasassino lābhaparivārasampadāya. Sehi dhammehīti sakehi cārittehi. Kiccākiccesu ussukāti kiccesu ‘‘idaṃ kātabbaṃ’’, akiccesu ‘‘idaṃ na kātabba’’nti ussukkamāpannā hutvāti attho. Evaṃ te porāṇā brāhmaṇā evarūpā hutvā dassanīyā pasādanīyā lokassa paramadakkhiṇeyyā imāya paṭipattiyā yāva loke avattiṃsu, tāva vigataītibhayupaddavā hutvā nānappakārakaṃ sukhaṃ edhittha pāpuṇi, sukhaṃ vā edhittha sukhaṃ vuḍḍhiṃ agamāsi. Ayaṃ pajāti sattalokaṃ nidasseti.
೩೦೨-೩. ಕಾಲಚ್ಚಯೇನ ಪನ ಸಮ್ಭಿನ್ನಮರಿಯಾದಭಾವಂ ಆಪಜ್ಜಿತುಕಾಮಾನಂ ತೇಸಂ ಆಸಿ ವಿಪಲ್ಲಾಸೋ…ಪೇ॰… ಭಾಗಸೋ ಮಿತೇ। ತತ್ಥ ವಿಪಲ್ಲಾಸೋತಿ ವಿಪರೀತಸಞ್ಞಾ। ಅಣುತೋ ಅಣುನ್ತಿ ಲಾಮಕಟ್ಠೇನ ಪರಿತ್ತಟ್ಠೇನ ಅಪ್ಪಸ್ಸಾದಟ್ಠೇನ ಅಣುಭೂತತೋ ಕಾಮಗುಣತೋ ಉಪ್ಪನ್ನಂ ಝಾನಸಾಮಞ್ಞನಿಬ್ಬಾನಸುಖಾನಿ ಉಪನಿಧಾಯ ಸಙ್ಖ್ಯಮ್ಪಿ ಅನುಪಗಮನೇನ ಅಣುಂ ಕಾಮಸುಖಂ, ಲೋಕುತ್ತರಸುಖಂ ವಾ ಉಪನಿಧಾಯ ಅಣುಭೂತತೋ ಅತ್ತನಾ ಪಟಿಲದ್ಧಲೋಕಿಯಸಮಾಪತ್ತಿಸುಖತೋ ಅಣುಂ ಅಪ್ಪಕತೋಪಿ ಅಪ್ಪಕಂ ಕಾಮಸುಖಂ ದಿಸ್ವಾತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ। ರಾಜಿನೋ ಚಾತಿ ರಞ್ಞೋ ಚ। ವಿಯಾಕಾರನ್ತಿ ಸಮ್ಪತ್ತಿಂ। ಆಜಞ್ಞಸಂಯುತ್ತೇತಿ ಅಸ್ಸಾಜಾನೀಯಸಂಯುತ್ತೇ। ಸುಕತೇತಿ ದಾರುಕಮ್ಮಲೋಹಕಮ್ಮೇನ ಸುನಿಟ್ಠಿತೇ। ಚಿತ್ತಸಿಬ್ಬನೇತಿ ಸೀಹಚಮ್ಮಾದೀಹಿ ಅಲಙ್ಕರಣವಸೇನ ಚಿತ್ರಸಿಬ್ಬನೇ। ನಿವೇಸನೇತಿ ಘರವತ್ಥೂನಿ। ನಿವೇಸೇತಿ ತತ್ಥ ಪತಿಟ್ಠಾಪಿತಘರಾನಿ। ವಿಭತ್ತೇತಿ ಆಯಾಮವಿತ್ಥಾರವಸೇನ ವಿಭತ್ತಾನಿ। ಭಾಗಸೋ ಮಿತೇತಿ ಅಙ್ಗಣದ್ವಾರಪಾಸಾದಕೂಟಾಗಾರಾದಿವಸೇನ ಕೋಟ್ಠಾಸಂ ಕೋಟ್ಠಾಸಂ ಕತ್ವಾ ಮಿತಾನಿ। ಕಿಂ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ? ತೇಸಂ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾನಂ ಅಣುತೋ ಅಣುಸಞ್ಞಿತಂ ಕಾಮಸುಖಞ್ಚ ರಞ್ಞೋ ಬ್ಯಾಕಾರಞ್ಚ ಅಲಙ್ಕತನಾರಿಯೋ ಚ ವುತ್ತಪ್ಪಕಾರೇ ರಥೇ ಚ ನಿವೇಸನೇ ನಿವೇಸೇ ಚ ದಿಸ್ವಾ ದುಕ್ಖೇಸುಯೇವ ಏತೇಸು ವತ್ಥೂಸು ‘‘ಸುಖ’’ನ್ತಿ ಪವತ್ತತ್ತಾ ಪುಬ್ಬೇ ಪವತ್ತನೇಕ್ಖಮ್ಮಸಞ್ಞಾವಿಪಲ್ಲಾಸಸಙ್ಖಾತಾ ವಿಪರೀತಸಞ್ಞಾ ಆಸಿ।
302-3. Kālaccayena pana sambhinnamariyādabhāvaṃ āpajjitukāmānaṃ tesaṃ āsi vipallāso…pe… bhāgaso mite. Tattha vipallāsoti viparītasaññā. Aṇuto aṇunti lāmakaṭṭhena parittaṭṭhena appassādaṭṭhena aṇubhūtato kāmaguṇato uppannaṃ jhānasāmaññanibbānasukhāni upanidhāya saṅkhyampi anupagamanena aṇuṃ kāmasukhaṃ, lokuttarasukhaṃ vā upanidhāya aṇubhūtato attanā paṭiladdhalokiyasamāpattisukhato aṇuṃ appakatopi appakaṃ kāmasukhaṃ disvāti adhippāyo. Rājino cāti rañño ca. Viyākāranti sampattiṃ. Ājaññasaṃyutteti assājānīyasaṃyutte. Sukateti dārukammalohakammena suniṭṭhite. Cittasibbaneti sīhacammādīhi alaṅkaraṇavasena citrasibbane. Nivesaneti gharavatthūni. Niveseti tattha patiṭṭhāpitagharāni. Vibhatteti āyāmavitthāravasena vibhattāni. Bhāgaso miteti aṅgaṇadvārapāsādakūṭāgārādivasena koṭṭhāsaṃ koṭṭhāsaṃ katvā mitāni. Kiṃ vuttaṃ hoti? Tesaṃ brāhmaṇānaṃ aṇuto aṇusaññitaṃ kāmasukhañca rañño byākārañca alaṅkatanāriyo ca vuttappakāre rathe ca nivesane nivese ca disvā dukkhesuyeva etesu vatthūsu ‘‘sukha’’nti pavattattā pubbe pavattanekkhammasaññāvipallāsasaṅkhātā viparītasaññā āsi.
೩೦೪. ತೇ ಏವಂ ವಿಪರೀತಸಞ್ಞಾ ಹುತ್ವಾ ಗೋಮಣ್ಡಲಪರಿಬ್ಯೂಳ್ಹಂ…ಪೇ॰… ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾ। ತತ್ಥ ಗೋಮಣ್ಡಲಪರಿಬ್ಯೂಳ್ಹನ್ತಿ ಗೋಯೂಥೇಹಿ ಪರಿಕಿಣ್ಣಂ। ನಾರೀವರಗಣಾಯುತನ್ತಿ ವರನಾರೀಗಣಸಂಯುತ್ತಂ। ಉಳಾರನ್ತಿ ವಿಪುಲಂ । ಮಾನುಸಂ ಭೋಗನ್ತಿ ಮನುಸ್ಸಾನಂ ನಿವೇಸನಾದಿಭೋಗವತ್ಥುಂ। ಅಭಿಜ್ಝಾಯಿಂಸೂತಿ ‘‘ಅಹೋ ವತಿದಂ ಅಮ್ಹಾಕಂ ಅಸ್ಸಾ’’ತಿ ತಣ್ಹಂ ವಡ್ಢೇತ್ವಾ ಅಭಿಪತ್ಥಯಮಾನಾ ಝಾಯಿಂಸು।
304. Te evaṃ viparītasaññā hutvā gomaṇḍalaparibyūḷhaṃ…pe… brāhmaṇā. Tattha gomaṇḍalaparibyūḷhanti goyūthehi parikiṇṇaṃ. Nārīvaragaṇāyutanti varanārīgaṇasaṃyuttaṃ. Uḷāranti vipulaṃ . Mānusaṃ bhoganti manussānaṃ nivesanādibhogavatthuṃ. Abhijjhāyiṃsūti ‘‘aho vatidaṃ amhākaṃ assā’’ti taṇhaṃ vaḍḍhetvā abhipatthayamānā jhāyiṃsu.
೩೦೫. ಏವಂ ಅಭಿಜ್ಝಾಯನ್ತಾ ಚ ‘‘ಏತೇ ಮನುಸ್ಸಾ ಸುನ್ಹಾತಾ ಸುವಿಲಿತ್ತಾ ಕಪ್ಪಿತಕೇಸಮಸ್ಸೂ ಆಮುತ್ತಮಣಿಆಭರಣಾ ಪಞ್ಚಹಿ ಕಾಮಗುಣೇಹಿ ಪರಿಚಾರೇನ್ತಿ, ಮಯಂ ಪನ ಏವಂ ತೇಹಿ ನಮಸ್ಸಿಯಮಾನಾಪಿ ಸೇದಮಲಕಿಲಿಟ್ಠಗತ್ತಾ ಪರೂಳ್ಹಕಚ್ಛನಖಲೋಮಾ ಭೋಗರಹಿತಾ ಪರಮಕಾರುಞ್ಞತಂ ಪತ್ತಾ ವಿಹರಾಮ। ಏತೇ ಚ ಹತ್ಥಿಕ್ಖನ್ಧಅಸ್ಸಪಿಟ್ಠಿಸಿವಿಕಾಸುವಣ್ಣರಥಾದೀಹಿ ವಿಚರನ್ತಿ, ಮಯಂ ಪಾದೇಹಿ। ಏತೇ ದ್ವಿಭೂಮಿಕಾದಿಪಾಸಾದತಲೇಸು ವಸನ್ತಿ, ಮಯಂ ಅರಞ್ಞರುಕ್ಖಮೂಲಾದೀಸು। ಏತೇ ಚ ಗೋನಕಾದೀಹಿ ಅತ್ಥರಣೇಹಿ ಅತ್ಥತಾಸು ವರಸೇಯ್ಯಾಸು ಸಯನ್ತಿ, ಮಯಂ ತಟ್ಟಿಕಾಚಮ್ಮಖಣ್ಡಾದೀನಿ ಅತ್ಥರಿತ್ವಾ ಭೂಮಿಯಂ। ಏತೇ ನಾನಾರಸಾನಿ ಭೋಜನಾನಿ ಭುಞ್ಜನ್ತಿ, ಮಯಂ ಉಞ್ಛಾಚರಿಯಾಯ ಯಾಪೇಮ। ಕಥಂ ನು ಖೋ ಮಯಮ್ಪಿ ಏತೇಹಿ ಸದಿಸಾ ಭವೇಯ್ಯಾಮಾ’’ತಿ ಚಿನ್ತೇತ್ವಾ ‘‘ಧನಂ ಇಚ್ಛಿತಬ್ಬಂ, ನ ಸಕ್ಕಾ ಧನರಹಿತೇಹಿ ಅಯಂ ಸಮ್ಪತ್ತಿ ಪಾಪುಣಿತು’’ನ್ತಿ ಚ ಅವಧಾರೇತ್ವಾ ವೇದೇ ಭಿನ್ದಿತ್ವಾ ಧಮ್ಮಯುತ್ತೇ ಪುರಾಣಮನ್ತೇ ನಾಸೇತ್ವಾ ಅಧಮ್ಮಯುತ್ತೇ ಕೂಟಮನ್ತೇ ಗನ್ಥೇತ್ವಾ ಧನತ್ಥಿಕಾ ಓಕ್ಕಾಕರಾಜಾನಮುಪಸಙ್ಕಮ್ಮ ಸೋತ್ಥಿವಚನಾದೀನಿ ಪಯುಞ್ಜಿತ್ವಾ ‘‘ಅಮ್ಹಾಕಂ, ಮಹಾರಾಜ, ಬ್ರಾಹ್ಮಣವಂಸೇ ಪವೇಣಿಯಾ ಆಗತಂ ಪೋರಾಣಮನ್ತಪದಂ ಅತ್ಥಿ, ತಂ ಮಯಂ ಆಚರಿಯಮುಟ್ಠಿತಾಯ ನ ಕಸ್ಸಚಿ ಭಣಿಮ್ಹಾ, ತಂ ಮಹಾರಾಜಾ ಸೋತುಮರಹತೀ’’ತಿ ಚ ವತ್ವಾ ಅಸ್ಸಮೇಧಾದಿಯಞ್ಞಂ ವಣ್ಣಯಿಂಸು। ವಣ್ಣಯಿತ್ವಾ ಚ ರಾಜಾನಂ ಉಸ್ಸಾಹೇನ್ತಾ ‘‘ಯಜ, ಮಹಾರಾಜ, ಏವಂ ಪಹೂತಧನಧಞ್ಞೋ ತ್ವಂ, ನತ್ಥಿ ತೇ ಯಞ್ಞಸಮ್ಭಾರವೇಕಲ್ಲಂ, ಏವಞ್ಹಿ ತೇ ಯಜತೋ ಸತ್ತಕುಲಪರಿವಟ್ಟಾ ಸಗ್ಗೇ ಉಪ್ಪಜ್ಜಿಸ್ಸನ್ತೀ’’ತಿ ಅವೋಚುಂ। ತೇನ ನೇಸಂ ತಂ ಪವತ್ತಿಂ ದಸ್ಸೇನ್ತೋ ಆಹ ಭಗವಾ ‘‘ತೇ ತತ್ಥ ಮನ್ತೇ…ಪೇ॰… ಬಹು ತೇ ಧನ’’ನ್ತಿ।
305. Evaṃ abhijjhāyantā ca ‘‘ete manussā sunhātā suvilittā kappitakesamassū āmuttamaṇiābharaṇā pañcahi kāmaguṇehi paricārenti, mayaṃ pana evaṃ tehi namassiyamānāpi sedamalakiliṭṭhagattā parūḷhakacchanakhalomā bhogarahitā paramakāruññataṃ pattā viharāma. Ete ca hatthikkhandhaassapiṭṭhisivikāsuvaṇṇarathādīhi vicaranti, mayaṃ pādehi. Ete dvibhūmikādipāsādatalesu vasanti, mayaṃ araññarukkhamūlādīsu. Ete ca gonakādīhi attharaṇehi atthatāsu varaseyyāsu sayanti, mayaṃ taṭṭikācammakhaṇḍādīni attharitvā bhūmiyaṃ. Ete nānārasāni bhojanāni bhuñjanti, mayaṃ uñchācariyāya yāpema. Kathaṃ nu kho mayampi etehi sadisā bhaveyyāmā’’ti cintetvā ‘‘dhanaṃ icchitabbaṃ, na sakkā dhanarahitehi ayaṃ sampatti pāpuṇitu’’nti ca avadhāretvā vede bhinditvā dhammayutte purāṇamante nāsetvā adhammayutte kūṭamante ganthetvā dhanatthikā okkākarājānamupasaṅkamma sotthivacanādīni payuñjitvā ‘‘amhākaṃ, mahārāja, brāhmaṇavaṃse paveṇiyā āgataṃ porāṇamantapadaṃ atthi, taṃ mayaṃ ācariyamuṭṭhitāya na kassaci bhaṇimhā, taṃ mahārājā sotumarahatī’’ti ca vatvā assamedhādiyaññaṃ vaṇṇayiṃsu. Vaṇṇayitvā ca rājānaṃ ussāhentā ‘‘yaja, mahārāja, evaṃ pahūtadhanadhañño tvaṃ, natthi te yaññasambhāravekallaṃ, evañhi te yajato sattakulaparivaṭṭā sagge uppajjissantī’’ti avocuṃ. Tena nesaṃ taṃ pavattiṃ dassento āha bhagavā ‘‘te tattha mante…pe… bahu te dhana’’nti.
ತತ್ಥ ತತ್ಥಾತಿ ತಸ್ಮಿಂ, ಯಂ ಭೋಗಮಭಿಜ್ಝಾಯಿಂಸು, ತನ್ನಿಮಿತ್ತನ್ತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ನಿಮಿತ್ತತ್ಥೇ ಹಿ ಏತಂ ಭುಮ್ಮವಚನಂ। ತದುಪಾಗಮುನ್ತಿ ತದಾ ಉಪಾಗಮುಂ। ಪಹೂತಧನಧಞ್ಞೋಸೀತಿ ಪಹೂತಧನಧಞ್ಞೋ ಭವಿಸ್ಸಸಿ, ಅಭಿಸಮ್ಪರಾಯನ್ತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ। ಆಸಂಸಾಯಞ್ಹಿ ಅನಾಗತೇಪಿ ವತ್ತಮಾನವಚನಂ ಇಚ್ಛನ್ತಿ ಸದ್ದಕೋವಿದಾ। ಯಜಸ್ಸೂತಿ ಯಜಾಹಿ। ವಿತ್ತಂ ಧನನ್ತಿ ಜಾತರೂಪಾದಿರತನಮೇವ ವಿತ್ತಿಕಾರಣತೋ ವಿತ್ತಂ, ಸಮಿದ್ಧಿಕಾರಣತೋ ಧನನ್ತಿ ವುತ್ತಂ। ಅಥ ವಾ ವಿತ್ತನ್ತಿ ವಿತ್ತಿಕಾರಣಭೂತಮೇವ ಆಭರಣಾದಿ ಉಪಕರಣಂ, ಯಂ ‘‘ಪಹೂತವಿತ್ತೂಪಕರಣೋ’’ತಿಆದೀಸು (ದೀ॰ ನಿ॰ ೧.೩೩೧) ಆಗಚ್ಛತಿ। ಧನನ್ತಿ ಹಿರಞ್ಞಸುವಣ್ಣಾದಿ। ಕಿಂ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ? ತೇ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾ ಮನ್ತೇ ಗನ್ಥೇತ್ವಾ ತದಾ ಓಕ್ಕಾಕಂ ಉಪಾಗಮುಂ। ಕಿನ್ತಿ? ‘‘ಮಹಾರಾಜ, ಬಹೂ ತೇ ವಿತ್ತಞ್ಚ ಧನಞ್ಚ, ಯಜಸ್ಸು, ಆಯತಿಮ್ಪಿ ಪಹೂತಧನಧಞ್ಞೋ ಭವಿಸ್ಸಸೀ’’ತಿ।
Tattha tatthāti tasmiṃ, yaṃ bhogamabhijjhāyiṃsu, tannimittanti vuttaṃ hoti. Nimittatthe hi etaṃ bhummavacanaṃ. Tadupāgamunti tadā upāgamuṃ. Pahūtadhanadhaññosīti pahūtadhanadhañño bhavissasi, abhisamparāyanti adhippāyo. Āsaṃsāyañhi anāgatepi vattamānavacanaṃ icchanti saddakovidā. Yajassūti yajāhi. Vittaṃ dhananti jātarūpādiratanameva vittikāraṇato vittaṃ, samiddhikāraṇato dhananti vuttaṃ. Atha vā vittanti vittikāraṇabhūtameva ābharaṇādi upakaraṇaṃ, yaṃ ‘‘pahūtavittūpakaraṇo’’tiādīsu (dī. ni. 1.331) āgacchati. Dhananti hiraññasuvaṇṇādi. Kiṃ vuttaṃ hoti? Te brāhmaṇā mante ganthetvā tadā okkākaṃ upāgamuṃ. Kinti? ‘‘Mahārāja, bahū te vittañca dhanañca, yajassu, āyatimpi pahūtadhanadhañño bhavissasī’’ti.
೩೦೬. ಏವಂ ಕಾರಣಂ ವತ್ವಾ ಸಞ್ಞಾಪೇನ್ತೇಹಿ ತತೋ ಚ ರಾಜಾ…ಪೇ॰… ಅದಾ ಧನಂ। ತತ್ಥ ಸಞ್ಞತ್ತೋತಿ ಞಾಪಿತೋ। ರಥೇಸಭೋತಿ ಮಹಾರಥೇಸು ಖತ್ತಿಯೇಸು ಅಕಮ್ಪಿಯಟ್ಠೇನ ಉಸಭಸದಿಸೋ। ‘‘ಅಸ್ಸಮೇಧ’’ನ್ತಿಆದೀಸು ಅಸ್ಸಮೇತ್ಥ ಮೇಧನ್ತೀತಿ ಅಸ್ಸಮೇಧೋ, ದ್ವೀಹಿ ಪರಿಯಞ್ಞೇಹಿ ಯಜಿತಬ್ಬಸ್ಸ ಏಕವೀಸತಿಯೂಪಸ್ಸ ಠಪೇತ್ವಾ ಭೂಮಿಞ್ಚ ಪುರಿಸೇ ಚ ಅವಸೇಸಸಬ್ಬವಿಭವದಕ್ಖಿಣಸ್ಸ ಯಞ್ಞಸ್ಸೇತಂ ಅಧಿವಚನಂ। ಪುರಿಸಮೇತ್ಥ ಮೇಧನ್ತೀತಿ ಪುರಿಸಮೇಧೋ, ಚತೂಹಿ ಪರಿಯಞ್ಞೇಹಿ ಯಜಿತಬ್ಬಸ್ಸ ಸದ್ಧಿಂ ಭೂಮಿಯಾ ಅಸ್ಸಮೇಧೇ ವುತ್ತವಿಭವದಕ್ಖಿಣಸ್ಸ ಯಞ್ಞಸ್ಸೇತಂ ಅಧಿವಚನಂ। ಸಮ್ಮಮೇತ್ಥ ಪಾಸನ್ತೀತಿ ಸಮ್ಮಾಪಾಸೋ, ದಿವಸೇ ದಿವಸೇ ಸಮ್ಮಂ ಖಿಪಿತ್ವಾ ತಸ್ಸ ಪತಿತೋಕಾಸೇ ವೇದಿಂ ಕತ್ವಾ ಸಂಹಾರಿಮೇಹಿ ಯೂಪಾದೀಹಿ ಸರಸ್ಸತಿನದಿಯಾ ನಿಮುಗ್ಗೋಕಾಸತೋ ಪಭುತಿ ಪಟಿಲೋಮಂ ಗಚ್ಛನ್ತೇನ ಯಜಿತಬ್ಬಸ್ಸ ಸತ್ರಯಾಗಸ್ಸೇತಂ ಅಧಿವಚನಂ। ವಾಜಮೇತ್ಥ ಪಿವನ್ತೀತಿ ವಾಜಪೇಯ್ಯೋ। ಏಕೇನ ಪರಿಯಞ್ಞೇನ ಸತ್ತರಸಹಿ ಪಸೂಹಿ ಯಜಿತಬ್ಬಸ್ಸ ಬೇಲುವಯೂಪಸ್ಸ ಸತ್ತರಸಕದಕ್ಖಿಣಸ್ಸ ಯಞ್ಞಸ್ಸೇತಂ ಅಧಿವಚನಂ। ನತ್ಥಿ ಏತ್ಥ ಅಗ್ಗಳಾತಿ ನಿರಗ್ಗಳೋ, ನವಹಿ ಪರಿಯಞ್ಞೇಹಿ ಯಜಿತಬ್ಬಸ್ಸ ಸದ್ಧಿಂ ಭೂಮಿಯಾ ಚ ಪುರಿಸೇಹಿ ಚ ಅಸ್ಸಮೇಧೇ ವುತ್ತವಿಭವದಕ್ಖಿಣಸ್ಸ ಸಬ್ಬಮೇಧಪರಿಯಾಯನಾಮಸ್ಸ ಅಸ್ಸಮೇಧವಿಕಪ್ಪಸ್ಸೇತಂ ಅಧಿವಚನಂ। ಸೇಸಮೇತ್ಥ ಪಾಕಟಮೇವ।
306. Evaṃ kāraṇaṃ vatvā saññāpentehi tato ca rājā…pe… adā dhanaṃ. Tattha saññattoti ñāpito. Rathesabhoti mahārathesu khattiyesu akampiyaṭṭhena usabhasadiso. ‘‘Assamedha’’ntiādīsu assamettha medhantīti assamedho, dvīhi pariyaññehi yajitabbassa ekavīsatiyūpassa ṭhapetvā bhūmiñca purise ca avasesasabbavibhavadakkhiṇassa yaññassetaṃ adhivacanaṃ. Purisamettha medhantīti purisamedho, catūhi pariyaññehi yajitabbassa saddhiṃ bhūmiyā assamedhe vuttavibhavadakkhiṇassa yaññassetaṃ adhivacanaṃ. Sammamettha pāsantīti sammāpāso, divase divase sammaṃ khipitvā tassa patitokāse vediṃ katvā saṃhārimehi yūpādīhi sarassatinadiyā nimuggokāsato pabhuti paṭilomaṃ gacchantena yajitabbassa satrayāgassetaṃ adhivacanaṃ. Vājamettha pivantīti vājapeyyo. Ekena pariyaññena sattarasahi pasūhi yajitabbassa beluvayūpassa sattarasakadakkhiṇassa yaññassetaṃ adhivacanaṃ. Natthi ettha aggaḷāti niraggaḷo, navahi pariyaññehi yajitabbassa saddhiṃ bhūmiyā ca purisehi ca assamedhe vuttavibhavadakkhiṇassa sabbamedhapariyāyanāmassa assamedhavikappassetaṃ adhivacanaṃ. Sesamettha pākaṭameva.
೩೦೭-೮. ಇದಾನಿ ಯಂ ವುತ್ತಂ ‘‘ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾನಮದಾ ಧನ’’ನ್ತಿ, ತಂ ದಸ್ಸೇನ್ತೋ ‘‘ಗಾವೋ ಸಯನಞ್ಚಾ’’ತಿ ಗಾಥಾದ್ವಯಮಾಹ। ಸೋ ಹಿ ರಾಜಾ ‘‘ದೀಘರತ್ತಂ ಲೂಖಾಹಾರೇನ ಕಿಲನ್ತಾ ಪಞ್ಚ ಗೋರಸೇ ಪರಿಭುಞ್ಜನ್ತೂ’’ತಿ ನೇಸಂ ಸಪುಙ್ಗವಾನಿ ಗೋಯೂಥಾನೇವ ಅದಾಸಿ, ತಥಾ ‘‘ದೀಘರತ್ತಂ ಥಣ್ಡಿಲಸಾಯಿತಾಯ ಥೂಲಸಾಟಕನಿವಾಸನೇನ ಏಕಸೇಯ್ಯಾಯ ಪಾದಚಾರೇನ ರುಕ್ಖಮೂಲಾದಿವಾಸೇನ ಚ ಕಿಲನ್ತಾ ಗೋನಕಾದಿಅತ್ಥತವರಸಯನಾದೀಸು ಸುಖಂ ಅನುಭೋನ್ತೂ’’ತಿ ನೇಸಂ ಮಹಗ್ಘಾನಿ ಸಯನಾದೀನಿ ಚ ಅದಾಸಿ। ಏವಮೇತಂ ನಾನಪ್ಪಕಾರಕಂ ಅಞ್ಞಞ್ಚ ಹಿರಞ್ಞಸುವಣ್ಣಾದಿಧನಂ ಅದಾಸಿ। ತೇನಾಹ ಭಗವಾ – ‘‘ಗಾವೋ ಸಯನಞ್ಚ ವತ್ಥಞ್ಚ…ಪೇ॰… ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾನಮದಾ ಧನ’’ನ್ತಿ।
307-8. Idāni yaṃ vuttaṃ ‘‘brāhmaṇānamadā dhana’’nti, taṃ dassento ‘‘gāvo sayanañcā’’ti gāthādvayamāha. So hi rājā ‘‘dīgharattaṃ lūkhāhārena kilantā pañca gorase paribhuñjantū’’ti nesaṃ sapuṅgavāni goyūthāneva adāsi, tathā ‘‘dīgharattaṃ thaṇḍilasāyitāya thūlasāṭakanivāsanena ekaseyyāya pādacārena rukkhamūlādivāsena ca kilantā gonakādiatthatavarasayanādīsu sukhaṃ anubhontū’’ti nesaṃ mahagghāni sayanādīni ca adāsi. Evametaṃ nānappakārakaṃ aññañca hiraññasuvaṇṇādidhanaṃ adāsi. Tenāha bhagavā – ‘‘gāvo sayanañca vatthañca…pe… brāhmaṇānamadā dhana’’nti.
೩೦೯-೧೦. ಏವಂ ತಸ್ಸ ರಞ್ಞೋ ಸನ್ತಿಕಾ ತೇ ಚ ತತ್ಥ…ಪೇ॰… ಪುನ ಮುಪಾಗಮುಂ। ಕಿಂ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ? ತಸ್ಸ ರಞ್ಞೋ ಸನ್ತಿಕಾ ತೇ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾ ತೇಸು ಯಾಗೇಸು ಧನಂ ಲಭಿತ್ವಾ ದೀಘರತ್ತಂ ದಿವಸೇ ದಿವಸೇ ಏವಮೇವ ಘಾಸಚ್ಛಾದನಂ ಪರಿಯೇಸಿತ್ವಾ ನಾನಪ್ಪಕಾರಕಂ ವತ್ಥುಕಾಮ ಸನ್ನಿಧಿಂ ಸಮರೋಚಯುಂ। ತತೋ ತೇಸಂ ಇಚ್ಛಾವತಿಣ್ಣಾನಂ ಖೀರಾದಿಪಞ್ಚಗೋರಸಸ್ಸಾದವಸೇನ ರಸತಣ್ಹಾಯ ಓತಿಣ್ಣಚಿತ್ತಾನಂ ‘‘ಖೀರಾದೀನಿಪಿ ತಾವ ಗುನ್ನಂ ಸಾದೂನಿ, ಅದ್ಧಾ ಇಮಾಸಂ ಮಂಸಂ ಸಾದುತರಂ ಭವಿಸ್ಸತೀ’’ತಿ ಏವಂ ಮಂಸಂ ಪಟಿಚ್ಚ ಭಿಯ್ಯೋ ತಣ್ಹಾ ಪವಡ್ಢಥ। ತತೋ ಚಿನ್ತೇಸುಂ – ‘‘ಸಚೇ ಮಯಂ ಮಾರೇತ್ವಾ ಖಾದಿಸ್ಸಾಮ, ಗಾರಯ್ಹಾ ಭವಿಸ್ಸಾಮ, ಯಂನೂನ ಮನ್ತೇ ಗನ್ಥೇಯ್ಯಾಮಾ’’ತಿ। ಅಥ ಪುನಪಿ ವೇದಂ ಭಿನ್ದಿತ್ವಾ ತದನುರೂಪೇ ತೇ ತತ್ಥ ಮನ್ತೇ ಗನ್ಥೇತ್ವಾ ತೇ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾ ತನ್ನಿಮಿತ್ತಂ ಕೂಟಮನ್ತೇ ಗನ್ಥೇತ್ವಾ ಓಕ್ಕಾಕರಾಜಾನಂ ಪುನ ಉಪಾಗಮಿಂಸು। ಇಮಮತ್ಥಂ ಭಾಸಮಾನಾ ‘‘ಯಥಾ ಆಪೋ ಚ…ಪೇ॰… ಬಹು ತೇ ಧನ’’ನ್ತಿ।
309-10. Evaṃ tassa rañño santikā te ca tattha…pe… puna mupāgamuṃ. Kiṃ vuttaṃ hoti? Tassa rañño santikā te brāhmaṇā tesu yāgesu dhanaṃ labhitvā dīgharattaṃ divase divase evameva ghāsacchādanaṃ pariyesitvā nānappakārakaṃ vatthukāma sannidhiṃsamarocayuṃ. Tato tesaṃ icchāvatiṇṇānaṃ khīrādipañcagorasassādavasena rasataṇhāya otiṇṇacittānaṃ ‘‘khīrādīnipi tāva gunnaṃ sādūni, addhā imāsaṃ maṃsaṃ sādutaraṃ bhavissatī’’ti evaṃ maṃsaṃ paṭicca bhiyyo taṇhā pavaḍḍhatha. Tato cintesuṃ – ‘‘sace mayaṃ māretvā khādissāma, gārayhā bhavissāma, yaṃnūna mante gantheyyāmā’’ti. Atha punapi vedaṃ bhinditvā tadanurūpe te tattha mante ganthetvā te brāhmaṇā tannimittaṃ kūṭamante ganthetvā okkākarājānaṃ puna upāgamiṃsu. Imamatthaṃ bhāsamānā ‘‘yathā āpo ca…pe… bahu te dhana’’nti.
ಕಿಂ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ? ಅಮ್ಹಾಕಂ, ಮಹಾರಾಜ, ಮನ್ತೇಸು ಏತದಾಗತಂ ಯಥಾ ಆಪೋ ಹತ್ಥಧೋವನಾದಿಸಬ್ಬಕಿಚ್ಚೇಸು ಪಾಣೀನಂ ಉಪಯೋಗಂ ಗಚ್ಛತಿ, ನತ್ಥಿ ತೇಸಂ ತತೋನಿದಾನಂ ಪಾಪಂ। ಕಸ್ಮಾ? ಯಸ್ಮಾ ಪರಿಕ್ಖಾರೋ ಸೋ ಹಿ ಪಾಣಿನಂ, ಉಪಕರಣತ್ಥಾಯ ಉಪ್ಪನ್ನೋತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ। ಯಥಾ ಚಾಯಂ ಮಹಾಪಥವೀ ಗಮನಟ್ಠಾನಾದಿಸಬ್ಬಕಿಚ್ಚೇಸು ಕಹಾಪಣಸಙ್ಖಾತಂ ಹಿರಞ್ಞಂ ಸುವಣ್ಣರಜತಾದಿಭೇದಂ ಧನಂ, ಯವಗೋಧೂಮಾದಿಭೇದಂ ಧಾನಿಯಞ್ಚ, ಸಂವೋಹಾರಾದಿಸಬ್ಬಕಿಚ್ಚೇಸು ಉಪಯೋಗಂ ಗಚ್ಛತಿ, ಏವಂ ಗಾವೋ ಮನುಸ್ಸಾನಂ ಸಬ್ಬಕಿಚ್ಚೇಸು ಉಪಯೋಗಗಮನತ್ಥಾಯ ಉಪ್ಪನ್ನಾ। ತಸ್ಮಾ ಏತಾ ಹನಿತ್ವಾ ನಾನಪ್ಪಕಾರಕೇ ಯಾಗೇ ಯಜಸ್ಸು ಬಹು ತೇ ವಿತ್ತಂ, ಯಜಸ್ಸು ಬಹು ತೇ ಧನನ್ತಿ।
Kiṃ vuttaṃ hoti? Amhākaṃ, mahārāja, mantesu etadāgataṃ yathā āpo hatthadhovanādisabbakiccesu pāṇīnaṃ upayogaṃ gacchati, natthi tesaṃ tatonidānaṃ pāpaṃ. Kasmā? Yasmā parikkhāro so hi pāṇinaṃ, upakaraṇatthāya uppannoti adhippāyo. Yathā cāyaṃ mahāpathavī gamanaṭṭhānādisabbakiccesu kahāpaṇasaṅkhātaṃ hiraññaṃ suvaṇṇarajatādibhedaṃ dhanaṃ, yavagodhūmādibhedaṃ dhāniyañca, saṃvohārādisabbakiccesu upayogaṃ gacchati, evaṃ gāvo manussānaṃ sabbakiccesu upayogagamanatthāya uppannā. Tasmā etā hanitvā nānappakārake yāge yajassu bahu te vittaṃ, yajassu bahu te dhananti.
೩೧೧-೧೨. ಏವಂ ಪುರಿಮನಯೇನೇವ ತತೋ ಚ ರಾಜಾ…ಪೇ॰… ಅಘಾತಯಿ, ಯಂ ತತೋ ಪುಬ್ಬೇ ಕಞ್ಚಿ ಸತ್ತಂ ನ ಪಾದಾ…ಪೇ॰… ಘಾತಯಿ। ತದಾ ಕಿರ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾ ಯಞ್ಞಾವಾಟಂ ಗಾವೀನಂ ಪೂರೇತ್ವಾ ಮಙ್ಗಲಉಸಭಂ ಬನ್ಧಿತ್ವಾ ರಞ್ಞೋ ಮೂಲಂ ನೇತ್ವಾ ‘‘ಮಹಾರಾಜ, ಗೋಮೇಧಯಞ್ಞಂ ಯಜಸ್ಸು, ಏವಂ ತೇ ಬ್ರಹ್ಮಲೋಕಸ್ಸ ಮಗ್ಗೋ ವಿಸುದ್ಧೋ ಭವಿಸ್ಸತೀ’’ತಿ ಆಹಂಸು। ರಾಜಾ ಕತಮಙ್ಗಲಕಿಚ್ಚೋ ಖಗ್ಗಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಪುಙ್ಗವೇನ ಸಹ ಅನೇಕಸತಸಹಸ್ಸಾ ಗಾವೋ ಮಾರೇಸಿ। ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾ ಯಞ್ಞಾವಾಟೇ ಮಂಸಾನಿ ಛಿನ್ದಿತ್ವಾ ಖಾದಿಂಸು, ಪೀತಕೋದಾತರತ್ತಕಮ್ಬಲೇ ಚ ಪಾರುಪಿತ್ವಾ ಮಾರೇಸುಂ। ತದುಪಾದಾಯ ಕಿರ ಗಾವೋ ಪಾರುತೇ ದಿಸ್ವಾ ಉಬ್ಬಿಜ್ಜನ್ತಿ। ತೇನಾಹ ಭಗವಾ – ‘‘ನ ಪಾದಾ…ಪೇ॰… ಘಾತಯೀ’’ತಿ।
311-12. Evaṃ purimanayeneva tato ca rājā…pe… aghātayi, yaṃ tato pubbe kañci sattaṃ na pādā…pe… ghātayi. Tadā kira brāhmaṇā yaññāvāṭaṃ gāvīnaṃ pūretvā maṅgalausabhaṃ bandhitvā rañño mūlaṃ netvā ‘‘mahārāja, gomedhayaññaṃ yajassu, evaṃ te brahmalokassa maggo visuddho bhavissatī’’ti āhaṃsu. Rājā katamaṅgalakicco khaggaṃ gahetvā puṅgavena saha anekasatasahassā gāvo māresi. Brāhmaṇā yaññāvāṭe maṃsāni chinditvā khādiṃsu, pītakodātarattakambale ca pārupitvā māresuṃ. Tadupādāya kira gāvo pārute disvā ubbijjanti. Tenāha bhagavā – ‘‘na pādā…pe… ghātayī’’ti.
೩೧೩. ತತೋ ದೇವಾತಿ ಏವಂ ತಸ್ಮಿಂ ರಾಜಿನಿ ಗಾವಿಯೋ ಘಾತೇತುಮಾರದ್ಧೇ ಅಥ ತದನನ್ತರಮೇವ ತಂ ಗೋಘಾತಕಂ ದಿಸ್ವಾ ಏತೇ ಚಾತುಮಹಾರಾಜಿಕಾದಯೋ ದೇವಾ ಚ, ಪಿತರೋತಿ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೇಸು ಲದ್ಧವೋಹಾರಾ ಬ್ರಹ್ಮಾನೋ ಚ, ಸಕ್ಕೋ ದೇವಾನಮಿನ್ದೋ ಚ, ಪಬ್ಬತಪಾದನಿವಾಸಿನೋ ದಾನವಯಕ್ಖಸಞ್ಞಿತಾ ಅಸುರರಕ್ಖಸಾ ಚ ‘‘ಅಧಮ್ಮೋ ಅಧಮ್ಮೋ’’ತಿ ಏವಂ ವಾಚಂ ನಿಚ್ಛಾರೇನ್ತಾ ‘‘ಧಿ ಮನುಸ್ಸಾ, ಧಿ ಮನುಸ್ಸಾ’’ತಿ ಚ ವದನ್ತಾ ಪಕ್ಕನ್ದುಂ। ಏವಂ ಭೂಮಿತೋ ಪಭುತಿ ಸೋ ಸದ್ದೋ ಮುಹುತ್ತೇನ ಯಾವ ಬ್ರಹ್ಮಲೋಕಾ ಅಗಮಾಸಿ, ಏಕಧಿಕ್ಕಾರಪರಿಪುಣ್ಣೋ ಲೋಕೋ ಅಹೋಸಿ। ಕಿಂ ಕಾರಣಂ? ಯಂ ಸತ್ಥಂ ನಿಪತೀ ಗವೇ, ಯಸ್ಮಾ ಗಾವಿಮ್ಹಿ ಸತ್ಥಂ ನಿಪತೀತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ।
313.Tato devāti evaṃ tasmiṃ rājini gāviyo ghātetumāraddhe atha tadanantarameva taṃ goghātakaṃ disvā ete cātumahārājikādayo devā ca, pitaroti brāhmaṇesu laddhavohārā brahmāno ca, sakko devānamindo ca, pabbatapādanivāsino dānavayakkhasaññitā asurarakkhasā ca ‘‘adhammo adhammo’’ti evaṃ vācaṃ nicchārentā ‘‘dhi manussā, dhi manussā’’ti ca vadantā pakkanduṃ. Evaṃ bhūmito pabhuti so saddo muhuttena yāva brahmalokā agamāsi, ekadhikkāraparipuṇṇo loko ahosi. Kiṃ kāraṇaṃ? Yaṃ satthaṃ nipatī gave, yasmā gāvimhi satthaṃ nipatīti vuttaṃ hoti.
೩೧೪. ನ ಕೇವಲಞ್ಚ ದೇವಾದಯೋ ಪಕ್ಕನ್ದುಂ, ಅಯಮಞ್ಞೋಪಿ ಲೋಕೇ ಅನತ್ಥೋ ಉದಪಾದಿ – ಯೇ ಹಿ ತೇ ತಯೋ ರೋಗಾ ಪುರೇ ಆಸುಂ, ಇಚ್ಛಾ ಅನಸನಂ ಜರಾ, ಕಿಞ್ಚಿ ಕಿಞ್ಚಿದೇವ ಪತ್ಥನತಣ್ಹಾ ಚ ಖುದಾ ಚ ಪರಿಪಾಕಜರಾ ಚಾತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ತೇ ಪಸೂನಞ್ಚ ಸಮಾರಮ್ಭಾ, ಅಟ್ಠಾನವುತಿಮಾಗಮುಂ, ಚಕ್ಖುರೋಗಾದಿನಾ ಭೇದೇನ ಅಟ್ಠನವುತಿಭಾವಂ ಪಾಪುಣಿಂಸೂತಿ ಅತ್ಥೋ।
314. Na kevalañca devādayo pakkanduṃ, ayamaññopi loke anattho udapādi – ye hi te tayo rogā pure āsuṃ, icchā anasanaṃ jarā, kiñci kiñcideva patthanataṇhā ca khudā ca paripākajarā cāti vuttaṃ hoti. Te pasūnañca samārambhā, aṭṭhānavutimāgamuṃ, cakkhurogādinā bhedena aṭṭhanavutibhāvaṃ pāpuṇiṃsūti attho.
೩೧೫. ಇದಾನಿ ಭಗವಾ ತಂ ಪಸುಸಮಾರಮ್ಭಂ ನಿನ್ದನ್ತೋ ಆಹ ‘‘ಏಸೋ ಅಧಮ್ಮೋ’’ತಿ। ತಸ್ಸತ್ಥೋ ಏಸೋ ಪಸುಸಮಾರಮ್ಭಸಙ್ಖಾತೋ ಕಾಯದಣ್ಡಾದೀನಂ ತಿಣ್ಣಂ ದಣ್ಡಾನಂ ಅಞ್ಞತರದಣ್ಡಭೂತೋ ಧಮ್ಮತೋ ಅಪೇತತ್ತಾ ಅಧಮ್ಮೋ ಓಕ್ಕನ್ತೋ ಅಹು, ಪವತ್ತೋ ಆಸಿ, ಸೋ ಚ ಖೋ ತತೋ ಪಭುತಿ ಪವತ್ತತ್ತಾ ಪುರಾಣೋ, ಯಸ್ಸ ಓಕ್ಕಮನತೋ ಪಭುತಿ ಕೇನಚಿ ಪಾದಾದಿನಾ ಅಹಿಂಸನತೋ ಅದೂಸಿಕಾಯೋ ಗಾವೋ ಹಞ್ಞನ್ತಿ। ಯಾ ಘಾತೇನ್ತಾ ಧಮ್ಮಾ ಧಂಸನ್ತಿ ಚವನ್ತಿ ಪರಿಹಾಯನ್ತಿ ಯಾಜಕಾ ಯಞ್ಞಯಾಜಿನೋ ಜನಾತಿ।
315. Idāni bhagavā taṃ pasusamārambhaṃ nindanto āha ‘‘eso adhammo’’ti. Tassattho eso pasusamārambhasaṅkhāto kāyadaṇḍādīnaṃ tiṇṇaṃ daṇḍānaṃ aññataradaṇḍabhūto dhammato apetattā adhammo okkanto ahu, pavatto āsi, so ca kho tato pabhuti pavattattā purāṇo, yassa okkamanato pabhuti kenaci pādādinā ahiṃsanato adūsikāyo gāvo haññanti. Yā ghātentā dhammā dhaṃsanti cavanti parihāyanti yājakā yaññayājino janāti.
೩೧೬. ಏವಮೇಸೋ ಅಣುಧಮ್ಮೋತಿ ಏವಂ ಏಸೋ ಲಾಮಕಧಮ್ಮೋ ಹೀನಧಮ್ಮೋ, ಅಧಮ್ಮೋತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ಯಸ್ಮಾ ವಾ ಏತ್ಥ ದಾನಧಮ್ಮೋಪಿ ಅಪ್ಪಕೋ ಅತ್ಥಿ , ತಸ್ಮಾ ತಂ ಸನ್ಧಾಯಾಹ ‘‘ಅಣುಧಮ್ಮೋ’’ತಿ। ಪೋರಾಣೋತಿ ತಾವ ಚಿರಕಾಲತೋ ಪಭುತಿ ಪವತ್ತತ್ತಾ ಪೋರಾಣೋ। ವಿಞ್ಞೂಹಿ ಪನ ಗರಹಿತತ್ತಾ ವಿಞ್ಞೂಗರಹಿತೋತಿ ವೇದಿತಬ್ಬೋ। ಯಸ್ಮಾ ಚ ವಿಞ್ಞುಗರಹಿತೋ, ತಸ್ಮಾ ಯತ್ಥ ಏದಿಸಕಂ ಪಸ್ಸತಿ, ಯಾಜಕಂ ಗರಹತೀ ಜನೋ। ಕಥಂ? ‘‘ಅಬ್ಬುದಂ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೇಹಿ ಉಪ್ಪಾದಿತಂ, ಗಾವೋ ವಧಿತ್ವಾ ಮಂಸಂ ಖಾದನ್ತೀ’’ತಿ ಏವಮಾದೀನಿ ವತ್ವಾತಿ ಅಯಮೇತ್ಥ ಅನುಸ್ಸವೋ।
316.Evameso aṇudhammoti evaṃ eso lāmakadhammo hīnadhammo, adhammoti vuttaṃ hoti. Yasmā vā ettha dānadhammopi appako atthi , tasmā taṃ sandhāyāha ‘‘aṇudhammo’’ti. Porāṇoti tāva cirakālato pabhuti pavattattā porāṇo. Viññūhi pana garahitattā viññūgarahitoti veditabbo. Yasmā ca viññugarahito, tasmā yattha edisakaṃ passati, yājakaṃ garahatī jano. Kathaṃ? ‘‘Abbudaṃ brāhmaṇehi uppāditaṃ, gāvo vadhitvā maṃsaṃ khādantī’’ti evamādīni vatvāti ayamettha anussavo.
೩೧೭. ಏವಂ ಧಮ್ಮೇ ವಿಯಾಪನ್ನೇತಿ ಏವಂ ಪೋರಾಣೇ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಧಮ್ಮೇ ನಟ್ಠೇ। ‘‘ವಿಯಾವತ್ತೇ’’ತಿಪಿ ಪಾಠೋ, ವಿಪರಿವತ್ತಿತ್ವಾ ಅಞ್ಞಥಾ ಭೂತೇತಿ ಅತ್ಥೋ। ವಿಭಿನ್ನಾ ಸುದ್ದವೇಸ್ಸಿಕಾತಿ ಪುಬ್ಬೇ ಸಮಗ್ಗಾ ವಿಹರನ್ತಾ ಸುದ್ದಾ ಚ ವೇಸ್ಸಾ ಚ ತೇ ವಿಭಿನ್ನಾ। ಪುಥೂ ವಿಭಿನ್ನಾ ಖತ್ತಿಯಾತಿ ಖತ್ತಿಯಾಪಿ ಬಹೂ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಂ ಭಿನ್ನಾ। ಪತಿಂ ಭರಿಯಾವಮಞ್ಞಥಾತಿ ಭರಿಯಾ ಚ ಘರಾವಾಸತ್ಥಂ ಇಸ್ಸರಿಯಬಲೇ ಠಪಿತಾ ಪುತ್ತಬಲಾದೀಹಿ ಉಪೇತಾ ಹುತ್ವಾ ಪತಿಂ ಅವಮಞ್ಞಥ, ಪರಿಭವಿ ಅವಮಞ್ಞಿ ನ ಸಕ್ಕಚ್ಚಂ ಉಪಟ್ಠಾಸಿ।
317.Evaṃ dhamme viyāpanneti evaṃ porāṇe brāhmaṇadhamme naṭṭhe. ‘‘Viyāvatte’’tipi pāṭho, viparivattitvā aññathā bhūteti attho. Vibhinnā suddavessikāti pubbe samaggā viharantā suddā ca vessā ca te vibhinnā. Puthū vibhinnā khattiyāti khattiyāpi bahū aññamaññaṃ bhinnā. Patiṃ bhariyāvamaññathāti bhariyā ca gharāvāsatthaṃ issariyabale ṭhapitā puttabalādīhi upetā hutvā patiṃ avamaññatha, paribhavi avamaññi na sakkaccaṃ upaṭṭhāsi.
೩೧೮. ಏವಂ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಂ ವಿಭಿನ್ನಾ ಸಮಾನಾ ಖತ್ತಿಯಾ ಬ್ರಹ್ಮಬನ್ಧೂ ಚ…ಪೇ॰… ಕಾಮಾನಂ ವಸಮನ್ವಗುನ್ತಿ। ಖತ್ತಿಯಾ ಚ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾ ಚ ಯೇ ಚಞ್ಞೇ ವೇಸ್ಸಸುದ್ದಾ ಯಥಾ ಸಙ್ಕರಂ ನಾಪಜ್ಜನ್ತಿ, ಏವಂ ಅತ್ತನೋ ಅತ್ತನೋ ಗೋತ್ತೇನ ರಕ್ಖಿತತ್ತಾ ಗೋತ್ತರಕ್ಖಿತಾ। ತೇ ಸಬ್ಬೇಪಿ ತಂ ಜಾತಿವಾದಂ ನಿರಂಕತ್ವಾ, ‘‘ಅಹಂ ಖತ್ತಿಯೋ, ಅಹಂ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ’’ತಿ ಏತಂ ಸಬ್ಬಮ್ಪಿ ನಾಸೇತ್ವಾ ಪಞ್ಚಕಾಮಗುಣಸಙ್ಖಾತಾನಂ ಕಾಮಾನಂ ವಸಂ ಅನ್ವಗುಂ ಆಸತ್ತಂ ಪಾಪುಣಿಂಸು, ಕಾಮಹೇತು ನ ಕಿಞ್ಚಿ ಅಕತ್ತಬ್ಬಂ ನಾಕಂಸೂತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ।
318. Evaṃ aññamaññaṃ vibhinnā samānā khattiyā brahmabandhū ca…pe… kāmānaṃ vasamanvagunti. Khattiyā ca brāhmaṇā ca ye caññe vessasuddā yathā saṅkaraṃ nāpajjanti, evaṃ attano attano gottena rakkhitattā gottarakkhitā. Te sabbepi taṃ jātivādaṃ niraṃkatvā, ‘‘ahaṃ khattiyo, ahaṃ brāhmaṇo’’ti etaṃ sabbampi nāsetvā pañcakāmaguṇasaṅkhātānaṃ kāmānaṃ vasaṃ anvaguṃ āsattaṃ pāpuṇiṃsu, kāmahetu na kiñci akattabbaṃ nākaṃsūti vuttaṃ hoti.
ಏವಮೇತ್ಥ ಭಗವಾ ‘‘ಇಸಯೋ ಪುಬ್ಬಕಾ’’ತಿಆದೀಹಿ ನವಹಿ ಗಾಥಾಹಿ ಪೋರಾಣಾನಂ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾನಂ ವಣ್ಣಂ ಭಾಸಿತ್ವಾ ‘‘ಯೋ ನೇಸಂ ಪರಮೋ’’ತಿ ಗಾಥಾಯ ಬ್ರಹ್ಮಸಮಂ, ‘‘ತಸ್ಸ ವತ್ತಮನುಸಿಕ್ಖನ್ತಾ’’ತಿ ಗಾಥಾಯ ದೇವಸಮಂ, ‘‘ತಣ್ಡುಲಂ ಸಯನ’’ನ್ತಿಆದಿಕಾಹಿ ಚತೂಹಿ ಗಾಥಾಹಿ ಮರಿಯಾದಂ, ‘‘ತೇಸಂ ಆಸಿ ವಿಪಲ್ಲಾಸೋ’’ತಿಆದೀಹಿ ಸತ್ತರಸಹಿ ಗಾಥಾಹಿ ಸಮ್ಭಿನ್ನಮರಿಯಾದಂ, ತಸ್ಸ ವಿಪ್ಪಟಿಪತ್ತಿಯಾ ದೇವಾದೀನಂ ಪಕ್ಕನ್ದನಾದಿದೀಪನತ್ಥಞ್ಚ ದಸ್ಸೇತ್ವಾ ದೇಸನಂ ನಿಟ್ಠಾಪೇಸಿ। ಬ್ರಾಹ್ಮಣಚಣ್ಡಾಲೋ ಪನ ಇಧ ಅವುತ್ತೋಯೇವ। ಕಸ್ಮಾ? ಯಸ್ಮಾ ವಿಪತ್ತಿಯಾ ಅಕಾರಣಂ। ಬ್ರಾಹ್ಮಣಧಮ್ಮಸಮ್ಪತ್ತಿಯಾ ಹಿ ಬ್ರಹ್ಮಸಮದೇವಸಮಮರಿಯಾದಾ ಕಾರಣಂ ಹೋನ್ತಿ, ವಿಪತ್ತಿಯಾ ಸಮ್ಭಿನ್ನಮರಿಯಾದೋ। ಅಯಂ ಪನ ದೋಣಸುತ್ತೇ (ಅ॰ ನಿ॰ ೫.೧೯೨) ವುತ್ತಪ್ಪಕಾರೋ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಚಣ್ಡಾಲೋ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಧಮ್ಮವಿಪತ್ತಿಯಾಪಿ ಅಕಾರಣಂ। ಕಸ್ಮಾ? ವಿಪನ್ನೇ ಧಮ್ಮೇ ಉಪ್ಪನ್ನತ್ತಾ। ತಸ್ಮಾ ತಂ ಅದಸ್ಸೇತ್ವಾವ ದೇಸನಂ ನಿಟ್ಠಾಪೇಸಿ। ಏತರಹಿ ಪನ ಸೋಪಿ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಚಣ್ಡಾಲೋ ದುಲ್ಲಭೋ। ಏವಮಯಂ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾನಂ ಧಮ್ಮೋ ವಿನಟ್ಠೋ। ತೇನೇವಾಹ ದೋಣೋ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ – ‘‘ಏವಂ ಸನ್ತೇ ಮಯಂ, ಭೋ ಗೋತಮ, ಬ್ರಾಹ್ಮಣಚಣ್ಡಾಲಮ್ಪಿ ನ ಪೂರೇಮಾ’’ತಿ। ಸೇಸಮೇತ್ಥ ವುತ್ತನಯಮೇವ।
Evamettha bhagavā ‘‘isayo pubbakā’’tiādīhi navahi gāthāhi porāṇānaṃ brāhmaṇānaṃ vaṇṇaṃ bhāsitvā ‘‘yo nesaṃ paramo’’ti gāthāya brahmasamaṃ, ‘‘tassa vattamanusikkhantā’’ti gāthāya devasamaṃ, ‘‘taṇḍulaṃ sayana’’ntiādikāhi catūhi gāthāhi mariyādaṃ, ‘‘tesaṃ āsi vipallāso’’tiādīhi sattarasahi gāthāhi sambhinnamariyādaṃ, tassa vippaṭipattiyā devādīnaṃ pakkandanādidīpanatthañca dassetvā desanaṃ niṭṭhāpesi. Brāhmaṇacaṇḍālo pana idha avuttoyeva. Kasmā? Yasmā vipattiyā akāraṇaṃ. Brāhmaṇadhammasampattiyā hi brahmasamadevasamamariyādā kāraṇaṃ honti, vipattiyā sambhinnamariyādo. Ayaṃ pana doṇasutte (a. ni. 5.192) vuttappakāro brāhmaṇacaṇḍālo brāhmaṇadhammavipattiyāpi akāraṇaṃ. Kasmā? Vipanne dhamme uppannattā. Tasmā taṃ adassetvāva desanaṃ niṭṭhāpesi. Etarahi pana sopi brāhmaṇacaṇḍālo dullabho. Evamayaṃ brāhmaṇānaṃ dhammo vinaṭṭho. Tenevāha doṇo brāhmaṇo – ‘‘evaṃ sante mayaṃ, bho gotama, brāhmaṇacaṇḍālampi na pūremā’’ti. Sesamettha vuttanayameva.
ಪರಮತ್ಥಜೋತಿಕಾಯ ಖುದ್ದಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾಯ
Paramatthajotikāya khuddaka-aṭṭhakathāya
ಸುತ್ತನಿಪಾತ-ಅಟ್ಠಕಥಾಯ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಧಮ್ಮಿಕಸುತ್ತವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।
Suttanipāta-aṭṭhakathāya brāhmaṇadhammikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಸುತ್ತನಿಪಾತಪಾಳಿ • Suttanipātapāḷi / ೭. ಬ್ರಾಹ್ಮಣಧಮ್ಮಿಕಸುತ್ತಂ • 7. Brāhmaṇadhammikasuttaṃ
