| Library / Tipiṭaka / तिपिटक • Tipiṭaka / संयुत्तनिकाय (अट्ठकथा) • Saṃyuttanikāya (aṭṭhakathā) |
१०. बहुधीतरसुत्तवण्णना
10. Bahudhītarasuttavaṇṇanā
१९६. दसमे अञ्ञतरस्मिं वनसण्डेति पच्चूससमये लोकं ओलोकेन्तो तस्स ब्राह्मणस्स अरहत्तस्स उपनिस्सयं दिस्वा ‘‘गच्छामिस्स सङ्गहं करिस्सामी’’ति गन्त्वा तस्मिं वनसण्डे विहरति। नट्ठा होन्तीति कसित्वा विस्सट्ठा अटविमुखा चरमाना ब्राह्मणे भुञ्जितुं गते पलाता होन्ति। पल्लङ्कन्ति समन्ततो ऊरुबद्धासनं। आभुजित्वाति बन्धित्वा । उजुं कायं पणिधायाति उपरिमं सरीरं उजुकं ठपेत्वा, अट्ठारस पिट्ठिकण्टके कोटिया कोटिं पटिपादेत्वा। परिमुखं सतिं उपट्ठपेत्वाति कम्मट्ठानाभिमुखं सतिं ठपयित्वा, मुखसमीपे वा कत्वाति अत्थो। तेनेव विभङ्गे वुत्तं – ‘‘अयं सति उपट्ठिता होति सूपट्ठिता नासिकग्गे वा मुखनिमित्ते वा, तेन वुच्चति परिमुखं सतिं उपट्ठपेत्वा’’ति (विभ॰ ५३७)। अथ वा ‘‘परीति परिग्गहट्ठो। मुखन्ति निय्यानट्ठो। सतीति उपट्ठानट्ठो। तेन वुच्चति परिमुखं सतिं उपट्ठपेत्वा’’ति एवं पटिसम्भिदायं (पटि॰ म॰ १.१६४) वुत्तनयेनपेत्थ अत्थो दट्ठब्बो। तत्रायं सङ्खेपो – ‘‘परिग्गहितनिय्यानं सतिं कत्वा’’ति। एवं निसीदन्तो च पन छब्बण्णा घनबुद्धरस्मियो विस्सज्जेत्वा निसीदि। उपसङ्कमीति दोमनस्साभिभूतो आहिण्डन्तो, ‘‘सुखेन वतायं समणो निसिन्नो’’ति चिन्तेत्वा उपसङ्कमि।
196. Dasame aññatarasmiṃ vanasaṇḍeti paccūsasamaye lokaṃ olokento tassa brāhmaṇassa arahattassa upanissayaṃ disvā ‘‘gacchāmissa saṅgahaṃ karissāmī’’ti gantvā tasmiṃ vanasaṇḍe viharati. Naṭṭhā hontīti kasitvā vissaṭṭhā aṭavimukhā caramānā brāhmaṇe bhuñjituṃ gate palātā honti. Pallaṅkanti samantato ūrubaddhāsanaṃ. Ābhujitvāti bandhitvā . Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti uparimaṃ sarīraṃ ujukaṃ ṭhapetvā, aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭake koṭiyā koṭiṃ paṭipādetvā. Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti kammaṭṭhānābhimukhaṃ satiṃ ṭhapayitvā, mukhasamīpe vā katvāti attho. Teneva vibhaṅge vuttaṃ – ‘‘ayaṃ sati upaṭṭhitā hoti sūpaṭṭhitā nāsikagge vā mukhanimitte vā, tena vuccati parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti (vibha. 537). Atha vā ‘‘parīti pariggahaṭṭho. Mukhanti niyyānaṭṭho. Satīti upaṭṭhānaṭṭho. Tena vuccati parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti evaṃ paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 1.164) vuttanayenapettha attho daṭṭhabbo. Tatrāyaṃ saṅkhepo – ‘‘pariggahitaniyyānaṃ satiṃ katvā’’ti. Evaṃ nisīdanto ca pana chabbaṇṇā ghanabuddharasmiyo vissajjetvā nisīdi. Upasaṅkamīti domanassābhibhūto āhiṇḍanto, ‘‘sukhena vatāyaṃ samaṇo nisinno’’ti cintetvā upasaṅkami.
अज्जसट्ठिं न दिस्सन्तीति अज्ज छदिवसमत्तका पट्ठाय न दिस्सन्ति। पापकाति लामका तिलखाणुका। तेन किर तिलखेत्ते वपिते तदहेव देवो वस्सित्वा तिले पंसुम्हि ओसीदापेसि , पुप्फं वा फलं वा गहेतुं नासक्खिंसु। येपि वड्ढिंसु, तेसं उपरि पाणका पतित्वा पण्णानि खादिंसु, एकपण्णदुपण्णा खाणुका अवसिस्सिंसु। ब्राह्मणो खेत्तं ओलोकेतुं गतो ते दिस्वा – ‘‘वड्ढिया मे तिला गहिता, तेपि नट्ठा’’ति दोमनस्सजातो अहोसि, तं गहेत्वा इमं गाथमाह।
Ajjasaṭṭhiṃna dissantīti ajja chadivasamattakā paṭṭhāya na dissanti. Pāpakāti lāmakā tilakhāṇukā. Tena kira tilakhette vapite tadaheva devo vassitvā tile paṃsumhi osīdāpesi , pupphaṃ vā phalaṃ vā gahetuṃ nāsakkhiṃsu. Yepi vaḍḍhiṃsu, tesaṃ upari pāṇakā patitvā paṇṇāni khādiṃsu, ekapaṇṇadupaṇṇā khāṇukā avasissiṃsu. Brāhmaṇo khettaṃ oloketuṃ gato te disvā – ‘‘vaḍḍhiyā me tilā gahitā, tepi naṭṭhā’’ti domanassajāto ahosi, taṃ gahetvā imaṃ gāthamāha.
उस्सोळ्हिकायाति उस्साहेन कण्णनङ्गुट्ठादीनि उक्खिपित्वा विचरन्ता उप्पतन्ति। तस्स किर अनुपुब्बेन भोगेसु परिक्खीणेसु पक्खिपितब्बस्स अभावेन तुच्छकोट्ठा अहेसुं। तस्स इतो चितो च सत्तहि घरेहि आगता मूसिका ते तुच्छकोट्ठे पविसित्वा उय्यानकीळं कीळन्ता विय नच्चन्ति, तं गहेत्वा एवमाह।
Ussoḷhikāyāti ussāhena kaṇṇanaṅguṭṭhādīni ukkhipitvā vicarantā uppatanti. Tassa kira anupubbena bhogesu parikkhīṇesu pakkhipitabbassa abhāvena tucchakoṭṭhā ahesuṃ. Tassa ito cito ca sattahi gharehi āgatā mūsikā te tucchakoṭṭhe pavisitvā uyyānakīḷaṃ kīḷantā viya naccanti, taṃ gahetvā evamāha.
उप्पाटकेहि सञ्छन्नोति उप्पाटकपाणकेहि सञ्छन्नो। तस्स किर ब्राह्मणस्स सयनत्थाय सन्थतं तिणपण्णसन्थारं कोचि अन्तरन्तरा पटिजग्गन्तो नत्थि। सो दिवसं अरञ्ञे कम्मं कत्वा सायं आगन्त्वा तस्मिं निपज्जति। अथस्स उप्पाटकपाणका सरीरं एकच्छन्नं करोन्ता खादन्ति, तं गहेत्वा एवमाह।
Uppāṭakehi sañchannoti uppāṭakapāṇakehi sañchanno. Tassa kira brāhmaṇassa sayanatthāya santhataṃ tiṇapaṇṇasanthāraṃ koci antarantarā paṭijagganto natthi. So divasaṃ araññe kammaṃ katvā sāyaṃ āgantvā tasmiṃ nipajjati. Athassa uppāṭakapāṇakā sarīraṃ ekacchannaṃ karontā khādanti, taṃ gahetvā evamāha.
विधवाति मतपतिका। याव किर तस्स ब्राह्मणस्स गेहे विभवमत्ता अहोसि, ताव ता विधवापि हुत्वा पतिकुलेसु वसितुं लभिंसु। यदा पन सो निद्धनो जातो, तदा ता ‘‘पितुघरं गच्छथा’’ति सस्सुससुरादीहि निक्कड्ढिता ततो तस्सेव घरं आगन्त्वा वसन्तियो ब्राह्मणस्स भोजनकाले ‘‘गच्छथ अय्यकेन सद्धिं भुञ्जथा’’ति पुत्ते पेसेन्ति, तेहि पातियं हत्थेसु ओतारितेसु ब्राह्मणो हत्थस्स ओकासं न लभति। तं गहेत्वा इमं गाथमाह।
Vidhavāti matapatikā. Yāva kira tassa brāhmaṇassa gehe vibhavamattā ahosi, tāva tā vidhavāpi hutvā patikulesu vasituṃ labhiṃsu. Yadā pana so niddhano jāto, tadā tā ‘‘pitugharaṃ gacchathā’’ti sassusasurādīhi nikkaḍḍhitā tato tasseva gharaṃ āgantvā vasantiyo brāhmaṇassa bhojanakāle ‘‘gacchatha ayyakena saddhiṃ bhuñjathā’’ti putte pesenti, tehi pātiyaṃ hatthesu otāritesu brāhmaṇo hatthassa okāsaṃ na labhati. Taṃ gahetvā imaṃ gāthamāha.
पिङ्गलाति कळारपिङ्गला। तिलकाहताति काळसेतादिवण्णेहि तिलकेहि आहतगत्ता। सोत्तं पादेन बोधेतीति निद्दं ओक्कन्तं पादेन पहरित्वा पबोधेति। अयं किर ब्राह्मणो मूसिकसद्देन उब्बाळ्हो उप्पाटकेहि च खज्जमानो सब्बरत्तिं निद्दं अलभित्वा पच्चूसकाले निद्दायति। अथ नं अक्खीसु निम्मिलितमत्तेस्वेव – ‘‘किं करोसि, ब्राह्मण, पच्छा च पुब्बे च गहितस्स इणस्स? वड्ढि मत्थकं पत्ता, सत्त धीतरो पोसेतब्बा। इदानि इणायिका आगन्त्वा गेहं परिवारेस्सन्ति, गच्छ कम्मं करोही’’ति पादेन पहरित्वा पबोधेति। तं गहेत्वा इमं गाथमाह।
Piṅgalāti kaḷārapiṅgalā. Tilakāhatāti kāḷasetādivaṇṇehi tilakehi āhatagattā. Sottaṃ pādena bodhetīti niddaṃ okkantaṃ pādena paharitvā pabodheti. Ayaṃ kira brāhmaṇo mūsikasaddena ubbāḷho uppāṭakehi ca khajjamāno sabbarattiṃ niddaṃ alabhitvā paccūsakāle niddāyati. Atha naṃ akkhīsu nimmilitamattesveva – ‘‘kiṃ karosi, brāhmaṇa, pacchā ca pubbe ca gahitassa iṇassa? Vaḍḍhi matthakaṃ pattā, satta dhītaro posetabbā. Idāni iṇāyikā āgantvā gehaṃ parivāressanti, gaccha kammaṃ karohī’’ti pādena paharitvā pabodheti. Taṃ gahetvā imaṃ gāthamāha.
इणायिकाति येसं अनेन हत्थतो इणं गहितं। सो किर कस्सचि हत्थतो एकं कहापणं कस्सचि द्वे कस्सचि दस…पे॰… कस्सचि सतन्ति एवं बहूनं हत्थतो इणं अग्गहेसि। ते दिवा ब्राह्मणं अपस्सन्ता ‘‘गेहतो तं निक्खन्तमेव गण्हिस्सामा’’ति बलवपच्चूसे गन्त्वा चोदेन्ति। तं गहेत्वा इमं गाथमाह।
Iṇāyikāti yesaṃ anena hatthato iṇaṃ gahitaṃ. So kira kassaci hatthato ekaṃ kahāpaṇaṃ kassaci dve kassaci dasa…pe… kassaci satanti evaṃ bahūnaṃ hatthato iṇaṃ aggahesi. Te divā brāhmaṇaṃ apassantā ‘‘gehato taṃ nikkhantameva gaṇhissāmā’’ti balavapaccūse gantvā codenti. Taṃ gahetvā imaṃ gāthamāha.
भगवा तेन ब्राह्मणेन इमाहि सत्तहि गाथाहि दुक्खे कथिते ‘‘यं यं, ब्राह्मण, तया दुक्खं कथितं, सब्बमेतं मय्हं नत्थी’’ति दस्सेन्तो पटिगाथाहि ब्राह्मणस्स धम्मदेसनं वड्ढेसि। ब्राह्मणो ता गाथा सुत्वा भगवति पसन्नो सरणेसु पतिट्ठाय पब्बजित्वा अरहत्तं पापुणि। तं दस्सेतुं एवं वुत्ते भारद्वाजगोत्तोतिआदि वुत्तं। तत्थ अलत्थाति लभि।
Bhagavā tena brāhmaṇena imāhi sattahi gāthāhi dukkhe kathite ‘‘yaṃ yaṃ, brāhmaṇa, tayā dukkhaṃ kathitaṃ, sabbametaṃ mayhaṃ natthī’’ti dassento paṭigāthāhi brāhmaṇassa dhammadesanaṃ vaḍḍhesi. Brāhmaṇo tā gāthā sutvā bhagavati pasanno saraṇesu patiṭṭhāya pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. Taṃ dassetuṃ evaṃ vutte bhāradvājagottotiādi vuttaṃ. Tattha alatthāti labhi.
तञ्च पन ब्राह्मणं भगवा पब्बाजेत्वा आदाय जेतवनं गन्त्वा पुनदिवसे तेन थेरेन पच्छासमणेन कोसलरञ्ञो गेहद्वारं अगमासि । राजा ‘‘सत्था आगतो’’ति सुत्वा पासादा ओरुय्ह वन्दित्वा हत्थतो पत्तं गहेत्वा तथागतं उपरिपासादं आरोपेत्वा वरासने निसीदापेत्वा गन्धोदकेन पादे धोवित्वा सतपाकतेलेन मक्खेत्वा यागुं आहरापेत्वा रजतदण्डं सुवण्णकटच्छुं गहेत्वा सत्थु उपनामेसि। सत्था पत्तं पिदहि। राजा तथागतस्स पादेसु पतित्वा, ‘‘सचे मे, भन्ते, दोसो अत्थि, खमथा’’ति आह। नत्थि, महाराजाति। अथ कस्मा यागुं न गण्हथाति? पलिबोधो अत्थि, महाराजाति। किं पन, भन्ते, यागुं अगण्हन्तेहेव लभितब्बो एस पलिबोधो, पटिबलो अहं पलिबोधं दातुं, गण्हथ, भन्तेति। सत्था अग्गहेसि। महल्लकत्थेरोपि दीघरत्तं छातो यावदत्थं यागुं पिवि। राजा खादनीयभोजनीयं दत्वा भत्तकिच्चावसाने भगवन्तं वन्दित्वा आह – ‘‘भगवा तुम्हे पवेणिया आगते ओक्काकवंसे उप्पज्जित्वा चक्कवत्तिसिरिं पहाय पब्बजित्वा लोके अग्गतं पत्तो, को नाम, भन्ते, तुम्हाकं पलिबोधो’’ति? महाराज, एतस्स महल्लकत्थेरस्स पलिबोधो अम्हाकं पलिबोधसदिसोवाति।
Tañca pana brāhmaṇaṃ bhagavā pabbājetvā ādāya jetavanaṃ gantvā punadivase tena therena pacchāsamaṇena kosalarañño gehadvāraṃ agamāsi . Rājā ‘‘satthā āgato’’ti sutvā pāsādā oruyha vanditvā hatthato pattaṃ gahetvā tathāgataṃ uparipāsādaṃ āropetvā varāsane nisīdāpetvā gandhodakena pāde dhovitvā satapākatelena makkhetvā yāguṃ āharāpetvā rajatadaṇḍaṃ suvaṇṇakaṭacchuṃ gahetvā satthu upanāmesi. Satthā pattaṃ pidahi. Rājā tathāgatassa pādesu patitvā, ‘‘sace me, bhante, doso atthi, khamathā’’ti āha. Natthi, mahārājāti. Atha kasmā yāguṃ na gaṇhathāti? Palibodho atthi, mahārājāti. Kiṃ pana, bhante, yāguṃ agaṇhanteheva labhitabbo esa palibodho, paṭibalo ahaṃ palibodhaṃ dātuṃ, gaṇhatha, bhanteti. Satthā aggahesi. Mahallakattheropi dīgharattaṃ chāto yāvadatthaṃ yāguṃ pivi. Rājā khādanīyabhojanīyaṃ datvā bhattakiccāvasāne bhagavantaṃ vanditvā āha – ‘‘bhagavā tumhe paveṇiyā āgate okkākavaṃse uppajjitvā cakkavattisiriṃ pahāya pabbajitvā loke aggataṃ patto, ko nāma, bhante, tumhākaṃ palibodho’’ti? Mahārāja, etassa mahallakattherassa palibodho amhākaṃ palibodhasadisovāti.
राजा थेरं वन्दित्वा – ‘‘को, भन्ते, तुम्हाकं पलिबोधो’’ति पुच्छि? इणपलिबोधो, महाराजाति। कित्तको, भन्तेति? गणेहि, महाराजाति। रञ्ञो ‘‘एकं द्वे सतं सहस्स’’न्ति गणेन्तस्स अङ्गुलियो नप्पहोन्ति। अथेकं पुरिसं पक्कोसित्वा, ‘‘गच्छ, भणे, नगरे भेरिं चरापेहि ‘सब्बे बहुधीतिकब्राह्मणस्स इणायिका राजङ्गणे सन्निपतन्तू’’ति। मनुस्सा भेरिं सुत्वा सन्निपतिंसु। राजा तेसं हत्थतो पण्णानि आहरापेत्वा सब्बेसं अनूनं धनमदासि। तत्थ सुवण्णमेव सतसहस्सग्घनकं अहोसि। पुन राजा पुच्छि – ‘‘अञ्ञोपि अत्थि, भन्ते, पलिबोधो’’ति। इणं नाम, महाराज, दत्वा मुच्चितुं सक्का, एता पन सत्त दारिका महापलिबोधा मय्हन्ति। राजा यानानि पेसेत्वा तस्स धीतरो आहरापेत्वा अत्तनो धीतरो कत्वा तं तं कुलघरं पेसेत्वा, ‘‘अञ्ञोपि, भन्ते, अत्थि पलिबोधो’’ति पुच्छि? ब्राह्मणी, महाराजाति। राजा यानं पेसेत्वा, तस्स ब्राह्मणिं आहरापेत्वा, अय्यिकट्ठाने ठपेत्वा पुन पुच्छि – ‘‘अञ्ञोपि, भन्ते, अत्थि पलिबोधो’’ति? नत्थि , महाराजाति वुत्ते राजापि चीवरदुस्सानि दापेत्वा, ‘‘भन्ते, मम सन्तकं तुम्हाकं भिक्खुभावं जानाथा’’ति आह। आम, महाराजाति। अथ नं राजा आह – ‘‘भन्ते, चीवरपिण्डपातादयोपि सब्बे पच्चया अम्हाकं सन्तका भविस्सन्ति। तुम्हे तथागतस्स मनं गहेत्वा समणधम्मं करोथा’’ति। थेरो तथेव अप्पमत्तो समणधम्मं करोन्तो नचिरस्सेव आसवक्खयं पत्तोति। दसमं।
Rājā theraṃ vanditvā – ‘‘ko, bhante, tumhākaṃ palibodho’’ti pucchi? Iṇapalibodho, mahārājāti. Kittako, bhanteti? Gaṇehi, mahārājāti. Rañño ‘‘ekaṃ dve sataṃ sahassa’’nti gaṇentassa aṅguliyo nappahonti. Athekaṃ purisaṃ pakkositvā, ‘‘gaccha, bhaṇe, nagare bheriṃ carāpehi ‘sabbe bahudhītikabrāhmaṇassa iṇāyikā rājaṅgaṇe sannipatantū’’ti. Manussā bheriṃ sutvā sannipatiṃsu. Rājā tesaṃ hatthato paṇṇāni āharāpetvā sabbesaṃ anūnaṃ dhanamadāsi. Tattha suvaṇṇameva satasahassagghanakaṃ ahosi. Puna rājā pucchi – ‘‘aññopi atthi, bhante, palibodho’’ti. Iṇaṃ nāma, mahārāja, datvā muccituṃ sakkā, etā pana satta dārikā mahāpalibodhā mayhanti. Rājā yānāni pesetvā tassa dhītaro āharāpetvā attano dhītaro katvā taṃ taṃ kulagharaṃ pesetvā, ‘‘aññopi, bhante, atthi palibodho’’ti pucchi? Brāhmaṇī, mahārājāti. Rājā yānaṃ pesetvā, tassa brāhmaṇiṃ āharāpetvā, ayyikaṭṭhāne ṭhapetvā puna pucchi – ‘‘aññopi, bhante, atthi palibodho’’ti? Natthi , mahārājāti vutte rājāpi cīvaradussāni dāpetvā, ‘‘bhante, mama santakaṃ tumhākaṃ bhikkhubhāvaṃ jānāthā’’ti āha. Āma, mahārājāti. Atha naṃ rājā āha – ‘‘bhante, cīvarapiṇḍapātādayopi sabbe paccayā amhākaṃ santakā bhavissanti. Tumhe tathāgatassa manaṃ gahetvā samaṇadhammaṃ karothā’’ti. Thero tatheva appamatto samaṇadhammaṃ karonto nacirasseva āsavakkhayaṃ pattoti. Dasamaṃ.
पठमो वग्गो।
Paṭhamo vaggo.
Related texts:
तिपिटक (मूल) • Tipiṭaka (Mūla) / सुत्तपिटक • Suttapiṭaka / संयुत्तनिकाय • Saṃyuttanikāya / १०. बहुधीतरसुत्तं • 10. Bahudhītarasuttaṃ
टीका • Tīkā / सुत्तपिटक (टीका) • Suttapiṭaka (ṭīkā) / संयुत्तनिकाय (टीका) • Saṃyuttanikāya (ṭīkā) / १०. बहुधीतरसुत्तवण्णना • 10. Bahudhītarasuttavaṇṇanā
