| Library / Tipiṭaka / তিপিটক • Tipiṭaka / ৰজিরবুদ্ধি-টীকা • Vajirabuddhi-ṭīkā |
অৰিপ্পৰাসসীমানুজাননকথাৰণ্ণনা
Avippavāsasīmānujānanakathāvaṇṇanā
১৪৩-৪. ‘‘মনম্হি ৰূল়্হো’’তি ৰা পাঠো। তত্থ মনম্হি ৰূল়্হোতি মনং ৰূল়্হো অম্হীতি অত্থো। ঠপেত্ৰা গামঞ্চ গামূপচারঞ্চাতি অন্তরঘরসঙ্খাতং গামঞ্চ গামূপচারঞ্চ ঠপেত্ৰা। কেচি ‘‘পরিক্খিত্তং গামং সন্ধায ‘গাম’ন্তি ৰুত্তং, অপরিক্খিত্তং সন্ধায ‘গামূপচার’’ন্তি ৰদন্তি, তং পন অট্ঠকথায ৰিরুজ্ঝতি। তস্মা নিৰেসনরচ্ছাদযো সন্ধায গামং, পরিক্খেপারহট্ঠানানি সন্ধায ‘‘গামূপচার’’ন্তি চ ৰুত্তং। এত্থ পন অনেকধা পঠন্তি। কিং তেন, পাল়িঞ্চ অট্ঠকথঞ্চ সুট্ঠু উপপরিক্খিত্ৰা যথা সমেন্তি, তথা গহেতব্বং। ভিক্খূনং পুরিমকম্মৰাচা ন ৰট্টতীতি গামগামূপচারে অন্তোকত্ৰা সমানসংৰাসকসীমায সম্মতায উপরি অৰিপ্পৰাসসীমাসম্মুতিযং যুজ্জতি। যত্থ পন কেৰলং অরঞ্ঞংযেৰ সম্মতং, তত্থ কথং ন ৰট্টতীতি। তত্থ ‘‘ঠপেত্ৰা গামঞ্চ গামূপচারঞ্চা’’তি ৰচনং ন সাত্থকন্তি চে? ৰুচ্চতে – এৰমেতং, কিন্তু অনুস্সাৰনহানিপ্পসঙ্গতো তং ৰচনং ৰত্তব্বমেৰাতি ইমিনাৰ অধিপ্পাযেন ‘‘পুরিমকম্মৰাচা ন ৰট্টতী’’তি ৰুত্তং সিযা। একস্মিং ৰা অত্থে কম্মৰাচাদ্ৰযআভাৰতোতি ৰুত্তং। ‘‘ন হি তে অঞ্ঞমঞ্ঞস্স কম্মে গণপূরকা হোন্তী’’তি ৰুত্তত্তা উভিন্নং নানাসংৰাসকসঙ্ঘানম্পি অযমেৰ ৰিধি আপজ্জেয্যাতি চে? নাপজ্জতি পটিগ্গহসন্নিধীনং অনুঞ্ঞাতত্তা, ওমসনাদিপচ্চযা অৰিসেসতো, কম্মপটিপ্পস্সদ্ধিমত্তাপেক্খতায চ। তস্সাতি ভিক্খুনিসঙ্ঘস্স। ন কম্মৰাচং ৰগ্গং করোন্তীতি কম্মং ন কোপেন্তীতি অত্থো। এত্থাতি ঠপেত্ৰা গামন্তি এত্থ। ‘‘যদি ভিক্খূনং অৰিপ্পৰাসসীমা গামঞ্চ গামূপচারঞ্চ ন ওতরতি, অথ কস্মা গামে সীমাবন্ধনকালে অৰিপ্পৰাসং সম্মন্নন্তীতি চে? আচিণ্ণকপ্পেন, ন ততো অঞ্ঞং কঞ্চি অত্থং অপেক্খিত্ৰা’’তি লিখিতং। ‘‘অত্থতো হি সা বহিদ্ধাপি অবদ্ধা এৰ হোতী’’তি ৰুত্তং। অন্তরগামে বদ্ধা সমানসংৰাসসীমা যস্মা গামসঙ্খ্যং ন গচ্ছতি, তস্মাতি একে। সোপি সীমাসঙ্খ্যমেৰ গচ্ছতীতি অৰিপ্পৰাসসীমাসঙ্খ্যং গচ্ছতীতি অত্থো। ইদং পনেত্থ ৰিচারেতব্বং – গামং অন্তোকত্ৰা বদ্ধায সীমায পুন অৰিপ্পৰাসসম্মুতিযং অরঞ্ঞপদেসে ঠত্ৰা অৰিপ্পৰাসকম্মৰাচা কাতব্বা, উদাহু গামে ঠত্ৰাতি? গামে ঠত্ৰা কতাযপি কপ্পিযভূমিযা ফরতীতি। বহিসীমে ঠিতসম্মতদোসানুলোমত্তা অকপ্পিযভূমিযং ঠত্ৰা ন কাতব্বাতি নো তক্কো, এস নযো সমূহননেপীতি আচরিযো। খণ্ডসীমাযং ঠত্ৰা অৰিপ্পৰাসসীমাতিআদীসু মহাসীমা কির ‘‘অৰিপ্পৰাসসীমা’’তি ৰুত্তা।
143-4. ‘‘Manamhi vūḷho’’ti vā pāṭho. Tattha manamhi vūḷhoti manaṃ vūḷho amhīti attho. Ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcāti antaragharasaṅkhātaṃ gāmañca gāmūpacārañca ṭhapetvā. Keci ‘‘parikkhittaṃ gāmaṃ sandhāya ‘gāma’nti vuttaṃ, aparikkhittaṃ sandhāya ‘gāmūpacāra’’nti vadanti, taṃ pana aṭṭhakathāya virujjhati. Tasmā nivesanaracchādayo sandhāya gāmaṃ, parikkhepārahaṭṭhānāni sandhāya ‘‘gāmūpacāra’’nti ca vuttaṃ. Ettha pana anekadhā paṭhanti. Kiṃ tena, pāḷiñca aṭṭhakathañca suṭṭhu upaparikkhitvā yathā samenti, tathā gahetabbaṃ. Bhikkhūnaṃ purimakammavācā na vaṭṭatīti gāmagāmūpacāre antokatvā samānasaṃvāsakasīmāya sammatāya upari avippavāsasīmāsammutiyaṃ yujjati. Yattha pana kevalaṃ araññaṃyeva sammataṃ, tattha kathaṃ na vaṭṭatīti. Tattha ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti vacanaṃ na sātthakanti ce? Vuccate – evametaṃ, kintu anussāvanahānippasaṅgato taṃ vacanaṃ vattabbamevāti imināva adhippāyena ‘‘purimakammavācā na vaṭṭatī’’ti vuttaṃ siyā. Ekasmiṃ vā atthe kammavācādvayaābhāvatoti vuttaṃ. ‘‘Na hi te aññamaññassa kamme gaṇapūrakā hontī’’ti vuttattā ubhinnaṃ nānāsaṃvāsakasaṅghānampi ayameva vidhi āpajjeyyāti ce? Nāpajjati paṭiggahasannidhīnaṃ anuññātattā, omasanādipaccayā avisesato, kammapaṭippassaddhimattāpekkhatāya ca. Tassāti bhikkhunisaṅghassa. Na kammavācaṃ vaggaṃ karontīti kammaṃ na kopentīti attho. Etthāti ṭhapetvā gāmanti ettha. ‘‘Yadi bhikkhūnaṃ avippavāsasīmā gāmañca gāmūpacārañca na otarati, atha kasmā gāme sīmābandhanakāle avippavāsaṃ sammannantīti ce? Āciṇṇakappena, na tato aññaṃ kañci atthaṃ apekkhitvā’’ti likhitaṃ. ‘‘Atthato hi sā bahiddhāpi abaddhā eva hotī’’ti vuttaṃ. Antaragāme baddhā samānasaṃvāsasīmā yasmā gāmasaṅkhyaṃ na gacchati, tasmāti eke. Sopi sīmāsaṅkhyameva gacchatīti avippavāsasīmāsaṅkhyaṃ gacchatīti attho. Idaṃ panettha vicāretabbaṃ – gāmaṃ antokatvā baddhāya sīmāya puna avippavāsasammutiyaṃ araññapadese ṭhatvā avippavāsakammavācā kātabbā, udāhu gāme ṭhatvāti? Gāme ṭhatvā katāyapi kappiyabhūmiyā pharatīti. Bahisīme ṭhitasammatadosānulomattā akappiyabhūmiyaṃ ṭhatvā na kātabbāti no takko, esa nayo samūhananepīti ācariyo. Khaṇḍasīmāyaṃ ṭhatvā avippavāsasīmātiādīsu mahāsīmā kira ‘‘avippavāsasīmā’’ti vuttā.
১৪৬. ‘‘যস্সাযস্মতো খমতি এতিস্সা সীমায সমানসংৰাসায একূপোসথায সমুগ্ঘাতো, সো তুণ্হস্সা’’তি অন্ধকপোত্থকে, সীহল়পোত্থকেসু চ কেসুচি পাঠো অত্থি। কেসুচি ‘‘সমুগ্ঘাতো এতিস্সা সীমাযা’’তি পঠমং লিখন্তি, কেসুচি ‘‘এতিস্সা সীমায সমুগ্ঘাতো’’তি চ।
146. ‘‘Yassāyasmato khamati etissā sīmāya samānasaṃvāsāya ekūposathāya samugghāto, so tuṇhassā’’ti andhakapotthake, sīhaḷapotthakesu ca kesuci pāṭho atthi. Kesuci ‘‘samugghāto etissā sīmāyā’’ti paṭhamaṃ likhanti, kesuci ‘‘etissā sīmāya samugghāto’’ti ca.
Related texts:
তিপিটক (মূল) • Tipiṭaka (Mūla) / ৰিনযপিটক • Vinayapiṭaka / মহাৰগ্গপাল়ি • Mahāvaggapāḷi
৭৪. অৰিপ্পৰাসসীমানুজাননা • 74. Avippavāsasīmānujānanā
৭৫. সীমাসমূহনন • 75. Sīmāsamūhanana
অট্ঠকথা • Aṭṭhakathā / ৰিনযপিটক (অট্ঠকথা) • Vinayapiṭaka (aṭṭhakathā) / মহাৰগ্গ-অট্ঠকথা • Mahāvagga-aṭṭhakathā / অৰিপ্পৰাসসীমানুজাননকথা • Avippavāsasīmānujānanakathā
টীকা • Tīkā / ৰিনযপিটক (টীকা) • Vinayapiṭaka (ṭīkā) / সারত্থদীপনী-টীকা • Sāratthadīpanī-ṭīkā / অৰিপ্পৰাসসীমানুজাননকথাৰণ্ণনা • Avippavāsasīmānujānanakathāvaṇṇanā
টীকা • Tīkā / ৰিনযপিটক (টীকা) • Vinayapiṭaka (ṭīkā) / ৰিমতিৰিনোদনী-টীকা • Vimativinodanī-ṭīkā / অৰিপ্পৰাসসীমানুজাননকথাৰণ্ণনা • Avippavāsasīmānujānanakathāvaṇṇanā
টীকা • Tīkā / ৰিনযপিটক (টীকা) • Vinayapiṭaka (ṭīkā) / পাচিত্যাদিযোজনাপাল়ি • Pācityādiyojanāpāḷi / ৭৪. অৰিপ্পৰাসসীমানুজাননকথা • 74. Avippavāsasīmānujānanakathā
