| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಜಾತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Jātaka-aṭṭhakathā |
[೨೩೪] ೪. ಅಸಿತಾಭೂಜಾತಕವಣ್ಣನಾ
[234] 4. Asitābhūjātakavaṇṇanā
ತ್ವಮೇವ ದಾನಿಮಕರಾತಿ ಇದಂ ಸತ್ಥಾ ಜೇತವನೇ ವಿಹರನ್ತೋ ಅಞ್ಞತರಂ ಕುಮಾರಿಕಂ ಆರಬ್ಭ ಕಥೇಸಿ। ಸಾವತ್ಥಿಯಂ ಕಿರೇಕಸ್ಮಿಂ ದ್ವಿನ್ನಂ ಅಗ್ಗಸಾವಕಾನಂ ಉಪಟ್ಠಾಕಕುಲೇ ಏಕಾ ಕುಮಾರಿಕಾ ಅಭಿರೂಪಾ ಸೋಭಗ್ಗಪ್ಪತ್ತಾ, ಸಾ ವಯಪ್ಪತ್ತಾ ಸಮಾನಜಾತಿಕಂ ಕುಲಂ ಅಗಮಾಸಿ। ಸಾಮಿಕೋ ತಂ ಕಿಸ್ಮಿಞ್ಚಿ ಅಮಞ್ಞಮಾನೋ ಅಞ್ಞತ್ಥ ಚಿತ್ತವಸೇನ ಚರತಿ। ಸಾ ತಸ್ಸ ತಂ ಅತ್ತನಿ ಅನಾದರತಂ ಅಗಣೇತ್ವಾ ದ್ವೇ ಅಗ್ಗಸಾವಕೇ ನಿಮನ್ತೇತ್ವಾ ದಾನಂ ದತ್ವಾ ಧಮ್ಮಂ ಸುಣನ್ತೀ ಸೋತಾಪತ್ತಿಫಲೇ ಪತಿಟ್ಠಹಿ। ಸಾ ತತೋ ಪಟ್ಠಾಯ ಮಗ್ಗಫಲಸುಖೇನ ವೀತಿನಾಮಯಮಾನಾ ‘‘ಸಾಮಿಕೋಪಿ ಮಂ ನ ಇಚ್ಛತಿ, ಘರಾವಾಸೇನ ಮೇ ಕಮ್ಮಂ ನತ್ಥಿ, ಪಬ್ಬಜಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಚಿನ್ತೇತ್ವಾ ಮಾತಾಪಿತೂನಂ ಆಚಿಕ್ಖಿತ್ವಾ ಪಬ್ಬಜಿತ್ವಾ ಅರಹತ್ತಂ ಪಾಪುಣಿ। ತಸ್ಸಾ ಸಾ ಕಿರಿಯಾ ಭಿಕ್ಖೂಸು ಪಾಕಟಾ ಜಾತಾ। ಅಥೇಕದಿವಸಂ ಭಿಕ್ಖೂ ಧಮ್ಮಸಭಾಯಂ ಕಥಂ ಸಮುಟ್ಠಾಪೇಸುಂ – ‘‘ಆವುಸೋ, ಅಸುಕಕುಲಸ್ಸ ಧೀತಾ ಅತ್ಥಗವೇಸಿಕಾ ಸಾಮಿಕಸ್ಸ ಅನಿಚ್ಛಭಾವಂ ಞತ್ವಾ ಅಗ್ಗಸಾವಕಾನಂ ಧಮ್ಮಂ ಸುತ್ವಾ ಸೋತಾಪತ್ತಿಫಲೇ ಪತಿಟ್ಠಾಯ ಪುನ ಮಾತಾಪಿತರೋ ಆಪುಚ್ಛಿತ್ವಾ ಪಬ್ಬಜಿತ್ವಾ ಅರಹತ್ತಂ ಪತ್ತಾ, ಏವಂ ಅತ್ಥಗವೇಸಿಕಾ, ಆವುಸೋ ಸಾ ಕುಮಾರಿಕಾ’’ತಿ। ಸತ್ಥಾ ಆಗನ್ತ್ವಾ ‘‘ಕಾಯ ನುತ್ಥ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಏತರಹಿ ಕಥಾಯ ಸನ್ನಿಸಿನ್ನಾ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತ್ವಾ ‘‘ಇಮಾಯ ನಾಮಾ’’ತಿ ವುತ್ತೇ ‘‘ನ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಇದಾನೇವೇಸಾ ಕುಲಧೀತಾ ಅತ್ಥಗವೇಸಿಕಾ, ಪುಬ್ಬೇಪಿ ಅತ್ಥಗವೇಸಿಕಾಯೇವಾ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಅತೀತಂ ಆಹರಿ।
Tvamevadānimakarāti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ kumārikaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kirekasmiṃ dvinnaṃ aggasāvakānaṃ upaṭṭhākakule ekā kumārikā abhirūpā sobhaggappattā, sā vayappattā samānajātikaṃ kulaṃ agamāsi. Sāmiko taṃ kismiñci amaññamāno aññattha cittavasena carati. Sā tassa taṃ attani anādarataṃ agaṇetvā dve aggasāvake nimantetvā dānaṃ datvā dhammaṃ suṇantī sotāpattiphale patiṭṭhahi. Sā tato paṭṭhāya maggaphalasukhena vītināmayamānā ‘‘sāmikopi maṃ na icchati, gharāvāsena me kammaṃ natthi, pabbajissāmī’’ti cintetvā mātāpitūnaṃ ācikkhitvā pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. Tassā sā kiriyā bhikkhūsu pākaṭā jātā. Athekadivasaṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, asukakulassa dhītā atthagavesikā sāmikassa anicchabhāvaṃ ñatvā aggasāvakānaṃ dhammaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya puna mātāpitaro āpucchitvā pabbajitvā arahattaṃ pattā, evaṃ atthagavesikā, āvuso sā kumārikā’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idānevesā kuladhītā atthagavesikā, pubbepi atthagavesikāyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
ಅತೀತೇ ಬಾರಾಣಸಿಯಂ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತೇ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇನ್ತೇ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಇಸಿಪಬ್ಬಜ್ಜಂ ಪಬ್ಬಜಿತ್ವಾ ಅಭಿಞ್ಞಾ ಚ ಸಮಾಪತ್ತಿಯೋ ಚ ನಿಬ್ಬತ್ತೇತ್ವಾ ಹಿಮವನ್ತಪದೇಸೇ ವಾಸಂ ಕಪ್ಪೇಸಿ। ತದಾ ಬಾರಾಣಸಿರಾಜಾ ಅತ್ತನೋ ಪುತ್ತಸ್ಸ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತಕುಮಾರಸ್ಸ ಪರಿವಾರಸಮ್ಪತ್ತಿಂ ದಿಸ್ವಾ ಉಪ್ಪನ್ನಾಸಙ್ಕೋ ಪುತ್ತಂ ರಟ್ಠಾ ಪಬ್ಬಾಜೇಸಿ। ಸೋ ಅಸಿತಾಭುಂ ನಾಮ ಅತ್ತನೋ ದೇವಿಂ ಆದಾಯ ಹಿಮವನ್ತಂ ಪವಿಸಿತ್ವಾ ಮಚ್ಛಮಂಸಫಲಾಫಲಾನಿ ಖಾದನ್ತೋ ಪಣ್ಣಸಾಲಾಯ ನಿವಾಸಂ ಕಪ್ಪೇಸಿ। ಸೋ ಏಕಂ ಕಿನ್ನರಿಂ ದಿಸ್ವಾ ಪಟಿಬದ್ಧಚಿತ್ತೋ ‘‘ಇಮಂ ಪಜಾಪತಿಂ ಕರಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಅಸಿತಾಭುಂ ಅಗಣೇತ್ವಾ ತಸ್ಸಾ ಅನುಪದಂ ಅಗಮಾಸಿ। ಸಾ ತಂ ಕಿನ್ನರಿಂ ಅನುಬನ್ಧಮಾನಂ ದಿಸ್ವಾ ‘‘ಅಯಂ ಮಂ ಅಗಣೇತ್ವಾ ಕಿನ್ನರಿಂ ಅನುಬನ್ಧತಿ, ಕಿಂ ಮೇ ಇಮಿನಾ’’ತಿ ವಿರತ್ತಚಿತ್ತಾ ಹುತ್ವಾ ಬೋಧಿಸತ್ತಂ ಉಪಸಙ್ಕಮಿತ್ವಾ ವನ್ದಿತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ಕಸಿಣಪರಿಕಮ್ಮಂ ಕಥಾಪೇತ್ವಾ ಕಸಿಣಂ ಓಲೋಕೇನ್ತೀ ಅಭಿಞ್ಞಾ ಚ ಸಮಾಪತ್ತಿಯೋ ಚ ನಿಬ್ಬತ್ತೇತ್ವಾ ಬೋಧಿಸತ್ತಂ ವನ್ದಿತ್ವಾ ಆಗನ್ತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ಪಣ್ಣಸಾಲಾಯ ದ್ವಾರೇ ಅಟ್ಠಾಸಿ। ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತೋಪಿ ಕಿನ್ನರಿಂ ಅನುಬನ್ಧನ್ತೋ ವಿಚರಿತ್ವಾ ತಸ್ಸಾ ಗತಮಗ್ಗಮ್ಪಿ ಅದಿಸ್ವಾ ಛಿನ್ನಾಸೋ ಹುತ್ವಾ ಪಣ್ಣಸಾಲಾಭಿಮುಖೋವ ಆಗತೋ। ಅಸಿತಾಭೂ ತಂ ಆಗಚ್ಛನ್ತಂ ದಿಸ್ವಾ ವೇಹಾಸಂ ಅಬ್ಭುಗ್ಗನ್ತ್ವಾ ಮಣಿವಣ್ಣೇ ಗಗನತಲೇ ಠಿತಾ ‘‘ಅಯ್ಯಪುತ್ತ, ತಂ ನಿಸ್ಸಾಯ ಮಯಾ ಇದಂ ಝಾನಸುಖಂ ಲದ್ಧ’’ನ್ತಿ ವತ್ವಾ ಇಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā himavantapadese vāsaṃ kappesi. Tadā bārāṇasirājā attano puttassa brahmadattakumārassa parivārasampattiṃ disvā uppannāsaṅko puttaṃ raṭṭhā pabbājesi. So asitābhuṃ nāma attano deviṃ ādāya himavantaṃ pavisitvā macchamaṃsaphalāphalāni khādanto paṇṇasālāya nivāsaṃ kappesi. So ekaṃ kinnariṃ disvā paṭibaddhacitto ‘‘imaṃ pajāpatiṃ karissāmī’’ti asitābhuṃ agaṇetvā tassā anupadaṃ agamāsi. Sā taṃ kinnariṃ anubandhamānaṃ disvā ‘‘ayaṃ maṃ agaṇetvā kinnariṃ anubandhati, kiṃ me iminā’’ti virattacittā hutvā bodhisattaṃ upasaṅkamitvā vanditvā attano kasiṇaparikammaṃ kathāpetvā kasiṇaṃ olokentī abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā bodhisattaṃ vanditvā āgantvā attano paṇṇasālāya dvāre aṭṭhāsi. Brahmadattopi kinnariṃ anubandhanto vicaritvā tassā gatamaggampi adisvā chinnāso hutvā paṇṇasālābhimukhova āgato. Asitābhū taṃ āgacchantaṃ disvā vehāsaṃ abbhuggantvā maṇivaṇṇe gaganatale ṭhitā ‘‘ayyaputta, taṃ nissāya mayā idaṃ jhānasukhaṃ laddha’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
೧೬೭.
167.
‘‘ತ್ವಮೇವ ದಾನಿಮಕರ, ಯಂ ಕಾಮೋ ಬ್ಯಗಮಾ ತಯಿ।
‘‘Tvameva dānimakara, yaṃ kāmo byagamā tayi;
ಸೋಯಂ ಅಪ್ಪಟಿಸನ್ಧಿಕೋ, ಖರಛಿನ್ನಂವ ರೇನುಕ’’ನ್ತಿ॥
Soyaṃ appaṭisandhiko, kharachinnaṃva renuka’’nti.
ತತ್ಥ ತ್ವಮೇವ ದಾನಿಮಕರಾತಿ, ಅಯ್ಯಪುತ್ತ, ಮಂ ಪಹಾಯ ಕಿನ್ನರಿಂ ಅನುಬನ್ಧನ್ತೋ ತ್ವಞ್ಞೇವ ಇದಾನಿ ಇದಂ ಅಕರ। ಯಂ ಕಾಮೋ ಬ್ಯಗಮಾ ತಯೀತಿ ಯಂ ಮಮ ತಯಿ ಕಾಮೋ ವಿಗತೋ ವಿಕ್ಖಮ್ಭನಪ್ಪಹಾನೇನ ಪಹೀನೋ, ಯಸ್ಸ ಪಹೀನತ್ತಾ ಅಹಂ ಇಮಂ ವಿಸೇಸಂ ಪತ್ತಾತಿ ದೀಪೇತಿ। ಸೋಯಂ ಅಪ್ಪಟಿಸನ್ಧಿಕೋತಿ ಸೋ ಪನ ಕಾಮೋ ಇದಾನಿ ಅಪ್ಪಟಿಸನ್ಧಿಕೋ ಜಾತೋ, ನ ಸಕ್ಕಾ ಪಟಿಸನ್ಧಿತುಂ। ಖರಛಿನ್ನಂವ ರೇನುಕನ್ತಿ ಖರೋ ವುಚ್ಚತಿ ಕಕಚೋ, ರೇನುಕಂ ವುಚ್ಚತಿ ಹತ್ಥಿದನ್ತೋ। ಯಥಾ ಕಕಚೇನ ಛಿನ್ನೋ ಹತ್ಥಿದನ್ತೋ ಅಪ್ಪಟಿಸನ್ಧಿಕೋ ಹೋತಿ, ನ ಪುನ ಪುರಿಮನಯೇನ ಅಲ್ಲೀಯತಿ, ಏವಂ ಪುನ ಮಯ್ಹಂ ತಯಾ ಸದ್ಧಿಂ ಚಿತ್ತಸ್ಸ ಘಟನಂ ನಾಮ ನತ್ಥೀತಿ ವತ್ವಾ ತಸ್ಸ ಪಸ್ಸನ್ತಸ್ಸೇವ ಉಪ್ಪತಿತ್ವಾ ಅಞ್ಞತ್ಥ ಅಗಮಾಸಿ।
Tattha tvameva dānimakarāti, ayyaputta, maṃ pahāya kinnariṃ anubandhanto tvaññeva idāni idaṃ akara. Yaṃ kāmo byagamā tayīti yaṃ mama tayi kāmo vigato vikkhambhanappahānena pahīno, yassa pahīnattā ahaṃ imaṃ visesaṃ pattāti dīpeti. Soyaṃ appaṭisandhikoti so pana kāmo idāni appaṭisandhiko jāto, na sakkā paṭisandhituṃ. Kharachinnaṃva renukanti kharo vuccati kakaco, renukaṃ vuccati hatthidanto. Yathā kakacena chinno hatthidanto appaṭisandhiko hoti, na puna purimanayena allīyati, evaṃ puna mayhaṃ tayā saddhiṃ cittassa ghaṭanaṃ nāma natthīti vatvā tassa passantasseva uppatitvā aññattha agamāsi.
ಸೋ ತಸ್ಸಾ ಗತಕಾಲೇ ಪರಿದೇವಮಾನೋ ದುತಿಯಂ ಗಾಥಮಾಹ –
So tassā gatakāle paridevamāno dutiyaṃ gāthamāha –
೧೬೮.
168.
‘‘ಅತ್ರಿಚ್ಛಂ ಅತಿಲೋಭೇನ , ಅತಿಲೋಭಮದೇನ ಚ।
‘‘Atricchaṃ atilobhena , atilobhamadena ca;
ಏವಂ ಹಾಯತಿ ಅತ್ಥಮ್ಹಾ, ಅಹಂವ ಅಸಿತಾಭುಯಾ’’ತಿ॥
Evaṃ hāyati atthamhā, ahaṃva asitābhuyā’’ti.
ತತ್ಥ ಅತ್ರಿಚ್ಛಂ ಅತಿಲೋಭೇನಾತಿ ಅತ್ರಿಚ್ಛಾ ವುಚ್ಚತಿ ಅತ್ರ ಅತ್ರ ಇಚ್ಛಾಸಙ್ಖಾತಾ ಅಪರಿಯನ್ತತಣ್ಹಾ, ಅತಿಲೋಭೋ ವುಚ್ಚತಿ ಅತಿಕ್ಕಮಿತ್ವಾ ಪವತ್ತಲೋಭೋ। ಅತಿಲೋಭಮದೇನ ಚಾತಿ ಪುರಿಸಮದಂ ಉಪ್ಪಾದನತೋ ಅತಿಲೋಭಮದೋ ನಾಮ ಜಾಯತಿ। ಇದಂ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ – ಅತ್ರಿಚ್ಛಾವಸೇನ ಅತ್ರಿಚ್ಛಮಾನೋ ಪುಗ್ಗಲೋ ಅತಿಲೋಭೇನ ಚ ಅತಿಲೋಭಮದೇನ ಚ ಯಥಾ ಅಹಂ ಅಸಿತಾಭುಯಾ ರಾಜಧೀತಾಯ ಪರಿಹೀನೋ, ಏವಂ ಅತ್ಥಾ ಹಾಯತೀತಿ।
Tattha atricchaṃ atilobhenāti atricchā vuccati atra atra icchāsaṅkhātā apariyantataṇhā, atilobho vuccati atikkamitvā pavattalobho. Atilobhamadena cāti purisamadaṃ uppādanato atilobhamado nāma jāyati. Idaṃ vuttaṃ hoti – atricchāvasena atricchamāno puggalo atilobhena ca atilobhamadena ca yathā ahaṃ asitābhuyā rājadhītāya parihīno, evaṃ atthā hāyatīti.
ಇತಿ ಸೋ ಇಮಾಯ ಗಾಥಾಯ ಪರಿದೇವಿತ್ವಾ ಅರಞ್ಞೇ ಏಕಕೋವ ವಸಿತ್ವಾ ಪಿತು ಅಚ್ಚಯೇನ ಗನ್ತ್ವಾ ರಜ್ಜಂ ಗಣ್ಹಿ।
Iti so imāya gāthāya paridevitvā araññe ekakova vasitvā pitu accayena gantvā rajjaṃ gaṇhi.
ಸತ್ಥಾ ಇಮಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ಜಾತಕಂ ಸಮೋಧಾನೇಸಿ – ‘‘ತದಾ ರಾಜಪುತ್ತೋ ಚ ರಾಜಧೀತಾ ಚ ಇಮೇ ದ್ವೇ ಜನಾ ಅಹೇಸುಂ, ತಾಪಸೋ ಪನ ಅಹಮೇವ ಅಹೋಸಿ’’ನ್ತಿ।
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājaputto ca rājadhītā ca ime dve janā ahesuṃ, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
ಅಸಿತಾಭೂಜಾತಕವಣ್ಣನಾ ಚತುತ್ಥಾ।
Asitābhūjātakavaṇṇanā catutthā.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಜಾತಕಪಾಳಿ • Jātakapāḷi / ೨೩೪. ಅಸಿತಾಭೂಜಾತಕಂ • 234. Asitābhūjātakaṃ
