Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಪೇಟಕೋಪದೇಸಪಾಳಿ • Peṭakopadesapāḷi

॥ ನಮೋ ತಸ್ಸ ಭಗವತೋ ಅರಹತೋ ಸಮ್ಮಾಸಮ್ಬುದ್ಧಸ್ಸ॥

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯೇ

Khuddakanikāye

ಪೇಟಕೋಪದೇಸಪಾಳಿ

Peṭakopadesapāḷi

೧. ಅರಿಯಸಚ್ಚಪ್ಪಕಾಸನಪಠಮಭೂಮಿ

1. Ariyasaccappakāsanapaṭhamabhūmi

ನಮೋ ಸಮ್ಮಾಸಮ್ಬುದ್ಧಾನಂ ಪರಮತ್ಥದಸ್ಸೀನಂ

Namo sammāsambuddhānaṃ paramatthadassīnaṃ

ಸೀಲಾದಿಗುಣಪಾರಮಿಪ್ಪತ್ತಾನಂ।

Sīlādiguṇapāramippattānaṃ.

. ದುವೇ ಹೇತೂ ದುವೇ ಪಚ್ಚಯಾ ಸಾವಕಸ್ಸ ಸಮ್ಮಾದಿಟ್ಠಿಯಾ ಉಪ್ಪಾದಾಯ – ಪರತೋ ಚ ಘೋಸೋ ಸಚ್ಚಾನುಸನ್ಧಿ, ಅಜ್ಝತ್ತಞ್ಚ ಯೋನಿಸೋ ಮನಸಿಕಾರೋ। ತತ್ಥ ಕತಮೋ ಪರತೋ ಘೋಸೋ? ಯಾ ಪರತೋ ದೇಸನಾ ಓವಾದೋ ಅನುಸಾಸನೀ ಸಚ್ಚಕಥಾ ಸಚ್ಚಾನುಲೋಮೋ। ಚತ್ತಾರಿ ಸಚ್ಚಾನಿ – ದುಕ್ಖಂ ಸಮುದಯೋ ನಿರೋಧೋ ಮಗ್ಗೋ। ಇಮೇಸಂ ಚತುನ್ನಂ ಸಚ್ಚಾನಂ ಯಾ ದೇಸನಾ ಸನ್ದಸ್ಸನಾ ವಿವರಣಾ ವಿಭಜನಾ ಉತ್ತಾನೀಕಿರಿಯಾ 1 ಪಕಾಸನಾ – ಅಯಂ ವುಚ್ಚತಿ ಸಚ್ಚಾನುಲೋಮೋ ಘೋಸೋತಿ।

1. Duve hetū duve paccayā sāvakassa sammādiṭṭhiyā uppādāya – parato ca ghoso saccānusandhi, ajjhattañca yoniso manasikāro. Tattha katamo parato ghoso? Yā parato desanā ovādo anusāsanī saccakathā saccānulomo. Cattāri saccāni – dukkhaṃ samudayo nirodho maggo. Imesaṃ catunnaṃ saccānaṃ yā desanā sandassanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkiriyā 2 pakāsanā – ayaṃ vuccati saccānulomo ghosoti.

. ತತ್ಥ ಕತಮೋ ಅಜ್ಝತ್ತಂ ಯೋನಿಸೋ ಮನಸಿಕಾರೋ?

2. Tattha katamo ajjhattaṃ yoniso manasikāro?

ಅಜ್ಝತ್ತಂ ಯೋನಿಸೋ ಮನಸಿಕಾರೋ ನಾಮ ಯೋ ಯಥಾದೇಸಿತೇ ಧಮ್ಮೇ ಬಹಿದ್ಧಾ ಆರಮ್ಮಣಂ ಅನಭಿನೀಹರಿತ್ವಾ ಯೋನಿಸೋ ಮನಸಿಕಾರೋ – ಅಯಂ ವುಚ್ಚತಿ ಯೋನಿಸೋ ಮನಸಿಕಾರೋ।

Ajjhattaṃ yoniso manasikāro nāma yo yathādesite dhamme bahiddhā ārammaṇaṃ anabhinīharitvā yoniso manasikāro – ayaṃ vuccati yoniso manasikāro.

ತಂಆಕಾರೋ ಯೋನಿಸೋ ದ್ವಾರೋ ವಿಧಿ ಉಪಾಯೋ। ಯಥಾ ಪುರಿಸೋ ಸುಕ್ಖೇ ಕಟ್ಠೇ ವಿಗತಸ್ನೇಹೇ ಸುಕ್ಖಾಯ ಉತ್ತರಾರಣಿಯಾ ಥಲೇ ಅಭಿಮನ್ಥಮಾನಂ ಭಬ್ಬೋ ಜೋತಿಸ್ಸ ಅಧಿಗಮಾಯ । ತಂ ಕಿಸ್ಸ ಹೇತು। ಯೋನಿಸೋ ಅಗ್ಗಿಸ್ಸ ಅಧಿಗಮಾಯ। ಏವಮೇವಸ್ಸ ಯಮಿದಂ ದುಕ್ಖಸಮುದಯನಿರೋಧಮಗ್ಗಾನಂ ಅವಿಪರೀತಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಮನಸಿಕರೋತಿ – ಅಯಂ ವುಚ್ಚತಿ ಯೋನಿಸೋ ಮನಸಿಕಾರೋ।

Taṃākāro yoniso dvāro vidhi upāyo. Yathā puriso sukkhe kaṭṭhe vigatasnehe sukkhāya uttarāraṇiyā thale abhimanthamānaṃ bhabbo jotissa adhigamāya . Taṃ kissa hetu. Yoniso aggissa adhigamāya. Evamevassa yamidaṃ dukkhasamudayanirodhamaggānaṃ aviparītadhammadesanaṃ manasikaroti – ayaṃ vuccati yoniso manasikāro.

ಯಥಾ ತಿಸ್ಸೋ ಉಪಮಾ ಪುಬ್ಬೇ ಅಸ್ಸುತಾ ಚ ಅಸ್ಸುತಪುಬ್ಬಾ ಚ ಪಟಿಭನ್ತಿ। ಯೋ ಹಿ ಕೋಚಿ ಕಾಮೇಸು ಅವೀತರಾಗೋತಿ…ಪೇ॰… ದುವೇ ಉಪಮಾ ಅಯೋನಿಸೋ ಕಾತಬ್ಬಾ ಪಚ್ಛಿಮೇಸು ವುತ್ತಂ। ತತ್ಥ ಯೋ ಚ ಪರತೋ ಘೋಸೋ ಯೋ ಚ ಅಜ್ಝತ್ತಂ ಯೋನಿಸೋ ಮನಸಿಕಾರೋ – ಇಮೇ ದ್ವೇ ಪಚ್ಚಯಾ। ಪರತೋ ಘೋಸೇನ ಯಾ ಉಪ್ಪಜ್ಜತಿ ಪಞ್ಞಾ – ಅಯಂ ವುಚ್ಚತಿ ಸುತಮಯೀ ಪಞ್ಞಾ। ಯಾ ಅಜ್ಝತ್ತಂ ಯೋನಿಸೋ ಮನಸಿಕಾರೇನ ಉಪ್ಪಜ್ಜತಿ ಪಞ್ಞಾ – ಅಯಂ ವುಚ್ಚತಿ ಚಿನ್ತಾಮಯೀ ಪಞ್ಞಾತಿ। ಇಮಾ ದ್ವೇ ಪಞ್ಞಾ ವೇದಿತಬ್ಬಾ। ಪುರಿಮಕಾ ಚ ದ್ವೇ ಪಚ್ಚಯಾ। ಇಮೇ ದ್ವೇ ಹೇತೂ ದ್ವೇ ಪಚ್ಚಯಾ ಸಾವಕಸ್ಸ ಸಮ್ಮಾದಿಟ್ಠಿಯಾ ಉಪ್ಪಾದಾಯ।

Yathā tisso upamā pubbe assutā ca assutapubbā ca paṭibhanti. Yo hi koci kāmesu avītarāgoti…pe… duve upamā ayoniso kātabbā pacchimesu vuttaṃ. Tattha yo ca parato ghoso yo ca ajjhattaṃ yoniso manasikāro – ime dve paccayā. Parato ghosena yā uppajjati paññā – ayaṃ vuccati sutamayī paññā. Yā ajjhattaṃ yoniso manasikārena uppajjati paññā – ayaṃ vuccati cintāmayī paññāti. Imā dve paññā veditabbā. Purimakā ca dve paccayā. Ime dve hetū dve paccayā sāvakassa sammādiṭṭhiyā uppādāya.

. ತತ್ಥ ಪರತೋ ಘೋಸಸ್ಸ ಸಚ್ಚಾನುಸನ್ಧಿಸ್ಸ ದೇಸಿತಸ್ಸ ಅತ್ಥಂ ಅವಿಜಾನನ್ತೋ ಅತ್ಥಪ್ಪಟಿಸಂವೇದೀ ಭವಿಸ್ಸತೀತಿ ನೇತಂ ಠಾನಂ ವಿಜ್ಜತಿ। ನ ಚ ಅತ್ಥಪ್ಪಟಿಸಂವೇದೀ ಯೋನಿಸೋ ಮನಸಿಕರಿಸ್ಸತೀತಿ ನೇತಂ ಠಾನಂ ವಿಜ್ಜತಿ। ಪರತೋ ಘೋಸಸ್ಸ ಸಚ್ಚಾನುಸನ್ಧಿಸ್ಸ ದೇಸಿತಸ್ಸ ಅತ್ಥಂ ವಿಜಾನನ್ತೋ ಅತ್ಥಪ್ಪಟಿಸಂವೇದೀ ಭವಿಸ್ಸತೀತಿ ಠಾನಮೇತಂ ವಿಜ್ಜತಿ। ಅತ್ಥಪ್ಪಟಿಸಂವೇದೀ ಚ ಯೋನಿಸೋ ಮನಸಿಕರಿಸ್ಸತೀತಿ ಠಾನಮೇತಂ ವಿಜ್ಜತಿ। ಏಸ ಹೇತು ಏತಂ ಆರಮ್ಮಣಂ ಏಸೋ ಉಪಾಯೋ ಸಾವಕಸ್ಸ ನಿಯ್ಯಾನಸ್ಸ, ನತ್ಥಞ್ಞೋ। ಸೋಯಂ ನ ಚ ಸುತ್ತಸ್ಸ ಅತ್ಥವಿಜಾನನಾಯ ಸಹ ಯುತ್ತೋ ನಾಪಿ ಘೋಸಾನುಯೋಗೇನ ಪರತೋ ಘೋಸಸ್ಸ ಅತ್ಥಂ ಅವಿಜಾನನ್ತೇನ ಸಕ್ಕಾ ಉತ್ತರಿಮನುಸ್ಸಧಮ್ಮಂ ಅಲಮರಿಯಞಾಣದಸ್ಸನಂ ಅಧಿಗನ್ತುಂ, ತಸ್ಮಾ ನಿಬ್ಬಾಯಿತುಕಾಮೇನ ಸುತಮಯೇನ ಅತ್ಥಾ ಪರಿಯೇಸಿತಬ್ಬಾ। ತತ್ಥ ಪರಿಯೇಸನಾಯ ಅಯಂ ಅನುಪುಬ್ಬೀ ಭವತಿ ಸೋಳಸ ಹಾರಾ, ಪಞ್ಚ ನಯಾ, ಅಟ್ಠಾರಸ ಮೂಲಪದಾನಿ।

3. Tattha parato ghosassa saccānusandhissa desitassa atthaṃ avijānanto atthappaṭisaṃvedī bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Na ca atthappaṭisaṃvedī yoniso manasikarissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Parato ghosassa saccānusandhissa desitassa atthaṃ vijānanto atthappaṭisaṃvedī bhavissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Atthappaṭisaṃvedī ca yoniso manasikarissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Esa hetu etaṃ ārammaṇaṃ eso upāyo sāvakassa niyyānassa, natthañño. Soyaṃ na ca suttassa atthavijānanāya saha yutto nāpi ghosānuyogena parato ghosassa atthaṃ avijānantena sakkā uttarimanussadhammaṃ alamariyañāṇadassanaṃ adhigantuṃ, tasmā nibbāyitukāmena sutamayena atthā pariyesitabbā. Tattha pariyesanāya ayaṃ anupubbī bhavati soḷasa hārā, pañca nayā, aṭṭhārasa mūlapadāni.

ತತ್ಥಾಯಂ ಉದ್ದಾನಗಾಥಾ

Tatthāyaṃ uddānagāthā

ಸೋಳಸಹಾರಾ ನೇತ್ತೀ, ಪಞ್ಚನಯಾ ಸಾಸನಸ್ಸ ಪರಿಯೇಟ್ಠಿ।

Soḷasahārā nettī, pañcanayā sāsanassa pariyeṭṭhi;

ಅಟ್ಠಾರಸಮೂಲಪದಾ, ಕಚ್ಚಾಯನಗೋತ್ತನಿದ್ದಿಟ್ಠಾ॥

Aṭṭhārasamūlapadā, kaccāyanagottaniddiṭṭhā.

. ತತ್ಥ ಕತಮೇ ಸೋಳಸಹಾರಾ?

4. Tattha katame soḷasahārā?

ದೇಸನಾ ವಿಚಯೋ ಯುತ್ತಿ ಪದಟ್ಠಾನಂ ಲಕ್ಖಣಂ ಚತುಬ್ಯೂಹೋ ಆವಟ್ಟೋ ವಿಭತ್ತಿ ಪರಿವತ್ತನೋ ವೇವಚನೋ ಪಞ್ಞತ್ತಿ ಓತರಣೋ ಸೋಧನೋ ಅಧಿಟ್ಠಾನೋ ಪರಿಕ್ಖಾರೋ ಸಮಾರೋಪನೋ – ಇಮೇ ಸೋಳಸ ಹಾರಾ।

Desanā vicayo yutti padaṭṭhānaṃ lakkhaṇaṃ catubyūho āvaṭṭo vibhatti parivattano vevacano paññatti otaraṇo sodhano adhiṭṭhāno parikkhāro samāropano – ime soḷasa hārā.

ತತ್ಥ ಉದ್ದಾನಗಾಥಾ

Tattha uddānagāthā

ದೇಸನಾ ವಿಚಯೋ ಯುತ್ತಿ, ಪದಟ್ಠಾನೋ ಚ ಲಕ್ಖಣೋ 3

Desanā vicayo yutti, padaṭṭhāno ca lakkhaṇo 4;

ಚತುಬ್ಯೂಹೋ ಚ ಆವಟ್ಟೋ, ವಿಭತ್ತಿ ಪರಿವತ್ತನೋ॥

Catubyūho ca āvaṭṭo, vibhatti parivattano.

ವೇವಚನೋ ಚ ಪಞ್ಞತ್ತಿ, ಓತರಣೋ ಚ ಸೋಧನೋ।

Vevacano ca paññatti, otaraṇo ca sodhano;

ಅಧಿಟ್ಠಾನೋ ಪರಿಕ್ಖಾರೋ, ಸಮಾರೋಪನೋ ಸೋಳಸೋ – 5

Adhiṭṭhāno parikkhāro, samāropano soḷaso – 6;

. ತತ್ಥ ಕತಮೇ ಪಞ್ಚ ನಯಾ?

5. Tattha katame pañca nayā?

ನನ್ದಿಯಾವಟ್ಟೋ ತಿಪುಕ್ಖಲೋ ಸೀಹವಿಕ್ಕೀಳಿತೋ ದಿಸಾಲೋಚನೋ ಅಙ್ಕುಸೋತಿ।

Nandiyāvaṭṭo tipukkhalo sīhavikkīḷito disālocano aṅkusoti.

ತತ್ಥ ಉದ್ದಾನಗಾಥಾ

Tattha uddānagāthā

ಪಠಮೋ ನನ್ದಿಯಾವಟ್ಟೋ, ದುತಿಯೋ ಚ ತಿಪುಕ್ಖಲೋ।

Paṭhamo nandiyāvaṭṭo, dutiyo ca tipukkhalo;

ಸೀಹವಿಕ್ಕೀಳಿತೋ ನಾಮ, ತತಿಯೋ ಹೋತಿ ಸೋ ನಯೋ॥

Sīhavikkīḷito nāma, tatiyo hoti so nayo.

ದಿಸಾಲೋಚನಮಾಹಂಸು, ಚತುತ್ಥೋ ನಯಲಞ್ಜಕೋ।

Disālocanamāhaṃsu, catuttho nayalañjako;

ಪಞ್ಚಮೋ ಅಙ್ಕುಸೋ ನಾಮ 7, ಸಬ್ಬೇ ಪಞ್ಚ ನಯಾ ಗತಾ॥

Pañcamo aṅkuso nāma 8, sabbe pañca nayā gatā.

. ತತ್ಥ ಕತಮಾನಿ ಅಟ್ಠಾರಸ ಮೂಲಪದಾನಿ?

6. Tattha katamāni aṭṭhārasa mūlapadāni?

ಅವಿಜ್ಜಾ ತಣ್ಹಾ ಲೋಭೋ ದೋಸೋ ಮೋಹೋ ಸುಭಸಞ್ಞಾ ಸುಖಸಞ್ಞಾ ನಿಚ್ಚಸಞ್ಞಾ ಅತ್ತಸಞ್ಞಾ ಸಮಥೋ ವಿಪಸ್ಸನಾ ಅಲೋಭೋ ಅದೋಸೋ ಅಮೋಹೋ ಅಸುಭಸಞ್ಞಾ ದುಕ್ಖಸಞ್ಞಾ ಅನಿಚ್ಚಸಞ್ಞಾ ಅನತ್ತಸಞ್ಞಾ, ಇಮಾನಿ ಅಟ್ಠಾರಸ ಮೂಲಪದಾನಿ। ತತ್ಥ ನವ ಪದಾನಿ ಅಕುಸಲಾನಿ ಯತ್ಥ ಸಬ್ಬಂ ಅಕುಸಲಂ ಸಮೋಸರತಿ। ನವ ಪದಾನಿ ಕುಸಲಾನಿ ಯತ್ಥ ಸಬ್ಬಂ ಕುಸಲಂ ಸಮೋಸರತಿ।

Avijjā taṇhā lobho doso moho subhasaññā sukhasaññā niccasaññā attasaññā samatho vipassanā alobho adoso amoho asubhasaññā dukkhasaññā aniccasaññā anattasaññā, imāni aṭṭhārasa mūlapadāni. Tattha nava padāni akusalāni yattha sabbaṃ akusalaṃ samosarati. Nava padāni kusalāni yattha sabbaṃ kusalaṃ samosarati.

ಕತಮಾನಿ ನವ ಪದಾನಿ ಅಕುಸಲಾನಿ ಯತ್ಥ ಸಬ್ಬಂ ಅಕುಸಲಂ ಸಮೋಸರತಿ?

Katamāni nava padāni akusalāni yattha sabbaṃ akusalaṃ samosarati?

ಅವಿಜ್ಜಾ ಯಾವ ಅತ್ತಸಞ್ಞಾ, ಇಮಾನಿ ನವ ಪದಾನಿ ಅಕುಸಲಾನಿ, ಯತ್ಥ ಸಬ್ಬಂ ಅಕುಸಲಂ ಸಮೋಸರತಿ।

Avijjā yāva attasaññā, imāni nava padāni akusalāni, yattha sabbaṃ akusalaṃ samosarati.

ಕತಮಾನಿ ನವ ಪದಾನಿ ಕುಸಲಾನಿ ಯತ್ಥ ಸಬ್ಬಂ ಕುಸಲಂ ಸಮೋಸರತಿ?

Katamāni nava padāni kusalāni yattha sabbaṃ kusalaṃ samosarati?

ಸಮಥೋ ಯಾವ ಅನತ್ತಸಞ್ಞಾ, ಇಮಾನಿ ನವ ಪದಾನಿ ಕುಸಲಾನಿ ಯತ್ಥ ಸಬ್ಬಂ ಕುಸಲಂ ಸಮೋಸರತಿ। ಇಮಾನಿ ಅಟ್ಠಾರಸ ಮೂಲಪದಾನಿ।

Samatho yāva anattasaññā, imāni nava padāni kusalāni yattha sabbaṃ kusalaṃ samosarati. Imāni aṭṭhārasa mūlapadāni.

ತತ್ಥ ಇಮಾ ಉದ್ದಾನಗಾಥಾ

Tattha imā uddānagāthā

ತಣ್ಹಾ ಚ ಅವಿಜ್ಜಾ ಲೋಭೋ, ದೋಸೋ ತಥೇವ ಮೋಹೋ ಚ।

Taṇhā ca avijjā lobho, doso tatheva moho ca;

ಚತ್ತಾರೋ ಚ ವಿಪಲ್ಲಾಸಾ, ಕಿಲೇಸಭೂಮಿ ನವ ಪದಾನಿ॥

Cattāro ca vipallāsā, kilesabhūmi nava padāni.

ಯೇ ಚ ಸತಿಪಟ್ಠಾನಾ ಸಮಥೋ, ವಿಪಸ್ಸನಾ ಕುಸಲಮೂಲಂ।

Ye ca satipaṭṭhānā samatho, vipassanā kusalamūlaṃ;

ಏತಂ ಸಬ್ಬಂ ಕುಸಲಂ, ಇನ್ದ್ರಿಯಭೂಮಿ ನವಪದಾನಿ॥

Etaṃ sabbaṃ kusalaṃ, indriyabhūmi navapadāni.

ಸಬ್ಬಂ ಕುಸಲಂ ನವಹಿ ಪದೇಹಿ ಯುಜ್ಜತಿ, ನವಹಿ ಚೇವ ಅಕುಸಲಂ।

Sabbaṃ kusalaṃ navahi padehi yujjati, navahi ceva akusalaṃ;

ಏಕಕೇ ನವ ಮೂಲಪದಾನಿ, ಉಭಯತೋ ಅಟ್ಠಾರಸ ಮೂಲಪದಾನಿ॥

Ekake nava mūlapadāni, ubhayato aṭṭhārasa mūlapadāni.

ಇಮೇಸಂ ಅಟ್ಠಾರಸನ್ನಂ ಮೂಲಪದಾನಂ ಯಾನಿ ನವ ಪದಾನಿ ಅಕುಸಲಾನಿ, ಅಯಂ ದುಕ್ಖಸಮುದಯೋ; ಯಾನಿ ನವ ಪದಾನಿ ಕುಸಲಾನಿ, ಅಯಂ ದುಕ್ಖನಿರೋಧಗಾಮಿನೀ ಪಟಿಪದಾ। ಇತಿ ಸಮುದಯಸ್ಸ ದುಕ್ಖಂ ಫಲಂ, ದುಕ್ಖನಿರೋಧಗಾಮಿನಿಯಾ ಪಟಿಪದಾಯ ನಿರೋಧಂ ಫಲಂ। ಇಮಾನಿ ಚತ್ತಾರಿ ಅರಿಯಸಚ್ಚಾನಿ ಭಗವತಾ ಬಾರಾಣಸಿಯಂ ದೇಸಿತಾನಿ।

Imesaṃ aṭṭhārasannaṃ mūlapadānaṃ yāni nava padāni akusalāni, ayaṃ dukkhasamudayo; yāni nava padāni kusalāni, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā. Iti samudayassa dukkhaṃ phalaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nirodhaṃ phalaṃ. Imāni cattāri ariyasaccāni bhagavatā bārāṇasiyaṃ desitāni.

. ತತ್ಥ ದುಕ್ಖಸ್ಸ ಅರಿಯಸಚ್ಚಸ್ಸ ಅಪರಿಮಾಣಾನಿ ಅಕ್ಖರಾನಿ ಪದಾನಿ ಬ್ಯಞ್ಜನಾನಿ ಆಕಾರಾನಿ ನಿರುತ್ತಿಯೋ ನಿದ್ದೇಸಾ ದೇಸಿತಾ ಏತಸ್ಸೇವತ್ಥಸ್ಸ ಸಙ್ಕಾಸನಾಯ ಪಕಾಸನಾಯ ವಿವರಣಾಯ ವಿಭಜನಾಯ ಉತ್ತಾನೀಕಮ್ಮತಾಯ ಪಞ್ಞಾಪನಾಯಾತಿ ಯಾ ಏವಂ ಸಬ್ಬೇಸಂ ಸಚ್ಚಾನಂ। ಇತಿ ಏಕಮೇಕಂ ಸಚ್ಚಂ ಅಪರಿಮಾಣೇಹಿ ಅಕ್ಖರಪದಬ್ಯಞ್ಜನಆಕಾರನಿರುತ್ತಿನಿದ್ದೇಸೇಹಿ ಪರಿಯೇಸಿತಬ್ಬಂ, ತಞ್ಚ ಬ್ಯಞ್ಜನಂ ಅತ್ಥಪುಥುತ್ತೇನ ಪನ ಅತ್ಥೇವ ಬ್ಯಞ್ಜನಪುಥುತ್ತೇನ।

7. Tattha dukkhassa ariyasaccassa aparimāṇāni akkharāni padāni byañjanāni ākārāni niruttiyo niddesā desitā etassevatthassa saṅkāsanāya pakāsanāya vivaraṇāya vibhajanāya uttānīkammatāya paññāpanāyāti yā evaṃ sabbesaṃ saccānaṃ. Iti ekamekaṃ saccaṃ aparimāṇehi akkharapadabyañjanaākāraniruttiniddesehi pariyesitabbaṃ, tañca byañjanaṃ atthaputhuttena pana attheva byañjanaputhuttena.

ಯೋ ಹಿ ಕೋಚಿ ಸಮಣೋ ವಾ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ವಾ ಏವಂ ವದೇಯ್ಯ ‘‘ಅಹಂ ಇದಂ ದುಕ್ಖಂ ಪಚ್ಚಕ್ಖಾಯ ಅಞ್ಞಂ ದುಕ್ಖಂ ಪಞ್ಞಪೇಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ತಸ್ಸ ತಂ ವಾಚಾವತ್ಥುಕಮೇವಸ್ಸ ಪುಚ್ಛಿತೋ ಚ ನ ಸಮ್ಪಾಯಿಸ್ಸತಿ। ಏವಂ ಸಚ್ಚಾನಿ। ಯಞ್ಚ ರತ್ತಿಂ ಭಗವಾ ಅಭಿಸಮ್ಬುದ್ಧೋ, ಯಞ್ಚ ರತ್ತಿಂ ಅನುಪಾದಾಯ ಪರಿನಿಬ್ಬುತೋ, ಏತ್ಥನ್ತರೇ ಯಂ ಕಿಞ್ಚಿ ಭಗವತಾ ಭಾಸಿತಂ ಸುತ್ತಂ ಗೇಯ್ಯಂ ವೇಯ್ಯಾಕರಣಂ ಗಾಥಾ ಉದಾನಂ ಇತಿವುತ್ತಕಂ ಜಾತಕಂ ಅಬ್ಭುತಧಮ್ಮಂ ವೇದಲ್ಲಂ, ಸಬ್ಬಂ ತಂ ಧಮ್ಮಚಕ್ಕಂ ಪವತ್ತಿತಂ। ನ ಕಿಞ್ಚಿ ಬುದ್ಧಾನಂ ಭಗವನ್ತಾನಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಾಯ ಧಮ್ಮಚಕ್ಕತೋ ಬಹಿದ್ಧಾ, ತಸ್ಸ ಸಬ್ಬಂ ಸುತ್ತಂ ಅರಿಯಧಮ್ಮೇಸು ಪರಿಯೇಸಿತಬ್ಬಂ। ತತ್ಥ ಪರಿಗ್ಗಣ್ಹನಾಯ ಆಲೋಕಸಭಾನಿ ಚತ್ತಾರಿ ಅರಿಯಸಚ್ಚಾನಿ ಥಾವರಾನಿ ಇಮಾನಿ।

Yo hi koci samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ vadeyya ‘‘ahaṃ idaṃ dukkhaṃ paccakkhāya aññaṃ dukkhaṃ paññapessāmī’’ti tassa taṃ vācāvatthukamevassa pucchito ca na sampāyissati. Evaṃ saccāni. Yañca rattiṃ bhagavā abhisambuddho, yañca rattiṃ anupādāya parinibbuto, etthantare yaṃ kiñci bhagavatā bhāsitaṃ suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ, sabbaṃ taṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ. Na kiñci buddhānaṃ bhagavantānaṃ dhammadesanāya dhammacakkato bahiddhā, tassa sabbaṃ suttaṃ ariyadhammesu pariyesitabbaṃ. Tattha pariggaṇhanāya ālokasabhāni cattāri ariyasaccāni thāvarāni imāni.

ತತ್ಥ ಕತಮಂ ದುಕ್ಖಂ? ಜಾತಿ ಜರಾ ಬ್ಯಾಧಿ ಮರಣಂ ಸಂಖಿತ್ತೇನ ಪಞ್ಚುಪಾದಾನಕ್ಖನ್ಧಾ ದುಕ್ಖಾ। ತತ್ಥಾಯಂ ಲಕ್ಖಣನಿದ್ದೇಸೋ, ಪಾತುಭಾವಲಕ್ಖಣಾ ಜಾತಿ, ಪರಿಪಾಕಲಕ್ಖಣಾ ಜರಾ, ದುಕ್ಖದುಕ್ಖತಾಲಕ್ಖಣೋ ಬ್ಯಾಧಿ, ಚುತಿಲಕ್ಖಣಂ ಮರಣಂ, ಪಿಯವಿಪ್ಪಯೋಗವಿಪರಿಣಾಮಪರಿತಾಪನಲಕ್ಖಣೋ ಸೋಕೋ, ಲಾಲಪ್ಪನಲಕ್ಖಣೋ ಪರಿದೇವೋ, ಕಾಯಸಮ್ಪೀಳನಲಕ್ಖಣಂ ದುಕ್ಖಂ, ಚಿತ್ತಸಮ್ಪೀಳನಲಕ್ಖಣಂ ದೋಮನಸ್ಸಂ, ಕಿಲೇಸಪರಿದಹನಲಕ್ಖಣೋ ಉಪಾಯಾಸೋ, ಅಮನಾಪಸಮೋಧಾನಲಕ್ಖಣೋ ಅಪ್ಪಿಯಸಮ್ಪಯೋಗೋ, ಮನಾಪವಿನಾಭಾವಲಕ್ಖಣೋ ಪಿಯವಿಪ್ಪಯೋಗೋ, ಅಧಿಪ್ಪಾಯವಿವತ್ತನಲಕ್ಖಣೋ ಅಲಾಭೋ, ಅಪರಿಞ್ಞಾಲಕ್ಖಣಾ ಪಞ್ಚುಪಾದಾನಕ್ಖನ್ಧಾ, ಪರಿಪಾಕಚುತಿಲಕ್ಖಣಂ ಜರಾಮರಣಂ, ಪಾತುಭಾವಚುತಿಲಕ್ಖಣಂ ಚುತೋಪಪತ್ತಿ, ಪಟಿಸನ್ಧಿನಿಬ್ಬತ್ತನಲಕ್ಖಣೋ ಸಮುದಯೋ, ಸಮುದಯಪರಿಜಹನಲಕ್ಖಣೋ ನಿರೋಧೋ, ಅನುಸಯಸಮುಚ್ಛೇದಲಕ್ಖಣೋ ಮಗ್ಗೋ। ಬ್ಯಾಧಿಲಕ್ಖಣಂ ದುಕ್ಖಂ, ಸಞ್ಜಾನನಲಕ್ಖಣೋ ಸಮುದಯೋ, ನಿಯ್ಯಾನಿಕಲಕ್ಖಣೋ ಮಗ್ಗೋ, ಸನ್ತಿಲಕ್ಖಣೋ ನಿರೋಧೋ। ಅಪ್ಪಟಿಸನ್ಧಿಭಾವನಿರೋಧಲಕ್ಖಣಾ ಅನುಪಾದಿಸೇಸಾ ನಿಬ್ಬಾನಧಾತು, ದುಕ್ಖಞ್ಚ ಸಮುದಯೋ ಚ, ದುಕ್ಖಞ್ಚ ನಿರೋಧೋ ಚ, ದುಕ್ಖಞ್ಚ ಮಗ್ಗೋ ಚ, ಸಮುದಯೋ ಚ ದುಕ್ಖಞ್ಚ, ಸಮುದಯೋ ಚ ನಿರೋಧೋ ಚ, ಸಮುದಯೋ ಚ ಮಗ್ಗೋ ಚ, ನಿರೋಧೋ ಚ ಸಮುದಯೋ ಚ, ನಿರೋಧೋ ಚ ದುಕ್ಖಞ್ಚ, ನಿರೋಧೋ ಚ ಮಗ್ಗೋ ಚ, ಮಗ್ಗೋ ಚ ನಿರೋಧೋ ಚ, ಮಗ್ಗೋ ಚ ಸಮುದಯೋ ಚ, ಮಗ್ಗೋ ಚ ದುಕ್ಖಞ್ಚ।

Tattha katamaṃ dukkhaṃ? Jāti jarā byādhi maraṇaṃ saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. Tatthāyaṃ lakkhaṇaniddeso, pātubhāvalakkhaṇā jāti, paripākalakkhaṇā jarā, dukkhadukkhatālakkhaṇo byādhi, cutilakkhaṇaṃ maraṇaṃ, piyavippayogavipariṇāmaparitāpanalakkhaṇo soko, lālappanalakkhaṇo paridevo, kāyasampīḷanalakkhaṇaṃ dukkhaṃ, cittasampīḷanalakkhaṇaṃ domanassaṃ, kilesaparidahanalakkhaṇo upāyāso, amanāpasamodhānalakkhaṇo appiyasampayogo, manāpavinābhāvalakkhaṇo piyavippayogo, adhippāyavivattanalakkhaṇo alābho, apariññālakkhaṇā pañcupādānakkhandhā, paripākacutilakkhaṇaṃ jarāmaraṇaṃ, pātubhāvacutilakkhaṇaṃ cutopapatti, paṭisandhinibbattanalakkhaṇo samudayo, samudayaparijahanalakkhaṇo nirodho, anusayasamucchedalakkhaṇo maggo. Byādhilakkhaṇaṃ dukkhaṃ, sañjānanalakkhaṇo samudayo, niyyānikalakkhaṇo maggo, santilakkhaṇo nirodho. Appaṭisandhibhāvanirodhalakkhaṇā anupādisesā nibbānadhātu, dukkhañca samudayo ca, dukkhañca nirodho ca, dukkhañca maggo ca, samudayo ca dukkhañca, samudayo ca nirodho ca, samudayo ca maggo ca, nirodho ca samudayo ca, nirodho ca dukkhañca, nirodho ca maggo ca, maggo ca nirodho ca, maggo ca samudayo ca, maggo ca dukkhañca.

. ತತ್ಥಿಮಾನಿ ಸುತ್ತಾನಿ।

8. Tatthimāni suttāni.

‘‘ಯಮೇಕರತ್ತಿಂ 9 ಪಠಮಂ, ಗಬ್ಭೇ ವಸತಿ ಮಾಣವೋ।

‘‘Yamekarattiṃ 10 paṭhamaṃ, gabbhe vasati māṇavo;

ಅಬ್ಭುಟ್ಠಿತೋವ ಸೋ ಯಾತಿ, ಸ ಗಚ್ಛಂ ನ ನಿವತ್ತತೀ’’ತಿ॥

Abbhuṭṭhitova so yāti, sa gacchaṃ na nivattatī’’ti.

ಅಟ್ಠಿಮಾ, ಆನನ್ದ, ದಾನುಪಪತ್ತಿಯೋ ಏಕುತ್ತರಿಕೇ ಸುತ್ತಂ – ಅಯಂ ಜಾತಿ।

Aṭṭhimā, ānanda, dānupapattiyo ekuttarike suttaṃ – ayaṃ jāti.

ತತ್ಥ ಕತಮಾ ಜರಾ?

Tattha katamā jarā?

ಅಚರಿತ್ವಾ 11 ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯಂ, ಅಲದ್ಧಾ ಯೋಬ್ಬನೇ ಧನಂ।

Acaritvā 12 brahmacariyaṃ, aladdhā yobbane dhanaṃ;

ಜಿಣ್ಣಕೋಞ್ಚಾವ ಝಾಯನ್ತಿ, ಖೀಣಮಚ್ಛೇವ ಪಲ್ಲಲೇ॥

Jiṇṇakoñcāva jhāyanti, khīṇamaccheva pallale.

ಪಞ್ಚ ಪುಬ್ಬನಿಮಿತ್ತಾನಿ ದೇವೇಸು – ಅಯಂ ಜರಾ।

Pañca pubbanimittāni devesu – ayaṃ jarā.

ತತ್ಥ ಕತಮೋ ಬ್ಯಾಧಿ?

Tattha katamo byādhi?

ಸಾಮಂ ತೇನ ಕುತೋ ರಾಜ, ತುವಮ್ಪಿ ಜರಾಯನ್ತಿ ವೇದೇಸಿ।

Sāmaṃ tena kuto rāja, tuvampi jarāyanti vedesi;

ಖತ್ತಿಯ ಕಮ್ಮಸ್ಸ ಫಲೋ, ಲೋಕೋ ನ ಹಿ ಕಮ್ಮಂ ಪನಯತಿ॥

Khattiya kammassa phalo, loko na hi kammaṃ panayati.

ತಯೋ ಗಿಲಾನಾ – ಅಯಂ ಬ್ಯಾಧಿ।

Tayo gilānā – ayaṃ byādhi.

ತತ್ಥ ಕತಮಂ ಮರಣಂ?

Tattha katamaṃ maraṇaṃ?

ಯಥಾಪಿ 13 ಕುಮ್ಭಕಾರಸ್ಸ, ಕತಂ ಮತ್ತಿಕಭಾಜನಂ।

Yathāpi 14 kumbhakārassa, kataṃ mattikabhājanaṃ;

ಖುದ್ದಕಞ್ಚ ಮಹನ್ತಞ್ಚ, ಯಂ ಪಕ್ಕಂ ಯಞ್ಚ ಆಮಕಂ।

Khuddakañca mahantañca, yaṃ pakkaṃ yañca āmakaṃ;

ಸಬ್ಬಂ ಭೇದನಪರಿಯನ್ತಂ, ಏವಂ ಮಚ್ಚಾನ ಜೀವಿತಂ॥

Sabbaṃ bhedanapariyantaṃ, evaṃ maccāna jīvitaṃ.

ಮಮಾಯಿತೇ ಪಸ್ಸಥ ಫನ್ದಮಾನೇ 15, ಮಚ್ಛೇವ ಅಪ್ಪೋದಕೇ ಖೀಣಸೋತೇ।

Mamāyite passatha phandamāne 16, maccheva appodake khīṇasote;

ಏತಮ್ಪಿ ದಿಸ್ವಾ ಅಮಮೋ ಚರೇಯ್ಯ, ಭವೇಸು ಆಸತ್ತಿಮಕುಬ್ಬಮಾನೋ॥

Etampi disvā amamo careyya, bhavesu āsattimakubbamāno.

ಉದಕಪ್ಪನಸುತ್ತಂ – ಇದಂ ಮರಣಂ।

Udakappanasuttaṃ – idaṃ maraṇaṃ.

ತತ್ಥ ಕತಮೋ ಸೋಕೋ?

Tattha katamo soko?

ಇಧ ಸೋಚತಿ ಪೇಚ್ಚ ಸೋಚತಿ, ಪಾಪಕಾರೀ ಉಭಯತ್ಥ ಸೋಚತಿ।

Idha socati pecca socati, pāpakārī ubhayattha socati;

ಸೋ ಸೋಚತಿ ಸೋ ವಿಹಞ್ಞತಿ, ದಿಸ್ವಾ ಕಮ್ಮಕಿಲಿಟ್ಠಮತ್ತನೋ 17

So socati so vihaññati, disvā kammakiliṭṭhamattano 18.

ತೀಣಿ ದುಚ್ಚರಿತಾನಿ – ಅಯಂ ಸೋಕೋ।

Tīṇi duccaritāni – ayaṃ soko.

ತತ್ಥ ಕತಮೋ ಪರಿದೇವೋ?

Tattha katamo paridevo?

ಕಾಮೇಸು 19 ಗಿದ್ಧಾ ಪಸುತಾ ಪಮೂಳ್ಹಾ, ಅವದಾನಿಯಾ ತೇ ವಿಸಮೇ ನಿವಿಟ್ಠಾ।

Kāmesu 20 giddhā pasutā pamūḷhā, avadāniyā te visame niviṭṭhā;

ದುಕ್ಖೂಪನೀತಾ ಪರಿದೇವಯನ್ತಿ, ಕಿಂಸು ಭವಿಸ್ಸಾಮ ಇತೋ ಚುತಾಸೇ॥

Dukkhūpanītā paridevayanti, kiṃsu bhavissāma ito cutāse.

ತಿಸ್ಸೋ ವಿಪತ್ತಿಯೋ – ಅಯಂ ಪರಿದೇವೋ।

Tisso vipattiyo – ayaṃ paridevo.

ತತ್ಥ ಕತಮಂ ದುಕ್ಖಂ?

Tattha katamaṃ dukkhaṃ?

ಸತಂ ಆಸಿ ಅಯೋಸಙ್ಕೂ 21, ಸಬ್ಬೇ ಪಚ್ಚತ್ತವೇದನಾ।

Sataṃ āsi ayosaṅkū 22, sabbe paccattavedanā;

ಜಲಿತಾ ಜಾತವೇದಾವ, ಅಚ್ಚಿಸಙ್ಘಸಮಾಕುಲಾ॥

Jalitā jātavedāva, accisaṅghasamākulā.

ಮಹಾ ವತ ಸೋ ಪರಿಳಾಹೋ 23 ಸಂಯುತ್ತಕೇ ಸುತ್ತಂ ಸಚ್ಚಸಂಯುತ್ತೇಸು – ಇದಂ ದುಕ್ಖಂ।

Mahā vata so pariḷāho 24 saṃyuttake suttaṃ saccasaṃyuttesu – idaṃ dukkhaṃ.

ತತ್ಥ ಕತಮಂ ದೋಮನಸ್ಸಂ?

Tattha katamaṃ domanassaṃ?

ಸಙ್ಕಪ್ಪೇಹಿ ಪರೇತೋ 25 ಸೋ, ಕಪಣೋ ವಿಯ ಝಾಯತಿ।

Saṅkappehi pareto 26 so, kapaṇo viya jhāyati;

ಸುತ್ವಾ ಪರೇಸಂ ನಿಗ್ಘೋಸಂ, ಮಙ್ಕು ಹೋತಿ ತಥಾವಿಧೋ॥

Sutvā paresaṃ nigghosaṃ, maṅku hoti tathāvidho.

ದ್ವೇಮೇ ತಪನೀಯಾ ಧಮ್ಮಾ – ಇದಂ ದೋಮನಸ್ಸಂ।

Dveme tapanīyā dhammā – idaṃ domanassaṃ.

ತತ್ಥ ಕತಮೋ ಉಪಾಯಾಸೋ?

Tattha katamo upāyāso?

ಕಮ್ಮಾರಾನಂ ಯಥಾ ಉಕ್ಕಾ, ಅನ್ತೋ ಡಯ್ಹತಿ ನೋ ಬಹಿ।

Kammārānaṃ yathā ukkā, anto ḍayhati no bahi;

ಏವಂ ಡಯ್ಹತಿ ಮೇ ಹದಯಂ, ಸುತ್ವಾ ನಿಬ್ಬತ್ತಮಮ್ಬುಜಂ॥

Evaṃ ḍayhati me hadayaṃ, sutvā nibbattamambujaṃ.

ತಯೋ ಅಗ್ಗೀ – ಅಯಂ ಉಪಾಯಾಸೋ।

Tayo aggī – ayaṃ upāyāso.

ತತ್ಥ ಕತಮೋ ಅಪ್ಪಿಯಸಮ್ಪಯೋಗೋ?

Tattha katamo appiyasampayogo?

ಅಯಸಾವ 27 ಮಲಂ ಸಮುಟ್ಠಿತಂ, ತತುಟ್ಠಾಯ ತಮೇವ ಖಾದತಿ।

Ayasāva 28 malaṃ samuṭṭhitaṃ, tatuṭṭhāya tameva khādati;

ಏವಂ ಅತಿಧೋನಚಾರಿನಂ, ಸಾನಿ ಕಮ್ಮಾನಿ ನಯನ್ತಿ ದುಗ್ಗತಿಂ॥

Evaṃ atidhonacārinaṃ, sāni kammāni nayanti duggatiṃ.

ದ್ವೇಮೇ ತಥಾಗತಂ ಅಬ್ಭಾಚಿಕ್ಖನ್ತಿ, ಏಕುತ್ತರಿಕೇ ಸುತ್ತಂ ದುಕೇಸು – ಅಯಂ ಅಪ್ಪಿಯಸಮ್ಪಯೋಗೋ।

Dveme tathāgataṃ abbhācikkhanti, ekuttarike suttaṃ dukesu – ayaṃ appiyasampayogo.

ತತ್ಥ ಕತಮೋ ಪಿಯವಿಪ್ಪಯೋಗೋ?

Tattha katamo piyavippayogo?

ಸುಪಿನೇನ ಯಥಾಪಿ ಸಙ್ಗತಂ, ಪಟಿಬುದ್ಧೋ ಪುರಿಸೋ ನ ಪಸ್ಸತಿ।

Supinena yathāpi saṅgataṃ, paṭibuddho puriso na passati;

ಏವಮ್ಪಿ ಪಿಯಾಯಿತಂ 29 ಜನಂ, ಪೇತಂ ಕಾಲಙ್ಕತಂ 30 ನ ಪಸ್ಸತಿ॥

Evampi piyāyitaṃ 31 janaṃ, petaṃ kālaṅkataṃ 32 na passati.

ತೇ ದೇವಾ ಚವನಧಮ್ಮಂ ವಿದಿತ್ವಾ ತೀಹಿ ವಾಚಾಹಿ ಅನುಸಾಸನ್ತಿ। ಅಯಂ ಪಿಯವಿಪ್ಪಯೋಗೋ।

Te devā cavanadhammaṃ viditvā tīhi vācāhi anusāsanti. Ayaṃ piyavippayogo.

ಯಮ್ಪಿಚ್ಛಂ ನ ಲಭತಿ, ತಿಸ್ಸೋ ಮಾರಧೀತರೋ।

Yampicchaṃ na labhati, tisso māradhītaro;

ತಸ್ಸ ಚೇ ಕಾಮಯಾನಸ್ಸ 33, ಛನ್ದಜಾತಸ್ಸ ಜನ್ತುನೋ।

Tassa ce kāmayānassa 34, chandajātassa jantuno;

ತೇ ಕಾಮಾ ಪರಿಹಾಯನ್ತಿ, ಸಲ್ಲವಿದ್ಧೋವ ರುಪ್ಪತಿ॥

Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppati.

ಸಂಖಿತ್ತೇನ ಪಞ್ಚುಪಾದಾನಕ್ಖನ್ಧಾ ದುಕ್ಖಾ।

Saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā.

ಚಕ್ಖು ಸೋತಞ್ಚ ಘಾನಞ್ಚ, ಜಿವ್ಹಾ ಕಾಯೋ ತತೋ ಮನಂ।

Cakkhu sotañca ghānañca, jivhā kāyo tato manaṃ;

ಏತೇ ಲೋಕಾಮಿಸಾ ಘೋರಾ, ಯತ್ಥ ಸತ್ತಾ ಪುಥುಜ್ಜನಾ॥

Ete lokāmisā ghorā, yattha sattā puthujjanā.

ಪಞ್ಚಿಮೇ ಭಿಕ್ಖವೇ ಖನ್ಧಾ – ಇದಂ ದುಕ್ಖಂ।

Pañcime bhikkhave khandhā – idaṃ dukkhaṃ.

ತತ್ಥ ಕತಮಾ ಜರಾ ಚ ಮರಣಞ್ಚ?

Tattha katamā jarā ca maraṇañca?

ಅಪ್ಪಂ ವತ ಜೀವಿತಂ ಇದಂ, ಓರಂ ವಸ್ಸಸತಾಪಿ ಮೀಯತೇ 35

Appaṃ vata jīvitaṃ idaṃ, oraṃ vassasatāpi mīyate 36;

ಅಥ ವಾಪಿ ಅಕಿಚ್ಛಂ ಜೀವಿತಂ, ಅಥ ಖೋ ಸೋ ಜರಸಾಪಿ ಮೀಯತೇ॥

Atha vāpi akicchaṃ jīvitaṃ, atha kho so jarasāpi mīyate.

ಸಂಯುತ್ತಕೇ ಪಸೇನದಿಸಂಯುತ್ತಕೇ ಸುತ್ತಂ ಅಯ್ಯಿಕಾ ಮೇ ಕಾಲಙ್ಕತಾ – ಅಯಂ ಜರಾ ಚ ಮರಣಞ್ಚ।

Saṃyuttake pasenadisaṃyuttake suttaṃ ayyikā me kālaṅkatā – ayaṃ jarā ca maraṇañca.

ತತ್ಥ ಕತಮಾ ಚುತಿ ಚ ಉಪಪತ್ತಿ ಚ?

Tattha katamā cuti ca upapatti ca?

‘‘ಸಬ್ಬೇ ಸತ್ತಾ ಮರಿಸ್ಸನ್ತಿ, ಮರಣನ್ತಂ ಹಿ ಜೀವಿತಂ।

‘‘Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṃ hi jīvitaṃ;

ಯಥಾಕಮ್ಮಂ ಗಮಿಸ್ಸನ್ತಿ, ಅತ್ತಕಮ್ಮಫಲೂಪಗಾ’’ತಿ 37॥ –

Yathākammaṃ gamissanti, attakammaphalūpagā’’ti 38. –

ಅಯಂ ಚುತಿ ಚ ಉಪಪತ್ತಿ ಚ।

Ayaṃ cuti ca upapatti ca.

ಇಮೇಹಿ ಸುತ್ತೇಹಿ ಏಕಸದಿಸೇಹಿ ಚ ಅಞ್ಞೇಹಿ ನವವಿಧಂ ಸುತ್ತಂ ತಂ ಅನುಪವಿಟ್ಠೇಹಿ ಲಕ್ಖಣತೋ ದುಕ್ಖಂ ಞತ್ವಾ ಸಾಧಾರಣಞ್ಚ ಅಸಾಧಾರಣಞ್ಚ ದುಕ್ಖಂ ಅರಿಯಸಚ್ಚಂ ನಿದ್ದಿಸಿತಬ್ಬಂ। ಗಾಥಾಹಿ ಗಾಥಾ ಅನುಮಿನಿತಬ್ಬಾ, ಬ್ಯಾಕರಣೇಹಿ ವಾ ಬ್ಯಾಕರಣಂ – ಇದಂ ದುಕ್ಖಂ।

Imehi suttehi ekasadisehi ca aññehi navavidhaṃ suttaṃ taṃ anupaviṭṭhehi lakkhaṇato dukkhaṃ ñatvā sādhāraṇañca asādhāraṇañca dukkhaṃ ariyasaccaṃ niddisitabbaṃ. Gāthāhi gāthā anuminitabbā, byākaraṇehi vā byākaraṇaṃ – idaṃ dukkhaṃ.

. ತತ್ಥ ಕತಮೋ ದುಕ್ಖಸಮುದಯೋ?

9. Tattha katamo dukkhasamudayo?

ಕಾಮೇಸು ಸತ್ತಾ ಕಾಮಸಙ್ಗಸತ್ತಾ 39, ಸಂಯೋಜನೇ ವಜ್ಜಮಪಸ್ಸಮಾನಾ।

Kāmesu sattā kāmasaṅgasattā 40, saṃyojane vajjamapassamānā;

ನ ಹಿ ಜಾತು ಸಂಯೋಜನಸಙ್ಗಸತ್ತಾ, ಓಘಂ ತರೇಯ್ಯುಂ ವಿಪುಲಂ ಮಹನ್ತಂ॥

Na hi jātu saṃyojanasaṅgasattā, oghaṃ tareyyuṃ vipulaṃ mahantaṃ.

ಚತ್ತಾರೋ ಆಸವಾ ಸುತ್ತಂ – ಅಯಂ ದುಕ್ಖಸಮುದಯೋ।

Cattāro āsavā suttaṃ – ayaṃ dukkhasamudayo.

ತತ್ಥ ಕತಮೋ ದುಕ್ಖನಿರೋಧೋ?

Tattha katamo dukkhanirodho?

ಯಮ್ಹಿ ನ ಮಾಯಾ ವಸತೀ ನ ಮಾನೋ,

Yamhi na māyā vasatī na māno,

ಯೋ ವೀತಲೋಭೋ ಅಮಮೋ ನಿರಾಸೋ,

Yo vītalobho amamo nirāso,

ಪನುಣ್ಣಕೋಧೋ 41 ಅಭಿನಿಬ್ಬುತತ್ತೋ।

Panuṇṇakodho 42 abhinibbutatto;

ಸೋ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಸೋ ಸಮಣೋ ಸ ಭಿಕ್ಖು॥

So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhu.

ದ್ವೇಮಾ ವಿಮುತ್ತಿಯೋ, ರಾಗವಿರಾಗಾ ಚ ಚೇತೋವಿಮುತ್ತಿ; ಅವಿಜ್ಜಾವಿರಾಗಾ ಚ ಪಞ್ಞಾವಿಮುತ್ತಿ – ಅಯಂ ನಿರೋಧೋ।

Dvemā vimuttiyo, rāgavirāgā ca cetovimutti; avijjāvirāgā ca paññāvimutti – ayaṃ nirodho.

ತತ್ಥ ಕತಮೋ ಮಗ್ಗೋ?

Tattha katamo maggo?

ಏಸೇವ ಮಗ್ಗೋ ನತ್ಥಞ್ಞೋ, ದಸ್ಸನಸ್ಸ ವಿಸುದ್ಧಿಯಾ।

Eseva maggo natthañño, dassanassa visuddhiyā;

ಅರಿಯೋ ಅಟ್ಠಙ್ಗಿಕೋ ಮಗ್ಗೋ, ಮಾರಸ್ಸೇತಂ ಪಮೋಹನಂ॥

Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, mārassetaṃ pamohanaṃ.

ಸತ್ತಿಮೇ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಬೋಜ್ಝಙ್ಗಾ – ಅಯಂ ಮಗ್ಗೋ।

Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā – ayaṃ maggo.

ತತ್ಥ ಕತಮಾನಿ ಚತ್ತಾರಿ ಅರಿಯಸಚ್ಚಾನಿ?

Tattha katamāni cattāri ariyasaccāni?

‘‘ಯೇ ಧಮ್ಮಾ 43 ಹೇತುಪ್ಪಭವಾ, ತೇಸಂ ಹೇತುಂ ತಥಾಗತೋ ಆಹ।

‘‘Ye dhammā 44 hetuppabhavā, tesaṃ hetuṃ tathāgato āha;

ತೇಸಞ್ಚ ಯೋ ನಿರೋಧೋ, ಏವಂವಾದೀ ಮಹಾಸಮಣೋ’’ತಿ॥

Tesañca yo nirodho, evaṃvādī mahāsamaṇo’’ti.

ಹೇತುಪ್ಪಭವಾ ಧಮ್ಮಾ ದುಕ್ಖಂ, ಹೇತುಸಮುದಯೋ, ಯಂ ಭಗವತೋ ವಚನಂ। ಅಯಂ ಧಮ್ಮೋ ಯೋ ನಿರೋಧೋ, ಯೇ ಹಿ ಕೇಚಿ ಸಂಯೋಜನಿಯೇಸು ಧಮ್ಮೇಸು ಅಸ್ಸದಾನುಪಸ್ಸಿನೋ ವಿಹರನ್ತಿ। ಕಿಲೇಸಾ ತಣ್ಹಾ ಪವಡ್ಢತಿ, ತಣ್ಹಾಪಚ್ಚಯಾ ಉಪಾದಾನಂ…ಪೇ॰… ಏವಮೇತಸ್ಸ ಕೇವಲಸ್ಸ ದುಕ್ಖಕ್ಖನ್ಧಸ್ಸ ಸಮುದಯೋ ಹೋತಿ। ತತ್ಥ ಯಂ ಸಂಯೋಜನಂ – ಅಯಂ ಸಮುದಯೋ। ಯೇ ಸಂಯೋಜನಿಯಾ ಧಮ್ಮಾ ಯೇ ಚ ಸೋಕಪರಿದೇವದುಕ್ಖದೋಮನಸ್ಸುಪಾಯಾಸಾ ಸಮ್ಭವನ್ತಿ – ಇದಂ ದುಕ್ಖಂ। ಯಾ ಸಂಯೋಜನಿಯೇಸು ಧಮ್ಮೇಸು ಆದೀನವಾನುಪಸ್ಸನಾ – ಅಯಂ ಮಗ್ಗೋ। ಪರಿಮುಚ್ಚತಿ ಜಾತಿಯಾ ಜರಾಯ ಬ್ಯಾಧೀಹಿ ಮರಣೇಹಿ ಸೋಕೇಹಿ ಪರಿದೇವೇಹಿ ಯಾವ ಉಪಾಯಾಸೇಹಿ – ಇದಂ ನಿಬ್ಬಾನಂ। ಇಮಾನಿ ಚತ್ತಾರಿ ಸಚ್ಚಾನಿ।

Hetuppabhavā dhammā dukkhaṃ, hetusamudayo, yaṃ bhagavato vacanaṃ. Ayaṃ dhammo yo nirodho, ye hi keci saṃyojaniyesu dhammesu assadānupassino viharanti. Kilesā taṇhā pavaḍḍhati, taṇhāpaccayā upādānaṃ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Tattha yaṃ saṃyojanaṃ – ayaṃ samudayo. Ye saṃyojaniyā dhammā ye ca sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti – idaṃ dukkhaṃ. Yā saṃyojaniyesu dhammesu ādīnavānupassanā – ayaṃ maggo. Parimuccati jātiyā jarāya byādhīhi maraṇehi sokehi paridevehi yāva upāyāsehi – idaṃ nibbānaṃ. Imāni cattāri saccāni.

ತತ್ಥ ಕತಮಾ ಅನುಪಾದಿಸೇಸಾ ನಿಬ್ಬಾನಧಾತು?

Tattha katamā anupādisesā nibbānadhātu?

ಅತ್ಥಙ್ಗತಸ್ಸ ನ ಪಮಾಣಮತ್ಥಿ, ತಂ ಹಿ ವಾ ನತ್ಥಿ ಯೇನ ನಂ ಪಞ್ಞಪೇಯ್ಯ।

Atthaṅgatassa na pamāṇamatthi, taṃ hi vā natthi yena naṃ paññapeyya;

ಸಬ್ಬಸಙ್ಗಾನಂ ಸಮೂಹತತ್ತಾ ವಿದೂ, ಸಿತಾ ವಾದಸತಸ್ಸು 45 ಸಬ್ಬೇ॥

Sabbasaṅgānaṃ samūhatattā vidū, sitā vādasatassu 46 sabbe.

ಸಂಯುತ್ತಕೇ ಗೋಧಿಕಸಂಯುತ್ತಂ।

Saṃyuttake godhikasaṃyuttaṃ.

ಇಮಾನಿ ಅಸಾಧಾರಣಾನಿ ಸುತ್ತಾನಿ। ಯಹಿಂ ಯಹಿಂ ಸಚ್ಚಾನಿ ನಿದ್ದಿಟ್ಠಾನಿ, ತಹಿಂ ತಹಿಂ ಸಚ್ಚಲಕ್ಖಣತೋ ಓತಾರೇತ್ವಾ 47 ಅಪರಿಮಾಣೇಹಿ ಬ್ಯಞ್ಜನೇಹಿ ಸೋ ಅತ್ಥೋ ಪರಿಯೇಸಿತಬ್ಬೋ। ತತ್ಥ ಅತ್ಥಾನುಪರಿವತ್ತಿ ಬ್ಯಞ್ಜನೇನ ಪುನ ಬ್ಯಞ್ಜನಾನುಪರಿವತ್ತಿ ಅತ್ಥೇನ ತಸ್ಸ ಏಕಮೇಕಸ್ಸ ಅಪರಿಮಾಣಾನಿ ಬ್ಯಞ್ಜನಾನಿ ಇಮೇಹಿ ಸುತ್ತೇಹಿ ಯಥಾನಿಕ್ಖಿತ್ತೇಹಿ ಚತ್ತಾರಿ ಅರಿಯಸಚ್ಚಾನಿ ನಿದ್ದಿಸಿತಬ್ಬಾನಿ। ಪಞ್ಚನಿಕಾಯೇ ಅನುಪವಿಟ್ಠಾಹಿ ಗಾಥಾಹಿ ಗಾಥಾ ಅನುಮಿನಿತಬ್ಬಾ, ಬ್ಯಾಕರಣೇನ ಬ್ಯಾಕರಣಂ। ಇಮಾನಿ ಅಸಾಧಾರಣಾನಿ ಸುತ್ತಾನಿ।

Imāni asādhāraṇāni suttāni. Yahiṃ yahiṃ saccāni niddiṭṭhāni, tahiṃ tahiṃ saccalakkhaṇato otāretvā 48 aparimāṇehi byañjanehi so attho pariyesitabbo. Tattha atthānuparivatti byañjanena puna byañjanānuparivatti atthena tassa ekamekassa aparimāṇāni byañjanāni imehi suttehi yathānikkhittehi cattāri ariyasaccāni niddisitabbāni. Pañcanikāye anupaviṭṭhāhi gāthāhi gāthā anuminitabbā, byākaraṇena byākaraṇaṃ. Imāni asādhāraṇāni suttāni.

ತೇಸಂ ಇಮಾ ಉದ್ದಾನಗಾಥಾ

Tesaṃ imā uddānagāthā

ಯಮೇಕರತ್ತಿಂ ಪಠಮಂ, ಅಟ್ಠ ದಾನೂಪಪತ್ತಿಯೋ।

Yamekarattiṃ paṭhamaṃ, aṭṭha dānūpapattiyo;

ಪಞ್ಚ ಪುಬ್ಬನಿಮಿತ್ತಾನಿ, ಖೀಣಮಚ್ಛಂವ ಪಲ್ಲಲಂ॥

Pañca pubbanimittāni, khīṇamacchaṃva pallalaṃ.

ಸಾಮಂ ತೇನ ಕುತೋ ರಾಜ, ತಯೋ ದೇವಾ ಗಿಲಾನಕಾ।

Sāmaṃ tena kuto rāja, tayo devā gilānakā;

ಯಥಾಪಿ ಕುಮ್ಭಕಾರಸ್ಸ, ಯಥಾ ನದಿದಕಪ್ಪನಂ॥

Yathāpi kumbhakārassa, yathā nadidakappanaṃ.

ಇಧ ಸೋಚತಿ ಪೇಚ್ಚ ಸೋಚತಿ, ತೀಣಿ ದುಚ್ಚರಿತಾನಿ ಚ।

Idha socati pecca socati, tīṇi duccaritāni ca;

ಕಾಮೇಸು ಗಿದ್ಧಾ ಪಸುತಾ, ಯಾವ ತಿಸ್ಸೋ ವಿಪತ್ತಿಯೋ॥

Kāmesu giddhā pasutā, yāva tisso vipattiyo.

ಸತಂ ಆಸಿ 49 ಅಯೋಸಙ್ಕೂ, ಪರಿಳಾಹೋ ಮಹತ್ತರೋ।

Sataṃ āsi 50 ayosaṅkū, pariḷāho mahattaro;

ಸಙ್ಕಪ್ಪೇಹಿ ಪರೇತೋ ಸೋ, ತತ್ಥ ತಪನಿಯೇಹಿ ಚ॥

Saṅkappehi pareto so, tattha tapaniyehi ca.

ಕಮ್ಮಾರಾನಂ ಯಥಾ ಉಕ್ಕಾ, ತಯೋ ಅಗ್ಗೀ ಪಕಾಸಿತಾ।

Kammārānaṃ yathā ukkā, tayo aggī pakāsitā;

ಅಯತೋ ಮಲಮುಪ್ಪನ್ನಂ, ಅಬ್ಭಕ್ಖಾನಂ ತಥಾಗತೇ॥

Ayato malamuppannaṃ, abbhakkhānaṃ tathāgate.

ತಿವಿಧಂ ದೇವಾನುಸಾಸನ್ತಿ, ಸುಪಿನೇನ ಸಙ್ಗಮೋ ಯಥಾ।

Tividhaṃ devānusāsanti, supinena saṅgamo yathā;

ತಿಸ್ಸೋ ಚೇವ ಮಾರಧೀತಾ, ಸಲ್ಲವಿದ್ಧೋವ ರುಪ್ಪತಿ॥

Tisso ceva māradhītā, sallaviddhova ruppati.

ಚಕ್ಖು ಸೋತಞ್ಚ ಘಾನಞ್ಚ, ಪಞ್ಚಕ್ಖನ್ಧಾ ಪಕಾಸಿತಾ।

Cakkhu sotañca ghānañca, pañcakkhandhā pakāsitā;

ಅಪ್ಪಂ ವತ ಜೀವಿತಂ ಇದಂ, ಅಯ್ಯಿಕಾ ಮೇ ಮಹಲ್ಲಿಕಾ॥

Appaṃ vata jīvitaṃ idaṃ, ayyikā me mahallikā.

ಸಬ್ಬೇ ಸತ್ತಾ ಮರಿಸ್ಸನ್ತಿ, ಉಪಪತ್ತಿ ಚುತಿಚಯಂ।

Sabbe sattā marissanti, upapatti cuticayaṃ;

ಕಾಮೇಸು ಸತ್ತಾ ಪಸುತಾ, ಆಸವೇಹಿ ಚತೂಹಿ ಚ॥

Kāmesu sattā pasutā, āsavehi catūhi ca.

ಯಮ್ಹಿ ನ ಮಾಯಾ ವಸತಿ, ದ್ವೇಮಾ ಚೇತೋವಿಮುತ್ತಿಯೋ।

Yamhi na māyā vasati, dvemā cetovimuttiyo;

ಏಸೇವ ಮಗ್ಗೋ ನತ್ಥಞ್ಞೋ, ಬೋಜ್ಝಙ್ಗಾ ಚ ಸುದೇಸಿತಾ॥

Eseva maggo natthañño, bojjhaṅgā ca sudesitā.

ಅತ್ಥಙ್ಗತಸ್ಸ ನ ಪಮಾಣಮತ್ಥಿ, ಗೋಧಿಕೋ ಪರಿನಿಬ್ಬುತೋ।

Atthaṅgatassa na pamāṇamatthi, godhiko parinibbuto;

ಯೇ ಧಮ್ಮಾ ಹೇತುಪ್ಪಭವಾ, ಸಂಯೋಜನಾನುಪಸ್ಸಿನೋ॥

Ye dhammā hetuppabhavā, saṃyojanānupassino.

ಇಮಾ ದಸ ತೇಸಂ ಉದ್ದಾನಗಾಥಾ।

Imā dasa tesaṃ uddānagāthā.

೧೦. ತತ್ಥಿಮಾನಿ ಸಾಧಾರಣಾನಿ ಸುತ್ತಾನಿ ಯೇಸು ಸುತ್ತೇಸು ಸಾಧಾರಣಾನಿ ಸಚ್ಚಾನಿ ದೇಸಿತಾನಿ ಅನುಲೋಮಮ್ಪಿ ಪಟಿಲೋಮಮ್ಪಿ ವೋಮಿಸ್ಸಕಮ್ಪಿ। ತತ್ಥ ಅಯಂ ಆದಿ।

10. Tatthimāni sādhāraṇāni suttāni yesu suttesu sādhāraṇāni saccāni desitāni anulomampi paṭilomampi vomissakampi. Tattha ayaṃ ādi.

ಅವಿಜ್ಜಾಯ ನಿವುತೋ ಲೋಕೋ, [ಅಜಿತಾತಿ ಭಗವಾ]

Avijjāya nivuto loko, [ajitāti bhagavā]

ವಿವಿಚ್ಛಾ ಪಮಾದಾ ನಪ್ಪಕಾಸತಿ।

Vivicchā pamādā nappakāsati;

ಜಪ್ಪಾಭಿಲೇಪನಂ 51 ಬ್ರೂಮಿ, ದುಕ್ಖಮಸ್ಸ ಮಹಬ್ಭಯಂ॥

Jappābhilepanaṃ 52 brūmi, dukkhamassa mahabbhayaṃ.

ತತ್ಥ ಯಾ ಅವಿಜ್ಜಾ ಚ ವಿವಿಚ್ಛಾ ಚ, ಅಯಂ ಸಮುದಯೋ। ಯಂ ಮಹಬ್ಭಯಂ, ಇದಂ ದುಕ್ಖಂ। ಇಮಾನಿ ದ್ವೇ ಸಚ್ಚಾನಿ – ದುಕ್ಖಞ್ಚ ಸಮುದಯೋ ಚ। ‘‘ಸಂಯೋಜನಂ ಸಂಯೋಜನಿಯಾ ಚ ಧಮ್ಮಾ’’ತಿ ಸಂಯುತ್ತಕೇ ಚಿತ್ತಸಂಯುತ್ತಕೇಸು ಬ್ಯಾಕರಣಂ। ತತ್ಥ ಯಂ ಸಂಯೋಜನಂ, ಅಯಂ ಸಮುದಯೋ। ಯೇ ಸಂಯೋಜನಿಯಾ ಧಮ್ಮಾ, ಇದಂ ದುಕ್ಖಂ। ಇಮಾನಿ ದ್ವೇ ಸಚ್ಚಾನಿ – ದುಕ್ಖಞ್ಚ ಸಮುದಯೋ ಚ।

Tattha yā avijjā ca vivicchā ca, ayaṃ samudayo. Yaṃ mahabbhayaṃ, idaṃ dukkhaṃ. Imāni dve saccāni – dukkhañca samudayo ca. ‘‘Saṃyojanaṃ saṃyojaniyā ca dhammā’’ti saṃyuttake cittasaṃyuttakesu byākaraṇaṃ. Tattha yaṃ saṃyojanaṃ, ayaṃ samudayo. Ye saṃyojaniyā dhammā, idaṃ dukkhaṃ. Imāni dve saccāni – dukkhañca samudayo ca.

ತತ್ಥ ಕತಮಂ ದುಕ್ಖಞ್ಚ ನಿರೋಧೋ ಚ?

Tattha katamaṃ dukkhañca nirodho ca?

ಉಚ್ಛಿನ್ನಭವತಣ್ಹಸ್ಸ, ನೇತ್ತಿಚ್ಛಿನ್ನಸ್ಸ 53 ಭಿಕ್ಖುನೋ।

Ucchinnabhavataṇhassa, netticchinnassa 54 bhikkhuno;

ವಿಕ್ಖೀಣೋ ಜಾತಿಸಂಸಾರೋ, ನತ್ಥಿ ದಾನಿ ಪುನಬ್ಭವೋ॥

Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo.

ಯಂ ಚಿತ್ತಂ, ಇದಂ ದುಕ್ಖಂ। ಯೋ ಭವತಣ್ಹಾಯ ಉಪಚ್ಛೇದೋ, ಅಯಂ ದುಕ್ಖನಿರೋಧೋ। ವಿಕ್ಖೀಣೋ ಜಾತಿಸಂಸಾರೋ, ನತ್ಥಿ ದಾನಿ ಪುನಬ್ಭವೋತಿ ನಿದ್ದೇಸೋ। ಇಮಾನಿ ದ್ವೇ ಸಚ್ಚಾನಿ – ದುಕ್ಖಞ್ಚ ನಿರೋಧೋ ಚ। ದ್ವೇಮಾ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ವಿಮುತ್ತಿಯೋ; ರಾಗವಿರಾಗಾ ಚ ಚೇತೋವಿಮುತ್ತಿ, ಅವಿಜ್ಜಾವಿರಾಗಾ ಚ ಪಞ್ಞಾವಿಮುತ್ತಿ। ಯಂ ಚಿತ್ತಂ, ಇದಂ ದುಕ್ಖಂ। ಯಾ ವಿಮುತ್ತಿ, ಅಯಂ ನಿರೋಧೋ। ಇಮಾನಿ ದ್ವೇ ಸಚ್ಚಾನಿ – ದುಕ್ಖಞ್ಚ ನಿರೋಧೋ ಚ।

Yaṃ cittaṃ, idaṃ dukkhaṃ. Yo bhavataṇhāya upacchedo, ayaṃ dukkhanirodho. Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavoti niddeso. Imāni dve saccāni – dukkhañca nirodho ca. Dvemā, bhikkhave, vimuttiyo; rāgavirāgā ca cetovimutti, avijjāvirāgā ca paññāvimutti. Yaṃ cittaṃ, idaṃ dukkhaṃ. Yā vimutti, ayaṃ nirodho. Imāni dve saccāni – dukkhañca nirodho ca.

ತತ್ಥ ಕತಮಂ ದುಕ್ಖಞ್ಚ ಮಗ್ಗೋ ಚ?

Tattha katamaṃ dukkhañca maggo ca?

ಕುಮ್ಭೂಪಮಂ 55 ಕಾಯಮಿಮಂ ವಿದಿತ್ವಾ, ನಗರೂಪಮಂ ಚಿತ್ತಮಿದಂ ಠಪೇತ್ವಾ।

Kumbhūpamaṃ 56 kāyamimaṃ viditvā, nagarūpamaṃ cittamidaṃ ṭhapetvā;

ಯೋಧೇಥ ಮಾರಂ ಪಞ್ಞಾವುಧೇನ, ಜಿತಞ್ಚ ರಕ್ಖೇ ಅನಿವೇಸನೋ ಸಿಯಾ॥

Yodhetha māraṃ paññāvudhena, jitañca rakkhe anivesano siyā.

ತತ್ಥ ಯಞ್ಚ ಕುಮ್ಭೂಪಮೋ ಕಾಯೋ ಯಞ್ಚ ನಗರೂಪಮಂ ಚಿತ್ತಂ, ಇದಂ ದುಕ್ಖಂ। ಯಂ ಪಞ್ಞಾವುಧೇನ ಮಾರಂ ಯೋಧೇಥಾತಿ ಅಯಂ ಮಗ್ಗೋ। ಇಮಾನಿ ದ್ವೇ ಸಚ್ಚಾನಿ। ಯಂ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ನ ತುಮ್ಹಾಕಂ, ತಂ ಪಜಹಿತಬ್ಬಂ। ಯಾ ಸಂಯೋಜನಾ, ಅಯಂ ಮಗ್ಗೋ। ಯೇ ತೇ ಧಮ್ಮಾ ಅನತ್ತನಿಯಾ ಪಹಾತಬ್ಬಾ, ರೂಪಂ ಯಾವ ವಿಞ್ಞಾಣಂ, ಇದಂ ದುಕ್ಖಞ್ಚ ಮಗ್ಗೋ ಚ।

Tattha yañca kumbhūpamo kāyo yañca nagarūpamaṃ cittaṃ, idaṃ dukkhaṃ. Yaṃ paññāvudhena māraṃ yodhethāti ayaṃ maggo. Imāni dve saccāni. Yaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahitabbaṃ. Yā saṃyojanā, ayaṃ maggo. Ye te dhammā anattaniyā pahātabbā, rūpaṃ yāva viññāṇaṃ, idaṃ dukkhañca maggo ca.

ತತ್ಥ ಕತಮಂ ದುಕ್ಖಞ್ಚ ಸಮುದಯೋ ಚ ನಿರೋಧೋ ಚ?

Tattha katamaṃ dukkhañca samudayo ca nirodho ca?

ಯೇ ಕೇಚಿ ಸೋಕಾ ಪರಿದೇವಿತಾ ವಾ, ದುಕ್ಖಾ ಚ 57 ಲೋಕಸ್ಮಿಮನೇಕರೂಪಾ।

Ye keci sokā paridevitā vā, dukkhā ca 58 lokasmimanekarūpā;

ಪಿಯಂ ಪಟಿಚ್ಚಪ್ಪಭವನ್ತಿ ಏತೇ, ಪಿಯೇ ಅಸನ್ತೇ ನ ಭವನ್ತಿ ಏತೇ॥

Piyaṃ paṭiccappabhavanti ete, piye asante na bhavanti ete.

ಯೇ ಸೋಕಪರಿದೇವಾ, ಯಂ ಚ ಅನೇಕರೂಪಂ ದುಕ್ಖಂ, ಯಂ ಪೇಮತೋ ಭವತಿ, ಇದಂ ದುಕ್ಖಂ। ಯಂ ಪೇಮಂ, ಅಯಂ ಸಮುದಯೋ। ಯೋ ತತ್ಥ ಛನ್ದರಾಗವಿನಯೋ ಪಿಯಸ್ಸ ಅಕಿರಿಯಾ, ಅಯಂ ನಿರೋಧೋ। ಇಮಾನಿ ತೀಣಿ ಸಚ್ಚಾನಿ। ತಿಮ್ಬರುಕೋ ಪರಿಬ್ಬಾಜಕೋ ಪಚ್ಚೇತಿ ‘‘ಸಯಂಕತಂ ಪರಂಕತ’’ನ್ತಿ। ಯಥೇಸಾ ವೀಮಂಸಾ, ಇದಂ ದುಕ್ಖಂ। ಯಾ ಏತೇ ದ್ವೇ ಅನ್ತೇ ಅನುಪಗಮ್ಮ ಮಜ್ಝಿಮಾ ಪಟಿಪದಾ ಅವಿಜ್ಜಾಪಚ್ಚಯಾ ಸಙ್ಖಾರಾ ಯಾವ ಜಾತಿಪಚ್ಚಯಾ ಜರಾಮರಣಂ, ಇದಮ್ಪಿ ದುಕ್ಖಞ್ಚ ಸಮುದಯೋ ಚ। ವಿಞ್ಞಾಣಂ ನಾಮರೂಪಂ ಸಳಾಯತನಂ ಫಸ್ಸೋ ವೇದನಾ ಭವೋ ಜಾತಿ ಜರಾಮರಣಂ, ಇದಂ ದುಕ್ಖಂ। ಅವಿಜ್ಜಾ ಸಙ್ಖಾರಾ ತಣ್ಹಾ ಉಪಾದಾನಂ, ಅಯಂ ಸಮುದಯೋ। ಇತಿ ಇದಂ ಸಯಂಕತಂ ವೀಮಂಸೇಯ್ಯಾತಿ 59 ಯಞ್ಚ ಪಟಿಚ್ಚಸಮುಪ್ಪಾದೇ ದುಕ್ಖಂ, ಇದಂ ಏಸೋ ಸಮುದಯೋ ನಿದ್ದಿಟ್ಠೋ। ಅವಿಜ್ಜಾನಿರೋಧಾ ಸಙ್ಖಾರನಿರೋಧೋ ಚ ಯಾವ ಚ ಜರಾಮರಣನಿರೋಧೋತಿ ಅಯಂ ನಿರೋಧೋ। ಇಮಾನಿ ತೀಣಿ ಸಚ್ಚಾನಿ ದುಕ್ಖಞ್ಚ ಸಮುದಯೋ ಚ ನಿರೋಧೋ ಚ।

Ye sokaparidevā, yaṃ ca anekarūpaṃ dukkhaṃ, yaṃ pemato bhavati, idaṃ dukkhaṃ. Yaṃ pemaṃ, ayaṃ samudayo. Yo tattha chandarāgavinayo piyassa akiriyā, ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni. Timbaruko paribbājako pacceti ‘‘sayaṃkataṃ paraṃkata’’nti. Yathesā vīmaṃsā, idaṃ dukkhaṃ. Yā ete dve ante anupagamma majjhimā paṭipadā avijjāpaccayā saṅkhārā yāva jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, idampi dukkhañca samudayo ca. Viññāṇaṃ nāmarūpaṃ saḷāyatanaṃ phasso vedanā bhavo jāti jarāmaraṇaṃ, idaṃ dukkhaṃ. Avijjā saṅkhārā taṇhā upādānaṃ, ayaṃ samudayo. Iti idaṃ sayaṃkataṃ vīmaṃseyyāti 60 yañca paṭiccasamuppāde dukkhaṃ, idaṃ eso samudayo niddiṭṭho. Avijjānirodhā saṅkhāranirodho ca yāva ca jarāmaraṇanirodhoti ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni dukkhañca samudayo ca nirodho ca.

೧೧. ತತ್ಥ ಕತಮಂ ದುಕ್ಖಞ್ಚ ಸಮುದಯೋ ಚ ಮಗ್ಗೋ ಚ?

11. Tattha katamaṃ dukkhañca samudayo ca maggo ca?

‘‘ಯೋ ದುಕ್ಖಮದ್ದಕ್ಖಿ 61 ಯತೋನಿದಾನಂ, ಕಾಮೇಸು ಸೋ ಜನ್ತು ಕಥಂ ನಮೇಯ್ಯ।

‘‘Yo dukkhamaddakkhi 62 yatonidānaṃ, kāmesu so jantu kathaṃ nameyya;

ಕಾಮಾ ಹಿ ಲೋಕೇ ಸಙ್ಗಾತಿ ಞತ್ವಾ, ತೇಸಂ ಸತೀಮಾ ವಿನಯಾಯ ಸಿಕ್ಖೇ’’ತಿ॥

Kāmā hi loke saṅgāti ñatvā, tesaṃ satīmā vinayāya sikkhe’’ti.

ಯೋ ದುಕ್ಖಮದ್ದಕ್ಖಿ, ಇದಂ ದುಕ್ಖಂ। ಯತೋ ಭವತಿ, ಅಯಂ ಸಮುದಯೋ। ಸನ್ದಿಟ್ಠಂ ಯತೋ ಭವತಿ ಯಾವ ತಸ್ಸ ವಿನಯಾಯ ಸಿಕ್ಖಾ, ಅಯಂ ಮಗ್ಗೋ। ಇಮಾನಿ ತೀಣಿ ಸಚ್ಚಾನಿ।

Yo dukkhamaddakkhi, idaṃ dukkhaṃ. Yato bhavati, ayaṃ samudayo. Sandiṭṭhaṃ yato bhavati yāva tassa vinayāya sikkhā, ayaṃ maggo. Imāni tīṇi saccāni.

ಏಕಾದಸಙ್ಗುತ್ತರೇಸು ಗೋಪಾಲಕೋಪಮಸುತ್ತಂ।

Ekādasaṅguttaresu gopālakopamasuttaṃ.

ತತ್ಥ ಯಾವ ರೂಪಸಞ್ಞುತ್ತಾ ಯಞ್ಚ ಸಳಾಯತನಂ ಯಥಾ ವಣಂ ಪಟಿಚ್ಛಾದೇತಿ ಯಞ್ಚ ತಿತ್ಥಂ ಯಥಾ ಚ ಲಭತಿ ಧಮ್ಮೂಪಸಞ್ಹಿತಂ ಉಳಾರಂ ಪೀತಿಪಾಮೋಜ್ಜಂ ಚತುಬ್ಬಿಧಂ ಚ ಅತ್ತಭಾವತೋ ಚ ವತ್ಥು, ಇದಂ ದುಕ್ಖಂ। ಯಾವ ಆಸಾಟಿಕಂ ಹಾರೇತಾ 63 ಹೋತಿ, ಅಯಂ ಸಮುದಯೋ। ರೂಪಸಞ್ಞುತ್ತಾ ಆಸಾಟಕಹರಣಂ 64 ವಣಪಟಿಚ್ಛಾದನಂ ವೀಥಿಞ್ಞುತಾ ಗೋಚರಕುಸಲಞ್ಚ, ಅಯಂ ಮಗ್ಗೋ। ಅವಸೇಸಾ ಧಮ್ಮಾ ಅತ್ಥಿ ಹೇತೂ ಅತ್ಥಿ ಪಚ್ಚಯಾ ಅತ್ಥಿ ನಿಸ್ಸಯಾ ಸಾವಸೇಸದೋಹಿತಾ ಅನೇಕಪೂಜಾ ಚ ಕಲ್ಯಾಣಮಿತ್ತತಪ್ಪಚ್ಚಯಾ ಧಮ್ಮಾ ವೀಥಿಞ್ಞುತಾ ಚ ಹೇತು, ಇಮಾನಿ ತೀಣಿ ಸಚ್ಚಾನಿ।

Tattha yāva rūpasaññuttā yañca saḷāyatanaṃ yathā vaṇaṃ paṭicchādeti yañca titthaṃ yathā ca labhati dhammūpasañhitaṃ uḷāraṃ pītipāmojjaṃ catubbidhaṃ ca attabhāvato ca vatthu, idaṃ dukkhaṃ. Yāva āsāṭikaṃ hāretā 65 hoti, ayaṃ samudayo. Rūpasaññuttā āsāṭakaharaṇaṃ 66 vaṇapaṭicchādanaṃ vīthiññutā gocarakusalañca, ayaṃ maggo. Avasesā dhammā atthi hetū atthi paccayā atthi nissayā sāvasesadohitā anekapūjā ca kalyāṇamittatappaccayā dhammā vīthiññutā ca hetu, imāni tīṇi saccāni.

ತತ್ಥ ಕತಮಂ ದುಕ್ಖಞ್ಚ ಮಗ್ಗೋ ಚ ನಿರೋಧೋ ಚ?

Tattha katamaṃ dukkhañca maggo ca nirodho ca?

ಸತಿ ಕಾಯಗತಾ ಉಪಟ್ಠಿತಾ, ಛಸು ಫಸ್ಸಾಯತನೇಸು ಸಂವುತೋ 67

Sati kāyagatā upaṭṭhitā, chasu phassāyatanesu saṃvuto 68;

ಸತತಂ ಭಿಕ್ಖು ಸಮಾಹಿತೋ, ಜಞ್ಞಾ 69 ನಿಬ್ಬಾನಮತ್ತನೋ॥

Satataṃ bhikkhu samāhito, jaññā 70 nibbānamattano.

ತತ್ಥ ಯಾ ಚ ಕಾಯಗತಾ ಸತಿ ಯಞ್ಚ ಸಳಾಯತನಂ ಯತ್ಥ ಸಬ್ಬಞ್ಚೇತಂ ದುಕ್ಖಂ। ಯಾ ಚ ಕಾಯಗತಾ ಸತಿ ಯೋ ಚ ಸೀಲಸಂವರೋ ಯೋ ಚ ಸಮಾಧಿ ಯತ್ಥ ಯಾ ಸತಿ, ಅಯಂ ಪಞ್ಞಾಕ್ಖನ್ಧೋ। ಸಬ್ಬಮ್ಪಿ ಸೀಲಕ್ಖನ್ಧೋ ಸಮಾಧಿಕ್ಖನ್ಧೋ, ಅಯಂ ಮಗ್ಗೋ। ಏವಂವಿಹಾರಿನಾ ಞಾತಬ್ಬಂ ನಿಬ್ಬಾನಂ। ಅಯಂ ನಿರೋಧೋ, ಇಮಾನಿ ತೀಣಿ ಸಚ್ಚಾನಿ। ಸೀಲೇ ಪತಿಟ್ಠಾಯ ದ್ವೇ ಧಮ್ಮಾ ಭಾವೇತಬ್ಬಾ ಸಮಥೋ ಚ ವಿಪಸ್ಸನಾ ಚ। ತತ್ಥ ಯಂ ಚಿತ್ತಸಹಜಾತಾ ಧಮ್ಮಾ, ಇದಂ ದುಕ್ಖಂ। ಯೋ ಚ ಸಮಥೋ ಯಾ ಚ ವಿಪಸ್ಸನಾ, ಅಯಂ ಮಗ್ಗೋ। ರಾಗವಿರಾಗಾ ಚ ಚೇತೋವಿಮುತ್ತಿ, ಅವಿಜ್ಜಾವಿರಾಗಾ ಚ ಪಞ್ಞಾವಿಮುತ್ತಿ, ಅಯಂ ನಿರೋಧೋ। ಇಮಾನಿ ತೀಣಿ ಸಚ್ಚಾನಿ।

Tattha yā ca kāyagatā sati yañca saḷāyatanaṃ yattha sabbañcetaṃ dukkhaṃ. Yā ca kāyagatā sati yo ca sīlasaṃvaro yo ca samādhi yattha yā sati, ayaṃ paññākkhandho. Sabbampi sīlakkhandho samādhikkhandho, ayaṃ maggo. Evaṃvihārinā ñātabbaṃ nibbānaṃ. Ayaṃ nirodho, imāni tīṇi saccāni. Sīle patiṭṭhāya dve dhammā bhāvetabbā samatho ca vipassanā ca. Tattha yaṃ cittasahajātā dhammā, idaṃ dukkhaṃ. Yo ca samatho yā ca vipassanā, ayaṃ maggo. Rāgavirāgā ca cetovimutti, avijjāvirāgā ca paññāvimutti, ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni.

ತತ್ಥ ಕತಮೋ ಸಮುದಯೋ ಚ ನಿರೋಧೋ ಚ?

Tattha katamo samudayo ca nirodho ca?

ಆಸಾ ಚ ಪೀಹಾ ಅಭಿನನ್ದನಾ ಚ, ಅನೇಕಧಾತೂಸು ಸರಾ ಪತಿಟ್ಠಿತಾ।

Āsā ca pīhā abhinandanā ca, anekadhātūsu sarā patiṭṭhitā;

ಅಞ್ಞಾಣಮೂಲಪ್ಪಭವಾ ಪಜಪ್ಪಿತಾ, ಸಬ್ಬಾ ಮಯಾ ಬ್ಯನ್ತಿಕತಾ ಸಮೂಲಿಕಾ॥

Aññāṇamūlappabhavā pajappitā, sabbā mayā byantikatā samūlikā.

ಅಞ್ಞಾಣಮೂಲಪ್ಪಭವಾತಿ ಪುರಿಮಕೇಹಿ ಸಮುದಯೋ। ಸಬ್ಬಾ ಮಯಾ ಬ್ಯನ್ತಿಕತಾ ಸಮೂಲಿಕಾತಿ ನಿರೋಧೋ। ಇಮಾನಿ ದ್ವೇ ಸಚ್ಚಾನಿ। ಚತುನ್ನಂ ಧಮ್ಮಾನಂ ಅನನುಬೋಧಾ ಅಪ್ಪಟಿವೇಧಾ ವಿತ್ಥಾರೇನ ಕಾತಬ್ಬಂ। ಅರಿಯಸ್ಸ ಸೀಲಸ್ಸ ಸಮಾಧಿನೋ ಪಞ್ಞಾಯ ವಿಮುತ್ತಿಯಾ। ತತ್ಥ ಯೋ ಇಮೇಸಂ ಚತುನ್ನಂ ಧಮ್ಮಾನಂ ಅನನುಬೋಧಾ ಅಪ್ಪಟಿವೇಧಾ, ಅಯಂ ಸಮುದಯೋ। ಪಟಿವೇಧೋ ಭವನೇತ್ತಿಯಾ, ಅಯಂ ನಿರೋಧೋ। ಅಯಂ ಸಮುದಯೋ ಚ ನಿರೋಧೋ ಚ।

Aññāṇamūlappabhavāti purimakehi samudayo. Sabbā mayā byantikatā samūlikāti nirodho. Imāni dve saccāni. Catunnaṃ dhammānaṃ ananubodhā appaṭivedhā vitthārena kātabbaṃ. Ariyassa sīlassa samādhino paññāya vimuttiyā. Tattha yo imesaṃ catunnaṃ dhammānaṃ ananubodhā appaṭivedhā, ayaṃ samudayo. Paṭivedho bhavanettiyā, ayaṃ nirodho. Ayaṃ samudayo ca nirodho ca.

ತತ್ಥ ಕತಮೋ ಸಮುದಯೋ ಚ ಮಗ್ಗೋ ಚ?

Tattha katamo samudayo ca maggo ca?

ಯಾನಿ 71 ಸೋತಾನಿ ಲೋಕಸ್ಮಿಂ, [ಅಜಿತಾತಿ ಭಗವಾ]

Yāni 72 sotāni lokasmiṃ, [ajitāti bhagavā]

ಸತಿ ತೇಸಂ ನಿವಾರಣಂ।

Sati tesaṃ nivāraṇaṃ;

ಸೋತಾನಂ ಸಂವರಂ ಬ್ರೂಮಿ, ಪಞ್ಞಾಯೇತೇ ಪಿಧೀಯರೇ॥

Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi, paññāyete pidhīyare.

ಯಾನಿ ಸೋತಾನೀತಿ ಅಯಂ ಸಮುದಯೋ। ಯಾ ಚ ಪಞ್ಞಾ ಯಾ ಚ ಸತಿ ನಿವಾರಣಂ ಪಿಧಾನಞ್ಚ, ಅಯಂ ಮಗ್ಗೋ। ಇಮಾನಿ ದ್ವೇ ಸಚ್ಚಾನಿ। ಸಞ್ಚೇತನಿಯಂ ಸುತ್ತಂ ದಳ್ಹನೇಮಿಯಾನಾಕಾರೋ ಛಹಿ ಮಾಸೇಹಿ ನಿದ್ದಿಟ್ಠೋ। ತತ್ಥ ಯಂ ಕಾಯಂ ಕಾಯಕಮ್ಮಂ ಸವಙ್ಕಂ ಸದೋಸಂ ಸಕಸಾವಂ ಯಾ ಸವಙ್ಕತಾ ಸದೋಸತಾ ಸಕಸಾವತಾ, ಅಯಂ ಸಮುದಯೋ। ಏವಂ ವಚೀಕಮ್ಮಂ ಮನೋಕಮ್ಮಂ ಅವಙ್ಕಂ ಅದೋಸಂ ಅಕಸಾವಂ, ಯಾ ಅವಙ್ಕತಾ ಅದೋಸತಾ ಅಕಸಾವತಾ, ಅಯಂ ಮಗ್ಗೋ। ಏವಂ ವಚೀಕಮ್ಮಂ ಮನೋಕಮ್ಮಂ। ಇಮಾನಿ ದ್ವೇ ಸಚ್ಚಾನಿ ಸಮುದಯೋ ಚ ಮಗ್ಗೋ ಚ।

Yāni sotānīti ayaṃ samudayo. Yā ca paññā yā ca sati nivāraṇaṃ pidhānañca, ayaṃ maggo. Imāni dve saccāni. Sañcetaniyaṃ suttaṃ daḷhanemiyānākāro chahi māsehi niddiṭṭho. Tattha yaṃ kāyaṃ kāyakammaṃ savaṅkaṃ sadosaṃ sakasāvaṃ yā savaṅkatā sadosatā sakasāvatā, ayaṃ samudayo. Evaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ avaṅkaṃ adosaṃ akasāvaṃ, yā avaṅkatā adosatā akasāvatā, ayaṃ maggo. Evaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ. Imāni dve saccāni samudayo ca maggo ca.

ತತ್ಥ ಕತಮೋ ಸಮುದಯೋ ಚ ನಿರೋಧೋ ಚ ಮಗ್ಗೋ ಚ?

Tattha katamo samudayo ca nirodho ca maggo ca?

‘‘ನಿಸ್ಸಿತಸ್ಸ ಚಲಿತಂ, ಅನಿಸ್ಸಿತಸ್ಸ ಚಲಿತಂ ನತ್ಥಿ, ಚಲಿತೇ ಅಸತಿ ಪಸ್ಸದ್ಧಿ, ಪಸ್ಸದ್ಧಿಯಾ ಸತಿ ನತಿ ನ ಹೋತಿ, ನತಿಯಾ ಅಸತಿ 73 ಆಗತಿಗತಿ ನ ಹೋತಿ, ಆಗತಿಗತಿಯಾ ಅಸತಿ ಚುತೂಪಪಾತೋ ನ ಹೋತಿ, ಚುತೂಪಪಾತೇ ಅಸತಿ ನೇವಿಧ ನ ಹುರಂ ನ ಉಭಯಮನ್ತರೇನ। ಏಸೇವನ್ತೋ ದುಕ್ಖಸ್ಸಾ’’ತಿ।

‘‘Nissitassa calitaṃ, anissitassa calitaṃ natthi, calite asati passaddhi, passaddhiyā sati nati na hoti, natiyā asati 74 āgatigati na hoti, āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti, cutūpapāte asati nevidha na huraṃ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā’’ti.

ತತ್ಥ ದ್ವೇ ನಿಸ್ಸಯಾ, ಅಯಂ ಸಮುದಯೋ। ಯೋ ಚ ಅನಿಸ್ಸಯೋ, ಯಾ ಚ ಅನತಿ, ಅಯಂ ಮಗ್ಗೋ। ಯಾ ಆಗತಿಗತಿ ನ ಹೋತಿ ಚುತೂಪಪಾತೋ ಚ ಯೋ ಏಸೇವನ್ತೋ ದುಕ್ಖಸ್ಸಾತಿ, ಅಯಂ ನಿರೋಧೋ। ಇಮಾನಿ ತೀಣಿ ಸಚ್ಚಾನಿ। ಅನುಪಟ್ಠಿತಕಾಯಗತಾ ಸತಿ…ಪೇ॰… ಯಂ ವಿಮುತ್ತಿಞಾಣದಸ್ಸನಂ, ಅಯಂ ಸಮುದಯೋ। ಏಕಾರಸಉಪನಿಸ್ಸಯಾ ವಿಮುತ್ತಿಯೋ ಯಾವ ಉಪನಿಸ್ಸಯಉಪಸಮ್ಪದಾ ಉಪಟ್ಠಿತಕಾಯಗತಾಸತಿಸ್ಸ ವಿಹರತಿ। ಸೀಲಸಂವರೋ ಸೋಸಾನಿಯೋ ಹೋತಿ, ಯಞ್ಚ ವಿಮುತ್ತಿಞಾಣದಸ್ಸನಂ, ಅಯಂ ಮಗ್ಗೋ। ಯಾ ಚ ವಿಮುತ್ತಿ, ಅಯಂ ನಿರೋಧೋ। ಇಮಾನಿ ತೀಣಿ ಸಚ್ಚಾನಿ। ಸಮುದಯೋ ಚ ನಿರೋಧೋ ಚ ಮಗ್ಗೋ ಚ।

Tattha dve nissayā, ayaṃ samudayo. Yo ca anissayo, yā ca anati, ayaṃ maggo. Yā āgatigati na hoti cutūpapāto ca yo esevanto dukkhassāti, ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni. Anupaṭṭhitakāyagatā sati…pe… yaṃ vimuttiñāṇadassanaṃ, ayaṃ samudayo. Ekārasaupanissayā vimuttiyo yāva upanissayaupasampadā upaṭṭhitakāyagatāsatissa viharati. Sīlasaṃvaro sosāniyo hoti, yañca vimuttiñāṇadassanaṃ, ayaṃ maggo. Yā ca vimutti, ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni. Samudayo ca nirodho ca maggo ca.

೧೨. ತತ್ಥ ಕತಮೋ ನಿರೋಧೋ ಚ ಮಗ್ಗೋ ಚ?

12. Tattha katamo nirodho ca maggo ca?

ಸಯಂ ಕತೇನ ಸಚ್ಚೇನ, ತೇನ ಅತ್ತನಾ ಅಭಿನಿಬ್ಬಾನಗತೋ ವಿತಿಣ್ಣಕಙ್ಖೋ।

Sayaṃ katena saccena, tena attanā abhinibbānagato vitiṇṇakaṅkho;

ವಿಭವಞ್ಚ ಞತ್ವಾ ಲೋಕಸ್ಮಿಂ, ತಾವ ಖೀಣಪುನಬ್ಭವೋ ಸ ಭಿಕ್ಖು॥

Vibhavañca ñatvā lokasmiṃ, tāva khīṇapunabbhavo sa bhikkhu.

ಯಂ ಸಚ್ಚೇನ, ಅಯಂ ಮಗ್ಗೋ। ಯಂ ಖೀಣಪುನಬ್ಭವೋ, ಅಯಂ ನಿರೋಧೋ। ಇಮಾನಿ ದ್ವೇ ಸಚ್ಚಾನಿ। ಪಞ್ಚ ವಿಮುತ್ತಾಯತನಾನಿ ಸತ್ಥಾ ವಾ ಧಮ್ಮಂ ದೇಸೇಸಿ ಅಞ್ಞತರೋ ವಾ ವಿಞ್ಞೂ ಸಬ್ರಹ್ಮಚಾರೀತಿ ವಿತ್ಥಾರೇನ ಕಾತಬ್ಬಾ। ತಸ್ಸ ಅತ್ಥಪ್ಪಟಿಸಂವೇದಿಸ್ಸ ಪಾಮೋಜ್ಜಂ ಜಾಯತಿ, ಪಮುದಿತಸ್ಸ ಪೀತಿ ಜಾಯತಿ, ಯಾವ ನಿಬ್ಬಿನ್ದನ್ತೋ ವಿರಜ್ಜತಿ, ಅಯಂ ಮಗ್ಗೋ। ಯಾ ವಿಮುತ್ತಿ, ಅಯಂ ನಿರೋಧೋ। ಏವಂ ಪಞ್ಚ ವಿಮುತ್ತಾಯತನಾನಿ ವಿತ್ಥಾರೇನ। ಇಮಾನಿ ದ್ವೇ ಸಚ್ಚಾನಿ ನಿರೋಧೋ ಚ ಮಗ್ಗೋ ಚ।

Yaṃ saccena, ayaṃ maggo. Yaṃ khīṇapunabbhavo, ayaṃ nirodho. Imāni dve saccāni. Pañca vimuttāyatanāni satthā vā dhammaṃ desesi aññataro vā viññū sabrahmacārīti vitthārena kātabbā. Tassa atthappaṭisaṃvedissa pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, yāva nibbindanto virajjati, ayaṃ maggo. Yā vimutti, ayaṃ nirodho. Evaṃ pañca vimuttāyatanāni vitthārena. Imāni dve saccāni nirodho ca maggo ca.

ಇಮಾನಿ ಸಾಧಾರಣಾನಿ ಸುತ್ತಾನಿ। ಇಮೇಹಿ ಸಾಧಾರಣೇಹಿ ಸುತ್ತೇಹಿ ಯಥಾನಿಕ್ಖಿತ್ತೇಹಿ ಪಟಿವೇಧತೋ ಚ ಲಕ್ಖಣತೋ ಚ ಓತಾರೇತ್ವಾ ಅಞ್ಞಾನಿ ಸುತ್ತಾನಿ ನಿದ್ದಿಸಿತಬ್ಬಾನಿ ಅಪರಿಹಾಯನ್ತೇನ। ಗಾಥಾಹಿ ಗಾಥಾ ಅನುಮಿನಿತಬ್ಬಾ, ಬ್ಯಾಕರಣೇಹಿ ಬ್ಯಾಕರಣಂ। ಇಮೇ ಚ ಸಾಧಾರಣಾ ದಸ ಪರಿವಡ್ಢಕಾ ಏಕೋ ಚ ಚತುಕ್ಕೋ ನಿದ್ದೇಸೋ ಸಾಧಾರಣೋ। ಅಯಞ್ಚ ಪಕಿಣ್ಣಕನಿದ್ದೇಸೋ। ಏಕಂ ಪಞ್ಚ ಛ ಚ ಸವೇಕದೇಸೋ ಸಬ್ಬಂ। ಇಮೇ ದ್ವೇ ಪರಿವಜ್ಜನಾ ಪುರಿಮಕಾ ಚ ದಸ। ಇಮೇ ದ್ವಾದಸ ಪರಿವಡ್ಢಕಾ ಸಚ್ಚಾನಿ। ಏತ್ತಾವತಾ ಸಬ್ಬಂ ಸುತ್ತಂ ನತ್ಥಿ, ತಂ ಬ್ಯಾಕರಣಂ ವಾ ಗಾಥಾ ವಿಯ। ಇಮೇಹಿ ದ್ವಾದಸಹಿ ಪರಿವಡ್ಢಕೇಹಿ ನ ಓತರಿತುಂ ಅಪ್ಪಮತ್ತೇನ ಪರಿಯೇಸಿತ್ವಾ ನಿದ್ದಿಸಿತಬ್ಬಾ।

Imāni sādhāraṇāni suttāni. Imehi sādhāraṇehi suttehi yathānikkhittehi paṭivedhato ca lakkhaṇato ca otāretvā aññāni suttāni niddisitabbāni aparihāyantena. Gāthāhi gāthā anuminitabbā, byākaraṇehi byākaraṇaṃ. Ime ca sādhāraṇā dasa parivaḍḍhakā eko ca catukko niddeso sādhāraṇo. Ayañca pakiṇṇakaniddeso. Ekaṃ pañca cha ca savekadeso sabbaṃ. Ime dve parivajjanā purimakā ca dasa. Ime dvādasa parivaḍḍhakā saccāni. Ettāvatā sabbaṃ suttaṃ natthi, taṃ byākaraṇaṃ vā gāthā viya. Imehi dvādasahi parivaḍḍhakehi na otarituṃ appamattena pariyesitvā niddisitabbā.

ತತ್ಥಾಯಂ ಸಙ್ಖೇಪೋ। ಸಬ್ಬಂ ದುಕ್ಖಂ ಸತ್ತಹಿ ಪದೇಹಿ ಸಮೋಸರಣಂ ಗಚ್ಛತಿ। ಕತರೇಹಿ ಸತ್ತಹಿ? ಅಪ್ಪಿಯಸಮ್ಪಯೋಗೋ ಚ ಪಿಯವಿಪ್ಪಯೋಗೋ ಚ, ಇಮೇಹಿ ದ್ವೀಹಿ ಪದೇಹಿ ಸಬ್ಬಂ ದುಕ್ಖಂ ನಿದ್ದಿಸಿತಬ್ಬಂ। ತಸ್ಸ ದ್ವೇ ನಿಸ್ಸಯಾ – ಕಾಯೋ ಚ ಚಿತ್ತಞ್ಚ । ತೇನ ವುಚ್ಚತಿ ‘‘ಕಾಯಿಕಂ ದುಕ್ಖಂ ಚೇತಸಿಕಞ್ಚೇ’’ತಿ, ನತ್ಥಿ ತಂ ದುಕ್ಖಂ ನ ಕಾಯಿಕಂ ವಾ ನ ಚೇತಸಿಕಂ, ಸಬ್ಬಂ ದುಕ್ಖಂ ದ್ವೀಹಿ ದುಕ್ಖೇಹಿ ನಿದ್ದಿಸಿತಬ್ಬಂ ಕಾಯಿಕೇನ ಚ ಚೇತಸಿಕೇನ ಚ। ತೀಹಿ ದುಕ್ಖತಾಹಿ ಸಙ್ಗಹಿತಂ ದುಕ್ಖದುಕ್ಖತಾಯ ಸಙ್ಖಾರದುಕ್ಖತಾಯ ವಿಪರಿಣಾಮದುಕ್ಖತಾಯ। ಇತಿ ತಂ ಸಬ್ಬಂ ದುಕ್ಖಂ ತೀಹಿ ದುಕ್ಖತಾಹಿ ಸಙ್ಗಹಿತಂ। ಇತಿ ಇದಞ್ಚ ದುಕ್ಖಂ ತಿವಿಧಂ। ದುವಿಧಂ ದುಕ್ಖಂ ಕಾಯಿಕಞ್ಚ ಚೇತಸಿಕಞ್ಚ। ದುವಿಧಂ ಅಪ್ಪಿಯಸಮ್ಪಯೋಗೋ ಚ ಪಿಯವಿಪ್ಪಯೋಗೋ ಚ। ಇದಂ ಸತ್ತವಿಧಂ ದುಕ್ಖಂ।

Tatthāyaṃ saṅkhepo. Sabbaṃ dukkhaṃ sattahi padehi samosaraṇaṃ gacchati. Katarehi sattahi? Appiyasampayogo ca piyavippayogo ca, imehi dvīhi padehi sabbaṃ dukkhaṃ niddisitabbaṃ. Tassa dve nissayā – kāyo ca cittañca . Tena vuccati ‘‘kāyikaṃ dukkhaṃ cetasikañce’’ti, natthi taṃ dukkhaṃ na kāyikaṃ vā na cetasikaṃ, sabbaṃ dukkhaṃ dvīhi dukkhehi niddisitabbaṃ kāyikena ca cetasikena ca. Tīhi dukkhatāhi saṅgahitaṃ dukkhadukkhatāya saṅkhāradukkhatāya vipariṇāmadukkhatāya. Iti taṃ sabbaṃ dukkhaṃ tīhi dukkhatāhi saṅgahitaṃ. Iti idañca dukkhaṃ tividhaṃ. Duvidhaṃ dukkhaṃ kāyikañca cetasikañca. Duvidhaṃ appiyasampayogo ca piyavippayogo ca. Idaṃ sattavidhaṃ dukkhaṃ.

ತತ್ಥ ತಿವಿಧೋ ಸಮುದಯೋ ಅಚತುತ್ಥೋ ಅಪಞ್ಚಮೋ। ಕತಮೋ ತಿವಿಧೋ? ತಣ್ಹಾ ಚ ದಿಟ್ಠಿ ಚ ಕಮ್ಮಂ। ತತ್ಥ ತಣ್ಹಾ ಚ ಭವಸಮುದಯೋ ಕಮ್ಮಂ। ತಥಾ 75 ನಿಬ್ಬತ್ತಸ್ಸ ಹೀನಪಣೀತತಾ 76, ಅಯಂ ಸಮುದಯೋ। ಇತಿ ಯಾಪಿ ಭವಗತೀಸು ಹೀನತಾ ಚ ಪಣೀತತಾ ಚ, ಯಾಪಿ ತೀಹಿ ದುಕ್ಖತಾಹಿ ಸಙ್ಗಹಿತಾ, ಯೋಪಿ ದ್ವೀಹಿ ಮೂಲೇಹಿ ಸಮುದಾನೀತೋ ಅವಿಜ್ಜಾಯ ನಿವುತಸ್ಸ ಭವತಣ್ಹಾಸಂಯುತ್ತಸ್ಸ ಸವಿಞ್ಞಾಣಕೋ ಕಾಯೋ, ಸೋಪಿ ತೀಹಿ ದುಕ್ಖತಾಹಿ ಸಙ್ಗಹಿತೋ।

Tattha tividho samudayo acatuttho apañcamo. Katamo tividho? Taṇhā ca diṭṭhi ca kammaṃ. Tattha taṇhā ca bhavasamudayo kammaṃ. Tathā 77 nibbattassa hīnapaṇītatā 78, ayaṃ samudayo. Iti yāpi bhavagatīsu hīnatā ca paṇītatā ca, yāpi tīhi dukkhatāhi saṅgahitā, yopi dvīhi mūlehi samudānīto avijjāya nivutassa bhavataṇhāsaṃyuttassa saviññāṇako kāyo, sopi tīhi dukkhatāhi saṅgahito.

ತಥಾ ವಿಪಲ್ಲಾಸತೋ ದಿಟ್ಠಿಭವಗನ್ತಬ್ಬಾ। ಸಾ ಸತ್ತವಿಧಾ ನಿದ್ದಿಸಿತಬ್ಬಾ। ಏಕೋ ವಿಪಲ್ಲಾಸೋ ತೀಣಿ ನಿದ್ದಿಸೀಯತಿ, ಚತ್ತಾರಿ ವಿಪಲ್ಲಾಸವತ್ಥೂನಿ। ತತ್ಥ ಕತಮೋ ಏಕೋ ವಿಪಲ್ಲಾಸೋ? ಯೋ ವಿಪರೀತಗ್ಗಾಹೋ ಪಟಿಕ್ಖೇಪೇನ, ಓತರಣಂ ಯಥಾ ‘‘ಅನಿಚ್ಚೇ ನಿಚ್ಚ’’ಮಿತಿ ವಿಪರೀತಂ ಗಣ್ಹಾತಿ। ಏವಂ ಚತ್ತಾರೋ ವಿಪಲ್ಲಾಸಾ। ಅಯಮೇಕೋ ವಿಪಲ್ಲಾಸೀಯತಿ ಸಞ್ಞಾ ಚಿತ್ತಂ ದಿಟ್ಠಿ। ಕತಮಾನಿ ಚತ್ತಾರಿ ವಿಪಲ್ಲಾಸವತ್ಥೂನಿ ? ಕಾಯೋ ವೇದನಾ ಚಿತ್ತಂ ಧಮ್ಮಾ। ಏವಂ ವಿಪಲ್ಲಾಸಗತಸ್ಸ ಅಕುಸಲಞ್ಚ ಪವಡ್ಢೇತಿ। ತತ್ಥ ಸಞ್ಞಾವಿಪಲ್ಲಾಸೋ ದೋಸಂ ಅಕುಸಲಮೂಲಂ ಪವಡ್ಢೇತಿ। ಚಿತ್ತವಿಪಲ್ಲಾಸೋ ಲೋಭಂ ಅಕುಸಲಮೂಲಂ ಪವಡ್ಢೇತಿ। ದಿಟ್ಠಿವಿಪಲ್ಲಾಸೋ ಮೋಹಂ ಅಕುಸಲಮೂಲಂ ಪವಡ್ಢೇತಿ। ತತ್ಥ ದೋಸಸ್ಸ ಅಕುಸಲಮೂಲಸ್ಸ ತೀಣಿ ಮಿಚ್ಛತ್ತಾನಿ ಫಲಂ – ಮಿಚ್ಛಾವಾಚಾ ಮಿಚ್ಛಾಕಮ್ಮನ್ತೋ ಮಿಚ್ಛಾಆಜೀವೋ; ಲೋಭಸ್ಸ ಅಕುಸಲಮೂಲಸ್ಸ ತೀಣಿ ಮಿಚ್ಛತ್ತಾನಿ ಫಲಂ – ಮಿಚ್ಛಾಸಙ್ಕಪ್ಪೋ ಮಿಚ್ಛಾವಾಯಾಮೋ ಮಿಚ್ಛಾಸಮಾಧಿ; ಮೋಹಸ್ಸ ಅಕುಸಲಮೂಲಸ್ಸ ದ್ವೇ ಮಿಚ್ಛತ್ತಾನಿ ಫಲಂ – ಮಿಚ್ಛಾದಿಟ್ಠಿ ಚ ಮಿಚ್ಛಾಸತಿ ಚ। ಏವಂ ಅಕುಸಲಂ ಸಹೇತು ಸಪ್ಪಚ್ಚಯಂ ವಿಪಲ್ಲಾಸಾ ಚ ಪಚ್ಚಯೋ, ಅಕುಸಲಮೂಲಾನಿ ಸಹೇತೂ ಏತೇಯೇವ ಪಟಿಪಕ್ಖೇನ ಅನೂನಾ ಅನಧಿಕಾ ದ್ವೀಹಿ ಪಚ್ಚಯೇಹಿ ನಿದ್ದಿಸಿತಬ್ಬಾ। ನಿರೋಧೇ ಚ ಮಗ್ಗೇ ಚ ವಿಪಲ್ಲಾಸಮುಪಾದಾಯ ಪರತೋ 79 ಪಟಿಪಕ್ಖೇನ ಚತಸ್ಸೋ।

Tathā vipallāsato diṭṭhibhavagantabbā. Sā sattavidhā niddisitabbā. Eko vipallāso tīṇi niddisīyati, cattāri vipallāsavatthūni. Tattha katamo eko vipallāso? Yo viparītaggāho paṭikkhepena, otaraṇaṃ yathā ‘‘anicce nicca’’miti viparītaṃ gaṇhāti. Evaṃ cattāro vipallāsā. Ayameko vipallāsīyati saññā cittaṃ diṭṭhi. Katamāni cattāri vipallāsavatthūni ? Kāyo vedanā cittaṃ dhammā. Evaṃ vipallāsagatassa akusalañca pavaḍḍheti. Tattha saññāvipallāso dosaṃ akusalamūlaṃ pavaḍḍheti. Cittavipallāso lobhaṃ akusalamūlaṃ pavaḍḍheti. Diṭṭhivipallāso mohaṃ akusalamūlaṃ pavaḍḍheti. Tattha dosassa akusalamūlassa tīṇi micchattāni phalaṃ – micchāvācā micchākammanto micchāājīvo; lobhassa akusalamūlassa tīṇi micchattāni phalaṃ – micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi; mohassa akusalamūlassa dve micchattāni phalaṃ – micchādiṭṭhi ca micchāsati ca. Evaṃ akusalaṃ sahetu sappaccayaṃ vipallāsā ca paccayo, akusalamūlāni sahetū eteyeva paṭipakkhena anūnā anadhikā dvīhi paccayehi niddisitabbā. Nirodhe ca magge ca vipallāsamupādāya parato 80 paṭipakkhena catasso.

ತತ್ಥಿಮಾ ಉದ್ದಾನಗಾಥಾ

Tatthimā uddānagāthā

ಅವಿಜ್ಜಾಯ ನಿವುತೋ ಲೋಕೋ, ಚಿತ್ತಂ ಸಂಯೋಜನಮ್ಪಿ।

Avijjāya nivuto loko, cittaṃ saṃyojanampi;

ಸಾ ಪಚ್ಛಿನ್ನಭವತಣ್ಹಾ, ದ್ವೇಮಾ ಚೇವ ವಿಮುತ್ತಿಯೋ॥

Sā pacchinnabhavataṇhā, dvemā ceva vimuttiyo.

ಕುಮ್ಭೂಪಮಂ ಕಾಯಮಿಮಂ, ಯಂ ನ ತುಮ್ಹಾಕಂ ತಂ ಪಜಹ 81

Kumbhūpamaṃ kāyamimaṃ, yaṃ na tumhākaṃ taṃ pajaha 82;

ಯೇ ಕೇಚಿ ಸೋಕಪರಿದೇವಾ, ತಿಮ್ಬರುಕೋ ಚ ಸಯಂಕತಂ॥

Ye keci sokaparidevā, timbaruko ca sayaṃkataṃ.

ದುಕ್ಖಂ ದಿಟ್ಠಿ ಚ ಉಪ್ಪನ್ನಂ, ಯಞ್ಚ ಗೋಪಾಲಕೋಪಮಂ।

Dukkhaṃ diṭṭhi ca uppannaṃ, yañca gopālakopamaṃ;

ಸತಿ ಕಾಯಗತಾ ಮಾಹು, ಸಮಥೋ ಚ ವಿಪಸ್ಸನಾ॥

Sati kāyagatā māhu, samatho ca vipassanā.

ಆಸಾ ಪಿಹಾ ಚ ಅಭಿನನ್ದನಾ ಚ, ಚತುನ್ನಮನನುಬೋಧನಾ।

Āsā pihā ca abhinandanā ca, catunnamananubodhanā;

ಯಾನಿ ಸೋತಾನಿ ಲೋಕಸ್ಮಿಂ, ದಳ್ಹಂ ನೇಮಿಯಾನಾಕಾರೋ॥

Yāni sotāni lokasmiṃ, daḷhaṃ nemiyānākāro.

ಯಂ ನಿಸ್ಸಿತಸ್ಸ ಚಲಿತಂ, ಅನುಪಟ್ಠಿತಕಾಯಗತಾಸತಿ।

Yaṃ nissitassa calitaṃ, anupaṭṭhitakāyagatāsati;

ಸಯಂ ಕತೇನ ಸಚ್ಚೇನ, ವಿಮುತ್ತಾಯತನೇಹಿ ಚ॥

Sayaṃ katena saccena, vimuttāyatanehi ca.

ಪೇಟಕೋಪದೇಸೇ ಮಹಾಕಚ್ಚಾಯನೇನ ಭಾಸಿತೇ ಪಠಮಭೂಮಿ ಅರಿಯಸಚ್ಚಪ್ಪಕಾಸನಾ ನಾತಂ ಜೀವತಾ ಭಗವತಾ ಮಾದಿಸೇನ ಸಮುದ್ದನೇನ ತಥಾಗತೇನಾತಿ।

Peṭakopadese mahākaccāyanena bhāsite paṭhamabhūmi ariyasaccappakāsanā nātaṃ jīvatā bhagavatā mādisena samuddanena tathāgatenāti.







Footnotes:
1. ಉತ್ತಾನಿಕಿರಿಯಾ (ಕ॰)
2. uttānikiriyā (ka.)
3. ಪದಟ್ಠಾನಞ್ಚ ಲಕ್ಖಣಂ (ಪೀ॰)
4. padaṭṭhānañca lakkhaṇaṃ (pī.)
5. ಸೋಳಸ ಹಾರಾ (ಪೀ॰ ಕ॰)
6. soḷasa hārā (pī. ka.)
7. ಪಞ್ಚಮಂ ಅಙ್ಕುಸಂ ಆಹು (ಪೀ॰ ಕ॰)
8. pañcamaṃ aṅkusaṃ āhu (pī. ka.)
9. ಜಾತಕ ೧ ವೀಸತಿನಿಪಾತೇ ಅಯೋಘರಜಾತಕೇ
10. jātaka 1 vīsatinipāte ayogharajātake
11. ಧ॰ ಪ॰ ೧೫೫
12. dha. pa. 155
13. ದೀಘನಿಕಾಯೇ ಅಧೋಲಿಖಿತಗಾಥಾ
14. dīghanikāye adholikhitagāthā
15. ಹಞ್ಞಮಾನೇ (ಪೀ) ಪಸ್ಸ ಸು॰ ನಿ॰ ೭೮೩
16. haññamāne (pī) passa su. ni. 783
17. ಕಮ್ಮಕಿಲಿಟ್ಠಂ ಅತ್ಥನೋ (ಪೀ॰) ಪಸ್ಸ ಧ॰ ಪ॰ ೧೫
18. kammakiliṭṭhaṃ atthano (pī.) passa dha. pa. 15
19. ಸು॰ ನಿ॰ ೭೮೦
20. su. ni. 780
21. ಅಯೋಸಙ್ಕು (ಪೀ॰ ಕ॰) ಪಸ್ಸ ಥೇರಗಾ॰ ೧೧೯೭
22. ayosaṅku (pī. ka.) passa theragā. 1197
23. ಪರಿದಾಘೋ (ಪೀ॰ ಕ॰) ಪಸ್ಸ ಸಂ॰ ನಿ॰ ೫.೧೧೧೩
24. paridāgho (pī. ka.) passa saṃ. ni. 5.1113
25. ಪರತೋ (ಕ॰) ಪಸ್ಸ ಸು॰ ನಿ॰ ೮೨೪
26. parato (ka.) passa su. ni. 824
27. ಧ॰ ಪ॰ ೨೪೦
28. dha. pa. 240
29. ಮಮಾಯಿತಂ (ಪೀ॰ ಕ॰) ಪಸ್ಸ ಸು॰ ನಿ॰ ೮೧೩
30. ಕಾಲಕತಂ (ಪೀ॰)
31. mamāyitaṃ (pī. ka.) passa su. ni. 813
32. kālakataṃ (pī.)
33. ಕಾಮಯಮಾನಸ್ಸ (ಕ॰) ಪಸ್ಸ ಸು॰ ನಿ॰ ೭೭೩
34. kāmayamānassa (ka.) passa su. ni. 773
35. ಮೀಯತಿ (ಸು॰ ನಿ॰ ೮೧೦)
36. mīyati (su. ni. 810)
37. ಪುಞ್ಞಪಾಪಫಲೂಪಗಾತಿ (ಸಂ॰ ನಿ॰ ೧.೧೩೩)
38. puññapāpaphalūpagāti (saṃ. ni. 1.133)
39. ಕಾಮಪಸಙ್ಗಸತ್ತಾ (ಪೀ॰) ಪಸ್ಸ ಉದಾ॰ ೬೩
40. kāmapasaṅgasattā (pī.) passa udā. 63
41. ಪನುನ್ನಕೋಧೋ (ಪೀ॰) ಪಸ್ಸ ಉದಾ॰ ೨೬
42. panunnakodho (pī.) passa udā. 26
43. ಮಹಾವ॰ ೬೦
44. mahāva. 60
45. ವಾದಸತಸ್ಸ (ಪೀ॰ ಕ॰)
46. vādasatassa (pī. ka.)
47. ಓಹಾರೇತ್ವಾ (ಪೀ॰ ಕ॰)
48. ohāretvā (pī. ka.)
49. ಸತಮಾಯು (ಸೀ॰), ಸತಧಾತು (ಪೀ॰)
50. satamāyu (sī.), satadhātu (pī.)
51. ಜಪ್ಪಾನುಲೇಪನಂ (ಕ॰) ಪಸ್ಸ ಸು॰ ನಿ॰ ೧೦೩೯
52. jappānulepanaṃ (ka.) passa su. ni. 1039
53. ಸನ್ತಚಿತ್ತಸ್ಸ (ಸು॰ ನಿ॰ ೭೫೧)
54. santacittassa (su. ni. 751)
55. ಧ॰ ಪ॰ ೪೦
56. dha. pa. 40
57. ದುಕ್ಖಞ್ಚ (ಪೀ॰ ಕ॰) ಪಸ್ಸ ಉದಾ॰ ೭೦
58. dukkhañca (pī. ka.) passa udā. 70
59. ವೀಮಂಸೀಯತಿ (ಪೀ॰ ಕ॰)
60. vīmaṃsīyati (pī. ka.)
61. ಸಂ॰ ನಿ॰ ೧.೧೫೭
62. saṃ. ni. 1.157
63. ಸಾಟೇತಾ (ಸೀ॰ ಪೀ॰) ಪಸ್ಸ ಅಙ್ಗುತ್ತರನಿಕಾಯೇ
64. ಆಸಾಟಿಕಸಾಟನಾ (ಪೀ॰)
65. sāṭetā (sī. pī.) passa aṅguttaranikāye
66. āsāṭikasāṭanā (pī.)
67. ಸಂವರೋ (ಪೀ॰ ಕ॰) ಪಸ್ಸ ಉದಾ॰ ೨೫
68. saṃvaro (pī. ka.) passa udā. 25
69. ಜಾನೇಯ್ಯ (ಪೀ॰ ಕ॰)
70. jāneyya (pī. ka.)
71. ಸು॰ ನಿ॰ ೧೦೪೧
72. su. ni. 1041
73. ಅಸತಿಯಾ (ಪೀ॰) ಪಸ್ಸ ಉದಾ॰ ೭೪
74. asatiyā (pī.) passa udā. 74
75. ತತ್ಥ (ಪೀ॰)
76. ಹೀನಪಣೀತತಾಯ (ಪೀ॰)
77. tattha (pī.)
78. hīnapaṇītatāya (pī.)
79. ಪರಿತೋ (ಪೀ॰)
80. parito (pī.)
81. ಜಹಾ (ಪೀ॰ ಕ॰)
82. jahā (pī. ka.)

© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact