| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ವಿನಯವಿನಿಚ್ಛಯ-ಟೀಕಾ • Vinayavinicchaya-ṭīkā |
ಆಪತ್ತಿಸಮುಟ್ಠಾನಕಥಾವಣ್ಣನಾ
Āpattisamuṭṭhānakathāvaṇṇanā
೪೦೫. ಆದಿನಾತಿ ಪಠಮೇನ ಕಾಯಸಙ್ಖಾತೇನ ಸಮುಟ್ಠಾನೇನ।
405.Ādināti paṭhamena kāyasaṅkhātena samuṭṭhānena.
೪೦೬-೭. ದುಕ್ಕಟಾದಯೋತಿ ಆದಿ-ಸದ್ದೇನ ಥುಲ್ಲಚ್ಚಯಸಙ್ಘಾದಿಸೇಸಾ ಗಹಿತಾ। ಯಥಾಹ – ‘‘ಪಯೋಗೇ ದುಕ್ಕಟಂ । ಏಕಂ ಪಿಣ್ಡಂ ಅನಾಗತೇ ಆಪತ್ತಿ ಥುಲ್ಲಚ್ಚಯಸ್ಸ। ತಸ್ಮಿಂ ಪಿಣ್ಡೇ ಆಗತೇ ಆಪತ್ತಿ ಸಙ್ಘಾದಿಸೇಸಸ್ಸಾ’’ತಿ (ಪರಿ॰ ೨೭೭)। ವಿಕಾಲೇ ಪನ ಪಾಚಿತ್ತೀತಿ ವಿಕಾಲಭೋಜನಪಾಚಿತ್ತಿ। ಅಞ್ಞಾತಿಹತ್ಥತೋತಿ ಅಞ್ಞಾತಿಕಾಯ ಭಿಕ್ಖುನಿಯಾ ಅನ್ತರಘರಂ ಪವಿಟ್ಠಾಯ ಹತ್ಥತೋ। ಗಹೇತ್ವಾತಿ ಖಾದನೀಯಂ ವಾ ಭೋಜನೀಯಂ ವಾ ಸಹತ್ಥಾ ಪಟಿಗ್ಗಹೇತ್ವಾ। ‘‘ಪಞ್ಚ ಇಮಾ ಆಪತ್ತಿಯೋ’’ತಿ ಪದಚ್ಛೇದೋ।
406-7.Dukkaṭādayoti ādi-saddena thullaccayasaṅghādisesā gahitā. Yathāha – ‘‘payoge dukkaṭaṃ . Ekaṃ piṇḍaṃ anāgate āpatti thullaccayassa. Tasmiṃ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassā’’ti (pari. 277). Vikāle pana pācittīti vikālabhojanapācitti. Aññātihatthatoti aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato. Gahetvāti khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā. ‘‘Pañca imā āpattiyo’’ti padacchedo.
೪೦೮. ದುತಿಯೇನಾತಿ ವಾಚಾಸಙ್ಖಾತೇನ ಸಮುಟ್ಠಾನೇನ।
408.Dutiyenāti vācāsaṅkhātena samuṭṭhānena.
೪೦೯-೧೦. ಸಮಾದಿಸತಿ ಕಥೇತಿ ಚೇ। ಸಬ್ಬಥಾ ವಿಪನ್ನನ್ತಿ ಅದೇಸಿತವತ್ಥುಕತಾದಿನಾ ಸಬ್ಬಪ್ಪಕಾರೇನ ವಿಪನ್ನಪ್ಪದೇಸಂ। ಕುಟಿನ್ತಿ ಸಞ್ಞಾಚಿಕಾಯ ಕುಟಿಂ। ಯಥಾಹ ಪರಿವಾರೇ ‘‘ತಸ್ಸ ಕುಟಿಂ ಕರೋನ್ತಿ ಅದೇಸಿತವತ್ಥುಕಂ ಪಮಾಣಾತಿಕ್ಕನ್ತಂ ಸಾರಮ್ಭಂ ಅಪರಿಕ್ಕಮನ’’ನ್ತಿ (ಪರಿ॰ ೨೭೮)। ಪದಸೋಧಮ್ಮಂ ಮೂಲಂ ಸಮುಟ್ಠಾನಂ ಯಸ್ಸ ಪಾಚಿತ್ತಿಯಸ್ಸಾತಿ ತಥಾ ವುತ್ತಂ, ತೇನ ಪದಸೋಧಮ್ಮಮೂಲೇನ, ಸಹತ್ಥೇ ಚೇತಂ ಕರಣವಚನಂ।
409-10.Samādisati katheti ce. Sabbathā vipannanti adesitavatthukatādinā sabbappakārena vipannappadesaṃ. Kuṭinti saññācikāya kuṭiṃ. Yathāha parivāre ‘‘tassa kuṭiṃ karonti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamana’’nti (pari. 278). Padasodhammaṃ mūlaṃ samuṭṭhānaṃ yassa pācittiyassāti tathā vuttaṃ, tena padasodhammamūlena, sahatthe cetaṃ karaṇavacanaṃ.
೪೧೧. ತತಿಯೇನ ಸಮುಟ್ಠಾನೇನಾತಿ ಕಾಯವಾಚಾಸಙ್ಖಾತೇನ ಸಮುಟ್ಠಾನೇನ।
411.Tatiyena samuṭṭhānenāti kāyavācāsaṅkhātena samuṭṭhānena.
೪೧೨. ಸಂವಿದಹಿತ್ವಾನಾತಿ ಸದ್ಧಿಂ ವಿದಹಿತ್ವಾ, ‘‘ಕುಟಿಂ ಕರೋಮಾ’’ತಿ ಅಞ್ಞೇಹಿ ಸದ್ಧಿಂ ಮನ್ತೇತ್ವಾತಿ ಅತ್ಥೋ।
412.Saṃvidahitvānāti saddhiṃ vidahitvā, ‘‘kuṭiṃ karomā’’ti aññehi saddhiṃ mantetvāti attho.
೪೧೩. ವತ್ವಾತಿ ಅತ್ತನೋ ಅತ್ಥಾಯ ವಿಞ್ಞಾಪೇತ್ವಾ। ಭಿಕ್ಖುನಿನ್ತಿ ಭಿಕ್ಖೂನಂ ಭುಞ್ಜನಟ್ಠಾನೇ ಠತ್ವಾ ‘‘ಇಧ ಸೂಪಂ ದೇಥ, ಇಧ ಓದನಂ ದೇಥಾ’’ತಿ ವೋಸಾಸಮಾನಂ ಉಪಾಸಕಾನಂ ವತ್ವಾ ದಾಪೇನ್ತಿಂ ಭಿಕ್ಖುನಿಂ। ನ ನಿವಾರೇತ್ವಾತಿ ‘‘ಅಪಸಕ್ಕ ತಾವ, ಭಗಿನಿ, ಯಾವ ಭಿಕ್ಖೂ ಭುಞ್ಜನ್ತೀ’’ತಿ ಅನಪಸಾದೇತ್ವಾ ಭುಞ್ಜತೋತಿ ಯೋಜನಾ।
413.Vatvāti attano atthāya viññāpetvā. Bhikkhuninti bhikkhūnaṃ bhuñjanaṭṭhāne ṭhatvā ‘‘idha sūpaṃ detha, idha odanaṃ dethā’’ti vosāsamānaṃ upāsakānaṃ vatvā dāpentiṃ bhikkhuniṃ. Na nivāretvāti ‘‘apasakka tāva, bhagini, yāva bhikkhū bhuñjantī’’ti anapasādetvā bhuñjatoti yojanā.
೪೧೪. ಚತುತ್ಥೇನ ಕಾಯಚಿತ್ತಸಮುಟ್ಠಾನೇನ ಕತಿ ಆಪತ್ತಿಯೋ ಸಿಯುನ್ತಿ ಯೋಜನಾ।
414. Catutthena kāyacittasamuṭṭhānena kati āpattiyo siyunti yojanā.
೪೧೭. ಪಞ್ಚಮೇನಾತಿ ವಾಚಾಚಿತ್ತಸಮುಟ್ಠಾನೇನ। ವದನ್ತಿ ವದನ್ತೋ ಸಮುದಾಚರನ್ತೋ।
417.Pañcamenāti vācācittasamuṭṭhānena. Vadanti vadanto samudācaranto.
೪೧೮. ಕುಟಿನ್ತಿ ನಿದಸ್ಸನಮತ್ತಂ, ಅದೇಸಿತವತ್ಥುಕಂ ಪಮಾಣಾತಿಕ್ಕನ್ತಂ ಸಾರಮ್ಭಂ ಅಪರಿಕ್ಕಮನಂ ಸೇನಾಸನಮ್ಪಿ ಗಹಣಂ ವೇದಿತಬ್ಬಂ।
418.Kuṭinti nidassanamattaṃ, adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ senāsanampi gahaṇaṃ veditabbaṃ.
೪೧೯. ವಾಚೇತಿ ಪದಸೋ ಧಮ್ಮನ್ತಿ ಏತ್ಥ ‘‘ಅನುಪಸಮ್ಪನ್ನ’’ನ್ತಿ ಸೇಸೋ। ಯಥಾಹ – ‘‘ಭಿಕ್ಖು ಅಕಪ್ಪಿಯಸಞ್ಞೀ ಅನುಪಸಮ್ಪನ್ನಂ ಪದಸೋ ಧಮ್ಮಂ ವಾಚೇತೀ’’ತಿ (ಪರಿ॰ ೨೮೧)। ದವಕಮ್ಯತಾ ವದನ್ತಸ್ಸಾತಿ ಜಾತಿಆದೀಹಿ ಅಕ್ಕೋಸವತ್ಥೂಹಿ ಕೀಳಾಧಿಪ್ಪಾಯೇನ ವದನ್ತಸ್ಸ। ದವಕಮ್ಯತಾತಿ ಚ ‘‘ಪಟಿಸಙ್ಖಾ ಯೋನಿಸೋ’’ತಿಆದೀಸು (ಮ॰ ನಿ॰ ೧.೨೨, ೨೪, ೪೨೨; ಅ॰ ನಿ॰ ೬.೫೮; ೮.೯; ಮಹಾನಿ॰ ೧೯೯, ೨೦೬; ಧ॰ ಸ॰ ೧೩೫೫; ವಿಭ॰ ೫೧೮) ವಿಯ ಯ-ಕಾರಲೋಪೇನ ನಿದ್ದೇಸೋ।
419.Vāceti padaso dhammanti ettha ‘‘anupasampanna’’nti seso. Yathāha – ‘‘bhikkhu akappiyasaññī anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vācetī’’ti (pari. 281). Davakamyatā vadantassāti jātiādīhi akkosavatthūhi kīḷādhippāyena vadantassa. Davakamyatāti ca ‘‘paṭisaṅkhā yoniso’’tiādīsu (ma. ni. 1.22, 24, 422; a. ni. 6.58; 8.9; mahāni. 199, 206; dha. sa. 1355; vibha. 518) viya ya-kāralopena niddeso.
೪೨೦. ಛಟ್ಠೇನ ಕಾಯವಾಚಾಚಿತ್ತಸಮುಟ್ಠಾನೇನ। ಸಂವಿದಹಿತ್ವಾನಾತಿ ಸಂವಿಧಾಯ, ‘‘ತ್ವಞ್ಚ ಅಹಞ್ಚ ಏಕತೋ ಅವಹರಿಸ್ಸಾಮಾ’’ತಿ ಸಮ್ಮನ್ತನಂ ಕತ್ವಾ। ಭಣ್ಡಂ ಹರತೀತಿ ‘‘ಭಾರಿಯಂ ತ್ವಂ ಏಕಂ ಪಸ್ಸಂ ಗಣ್ಹ, ಅಹಂ ಇಮ’’ನ್ತಿ ವತ್ವಾ ತೇನ ಸಹ ಠಾನಾ ಚಾವೇತಿ ಚೇ।
420. Chaṭṭhena kāyavācācittasamuṭṭhānena. Saṃvidahitvānāti saṃvidhāya, ‘‘tvañca ahañca ekato avaharissāmā’’ti sammantanaṃ katvā. Bhaṇḍaṃ haratīti ‘‘bhāriyaṃ tvaṃ ekaṃ passaṃ gaṇha, ahaṃ ima’’nti vatvā tena saha ṭhānā cāveti ce.
೪೨೩. ಇಧ ಇಮಸ್ಮಿಂ ಸಾಸನೇ। ವಿಮತೂಪರಮಂ ಪರಮನ್ತಿ ಏತ್ಥ ‘‘ಕಪ್ಪಿಯಂ ನು ಖೋ, ಅಕಪ್ಪಿಯ’’ನ್ತಿ ವಾ ‘‘ಆಪತ್ತಿ ನು ಖೋ, ಅನಾಪತ್ತೀ’’ತಿ ವಾ ‘‘ಧಮ್ಮೋ ನು ಖೋ, ಅಧಮ್ಮೋ’’ತಿ ವಾ ಏವಮಾದಿನಾ ನಯೇನ ವಿವಿಧೇನಾಕಾರೇನ ಪವತ್ತಾ ವಿಮತಿ ವಿಚಿಕಿಚ್ಛಾ ವಿಮತಿ। ವಿಮತಿಂ ಉಪರಮೇತಿ ವಿನಾಸೇತೀತಿ ವಿಮತೂಪರಮಂ। ಪರಮಂ ಉತ್ತಮಂ। ಉತ್ತರನ್ತಿ ವಿಭಙ್ಗಖನ್ಧಕಾಗತಾನಂ ನಿದಾನಾದಿವಿನಿಚ್ಛಯಾನಂ ಪಞ್ಹಉತ್ತರಭಾವೇನ ಠಿತತ್ತಾ ಉತ್ತರಂ। ಇಮಂ ಉತ್ತರಂ ನಾಮ ಪಕರಣಂ ಯೋ ಉತ್ತರತಿ ಪಞ್ಞಾಯ ಓಗಾಹೇತ್ವಾ ಪರಿಯೋಸಾಪೇತಿ। ಇಧ ‘‘ಉತ್ತರಂ ಉತ್ತರ’’ನ್ತಿ ಪದದ್ವಯೇ ಏಕಂ ಗುಣನಿದಸ್ಸನಂ, ಏಕಂ ಸತ್ಥನಿದಸ್ಸನನ್ತಿ ಗಹೇತಬ್ಬಂ। ಸುನಯೇನ ಯುತೋ ಸೋ ಪುಗ್ಗಲೋ ವಿನಯಂ ಪಿಟಕಂ ಉತ್ತರತೀತಿ ಸಮ್ಬನ್ಧೋ। ಕಿಂ ವಿಸಿಟ್ಠನ್ತಿ ಆಹ ‘‘ಸುನಯ’’ನ್ತಿಆದಿ । ಸುಟ್ಠು ಚಾರಿತ್ತವಾರಿತ್ತದಳ್ಹೀಕರಣಸಿಥಿಲಕರಣಭೇದಾ ಪಞ್ಞತ್ತಿಅನಉಪಞ್ಞತ್ತಾದಿನಯಾ ಏತ್ಥಾತಿ ಸುನಯೋ, ತಂ। ಸುಟ್ಠು ನೀಯತಿ ವಿನಿಚ್ಛಯೋ ಏತೇನಾತಿ ಸುನಯೋ, ಉತ್ತರವಿನಿಚ್ಛಯೋ, ತೇನ। ವಿನಿಚ್ಛಯಾವಬೋಧೇನ ಸಂಯುತ್ತೋ ಸಮನ್ನಾಗತೋ। ದುಕ್ಖೇನ ಉತ್ತರೀಯತೀತಿ ದುತ್ತರಂ। ಪಾತಿಮೋಕ್ಖಸಂವರಸೀಲದೀಪಕತ್ತೇನ ಸಮಾಧಿಪಞ್ಞಾನಿಬ್ಬಾನಸಙ್ಖಾತಉತ್ತರಪ್ಪತ್ತಿಯಾ ಪತಿಟ್ಠಾಭಾವತೋ ಉತ್ತರಂ ಉತ್ತರತಿ ಓಗಾಹೇತ್ವಾ ಪರಿಯೋಸಾನಂ ಪಾಪುಣಾತೀತಿ ಅತ್ಥೋ।
423.Idha imasmiṃ sāsane. Vimatūparamaṃ paramanti ettha ‘‘kappiyaṃ nu kho, akappiya’’nti vā ‘‘āpatti nu kho, anāpattī’’ti vā ‘‘dhammo nu kho, adhammo’’ti vā evamādinā nayena vividhenākārena pavattā vimati vicikicchā vimati. Vimatiṃ uparameti vināsetīti vimatūparamaṃ. Paramaṃ uttamaṃ. Uttaranti vibhaṅgakhandhakāgatānaṃ nidānādivinicchayānaṃ pañhauttarabhāvena ṭhitattā uttaraṃ. Imaṃ uttaraṃ nāma pakaraṇaṃ yo uttarati paññāya ogāhetvā pariyosāpeti. Idha ‘‘uttaraṃ uttara’’nti padadvaye ekaṃ guṇanidassanaṃ, ekaṃ satthanidassananti gahetabbaṃ. Sunayena yuto so puggalo vinayaṃ piṭakaṃ uttaratīti sambandho. Kiṃ visiṭṭhanti āha ‘‘sunaya’’ntiādi . Suṭṭhu cārittavārittadaḷhīkaraṇasithilakaraṇabhedā paññattianaupaññattādinayā etthāti sunayo, taṃ. Suṭṭhu nīyati vinicchayo etenāti sunayo, uttaravinicchayo, tena. Vinicchayāvabodhena saṃyutto samannāgato. Dukkhena uttarīyatīti duttaraṃ. Pātimokkhasaṃvarasīladīpakattena samādhipaññānibbānasaṅkhātauttarappattiyā patiṭṭhābhāvato uttaraṃ uttarati ogāhetvā pariyosānaṃ pāpuṇātīti attho.
ಇಧ ಯೋ ವಿಮತೂಪರಮಂ ಪರಮಂ ಉತ್ತರಂ ಉತ್ತರಂ ನಾಮ ಪಕರಣಂ ಉತ್ತರತಿ, ಸುನಯೇನ ಯುತೋ ಸೋ ಪುಗ್ಗಲೋ ಸುನಯಂ ದುತ್ತರಂ ಉತ್ತರಂ ವಿನಯಂ ಉತ್ತರತೀತಿ ಯೋಜನಾ। ಚ-ಸದ್ದೇನ ಸತ್ಥನ್ತರಸಮುಚ್ಚಯತ್ಥೇನ ಇಮಮತ್ಥಂ ದೀಪೇತಿ। ಸೇಯ್ಯಥಿದಂ, ಇಧ ಯೋ ಸುನಯಂ ದುತ್ತರಂ ಉತ್ತರಂ ವಿನಯಂ ಉತ್ತರತಿ, ಸುನಯೇನ ಯುತೋ ಸೋ ಪುಗ್ಗಲೋ ವಿಮತೂಪರಮಂ ಪರಮಂ ಉತ್ತರಂ ಉತ್ತರಂ ನಾಮ ಪಕರಣಂ ಉತ್ತರತೀತಿ। ಇಮಿನಾ ಯೋ ಉತ್ತರಂ ಜಾನಾತಿ, ಸೋ ವಿನಯಂ ಜಾನಾತಿ। ಯೋ ವಿನಯಂ ಜಾನಾತಿ, ಸೋ ಉತ್ತರಂ ಜಾನಾತೀತಿ ಉತ್ತರಪಕರಣಸ್ಸ ವಿನಯಪಿಟಕಜಾನನೇ ಅಚ್ಚನ್ತೂಪಕಾರಿತಾ ವಿಭಾವಿತಾತಿ ದಟ್ಠಬ್ಬಂ।
Idha yo vimatūparamaṃ paramaṃ uttaraṃ uttaraṃ nāma pakaraṇaṃ uttarati, sunayena yuto so puggalo sunayaṃ duttaraṃ uttaraṃ vinayaṃ uttaratīti yojanā. Ca-saddena satthantarasamuccayatthena imamatthaṃ dīpeti. Seyyathidaṃ, idha yo sunayaṃ duttaraṃ uttaraṃ vinayaṃ uttarati, sunayena yuto so puggalo vimatūparamaṃ paramaṃ uttaraṃ uttaraṃ nāma pakaraṇaṃ uttaratīti. Iminā yo uttaraṃ jānāti, so vinayaṃ jānāti. Yo vinayaṃ jānāti, so uttaraṃ jānātīti uttarapakaraṇassa vinayapiṭakajānane accantūpakāritā vibhāvitāti daṭṭhabbaṃ.
ಇತಿ ಉತ್ತರೇ ಲೀನತ್ಥಪಕಾಸನಿಯಾ
Iti uttare līnatthapakāsaniyā
ಆಪತ್ತಿಸಮುಟ್ಠಾನಕಥಾವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।
Āpattisamuṭṭhānakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
