| Library / Tipiṭaka / तिपिटक • Tipiṭaka / मज्झिमनिकाय (अट्ठकथा) • Majjhimanikāya (aṭṭhakathā) |
८. आनापानस्सतिसुत्तवण्णना
8. Ānāpānassatisuttavaṇṇanā
१४४. एवं मे सुतन्ति आनापानस्सतिसुत्तं। तत्थ अञ्ञेहि चाति ठपेत्वा पाळियं आगते दस थेरे अञ्ञेहिपि अभिञ्ञातेहि बहूहि सावकेहि सद्धिं। तदा किर महा भिक्खुसङ्घो अहोसि अपरिच्छिन्नगणनो।
144.Evaṃme sutanti ānāpānassatisuttaṃ. Tattha aññehi cāti ṭhapetvā pāḷiyaṃ āgate dasa there aññehipi abhiññātehi bahūhi sāvakehi saddhiṃ. Tadā kira mahā bhikkhusaṅgho ahosi aparicchinnagaṇano.
ओवदन्ति अनुसासन्तीति आमिससङ्गहेन धम्मसङ्गहेन चाति द्वीहि सङ्गहेहि सङ्गण्हित्वा कम्मट्ठानोवादानुसासनीहि ओवदन्ति च अनुसासन्ति च। ते चाति चकारो आगमसन्धिमत्तं। उळारं पुब्बेनापरं विसेसं जानन्तीति सीलपरिपूरणादितो पुब्बविसेसतो उळारतरं अपरं कसिणपरिकम्मादिविसेसं जानन्तीति अत्थो।
Ovadanti anusāsantīti āmisasaṅgahena dhammasaṅgahena cāti dvīhi saṅgahehi saṅgaṇhitvā kammaṭṭhānovādānusāsanīhi ovadanti ca anusāsanti ca. Te cāti cakāro āgamasandhimattaṃ. Uḷāraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ jānantīti sīlaparipūraṇādito pubbavisesato uḷārataraṃ aparaṃ kasiṇaparikammādivisesaṃ jānantīti attho.
१४५. आरद्धोति तुट्ठो। अप्पत्तस्स पत्तियाति अप्पत्तस्स अरहत्तस्स पापुणनत्थं। सेसपदद्वयेपि अयमेव अत्थो। कोमुदिं चातुमासिनिन्ति पच्छिमकत्तिकचातुमासपुण्णमं। सा हि कुमुदानं अत्थिताय कोमुदी, चतुन्नं वस्सिकानं मासानं परियोसानत्ता चातुमासिनीति वुच्चति। आगमेस्सामीति उदिक्खिस्सामि, अज्ज अपवारेत्वा याव सा आगच्छति, ताव कत्थचि अगन्त्वा इधेव वसिस्सामीति अत्थो। इति भिक्खूनं पवारणसङ्गहं अनुजानन्तो एवमाह।
145.Āraddhoti tuṭṭho. Appattassa pattiyāti appattassa arahattassa pāpuṇanatthaṃ. Sesapadadvayepi ayameva attho. Komudiṃ cātumāsininti pacchimakattikacātumāsapuṇṇamaṃ. Sā hi kumudānaṃ atthitāya komudī, catunnaṃ vassikānaṃ māsānaṃ pariyosānattā cātumāsinīti vuccati. Āgamessāmīti udikkhissāmi, ajja apavāretvā yāva sā āgacchati, tāva katthaci agantvā idheva vasissāmīti attho. Iti bhikkhūnaṃ pavāraṇasaṅgahaṃ anujānanto evamāha.
पवारणसङ्गहो नाम ञत्तिदुतियेन कम्मेन दिय्यति कस्स पनेस दिय्यति, कस्स न दिय्यतीति। अकारकस्स ताव बालपुथुज्जनस्स न दिय्यति, तथा आरद्धविपस्सकस्स चेव अरियसावकस्स च। यस्स पन समथो वा तरुणो होति विपस्सना वा, तस्स दिय्यति। भगवापि तदा भिक्खूनं चित्ताचारं परिवीमंसन्तो समथविपस्सनानं तरुणभावं ञत्वा – ‘‘मयि अज्ज पवारेन्ते दिसासु वस्संवुट्ठा भिक्खू इध ओसरिस्सन्ति। ततो इमे भिक्खू वुड्ढतरेहि भिक्खूहि सेनासने गहिते विसेसं निब्बत्तेतुं न सक्खिस्सन्ति। सचेपि चारिकं पक्कमिस्सामि, इमेसं वसनट्ठानं दुल्लभमेव भविस्सति। मयि पन अपवारेन्ते भिक्खूपि इमं सावत्थिं न ओसरिस्सन्ति, अहम्पि चारिकं न पक्कमिस्सामि, एवं इमेसं भिक्खूनं वसनट्ठानं अपलिबुद्धं भविस्सति। ते अत्तनो अत्तनो वसनट्ठाने फासु विहरन्ता समथविपस्सना थामजाता कत्वा विसेसं निब्बत्तेतुं सक्खिस्सन्ती’’ति सो तंदिवसं अपवारेत्वा कत्तिकपुण्णमायं पवारेस्सामीति भिक्खूनं पवारणसङ्गहं अनुजानि। पवारणसङ्गहस्मिञ्हि लद्धे यस्स निस्सयपटिपन्नस्स आचरियुपज्झाया पक्कमन्ति, सोपि ‘‘सचे पतिरूपो निस्सयदायको आगमिस्सति, तस्स सन्तिके निस्सयं गण्हिस्सामी’’ति याव गिम्हानं पच्छिममासा वसितुं लभति। सचेपि सट्ठिवस्सा भिक्खू आगच्छन्ति, तस्स सेनासनं गहेतुं न लभन्ति। अयञ्च पन पवारणसङ्गहो एकस्स दिन्नोपि सब्बेसं दिन्नोयेव होति।
Pavāraṇasaṅgaho nāma ñattidutiyena kammena diyyati kassa panesa diyyati, kassa na diyyatīti. Akārakassa tāva bālaputhujjanassa na diyyati, tathā āraddhavipassakassa ceva ariyasāvakassa ca. Yassa pana samatho vā taruṇo hoti vipassanā vā, tassa diyyati. Bhagavāpi tadā bhikkhūnaṃ cittācāraṃ parivīmaṃsanto samathavipassanānaṃ taruṇabhāvaṃ ñatvā – ‘‘mayi ajja pavārente disāsu vassaṃvuṭṭhā bhikkhū idha osarissanti. Tato ime bhikkhū vuḍḍhatarehi bhikkhūhi senāsane gahite visesaṃ nibbattetuṃ na sakkhissanti. Sacepi cārikaṃ pakkamissāmi, imesaṃ vasanaṭṭhānaṃ dullabhameva bhavissati. Mayi pana apavārente bhikkhūpi imaṃ sāvatthiṃ na osarissanti, ahampi cārikaṃ na pakkamissāmi, evaṃ imesaṃ bhikkhūnaṃ vasanaṭṭhānaṃ apalibuddhaṃ bhavissati. Te attano attano vasanaṭṭhāne phāsu viharantā samathavipassanā thāmajātā katvā visesaṃ nibbattetuṃ sakkhissantī’’ti so taṃdivasaṃ apavāretvā kattikapuṇṇamāyaṃ pavāressāmīti bhikkhūnaṃ pavāraṇasaṅgahaṃ anujāni. Pavāraṇasaṅgahasmiñhi laddhe yassa nissayapaṭipannassa ācariyupajjhāyā pakkamanti, sopi ‘‘sace patirūpo nissayadāyako āgamissati, tassa santike nissayaṃ gaṇhissāmī’’ti yāva gimhānaṃ pacchimamāsā vasituṃ labhati. Sacepi saṭṭhivassā bhikkhū āgacchanti, tassa senāsanaṃ gahetuṃ na labhanti. Ayañca pana pavāraṇasaṅgaho ekassa dinnopi sabbesaṃ dinnoyeva hoti.
सावत्थिं ओसरन्तीति भगवता पवारणसङ्गहो दिन्नोति सुतसुतट्ठानेयेव यथासभावेन एकं मासं वसित्वा कत्तिकपुण्णमाय उपोसथं कत्वा ओसरन्ते सन्धाय इदं वुत्तं। पुब्बेनापरन्ति इध तरुणसमथविपस्सनासु कम्मं कत्वा समथविपस्सना थामजाता अकंसु, अयं पुब्बे विसेसो नाम। ततो समाहितेन चित्तेन सङ्खारे सम्मसित्वा केचि सोतापत्तिफलं…पे॰… केचि अरहत्तं सच्छिकरिंसु। अयं अपरो उळारो विसेसो नाम।
Sāvatthiṃ osarantīti bhagavatā pavāraṇasaṅgaho dinnoti sutasutaṭṭhāneyeva yathāsabhāvena ekaṃ māsaṃ vasitvā kattikapuṇṇamāya uposathaṃ katvā osarante sandhāya idaṃ vuttaṃ. Pubbenāparanti idha taruṇasamathavipassanāsu kammaṃ katvā samathavipassanā thāmajātā akaṃsu, ayaṃ pubbe viseso nāma. Tato samāhitena cittena saṅkhāre sammasitvā keci sotāpattiphalaṃ…pe… keci arahattaṃ sacchikariṃsu. Ayaṃ aparo uḷāro viseso nāma.
१४६. अलन्ति युत्तं। योजनगणनानीति एकं योजनं योजनमेव, दसपि योजनानि योजनानेव, ततो उद्धं योजनगणनानीति वुच्चन्ति। इध पन योजनसतम्पि योजनसहस्सम्पि अधिप्पेतं। पुटोसेनापीति पुटोसं वुच्चति पाथेय्यं. तं पाथेय्यं गहेत्वापि उपसङ्कमितुं युत्तमेवाति अत्थो। ‘‘पुटंसेना’’तिपि पाठो, तस्सत्थो – पुटो अंसे अस्साति पुटंसो, तेन पुटंसेन, अंसे पाथेय्यपुटं वहन्तेनापीति वुत्तं होति।
146.Alanti yuttaṃ. Yojanagaṇanānīti ekaṃ yojanaṃ yojanameva, dasapi yojanāni yojanāneva, tato uddhaṃ yojanagaṇanānīti vuccanti. Idha pana yojanasatampi yojanasahassampi adhippetaṃ. Puṭosenāpīti puṭosaṃ vuccati pātheyyaṃ. taṃ pātheyyaṃ gahetvāpi upasaṅkamituṃ yuttamevāti attho. ‘‘Puṭaṃsenā’’tipi pāṭho, tassattho – puṭo aṃse assāti puṭaṃso, tena puṭaṃsena, aṃse pātheyyapuṭaṃ vahantenāpīti vuttaṃ hoti.
१४७. इदानि एवरूपेहि चरणेहि समन्नागता एत्थ भिक्खू अत्थीति दस्सेतुं सन्ति, भिक्खवेतिआदिमाह। तत्थ चतुन्नं सतिपट्ठानानन्तिआदीनि तेसं भिक्खूनं अभिनिविट्ठकम्मट्ठानदस्सनत्थं वुत्तानि। तत्थ सत्ततिंस बोधिपक्खियधम्मा लोकियलोकुत्तरा कथिता। तत्र हि ये भिक्खू तस्मिं खणे मग्गं भावेन्ति, तेसं लोकुत्तरा होन्ति। आरद्धविपस्सकानं लोकिया। अनिच्चसञ्ञाभावनानुयोगन्ति एत्थ सञ्ञासीसेन विपस्सना कथिता । यस्मा पनेत्थ आनापानकम्मट्ठानवसेन अभिनिविट्ठाव बहू भिक्खू, तस्मा सेसकम्मट्ठानानि सङ्खेपेन कथेत्वा आनापानकम्मट्ठानं वित्थारेन कथेन्तो आनापानस्सति, भिक्खवेतिआदिमाह। इदं पन आनापानकम्मट्ठानं सब्बाकारेन विसुद्धिमग्गे वित्थारितं, तस्मा तत्थ वुत्तनयेनेवस्स पाळित्थो च भावनानयो च वेदितब्बो।
147. Idāni evarūpehi caraṇehi samannāgatā ettha bhikkhū atthīti dassetuṃ santi, bhikkhavetiādimāha. Tattha catunnaṃ satipaṭṭhānānantiādīni tesaṃ bhikkhūnaṃ abhiniviṭṭhakammaṭṭhānadassanatthaṃ vuttāni. Tattha sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā lokiyalokuttarā kathitā. Tatra hi ye bhikkhū tasmiṃ khaṇe maggaṃ bhāventi, tesaṃ lokuttarā honti. Āraddhavipassakānaṃ lokiyā. Aniccasaññābhāvanānuyoganti ettha saññāsīsena vipassanā kathitā . Yasmā panettha ānāpānakammaṭṭhānavasena abhiniviṭṭhāva bahū bhikkhū, tasmā sesakammaṭṭhānāni saṅkhepena kathetvā ānāpānakammaṭṭhānaṃ vitthārena kathento ānāpānassati, bhikkhavetiādimāha. Idaṃ pana ānāpānakammaṭṭhānaṃ sabbākārena visuddhimagge vitthāritaṃ, tasmā tattha vuttanayenevassa pāḷittho ca bhāvanānayo ca veditabbo.
१४९. कायञ्ञतरन्ति पथवीकायादीसु चतूसु कायेसु अञ्ञतरं वदामि, वायो कायं वदामीति अत्थो। अथ वा रूपायतनं…पे॰… कबळीकारो आहारोति पञ्चवीसति रूपकोट्ठासा रूपकायो नाम। तेसु आनापानं फोट्ठब्बायतने सङ्गहितत्ता कायञ्ञतरं होति, तस्मापि एवमाह। तस्मातिहाति यस्मा चतूसु कायेसु अञ्ञतरं वायोकायं, पञ्चवीसतिरूपकोट्ठासे वा रूपकाये अञ्ञतरं आनापानं अनुपस्सति, तस्मा काये कायानुपस्सीति अत्थो। एवं सब्बत्थ अत्थो वेदितब्बो। वेदनाञ्ञतरन्ति तीसु वेदनासु अञ्ञतरं, सुखवेदनं सन्धायेतं वुत्तं। साधुकं मनसिकारन्ति पीतिपटिसंवेदितादिवसेन उप्पन्नं सुन्दरमनसिकारं। किं पन मनसिकारो सुखवेदना होतीति। न होति, देसनासीसं पनेतं। यथेव हि ‘‘अनिच्चसञ्ञाभावनानुयोगमनुयुत्ता’’ति एत्थ सञ्ञानामेन पञ्ञा वुत्ता, एवमिधापि मनसिकारनामेन वेदना वुत्ताति वेदितब्बा। एतस्मिं चतुक्के पठमपदे पीतिसीसेन वेदना वुत्ता, दुतियपदे सुखन्ति सरूपेनेव वुत्ता। चित्तसङ्खारपदद्वये ‘‘सञ्ञा च वेदना च चेतसिका, एते धम्मा चित्तपटिबद्धा चित्तसङ्खारा’’ति (पटि॰ म॰ १.१७४) वचनतो ‘‘वितक्कविचारे ठपेत्वा सब्बेपि चित्तसम्पयुत्तका धम्मा चित्तसङ्खारे सङ्गहिता’’ति वचनतो चित्तसङ्खारनामेन वेदना वुत्ता। तं सब्बं मनसिकारनामेन सङ्गहेत्वा इध ‘‘साधुकं मनसिकार’’न्ति आह।
149.Kāyaññataranti pathavīkāyādīsu catūsu kāyesu aññataraṃ vadāmi, vāyo kāyaṃ vadāmīti attho. Atha vā rūpāyatanaṃ…pe… kabaḷīkāro āhāroti pañcavīsati rūpakoṭṭhāsā rūpakāyo nāma. Tesu ānāpānaṃ phoṭṭhabbāyatane saṅgahitattā kāyaññataraṃ hoti, tasmāpi evamāha. Tasmātihāti yasmā catūsu kāyesu aññataraṃ vāyokāyaṃ, pañcavīsatirūpakoṭṭhāse vā rūpakāye aññataraṃ ānāpānaṃ anupassati, tasmā kāye kāyānupassīti attho. Evaṃ sabbattha attho veditabbo. Vedanāññataranti tīsu vedanāsu aññataraṃ, sukhavedanaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sādhukaṃ manasikāranti pītipaṭisaṃveditādivasena uppannaṃ sundaramanasikāraṃ. Kiṃ pana manasikāro sukhavedanā hotīti. Na hoti, desanāsīsaṃ panetaṃ. Yatheva hi ‘‘aniccasaññābhāvanānuyogamanuyuttā’’ti ettha saññānāmena paññā vuttā, evamidhāpi manasikāranāmena vedanā vuttāti veditabbā. Etasmiṃ catukke paṭhamapade pītisīsena vedanā vuttā, dutiyapade sukhanti sarūpeneva vuttā. Cittasaṅkhārapadadvaye ‘‘saññā ca vedanā ca cetasikā, ete dhammā cittapaṭibaddhā cittasaṅkhārā’’ti (paṭi. ma. 1.174) vacanato ‘‘vitakkavicāre ṭhapetvā sabbepi cittasampayuttakā dhammā cittasaṅkhāre saṅgahitā’’ti vacanato cittasaṅkhāranāmena vedanā vuttā. Taṃ sabbaṃ manasikāranāmena saṅgahetvā idha ‘‘sādhukaṃ manasikāra’’nti āha.
एवं सन्तेपि यस्मा एसा वेदना आरम्मणं न होति, तस्मा वेदनानुपस्सना न युज्जतीति। नो न युज्जति, सतिपट्ठानवण्णनायम्पि हि ‘‘तंतंसुखादीनं वत्थुं आरम्मणं कत्वा वेदनाव वेदयति, तं पन वेदनापवत्तिं उपादाय ‘अहं वेदयामी’ति वोहारमत्तं होती’’ति वुत्तं । अपिच पीतिपटिसंवेदीतिआदीनं अत्थवण्णनायमेतस्स परिहारो वुत्तोयेव। वुत्तञ्हेतं विसुद्धिमग्गे –
Evaṃ santepi yasmā esā vedanā ārammaṇaṃ na hoti, tasmā vedanānupassanā na yujjatīti. No na yujjati, satipaṭṭhānavaṇṇanāyampi hi ‘‘taṃtaṃsukhādīnaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayati, taṃ pana vedanāpavattiṃ upādāya ‘ahaṃ vedayāmī’ti vohāramattaṃ hotī’’ti vuttaṃ . Apica pītipaṭisaṃvedītiādīnaṃ atthavaṇṇanāyametassa parihāro vuttoyeva. Vuttañhetaṃ visuddhimagge –
‘‘द्वीहाकारेहि पीति पटिसंविदिता होति आरम्मणतो च असम्मोहतो च। कथं आरम्मणतो पीति पटिसंविदिता होति? सप्पीतिके द्वे झाने समापज्जति, तस्स समापत्तिक्खणे झानपटिलाभेन आरम्मणतो पीति पटिसंविदिता होति आरम्मणस्स पटिसंविदितत्ता। कथं असम्मोहतो (पीति पटिसंविदिता होति)? सप्पीतिके द्वे झाने समापज्जित्वा वुट्ठाय झानसम्पयुत्तं पीतिं खयतो वयतो सम्मसति, तस्स विपस्सनाक्खणे लक्खणपटिवेधा असम्मोहतो पीति पटिसंविदिता होति। वुत्तम्पि चेतं पटिसम्भिदायं ‘दीघं अस्सासवसेन चित्तस्स एकग्गतं अविक्खेपं पजानतो सति उपट्ठिता होति, ताय सतिया, तेन ञाणेन सा पीति पटिसंविदिता होती’ति। एतेनेव नयेन अवसेसपदानिपि अत्थतो वेदितब्बानी’’ति।
‘‘Dvīhākārehi pīti paṭisaṃviditā hoti ārammaṇato ca asammohato ca. Kathaṃ ārammaṇato pīti paṭisaṃviditā hoti? Sappītike dve jhāne samāpajjati, tassa samāpattikkhaṇe jhānapaṭilābhena ārammaṇato pīti paṭisaṃviditā hoti ārammaṇassa paṭisaṃviditattā. Kathaṃ asammohato (pīti paṭisaṃviditā hoti)? Sappītike dve jhāne samāpajjitvā vuṭṭhāya jhānasampayuttaṃ pītiṃ khayato vayato sammasati, tassa vipassanākkhaṇe lakkhaṇapaṭivedhā asammohato pīti paṭisaṃviditā hoti. Vuttampi cetaṃ paṭisambhidāyaṃ ‘dīghaṃ assāsavasena cittassa ekaggataṃ avikkhepaṃ pajānato sati upaṭṭhitā hoti, tāya satiyā, tena ñāṇena sā pīti paṭisaṃviditā hotī’ti. Eteneva nayena avasesapadānipi atthato veditabbānī’’ti.
इति यथेव झानपटिलाभेन आरम्मणतो पीतिसुखचित्तसङ्खारा पटिसंविदिता होन्ति, एवं इमिनापि झानसम्पयुत्तेन वेदनासङ्खातमनसिकारपटिलाभेन आरम्मणतो वेदना पटिसंविदिता होति। तस्मा सुवुत्तमेतं होति ‘‘वेदनासु वेदनानुपस्सी तस्मिं समये भिक्खु विहरती’’ति।
Iti yatheva jhānapaṭilābhena ārammaṇato pītisukhacittasaṅkhārā paṭisaṃviditā honti, evaṃ imināpi jhānasampayuttena vedanāsaṅkhātamanasikārapaṭilābhena ārammaṇato vedanā paṭisaṃviditā hoti. Tasmā suvuttametaṃ hoti ‘‘vedanāsu vedanānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharatī’’ti.
नाहं, भिक्खवे, मुट्ठस्सतिस्स असम्पजानस्साति एत्थ अयमधिप्पायो – यस्मा चित्तपटिसंवेदी अस्ससिस्सामीतिआदिना नयेन पवत्तो भिक्खु किञ्चापि अस्सासपस्सासनिमित्तं आरम्मणं करोति, तस्स पन चित्तस्स आरम्मणे सतिञ्च सम्पजञ्ञञ्च उपट्ठपेत्वा पवत्तनतो चित्ते चित्तानुपस्सीयेव नामेस होति। न हि मुट्ठस्सतिस्स असम्पजानस्स आनापानस्सतिभावना अत्थि। तस्मा आरम्मणतो चित्तपटिसंविदितादिवसेन चित्ते चित्तानुपस्सी तस्मिं समये भिक्खु विहरतीति। सो यं तं अभिज्झादोमनस्सानं पहानं, तं पञ्ञाय दिस्वा साधुकं अज्झुपेक्खिता होतीति एत्थ अभिज्झाय कामच्छन्दनीवरणं, दोमनस्सवसेन ब्यापादनीवरणं दस्सितं। इदञ्हि चतुक्कं विपस्सनावसेनेव वुत्तं, धम्मानुपस्सना च नीवरणपब्बादिवसेन छब्बिधा होति, तस्सा नीवरणपब्बं आदि, तस्सपि इदं नीवरणद्वयं आदि, इति धम्मानुपस्सनाय आदिं दस्सेतुं ‘‘अभिज्झादोमनस्सान’’न्ति आह। पहानन्ति अनिच्चानुपस्सनाय निच्चसञ्ञं पजहतीति एवं पहानकरञाणं अधिप्पेतं। तं पञ्ञाय दिस्वाति तं अनिच्चविरागनिरोधपटिनिस्सग्गाञाणसङ्खातं पहानञाणं अपराय विपस्सनापञ्ञाय, तम्पि अपरायाति एवं विपस्सनापरम्परं दस्सेति। अज्झुपेक्खिता होतीति यञ्च समथपटिपन्नं अज्झुपेक्खति, यञ्च एकतो उपट्ठानं अज्झुपेक्खतीति द्विधा अज्झुपेक्खति नाम। तत्थ सहजातानम्पि अज्झुपेक्खना होति आरम्मणस्सपि अज्झुपेक्खना, इध आरम्मणअज्झुपेक्खना अधिप्पेता। तस्मातिह, भिक्खवेति यस्मा अनिच्चानुपस्सी अस्ससिस्सामीतिआदिना नयेन पवत्तो न केवलं नीवरणादिधम्मे, अभिज्झादोमनस्ससीसेन पन वुत्तानं धम्मानं पहानञाणम्पि पञ्ञाय दिस्वा अज्झुपेक्खिता होति, तस्मा ‘‘धम्मेसु धम्मानुपस्सी तस्मिं समये भिक्खु विहरती’’ति वेदितब्बो।
Nāhaṃ, bhikkhave, muṭṭhassatissa asampajānassāti ettha ayamadhippāyo – yasmā cittapaṭisaṃvedī assasissāmītiādinā nayena pavatto bhikkhu kiñcāpi assāsapassāsanimittaṃ ārammaṇaṃ karoti, tassa pana cittassa ārammaṇe satiñca sampajaññañca upaṭṭhapetvā pavattanato citte cittānupassīyeva nāmesa hoti. Na hi muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatibhāvanā atthi. Tasmā ārammaṇato cittapaṭisaṃviditādivasena citte cittānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharatīti. So yaṃ taṃ abhijjhādomanassānaṃ pahānaṃ, taṃ paññāya disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā hotīti ettha abhijjhāya kāmacchandanīvaraṇaṃ, domanassavasena byāpādanīvaraṇaṃ dassitaṃ. Idañhi catukkaṃ vipassanāvaseneva vuttaṃ, dhammānupassanā ca nīvaraṇapabbādivasena chabbidhā hoti, tassā nīvaraṇapabbaṃ ādi, tassapi idaṃ nīvaraṇadvayaṃ ādi, iti dhammānupassanāya ādiṃ dassetuṃ ‘‘abhijjhādomanassāna’’nti āha. Pahānanti aniccānupassanāya niccasaññaṃ pajahatīti evaṃ pahānakarañāṇaṃ adhippetaṃ. Taṃ paññāya disvāti taṃ aniccavirāganirodhapaṭinissaggāñāṇasaṅkhātaṃ pahānañāṇaṃ aparāya vipassanāpaññāya, tampi aparāyāti evaṃ vipassanāparamparaṃ dasseti. Ajjhupekkhitā hotīti yañca samathapaṭipannaṃ ajjhupekkhati, yañca ekato upaṭṭhānaṃ ajjhupekkhatīti dvidhā ajjhupekkhati nāma. Tattha sahajātānampi ajjhupekkhanā hoti ārammaṇassapi ajjhupekkhanā, idha ārammaṇaajjhupekkhanā adhippetā. Tasmātiha, bhikkhaveti yasmā aniccānupassī assasissāmītiādinā nayena pavatto na kevalaṃ nīvaraṇādidhamme, abhijjhādomanassasīsena pana vuttānaṃ dhammānaṃ pahānañāṇampi paññāya disvā ajjhupekkhitā hoti, tasmā ‘‘dhammesu dhammānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharatī’’ti veditabbo.
१५०. पविचिनतीति अनिच्चादिवसेन पविचिनति। इतरं पदद्वयं एतस्सेव वेवचनं। निरामिसाति निक्किलेसा। पस्सम्भतीति कायिकचेतसिकदरथपटिप्पस्सद्धिया कायोपि चित्तम्पि पस्सम्भति। समाधियतीति सम्मा ठपियति, अप्पनापत्तं विय होति। अज्झुपेक्खिता होतीति सहजातअज्झुपेक्खनाय अज्झुपेक्खिता होति।
150.Pavicinatīti aniccādivasena pavicinati. Itaraṃ padadvayaṃ etasseva vevacanaṃ. Nirāmisāti nikkilesā. Passambhatīti kāyikacetasikadarathapaṭippassaddhiyā kāyopi cittampi passambhati. Samādhiyatīti sammā ṭhapiyati, appanāpattaṃ viya hoti. Ajjhupekkhitā hotīti sahajātaajjhupekkhanāya ajjhupekkhitā hoti.
एवं चुद्दसविधेन कायपरिग्गाहकस्स भिक्खुनो तस्मिं काये सति सतिसम्बोज्झङ्गो, सतिया सम्पयुत्तं ञाणं धम्मविचयसम्बोज्झङ्गो, तंसम्पयुत्तमेव कायिकचेतसिकवीरियं वीरियसम्बोज्झङ्गो, पीति, पस्सद्धि, चित्तेकग्गता समाधिसम्बोज्झङ्गो, इमेसं छन्नं सम्बोज्झङ्गानं अनोसक्कनअनतिवत्तनसङ्खातो मज्झत्ताकारो उपेक्खासम्बोज्झङ्गो। यथेव हि समप्पवत्तेसु अस्सेसु सारथिनो ‘‘अयं ओलीयती’’ति तुदनं वा, ‘‘अयं अतिधावती’’ति आकड्ढनं वा नत्थि, केवलं एवं पस्समानस्स ठिताकारोव होति, एवमेव इमेसं छन्नं सम्बोज्झङ्गानं अनोसक्कनअनतिवत्तनसङ्खातो मज्झत्ताकारो उपेक्खासम्बोज्झङ्गो नाम होति। एत्तावता किं कथितं? एकचित्तक्खणिका नानारसलक्खणा विपस्सनासम्बोज्झङ्गा नाम कथिता।
Evaṃ cuddasavidhena kāyapariggāhakassa bhikkhuno tasmiṃ kāye sati satisambojjhaṅgo, satiyā sampayuttaṃ ñāṇaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo, taṃsampayuttameva kāyikacetasikavīriyaṃ vīriyasambojjhaṅgo, pīti, passaddhi, cittekaggatā samādhisambojjhaṅgo, imesaṃ channaṃ sambojjhaṅgānaṃ anosakkanaanativattanasaṅkhāto majjhattākāro upekkhāsambojjhaṅgo. Yatheva hi samappavattesu assesu sārathino ‘‘ayaṃ olīyatī’’ti tudanaṃ vā, ‘‘ayaṃ atidhāvatī’’ti ākaḍḍhanaṃ vā natthi, kevalaṃ evaṃ passamānassa ṭhitākārova hoti, evameva imesaṃ channaṃ sambojjhaṅgānaṃ anosakkanaanativattanasaṅkhāto majjhattākāro upekkhāsambojjhaṅgo nāma hoti. Ettāvatā kiṃ kathitaṃ? Ekacittakkhaṇikā nānārasalakkhaṇā vipassanāsambojjhaṅgā nāma kathitā.
१५२. विवेकनिस्सितन्तिआदीनि वुत्तत्थानेव। एत्थ पन आनापानपरिग्गाहिका सति लोकिया होति, लोकिया आनापाना लोकियसतिपट्ठानं परिपूरेन्ति, लोकिया सतिपट्ठाना लोकुत्तरबोज्झङ्गे परिपूरेन्ति, लोकुत्तरा बोज्झङ्गा विज्जाविमुत्तिफलनिब्बानं परिपूरेन्ति। इति लोकियस्स आगतट्ठाने लोकियं कथितं, लोकुत्तरस्स आगतट्ठाने लोकुत्तरं कथितन्ति। थेरो पनाह ‘‘अञ्ञत्थ एवं होति, इमस्मिं पन सुत्ते लोकुत्तरं उपरि आगतं, लोकिया आनापाना लोकियसतिपट्ठाने परिपूरेन्ति, लोकिया सतिपट्ठाना लोकिये बोज्झङ्गे परिपूरेन्ति, लोकिया बोज्झङ्गा लोकुत्तरं विज्जाविमुत्तिफलनिब्बानं परिपूरेन्ति, विज्जाविमुत्तिपदेन हि इध विज्जाविमुत्तिफलनिब्बानं अधिप्पेत’’न्ति।
152.Vivekanissitantiādīni vuttatthāneva. Ettha pana ānāpānapariggāhikā sati lokiyā hoti, lokiyā ānāpānā lokiyasatipaṭṭhānaṃ paripūrenti, lokiyā satipaṭṭhānā lokuttarabojjhaṅge paripūrenti, lokuttarā bojjhaṅgā vijjāvimuttiphalanibbānaṃ paripūrenti. Iti lokiyassa āgataṭṭhāne lokiyaṃ kathitaṃ, lokuttarassa āgataṭṭhāne lokuttaraṃ kathitanti. Thero panāha ‘‘aññattha evaṃ hoti, imasmiṃ pana sutte lokuttaraṃ upari āgataṃ, lokiyā ānāpānā lokiyasatipaṭṭhāne paripūrenti, lokiyā satipaṭṭhānā lokiye bojjhaṅge paripūrenti, lokiyā bojjhaṅgā lokuttaraṃ vijjāvimuttiphalanibbānaṃ paripūrenti, vijjāvimuttipadena hi idha vijjāvimuttiphalanibbānaṃ adhippeta’’nti.
पपञ्चसूदनिया मज्झिमनिकायट्ठकथाय
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya
आनापानस्सतिसुत्तवण्णना निट्ठिता।
Ānāpānassatisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
तिपिटक (मूल) • Tipiṭaka (Mūla) / सुत्तपिटक • Suttapiṭaka / मज्झिमनिकाय • Majjhimanikāya / ८. आनापानस्सतिसुत्तं • 8. Ānāpānassatisuttaṃ
टीका • Tīkā / सुत्तपिटक (टीका) • Suttapiṭaka (ṭīkā) / मज्झिमनिकाय (टीका) • Majjhimanikāya (ṭīkā) / ८. आनापानस्सतिसुत्तवण्णना • 8. Ānāpānassatisuttavaṇṇanā
