| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಇತಿವುತ್ತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Itivuttaka-aṭṭhakathā |
೪. ಅದ್ಧಾಸುತ್ತವಣ್ಣನಾ
4. Addhāsuttavaṇṇanā
೬೩. ಚತುತ್ಥೇ ಅದ್ಧಾತಿ ಕಾಲಾ। ಅತೀತೋ ಅದ್ಧಾತಿಆದೀಸು ದ್ವೇ ಪರಿಯಾಯಾ – ಸುತ್ತನ್ತಪರಿಯಾಯೋ, ಅಭಿಧಮ್ಮಪರಿಯಾಯೋ ಚ। ತತ್ಥ ಸುತ್ತನ್ತಪರಿಯಾಯೇನ ಪಟಿಸನ್ಧಿತೋ ಪುಬ್ಬೇ ಅತೀತೋ ಅದ್ಧಾ ನಾಮ, ಚುತಿತೋ ಪಚ್ಛಾ ಅನಾಗತೋ ಅದ್ಧಾ ನಾಮ, ಸಹ ಚುತಿಪಟಿಸನ್ಧೀಹಿ ತದನನ್ತರಂ ಪಚ್ಚುಪ್ಪನ್ನೋ ಅದ್ಧಾ ನಾಮ। ಅಭಿಧಮ್ಮಪರಿಯಾಯೇನ ಉಪ್ಪಾದೋ, ಠಿತಿ, ಭಙ್ಗೋತಿ ಇಮೇ ತಯೋ ಖಣೇ ಪತ್ವಾ ನಿರುದ್ಧಧಮ್ಮಾ ಅತೀತೋ ಅದ್ಧಾ ನಾಮ, ತಯೋಪಿ ಖಣೇ ಅಸಮ್ಪತ್ತಾ ಅನಾಗತೋ ಅದ್ಧಾ ನಾಮ, ಖಣತ್ತಯಸಮಙ್ಗಿನೋ ಪಚ್ಚುಪ್ಪನ್ನೋ ಅದ್ಧಾ ನಾಮ।
63. Catutthe addhāti kālā. Atīto addhātiādīsu dve pariyāyā – suttantapariyāyo, abhidhammapariyāyo ca. Tattha suttantapariyāyena paṭisandhito pubbe atīto addhā nāma, cutito pacchā anāgato addhā nāma, saha cutipaṭisandhīhi tadanantaraṃ paccuppanno addhā nāma. Abhidhammapariyāyena uppādo, ṭhiti, bhaṅgoti ime tayo khaṇe patvā niruddhadhammā atīto addhā nāma, tayopi khaṇe asampattā anāgato addhā nāma, khaṇattayasamaṅgino paccuppanno addhā nāma.
ಅಪರೋ ನಯೋ – ಅಯಞ್ಹಿ ಅತೀತಾದಿವಿಭಾಗೋ ಅದ್ಧಾಸನ್ತತಿಸಮಯಖಣವಸೇನ ಚತುಧಾ ವೇದಿತಬ್ಬೋ। ತೇಸು ಅದ್ಧಾವಿಭಾಗೋ ವುತ್ತೋ। ಸನ್ತತಿವಸೇನ ಸಭಾಗಾ ಏಕಉತುಸಮುಟ್ಠಾನಾ, ಏಕಾಹಾರಸಮುಟ್ಠಾನಾ ಚ ಪುಬ್ಬಾಪರಿಯವಸೇನ ವತ್ತಮಾನಾಪಿ ಪಚ್ಚುಪ್ಪನ್ನಾ। ತತೋ ಪುಬ್ಬೇ ವಿಸಭಾಗಉತುಆಹಾರಸಮುಟ್ಠಾನಾ ಅತೀತಾ ಪಚ್ಛಾ ಅನಾಗತಾ। ಚಿತ್ತಜಾ ಏಕವೀಥಿಏಕಜವನಏಕಸಮಾಪತ್ತಿಸಮುಟ್ಠಾನಾ ಪಚ್ಚುಪ್ಪನ್ನಾ ನಾಮ, ತತೋ ಪುಬ್ಬೇ ಅತೀತಾ, ಪಚ್ಛಾ ಅನಾಗತಾ। ಕಮ್ಮಸಮುಟ್ಠಾನಾನಂ ಪಾಟಿಯೇಕ್ಕಂ ಸನ್ತತಿವಸೇನ ಅತೀತಾದಿಭೇದೋ ನತ್ಥಿ, ತೇಸಂಯೇವ ಪನ ಉತುಆಹಾರಚಿತ್ತಸಮುಟ್ಠಾನಾನಂ ಉಪತ್ಥಮ್ಭಕವಸೇನ ತಸ್ಸ ಅತೀತಾದಿಭಾವೋ ವೇದಿತಬ್ಬೋ। ಸಮಯವಸೇನ ಏಕಮುಹುತ್ತಪುಬ್ಬಣ್ಹಸಾಯನ್ಹರತ್ತಿದಿವಾದೀಸು ಸಮಯೇಸು ಸನ್ತಾನವಸೇನ ಪವತ್ತಮಾನಾ ತಂತಂಸಮಯೇ ಪಚ್ಚುಪ್ಪನ್ನಾ ನಾಮ, ತತೋ ಪುಬ್ಬೇ ಅತೀತಾ, ಪಚ್ಛಾ ಅನಾಗತಾ। ಅಯಂ ತಾವ ರೂಪಧಮ್ಮೇಸು ನಯೋ। ಅರೂಪಧಮ್ಮೇಸು ಪನ ಖಣವಸೇನ ಉಪ್ಪಾದಾದಿಕ್ಖಣತ್ತಯಪರಿಯಾಪನ್ನಾ ಪಚ್ಚುಪ್ಪನ್ನಾ, ತತೋ ಪುಬ್ಬೇ ಅತೀತಾ, ಪಚ್ಛಾ ಅನಾಗತಾ। ಅಪಿಚ ಅತಿಕ್ಕನ್ತಹೇತುಪಚ್ಚಯಕಿಚ್ಚಾ ಅತೀತಾ, ನಿಟ್ಠಿತಹೇತುಕಿಚ್ಚಾ ಅನಿಟ್ಠಿತಪಚ್ಚಯಕಿಚ್ಚಾ ಪಚ್ಚುಪ್ಪನ್ನಾ, ಉಭಯಕಿಚ್ಚಂ ಅಸಮ್ಪತ್ತಾ ಅನಾಗತಾ। ಅತ್ತನೋ ವಾ ಕಿಚ್ಚಕ್ಖಣೇ ಪಚ್ಚುಪ್ಪನ್ನಾ, ತತೋ ಪುಬ್ಬೇ ಅತೀತಾ, ಪಚ್ಛಾ ಅನಾಗತಾ। ಏತ್ಥ ಚ ಖಣಾದಿಕಥಾವ ನಿಪ್ಪರಿಯಾಯಾ, ಸೇಸಾ ಪರಿಯಾಯಾ। ಅಯಞ್ಹಿ ಅತೀತಾದಿಭೇದೋ ನಾಮ ಧಮ್ಮಾನಂ ಹೋತಿ, ನ ಕಾಲಸ್ಸ। ಅತೀತಾದಿಭೇದೇ ಪನ ಧಮ್ಮೇ ಉಪಾದಾಯ ಪರಮತ್ಥತೋ ಅವಿಜ್ಜಮಾನೋಪಿ ಕಾಲೋ ಇಧ ತೇನೇವ ವೋಹಾರೇನ ಅತೀತೋತಿಆದಿನಾ ವುತ್ತೋತಿ ವೇದಿತಬ್ಬೋ।
Aparo nayo – ayañhi atītādivibhāgo addhāsantatisamayakhaṇavasena catudhā veditabbo. Tesu addhāvibhāgo vutto. Santativasena sabhāgā ekautusamuṭṭhānā, ekāhārasamuṭṭhānā ca pubbāpariyavasena vattamānāpi paccuppannā. Tato pubbe visabhāgautuāhārasamuṭṭhānā atītā pacchā anāgatā. Cittajā ekavīthiekajavanaekasamāpattisamuṭṭhānā paccuppannā nāma, tato pubbe atītā, pacchā anāgatā. Kammasamuṭṭhānānaṃ pāṭiyekkaṃ santativasena atītādibhedo natthi, tesaṃyeva pana utuāhāracittasamuṭṭhānānaṃ upatthambhakavasena tassa atītādibhāvo veditabbo. Samayavasena ekamuhuttapubbaṇhasāyanharattidivādīsu samayesu santānavasena pavattamānā taṃtaṃsamaye paccuppannā nāma, tato pubbe atītā, pacchā anāgatā. Ayaṃ tāva rūpadhammesu nayo. Arūpadhammesu pana khaṇavasena uppādādikkhaṇattayapariyāpannā paccuppannā, tato pubbe atītā, pacchā anāgatā. Apica atikkantahetupaccayakiccā atītā, niṭṭhitahetukiccā aniṭṭhitapaccayakiccā paccuppannā, ubhayakiccaṃ asampattā anāgatā. Attano vā kiccakkhaṇe paccuppannā, tato pubbe atītā, pacchā anāgatā. Ettha ca khaṇādikathāva nippariyāyā, sesā pariyāyā. Ayañhi atītādibhedo nāma dhammānaṃ hoti, na kālassa. Atītādibhede pana dhamme upādāya paramatthato avijjamānopi kālo idha teneva vohārena atītotiādinā vuttoti veditabbo.
ಗಾಥಾಸು ಅಕ್ಖೇಯ್ಯಸಞ್ಞಿನೋತಿ ಏತ್ಥ ಅಕ್ಖಾಯತಿ, ಕಥೀಯತಿ, ಪಞ್ಞಾಪೀಯತೀತಿ ಅಕ್ಖೇಯ್ಯಂ, ಕಥಾವತ್ಥು, ಅತ್ಥತೋ ರೂಪಾದಯೋ ಪಞ್ಚಕ್ಖನ್ಧಾ। ವುತ್ತಞ್ಹೇತಂ –
Gāthāsu akkheyyasaññinoti ettha akkhāyati, kathīyati, paññāpīyatīti akkheyyaṃ, kathāvatthu, atthato rūpādayo pañcakkhandhā. Vuttañhetaṃ –
‘‘ಅತೀತಂ ವಾ ಅದ್ಧಾನಂ ಆರಬ್ಭ ಕಥಂ ಕಥೇಯ್ಯ, ಅನಾಗತಂ ವಾ…ಪೇ॰… ಪಚ್ಚುಪ್ಪನ್ನಂ ವಾ ಅದ್ಧಾನಂ ಆರಬ್ಭ ಕಥಂ ಕಥೇಯ್ಯಾ’’ತಿ (ದೀ॰ ನಿ॰ ೩.೩೦೫)।
‘‘Atītaṃ vā addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya, anāgataṃ vā…pe… paccuppannaṃ vā addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyyā’’ti (dī. ni. 3.305).
ತಥಾ –
Tathā –
‘‘ಯಂ, ಭಿಕ್ಖವೇ , ರೂಪಂ ಅತೀತಂ ನಿರುದ್ಧಂ ವಿಪರಿಣತಂ, ‘ಅಹೋಸೀ’ತಿ ತಸ್ಸ ಸಙ್ಖಾ, ‘ಅಹೋಸೀ’ತಿ ತಸ್ಸ ಸಮಞ್ಞಾ, ‘ಅಹೋಸೀ’ತಿ ತಸ್ಸ ಪಞ್ಞತ್ತಿ; ನ ತಸ್ಸ ಸಙ್ಖಾ ಅತ್ಥೀತಿ, ನ ತಸ್ಸ ಸಙ್ಖಾ ಭವಿಸ್ಸತೀ’’ತಿ (ಸಂ॰ ನಿ॰ ೩.೬೨) –
‘‘Yaṃ, bhikkhave , rūpaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ, ‘ahosī’ti tassa saṅkhā, ‘ahosī’ti tassa samaññā, ‘ahosī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā atthīti, na tassa saṅkhā bhavissatī’’ti (saṃ. ni. 3.62) –
ಏವಂ ವುತ್ತೇನ ನಿರುತ್ತಿಪಥಸುತ್ತೇನಪಿ ಏತ್ಥ ಅತ್ಥೋ ದೀಪೇತಬ್ಬೋ। ಏವಂ ಕಥಾವತ್ಥುಭಾವೇನ ಅಕ್ಖೇಯ್ಯಸಙ್ಖಾತೇ ಖನ್ಧಪಞ್ಚಕೇ ಅಹನ್ತಿ ಚ ಮಮನ್ತಿ ಚ ದೇವೋತಿ ಚ ಮನುಸ್ಸೋತಿ ಚ ಇತ್ಥೀತಿ ಚ ಪುರಿಸೋತಿ ಚ ಆದಿನಾ ಪವತ್ತಸಞ್ಞಾವಸೇನ ಅಕ್ಖೇಯ್ಯಸಞ್ಞಿನೋ, ಪಞ್ಚಸು ಉಪಾದಾನಕ್ಖನ್ಧೇಸು ಸತ್ತಪುಗ್ಗಲಾದಿಸಞ್ಞಿನೋತಿ ಅತ್ಥೋ। ಅಕ್ಖೇಯ್ಯಸ್ಮಿಂ ತಣ್ಹಾದಿಟ್ಠಿಗ್ಗಾಹವಸೇನ ಪತಿಟ್ಠಿತಾ, ರಾಗಾದಿವಸೇನ ವಾ ಅಟ್ಠಹಾಕಾರೇಹಿ ಪತಿಟ್ಠಿತಾ। ರತ್ತೋ ಹಿ ರಾಗವಸೇನ ಪತಿಟ್ಠಿತೋ ಹೋತಿ, ದುಟ್ಠೋ ದೋಸವಸೇನ, ಮೂಳ್ಹೋ ಮೋಹವಸೇನ, ಪರಾಮಟ್ಠೋ ದಿಟ್ಠಿವಸೇನ, ಥಾಮಗತೋ ಅನುಸಯವಸೇನ, ವಿನಿಬದ್ಧೋ ಮಾನವಸೇನ, ಅನಿಟ್ಠಙ್ಗತೋ ವಿಚಿಕಿಚ್ಛಾವಸೇನ, ವಿಕ್ಖೇಪಗತೋ ಉದ್ಧಚ್ಚವಸೇನ ಪತಿಟ್ಠಿತೋ ಹೋತೀತಿ।
Evaṃ vuttena niruttipathasuttenapi ettha attho dīpetabbo. Evaṃ kathāvatthubhāvena akkheyyasaṅkhāte khandhapañcake ahanti ca mamanti ca devoti ca manussoti ca itthīti ca purisoti ca ādinā pavattasaññāvasena akkheyyasaññino, pañcasu upādānakkhandhesu sattapuggalādisaññinoti attho. Akkheyyasmiṃ taṇhādiṭṭhiggāhavasena patiṭṭhitā, rāgādivasena vā aṭṭhahākārehi patiṭṭhitā. Ratto hi rāgavasena patiṭṭhito hoti, duṭṭho dosavasena, mūḷho mohavasena, parāmaṭṭho diṭṭhivasena, thāmagato anusayavasena, vinibaddho mānavasena, aniṭṭhaṅgato vicikicchāvasena, vikkhepagato uddhaccavasena patiṭṭhito hotīti.
ಅಕ್ಖೇಯ್ಯಂ ಅಪರಿಞ್ಞಾಯಾತಿ ತಂ ಅಕ್ಖೇಯ್ಯಂ ತೇಭೂಮಕಧಮ್ಮೇ ತೀಹಿ ಪರಿಞ್ಞಾಹಿ ಅಪರಿಜಾನಿತ್ವಾ ತಸ್ಸ ಅಪರಿಜಾನನಹೇತು। ಯೋಗಮಾಯನ್ತಿ ಮಚ್ಚುನೋತಿ ಮರಣಸ್ಸ ಯೋಗಂ ತೇನ ಸಂಯೋಗಂ ಉಪಗಚ್ಛನ್ತಿ, ನ ವಿಸಂಯೋಗನ್ತಿ ಅತ್ಥೋ।
Akkheyyaṃ apariññāyāti taṃ akkheyyaṃ tebhūmakadhamme tīhi pariññāhi aparijānitvā tassa aparijānanahetu. Yogamāyanti maccunoti maraṇassa yogaṃ tena saṃyogaṃ upagacchanti, na visaṃyoganti attho.
ಅಥ ವಾ ಯೋಗನ್ತಿ ಉಪಾಯಂ, ತೇನ ಯೋಜಿತಂ ಪಸಾರಿತಂ ಮಾರಸೇನಟ್ಠಾನಿಯಂ ಅನತ್ಥಜಾಲಂ ಕಿಲೇಸಜಾಲಞ್ಚ ಉಪಗಚ್ಛನ್ತೀತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ತಥಾ ಹಿ ವುತ್ತಂ –
Atha vā yoganti upāyaṃ, tena yojitaṃ pasāritaṃ mārasenaṭṭhāniyaṃ anatthajālaṃ kilesajālañca upagacchantīti vuttaṃ hoti. Tathā hi vuttaṃ –
‘‘ನ ಹಿ ನೋ ಸಙ್ಗರಂ ತೇನ, ಮಹಾಸೇನೇನ ಮಚ್ಚುನಾ’’ತಿ॥ (ಮ॰ ನಿ॰ ೩.೨೭೨; ಜಾ॰ ೨.೨೨.೧೨೧; ನೇತ್ತಿ॰ ೧೦೩)।
‘‘Na hi no saṅgaraṃ tena, mahāsenena maccunā’’ti. (ma. ni. 3.272; jā. 2.22.121; netti. 103);
ಏತ್ತಾವತಾ ವಟ್ಟಂ ದಸ್ಸೇತ್ವಾ ಇದಾನಿ ವಿವಟ್ಟಂ ದಸ್ಸೇತುಂ ‘‘ಅಕ್ಖೇಯ್ಯಞ್ಚ ಪರಿಞ್ಞಾಯಾ’’ತಿಆದಿ ವುತ್ತಂ। ತತ್ಥ ಚ-ಸದ್ದೋ ಬ್ಯತಿರೇಕೇ, ತೇನ ಅಕ್ಖೇಯ್ಯಪರಿಜಾನನೇನ ಲದ್ಧಬ್ಬಂ ವಕ್ಖಮಾನಮೇವ ವಿಸೇಸಂ ಜೋತೇತಿ। ಪರಿಞ್ಞಾಯಾತಿ ವಿಪಸ್ಸನಾಸಹಿತಾಯ ಮಗ್ಗಪಞ್ಞಾಯ ದುಕ್ಖನ್ತಿ ಪರಿಚ್ಛಿಜ್ಜ ಜಾನಿತ್ವಾ, ತಪ್ಪಟಿಬದ್ಧಕಿಲೇಸಪ್ಪಹಾನೇನ ವಾ ತಂ ಸಮತಿಕ್ಕಮಿತ್ವಾ ತಿಸ್ಸನ್ನಮ್ಪಿ ಪರಿಞ್ಞಾನಂ ಕಿಚ್ಚಂ ಮತ್ಥಕಂ ಪಾಪೇತ್ವಾ। ಅಕ್ಖಾತಾರಂ ನ ಮಞ್ಞತೀತಿ ಸಬ್ಬಸೋ ಮಞ್ಞನಾನಂ ಪಹೀನತ್ತಾ ಖೀಣಾಸವೋ ಅಕ್ಖಾತಾರಂ ನ ಮಞ್ಞತಿ, ಕಾರಕಾದಿಸಭಾವಂ ಕಿಞ್ಚಿ ಅತ್ತಾನಂ ನ ಪಚ್ಚೇತೀತಿ ಅತ್ಥೋ। ಫುಟ್ಠೋ ವಿಮೋಕ್ಖೋ ಮನಸಾ, ಸನ್ತಿಪದಮನುತ್ತರನ್ತಿ ಯಸ್ಮಾ ಸಬ್ಬಸಙ್ಖತವಿಮುತ್ತತ್ತಾ ‘‘ವಿಮೋಕ್ಖೋ’’ತಿ ಸಬ್ಬಕಿಲೇಸಸನ್ತಾಪವೂಪಸಮನಟ್ಠಾನತಾಯ ‘‘ಸನ್ತಿಪದ’’ನ್ತಿ ಲದ್ಧನಾಮೋ ನಿಬ್ಬಾನಧಮ್ಮೋ ಫುಟ್ಠೋ ಫುಸಿತೋ ಪತ್ತೋ, ತಸ್ಮಾ ಅಕ್ಖಾತಾರಂ ನ ಮಞ್ಞತೀತಿ। ಅಥ ವಾ ‘‘ಪರಿಞ್ಞಾಯಾ’’ತಿ ಪದೇನ ದುಕ್ಖಸಚ್ಚಸ್ಸ ಪರಿಞ್ಞಾಭಿಸಮಯಂ ಸಮುದಯಸಚ್ಚಸ್ಸ ಪಹಾನಾಭಿಸಮಯಞ್ಚ ವತ್ವಾ ಇದಾನಿ ‘‘ಫುಟ್ಠೋ ವಿಮೋಕ್ಖೋ ಮನಸಾ, ಸನ್ತಿಪದಮನುತ್ತರ’’ನ್ತಿ ಇಮಿನಾ ಮಗ್ಗನಿರೋಧಾನಂ ಭಾವನಾಸಚ್ಛಿಕಿರಿಯಾಭಿಸಮಯಂ ವದತಿ। ತಸ್ಸತ್ಥೋ – ಸಮುಚ್ಛೇದವಸೇನ ಸಬ್ಬಕಿಲೇಸೇಹಿ ವಿಮುಚ್ಚತೀತಿ ವಿಮೋಕ್ಖೋ, ಅರಿಯಮಗ್ಗೋ। ಸೋ ಪನಸ್ಸ ಮಗ್ಗಚಿತ್ತೇನ ಫುಟ್ಠೋ ಫುಸಿತೋ ಭಾವಿತೋ, ತೇನೇವ ಅನುತ್ತರಂ ಸನ್ತಿಪದಂ ನಿಬ್ಬಾನಂ ಫುಟ್ಠಂ ಫುಸಿತಂ ಸಚ್ಛಿಕತನ್ತಿ।
Ettāvatā vaṭṭaṃ dassetvā idāni vivaṭṭaṃ dassetuṃ ‘‘akkheyyañca pariññāyā’’tiādi vuttaṃ. Tattha ca-saddo byatireke, tena akkheyyaparijānanena laddhabbaṃ vakkhamānameva visesaṃ joteti. Pariññāyāti vipassanāsahitāya maggapaññāya dukkhanti paricchijja jānitvā, tappaṭibaddhakilesappahānena vā taṃ samatikkamitvā tissannampi pariññānaṃ kiccaṃ matthakaṃ pāpetvā. Akkhātāraṃ na maññatīti sabbaso maññanānaṃ pahīnattā khīṇāsavo akkhātāraṃ na maññati, kārakādisabhāvaṃ kiñci attānaṃ na paccetīti attho. Phuṭṭhovimokkho manasā, santipadamanuttaranti yasmā sabbasaṅkhatavimuttattā ‘‘vimokkho’’ti sabbakilesasantāpavūpasamanaṭṭhānatāya ‘‘santipada’’nti laddhanāmo nibbānadhammo phuṭṭho phusito patto, tasmā akkhātāraṃ na maññatīti. Atha vā ‘‘pariññāyā’’ti padena dukkhasaccassa pariññābhisamayaṃ samudayasaccassa pahānābhisamayañca vatvā idāni ‘‘phuṭṭho vimokkho manasā, santipadamanuttara’’nti iminā magganirodhānaṃ bhāvanāsacchikiriyābhisamayaṃ vadati. Tassattho – samucchedavasena sabbakilesehi vimuccatīti vimokkho, ariyamaggo. So panassa maggacittena phuṭṭho phusito bhāvito, teneva anuttaraṃ santipadaṃ nibbānaṃ phuṭṭhaṃ phusitaṃ sacchikatanti.
ಅಕ್ಖೇಯ್ಯಸಮ್ಪನ್ನೋತಿ ಅಕ್ಖೇಯ್ಯನಿಮಿತ್ತಂ ವಿವಿಧಾಹಿ ವಿಪತ್ತೀಹಿ ಉಪದ್ದುತೇ ಲೋಕೇ ಪಹೀನವಿಪಲ್ಲಾಸತಾಯ ತತೋ ಸುಪರಿಮುತ್ತೋ ಅಕ್ಖೇಯ್ಯಪರಿಞ್ಞಾಭಿನಿಬ್ಬತ್ತಾಹಿ ಸಮ್ಪತ್ತೀಹಿ ಸಮ್ಪನ್ನೋ ಸಮನ್ನಾಗತೋ। ಸಙ್ಖಾಯ ಸೇವೀತಿ ಪಞ್ಞಾವೇಪುಲ್ಲಪ್ಪತ್ತಿಯಾ ಚೀವರಾದಿಪಚ್ಚಯೇ ಸಙ್ಖಾಯ ಪರಿತುಲೇತ್ವಾವ ಸೇವನಸೀಲೋ, ಸಙ್ಖಾತಧಮ್ಮತ್ತಾ ಚ ಆಪಾಥಗತಂ ಸಬ್ಬಮ್ಪಿ ವಿಸಯಂ ಛಳಙ್ಗುಪೇಕ್ಖಾವಸೇನ ಸಙ್ಖಾಯ ಸೇವನಸೀಲೋ। ಧಮ್ಮಟ್ಠೋತಿ ಅಸೇಕ್ಖಧಮ್ಮೇಸು ನಿಬ್ಬಾನಧಮ್ಮೇ ಏವ ವಾ ಠಿತೋ। ವೇದಗೂತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಸ್ಸ ಚತುಸಚ್ಚಸ್ಸ ಪಾರಙ್ಗತತ್ತಾ ವೇದಗೂ। ಏವಂಗುಣೋ ಅರಹಾ ಭವಾದೀಸು ಕತ್ಥಚಿ ಆಯತಿಂ ಪುನಬ್ಭವಾಭಾವತೋ ಮನುಸ್ಸದೇವಾತಿ ಸಙ್ಖ್ಯಂ ನ ಉಪೇತಿ, ಅಪಞ್ಞತ್ತಿಕಭಾವಮೇವ ಗಚ್ಛತೀತಿ ಅನುಪಾದಾಪರಿನಿಬ್ಬಾನೇನ ದೇಸನಂ ನಿಟ್ಠಾಪೇಸಿ।
Akkheyyasampannoti akkheyyanimittaṃ vividhāhi vipattīhi upaddute loke pahīnavipallāsatāya tato suparimutto akkheyyapariññābhinibbattāhi sampattīhi sampanno samannāgato. Saṅkhāya sevīti paññāvepullappattiyā cīvarādipaccaye saṅkhāya parituletvāva sevanasīlo, saṅkhātadhammattā ca āpāthagataṃ sabbampi visayaṃ chaḷaṅgupekkhāvasena saṅkhāya sevanasīlo. Dhammaṭṭhoti asekkhadhammesu nibbānadhamme eva vā ṭhito. Vedagūti veditabbassa catusaccassa pāraṅgatattā vedagū. Evaṃguṇo arahā bhavādīsu katthaci āyatiṃ punabbhavābhāvato manussadevāti saṅkhyaṃ na upeti, apaññattikabhāvameva gacchatīti anupādāparinibbānena desanaṃ niṭṭhāpesi.
ಚತುತ್ಥಸುತ್ತವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।
Catutthasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಇತಿವುತ್ತಕಪಾಳಿ • Itivuttakapāḷi / ೪. ಅದ್ಧಾಸುತ್ತಂ • 4. Addhāsuttaṃ
