| Library / Tipiṭaka / तिपिटक • Tipiṭaka / पेतवत्थु-अट्ठकथा • Petavatthu-aṭṭhakathā |
३. चूळवग्गो
3. Cūḷavaggo
१. अभिज्जमानपेतवत्थुवण्णना
1. Abhijjamānapetavatthuvaṇṇanā
अभिज्जमाने वारिम्हीति इदं सत्थरि वेळुवने विहरन्ते अञ्ञतरं लुद्दपेतं आरब्भ वुत्तं। बाराणसियं किर अपरदिसाभागे पारगङ्गाय वासभगामं अतिक्कमित्वा चुन्दट्ठिलनामके गामे एको लुद्दको अहोसि। सो अरञ्ञे मिगे वधित्वा वरमंसं अङ्गारे पचित्वा खादित्वा अवसेसं पण्णपुटे बन्धित्वा काजेन गहेत्वा गामं आगच्छति। तं बालदारका गामद्वारे दिस्वा ‘‘मंसं मे देहि, मंसं मे देही’’ति हत्थे पसारेत्वा उपधावन्ति। सो तेसं थोकं थोकं मंसं देति। अथेकदिवसं मंसं अलभित्वा उद्दालकपुप्फं पिळन्धित्वा बहुञ्च हत्थेन गहेत्वा गामं गच्छन्तं तं दारका गामद्वारे दिस्वा ‘‘मंसं मे देहि, मंसं मे देही’’ति हत्थे पसारेत्वा उपधाविंसु। सो तेसं एकेकं पुप्फमञ्जरिं अदासि।
Abhijjamānevārimhīti idaṃ satthari veḷuvane viharante aññataraṃ luddapetaṃ ārabbha vuttaṃ. Bārāṇasiyaṃ kira aparadisābhāge pāragaṅgāya vāsabhagāmaṃ atikkamitvā cundaṭṭhilanāmake gāme eko luddako ahosi. So araññe mige vadhitvā varamaṃsaṃ aṅgāre pacitvā khāditvā avasesaṃ paṇṇapuṭe bandhitvā kājena gahetvā gāmaṃ āgacchati. Taṃ bāladārakā gāmadvāre disvā ‘‘maṃsaṃ me dehi, maṃsaṃ me dehī’’ti hatthe pasāretvā upadhāvanti. So tesaṃ thokaṃ thokaṃ maṃsaṃ deti. Athekadivasaṃ maṃsaṃ alabhitvā uddālakapupphaṃ piḷandhitvā bahuñca hatthena gahetvā gāmaṃ gacchantaṃ taṃ dārakā gāmadvāre disvā ‘‘maṃsaṃ me dehi, maṃsaṃ me dehī’’ti hatthe pasāretvā upadhāviṃsu. So tesaṃ ekekaṃ pupphamañjariṃ adāsi.
अथ अपरेन समयेन कालं कत्वा पेतेसु निब्बत्तो नग्गो विरूपरूपो भयानकदस्सनो सुपिनेपि अन्नपानं अजानन्तो सीसे आबन्धितउद्दालककुसुममालाकलापो ‘‘चुन्दट्ठिलायं ञातकानं सन्तिके किञ्चि लभिस्सामी’’ति गङ्गाय उदके अभिज्जमाने पटिसोतं पदसा गच्छति। तेन च समयेन कोलियो नाम रञ्ञो बिम्बिसारस्स महामत्तो कुपितं पच्चन्तं वूपसमेत्वा पटिनिवत्तेन्तो हत्थिअस्सादिपरिवारबलं थलपथेन पेसेत्वा सयं गङ्गाय नदिया अनुसोतं नावाय आगच्छन्तो तं पेतं तथा गच्छन्तं दिस्वा पुच्छन्तो –
Atha aparena samayena kālaṃ katvā petesu nibbatto naggo virūparūpo bhayānakadassano supinepi annapānaṃ ajānanto sīse ābandhitauddālakakusumamālākalāpo ‘‘cundaṭṭhilāyaṃ ñātakānaṃ santike kiñci labhissāmī’’ti gaṅgāya udake abhijjamāne paṭisotaṃ padasā gacchati. Tena ca samayena koliyo nāma rañño bimbisārassa mahāmatto kupitaṃ paccantaṃ vūpasametvā paṭinivattento hatthiassādiparivārabalaṃ thalapathena pesetvā sayaṃ gaṅgāya nadiyā anusotaṃ nāvāya āgacchanto taṃ petaṃ tathā gacchantaṃ disvā pucchanto –
३८७.
387.
‘‘अभिज्जमाने वारिम्हि, गङ्गाय इध गच्छसि।
‘‘Abhijjamāne vārimhi, gaṅgāya idha gacchasi;
नग्गो पुब्बद्धपेतोव, मालधारी अलङ्कतो।
Naggo pubbaddhapetova, māladhārī alaṅkato;
कुहिं गमिस्ससि पेत, कत्थ वासो भविस्सती’’ति॥ –
Kuhiṃ gamissasi peta, kattha vāso bhavissatī’’ti. –
गाथमाह। तत्थ अभिज्जमानेति पदनिक्खेपेन अभिज्जमाने सङ्घाते, वारिम्हि गङ्गायाति गङ्गाय नदिया उदके। इधाति इमस्मिं ठाने। पुब्बद्धपेतोवाति कायस्स पुरिमद्धेन अपेतो विय अपेतयोनिको देवपुत्तो विय। कथं? मालधारी अलङ्कतोति, मालाहि पिळन्धित्वा अलङ्कतसीसग्गोति अत्थो। कत्थ वासो भविस्सतीति कतरस्मिं गामे देसे वा तुय्हं निवासो भविस्सति, तं कथेहीति अत्थो।
Gāthamāha. Tattha abhijjamāneti padanikkhepena abhijjamāne saṅghāte, vārimhi gaṅgāyāti gaṅgāya nadiyā udake. Idhāti imasmiṃ ṭhāne. Pubbaddhapetovāti kāyassa purimaddhena apeto viya apetayoniko devaputto viya. Kathaṃ? Māladhārī alaṅkatoti, mālāhi piḷandhitvā alaṅkatasīsaggoti attho. Kattha vāso bhavissatīti katarasmiṃ gāme dese vā tuyhaṃ nivāso bhavissati, taṃ kathehīti attho.
इदानि यं तदा तेन पेतेन कोलियेन च वुत्तं, तं दस्सेतुं सङ्गीतिकारा –
Idāni yaṃ tadā tena petena koliyena ca vuttaṃ, taṃ dassetuṃ saṅgītikārā –
३८८.
388.
‘‘चुन्दट्ठिलं गमिस्सामि, पेतो सो इति भासति।
‘‘Cundaṭṭhilaṃ gamissāmi, peto so iti bhāsati;
अन्तरे वासभगामं, बाराणसिञ्च सन्तिके॥
Antare vāsabhagāmaṃ, bārāṇasiñca santike.
३८९.
389.
‘‘तञ्च दिस्वा महामत्तो, कोलियो इति विस्सुतो।
‘‘Tañca disvā mahāmatto, koliyo iti vissuto;
सत्तुं भत्तञ्च पेतस्स, पीतकञ्च युगं अदा॥
Sattuṃ bhattañca petassa, pītakañca yugaṃ adā.
३९०.
390.
‘‘नावाय तिट्ठमानाय, कप्पकस्स अदापयि।
‘‘Nāvāya tiṭṭhamānāya, kappakassa adāpayi;
कप्पकस्स पदिन्नम्हि, ठाने पेतस्स दिस्सथ॥
Kappakassa padinnamhi, ṭhāne petassa dissatha.
३९१.
391.
‘‘ततो सुवत्थवसनो, मालधारी अलङ्कतो।
‘‘Tato suvatthavasano, māladhārī alaṅkato;
ठाने ठितस्स पेतस्स, दक्खिणा उपकप्पथ।
Ṭhāne ṭhitassa petassa, dakkhiṇā upakappatha;
तस्मा दज्जेथ पेतानं, अनुकम्पाय पुनप्पुन’’न्ति॥ – गाथायो अवोचुं।
Tasmā dajjetha petānaṃ, anukampāya punappuna’’nti. – gāthāyo avocuṃ;
३८८. तत्थ चुन्दट्ठिलन्ति एवंनामकं गामं। अन्तरे वासभगामं, बाराणसिञ्च सन्तिकेति वासभगामस्स च बाराणसिया च वेमज्झे। अन्तरा-सद्दयोगेन हेतं साम्यत्थे उपयोगवचनं। बाराणसिया सन्तिके हि सो गामोति। अयञ्हेत्थ अत्थो – अन्तरे वासभगामस्स च बाराणसिया च यो चुन्दट्ठिलनामको गामो बाराणसिया अविदूरे, तं गामं गमिस्सामीति।
388. Tattha cundaṭṭhilanti evaṃnāmakaṃ gāmaṃ. Antare vāsabhagāmaṃ, bārāṇasiñca santiketi vāsabhagāmassa ca bārāṇasiyā ca vemajjhe. Antarā-saddayogena hetaṃ sāmyatthe upayogavacanaṃ. Bārāṇasiyā santike hi so gāmoti. Ayañhettha attho – antare vāsabhagāmassa ca bārāṇasiyā ca yo cundaṭṭhilanāmako gāmo bārāṇasiyā avidūre, taṃ gāmaṃ gamissāmīti.
३८९. कोलियो इति विस्सुतोति कोलियोति एवंपकासितनामो। सत्तुं भत्तञ्चाति सत्तुञ्चेव भत्तञ्च। पीतकञ्च युगं अदाति पीतकं सुवण्णवण्णं एकं वत्थयुगञ्च अदासि।
389.Koliyo iti vissutoti koliyoti evaṃpakāsitanāmo. Sattuṃ bhattañcāti sattuñceva bhattañca. Pītakañca yugaṃ adāti pītakaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ ekaṃ vatthayugañca adāsi.
३९०. कदा अदासीति चे आह नावाय तिट्ठमानाय। कप्पकस्स अदापयीति गच्छन्तिं नावं ठपेत्वा तत्थ एकस्स न्हापितस्स उपासकस्स दापेसि , दिन्नम्हि वत्थयुगेति योजना। ठानेति ठानसो तङ्खणञ्ञेव। पेतस्स दिस्सथाति पेतस्स सरीरे पञ्ञायित्थ, तस्स निवासनपारुपनवत्थं सम्पज्जि। तेनाह ‘‘ततो सुवत्थवसनो, मालधारी अलङ्कतो’’ति, सुवत्थवसनो मालाभरणेहि सुमण्डितपसाधितो। ठाने ठितस्स पेतस्स, दक्खिणा उपकप्पथाति दक्खिणेय्यट्ठाने ठिता पनेसा दक्खिणा तस्स पेतस्स यस्मा उपकप्पति, विनियोगं अगमासि। तस्मा दज्जेथ पेतानं, अनुकम्पाय पुनप्पुनन्ति पेतानं अनुकम्पाय पेते उद्दिस्स पुनप्पुनं दक्खिणं ददेय्याति अत्थो।
390. Kadā adāsīti ce āha nāvāya tiṭṭhamānāya. Kappakassa adāpayīti gacchantiṃ nāvaṃ ṭhapetvā tattha ekassa nhāpitassa upāsakassa dāpesi , dinnamhi vatthayugeti yojanā. Ṭhāneti ṭhānaso taṅkhaṇaññeva. Petassa dissathāti petassa sarīre paññāyittha, tassa nivāsanapārupanavatthaṃ sampajji. Tenāha ‘‘tato suvatthavasano, māladhārī alaṅkato’’ti, suvatthavasano mālābharaṇehi sumaṇḍitapasādhito. Ṭhāne ṭhitassa petassa, dakkhiṇā upakappathāti dakkhiṇeyyaṭṭhāne ṭhitā panesā dakkhiṇā tassa petassa yasmā upakappati, viniyogaṃ agamāsi. Tasmā dajjetha petānaṃ, anukampāya punappunanti petānaṃ anukampāya pete uddissa punappunaṃ dakkhiṇaṃ dadeyyāti attho.
अथ सो कोलियमहामत्तो तं पेतं अनुकम्पमानो दानविधिं सम्पादेत्वा अनुसोतं आगन्त्वा सूरिये उग्गच्छन्ते बाराणसिं सम्पापुणि। भगवा च तेसं अनुग्गहत्थं आकासेन आगन्त्वा गङ्गातीरे अट्ठासि। कोलियमहामत्तोपि नावातो ओतरित्वा हट्ठपहट्ठो भगवन्तं निमन्तेसि – ‘‘अधिवासेथ मे, भन्ते, भगवा अज्जतनाय भत्तं अनुकम्पं उपादाया’’ति। अधिवासेसि भगवा तुण्हीभावेन। सो भगवतो अधिवासनं विदित्वा तावदेव रमणीये भूमिभागे महन्तं साखामण्डपं उपरि चतूसु च पस्सेसु नानाविरागवण्णविचित्तविविधवसनसमलङ्कतं कारेत्वा तत्थ भगवतो आसनं पञ्ञापेत्वा अदासि। निसीदि भगवा पञ्ञत्ते आसने।
Atha so koliyamahāmatto taṃ petaṃ anukampamāno dānavidhiṃ sampādetvā anusotaṃ āgantvā sūriye uggacchante bārāṇasiṃ sampāpuṇi. Bhagavā ca tesaṃ anuggahatthaṃ ākāsena āgantvā gaṅgātīre aṭṭhāsi. Koliyamahāmattopi nāvāto otaritvā haṭṭhapahaṭṭho bhagavantaṃ nimantesi – ‘‘adhivāsetha me, bhante, bhagavā ajjatanāya bhattaṃ anukampaṃ upādāyā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. So bhagavato adhivāsanaṃ viditvā tāvadeva ramaṇīye bhūmibhāge mahantaṃ sākhāmaṇḍapaṃ upari catūsu ca passesu nānāvirāgavaṇṇavicittavividhavasanasamalaṅkataṃ kāretvā tattha bhagavato āsanaṃ paññāpetvā adāsi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane.
अथ सो महामत्तो भगवन्तं उपसङ्कमित्वा गन्धपुप्फादीहि पूजेत्वा वन्दित्वा एकमन्तं निसिन्नो हेट्ठा अत्तनो वुत्तवचनं पेतस्स च पटिवचनं भगवतो आरोचेसि। भगवा ‘‘भिक्खुसङ्घो आगच्छतू’’ति चिन्तेसि। चिन्तितसमनन्तरमेव बुद्धानुभावसञ्चोदितो सुवण्णहंसगणो विय धतरट्ठहंसराजं भिक्खुसङ्घो धम्मराजं सम्परिवारेसि। तावदेव महाजनो सन्निपति ‘‘उळारा धम्मदेसना भविस्सती’’ति। तं दिस्वा पसन्नमानसो महामत्तो बुद्धप्पमुखं भिक्खुसङ्घं पणीतेन खादनीयेन भोजनीयेन सन्तप्पेसि। भगवा कतभत्तकिच्चो महाजनस्स अनुकम्पाय ‘‘बाराणसिसमीपगामवासिनो सन्निपतन्तू’’ति अधिट्ठासि। सब्बे च ते इद्धिबलेन महाजना सन्निपतिंसु, उळारे चस्स पेते पाकटे अकासि। तेसु केचि छिन्नभिन्नपिलोतिकखण्डधरा, केचि अत्तनो केसेहेव पटिच्छादितकोपिना, केचि नग्गा यथाजातरूपा खुप्पिपासाभिभूता तचपरियोनद्धा अट्ठिमत्तसरीरा इतो चितो च परिब्भमन्ता महाजनस्स पच्चक्खतो पञ्ञायिंसु।
Atha so mahāmatto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā gandhapupphādīhi pūjetvā vanditvā ekamantaṃ nisinno heṭṭhā attano vuttavacanaṃ petassa ca paṭivacanaṃ bhagavato ārocesi. Bhagavā ‘‘bhikkhusaṅgho āgacchatū’’ti cintesi. Cintitasamanantarameva buddhānubhāvasañcodito suvaṇṇahaṃsagaṇo viya dhataraṭṭhahaṃsarājaṃ bhikkhusaṅgho dhammarājaṃ samparivāresi. Tāvadeva mahājano sannipati ‘‘uḷārā dhammadesanā bhavissatī’’ti. Taṃ disvā pasannamānaso mahāmatto buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena santappesi. Bhagavā katabhattakicco mahājanassa anukampāya ‘‘bārāṇasisamīpagāmavāsino sannipatantū’’ti adhiṭṭhāsi. Sabbe ca te iddhibalena mahājanā sannipatiṃsu, uḷāre cassa pete pākaṭe akāsi. Tesu keci chinnabhinnapilotikakhaṇḍadharā, keci attano keseheva paṭicchāditakopinā, keci naggā yathājātarūpā khuppipāsābhibhūtā tacapariyonaddhā aṭṭhimattasarīrā ito cito ca paribbhamantā mahājanassa paccakkhato paññāyiṃsu.
अथ भगवा तथारूपं इद्धाभिसङ्खारं अभिसङ्खासि, यथा ते एकज्झं सन्निपतित्वा अत्तना कतं पापकम्मं महाजनस्स पवेदेसुं। तमत्थं दीपेन्ता सङ्गीतिकारा –
Atha bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi, yathā te ekajjhaṃ sannipatitvā attanā kataṃ pāpakammaṃ mahājanassa pavedesuṃ. Tamatthaṃ dīpentā saṅgītikārā –
३९२.
392.
‘‘सातुन्नवसना एके, अञ्ञे केसनिवासना।
‘‘Sātunnavasanā eke, aññe kesanivāsanā;
पेता भत्ताय गच्छन्ति, पक्कमन्ति दिसोदिसं॥
Petā bhattāya gacchanti, pakkamanti disodisaṃ.
३९३.
393.
‘‘दूरे एके पधावित्वा, अलद्धाव निवत्तरे।
‘‘Dūre eke padhāvitvā, aladdhāva nivattare;
छाता पमुच्छिता भन्ता, भूमियं पटिसुम्भिता॥
Chātā pamucchitā bhantā, bhūmiyaṃ paṭisumbhitā.
३९४.
394.
‘‘केचि तत्थ पपतित्वा, भूमियं पटिसुम्भिता।
‘‘Keci tattha papatitvā, bhūmiyaṃ paṭisumbhitā;
पुब्बे अकतकल्याणा, अग्गिदड्ढाव आतपे॥
Pubbe akatakalyāṇā, aggidaḍḍhāva ātape.
३९५.
395.
‘‘मयं पुब्बे पापधम्मा, घरणी कुलमातरो।
‘‘Mayaṃ pubbe pāpadhammā, gharaṇī kulamātaro;
सन्तेसु देय्यधम्मेसु, दीपं नाकम्ह अत्तनो॥
Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākamha attano.
३९६.
396.
‘‘पहूतं अन्नपानम्पि, अपिस्सु अवकिरीयति।
‘‘Pahūtaṃ annapānampi, apissu avakirīyati;
सम्मग्गते पब्बजिते, न च किञ्चि अदम्हसे॥
Sammaggate pabbajite, na ca kiñci adamhase.
३९७.
397.
‘‘अकम्मकामा अलसा, सादुकामा महग्घसा।
‘‘Akammakāmā alasā, sādukāmā mahagghasā;
आलोपपिण्डदातारो, पटिग्गहे परिभासिम्हसे॥
Ālopapiṇḍadātāro, paṭiggahe paribhāsimhase.
३९८.
398.
‘‘ते घरा ता च दासियो, तानेवाभरणानि नो।
‘‘Te gharā tā ca dāsiyo, tānevābharaṇāni no;
ते अञ्ञे परिचारेन्ति, मयं दुक्खस्स भागिनो॥
Te aññe paricārenti, mayaṃ dukkhassa bhāgino.
३९९.
399.
‘‘वेणी वा अवञ्ञा होन्ति, रथकारी च दुब्भिका।
‘‘Veṇī vā avaññā honti, rathakārī ca dubbhikā;
चण्डाली कपणा होन्ति, कप्पका च पुनप्पुनं॥
Caṇḍālī kapaṇā honti, kappakā ca punappunaṃ.
४००.
400.
‘‘यानि यानि निहीनानि, कुलानि कपणानि च।
‘‘Yāni yāni nihīnāni, kulāni kapaṇāni ca;
तेसु तेस्वेव जायन्ति, एसा मच्छरिनो गति॥
Tesu tesveva jāyanti, esā maccharino gati.
४०१.
401.
‘‘पुब्बे च कतकल्याणा, दायका वीतमच्छरा।
‘‘Pubbe ca katakalyāṇā, dāyakā vītamaccharā;
सग्गं ते परिपूरेन्ति, ओभासेन्ति च नन्दनं॥
Saggaṃ te paripūrenti, obhāsenti ca nandanaṃ.
४०२.
402.
‘‘वेजयन्ते च पासादे, रमित्वा कामकामिनो।
‘‘Vejayante ca pāsāde, ramitvā kāmakāmino;
उच्चाकुलेसु जायन्ति, सभोगेसु ततो चुता॥
Uccākulesu jāyanti, sabhogesu tato cutā.
४०३.
403.
‘‘कूटागारे च पासादे, पल्लङ्के पोनकत्थते।
‘‘Kūṭāgāre ca pāsāde, pallaṅke ponakatthate;
बीजितङ्गा मोरहत्थेहि, कुले जाता यसस्सिनो॥
Bījitaṅgā morahatthehi, kule jātā yasassino.
४०४.
404.
‘‘अङ्कतो अङ्कं गच्छन्ति, मालधारी अलङ्कता।
‘‘Aṅkato aṅkaṃ gacchanti, māladhārī alaṅkatā;
धातियो उपतिट्ठन्ति, सायं पातं सुखेसिनो॥
Dhātiyo upatiṭṭhanti, sāyaṃ pātaṃ sukhesino.
४०५.
405.
‘‘नयिदं अकतपुञ्ञानं, कतपुञ्ञानमेविदं।
‘‘Nayidaṃ akatapuññānaṃ, katapuññānamevidaṃ;
असोकं नन्दनं रम्मं, तिदसानं महावनं॥
Asokaṃ nandanaṃ rammaṃ, tidasānaṃ mahāvanaṃ.
४०६.
406.
‘‘सुखं अकतपुञ्ञानं, इध नत्थि परत्थ च।
‘‘Sukhaṃ akatapuññānaṃ, idha natthi parattha ca;
सुखञ्च कतपुञ्ञानं, इध चेव परत्थ च॥
Sukhañca katapuññānaṃ, idha ceva parattha ca.
४०७.
407.
‘‘तेसं सहब्यकामानं, कत्तब्बं कुसलं बहुं।
‘‘Tesaṃ sahabyakāmānaṃ, kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ;
कतपुञ्ञा हि मोदन्ति, सग्गे भोगसमङ्गिनो’’ति॥ – गाथायो अवोचुं।
Katapuññā hi modanti, sagge bhogasamaṅgino’’ti. – gāthāyo avocuṃ;
३९२. तत्थ सातुन्नवसनाति छिन्नभिन्नपिलोतिकखण्डनिवासना। एकेति एकच्चे। केसनिवासनाति केसेहेव पटिच्छादितकोपिना। भत्ताय गच्छन्तीति ‘‘अप्पेव नाम इतो गता यत्थ वा तत्थ वा किञ्चि उच्छिट्ठभत्तं वा वमितभत्तं वा गब्भमलादिकं वा लभेय्यामा’’ति कत्थचिदेव अट्ठत्वा घासत्थाय गच्छन्ति। पक्कमन्ति दिसोदिसन्ति दिसतो दिसं अनेकयोजनन्तरिकं ठानं पक्कमन्ति।
392. Tattha sātunnavasanāti chinnabhinnapilotikakhaṇḍanivāsanā. Eketi ekacce. Kesanivāsanāti keseheva paṭicchāditakopinā. Bhattāya gacchantīti ‘‘appeva nāma ito gatā yattha vā tattha vā kiñci ucchiṭṭhabhattaṃ vā vamitabhattaṃ vā gabbhamalādikaṃ vā labheyyāmā’’ti katthacideva aṭṭhatvā ghāsatthāya gacchanti. Pakkamanti disodisanti disato disaṃ anekayojanantarikaṃ ṭhānaṃ pakkamanti.
३९३. दूरेति दूरेव ठाने। एकेति एकच्चे पेता। पधावित्वाति घासत्थाय उपधावित्वा। अलद्धाव निवत्तरेति किञ्चि घासं वा पानीयं वा अलभित्वा एव निवत्तन्ति। पमुच्छिताति खुप्पिपासादिदुक्खेन सञ्जातमुच्छा। भन्ताति परिब्भमन्ता। भूमियं पटिसुम्भिताति ताय एव मुच्छाय उप्पत्तिया ठत्वा अवक्खित्तमत्तिकापिण्डा विय विस्सुस्सित्वा पथवियं पतिता।
393.Dūreti dūreva ṭhāne. Eketi ekacce petā. Padhāvitvāti ghāsatthāya upadhāvitvā. Aladdhāva nivattareti kiñci ghāsaṃ vā pānīyaṃ vā alabhitvā eva nivattanti. Pamucchitāti khuppipāsādidukkhena sañjātamucchā. Bhantāti paribbhamantā. Bhūmiyaṃ paṭisumbhitāti tāya eva mucchāya uppattiyā ṭhatvā avakkhittamattikāpiṇḍā viya vissussitvā pathaviyaṃ patitā.
३९४. तत्थाति गतट्ठाने। भूमियं पटिसुम्भिताति पपाते पतिता विय जिघच्छादिदुक्खेन ठातुं असमत्थभावेन भूमियं पतिता, तत्थ वा गतट्ठाने घासादीनं अलाभेन छिन्नासा हुत्वा केनचि पटिमुखं सुम्भिता पोथिता विय भूमियं पतिता होन्तीति अत्थो। पुब्बे अकतकल्याणाति पुरिमभवे अकतकुसला। अग्गिदड्ढाव आतपेति निदाघकाले आतपट्ठाने अग्गिना दड्ढा विय, खुप्पिपासग्गिना डय्हमाना महादुक्खं अनुभवन्तीति अत्थो।
394.Tatthāti gataṭṭhāne. Bhūmiyaṃ paṭisumbhitāti papāte patitā viya jighacchādidukkhena ṭhātuṃ asamatthabhāvena bhūmiyaṃ patitā, tattha vā gataṭṭhāne ghāsādīnaṃ alābhena chinnāsā hutvā kenaci paṭimukhaṃ sumbhitā pothitā viya bhūmiyaṃ patitā hontīti attho. Pubbe akatakalyāṇāti purimabhave akatakusalā. Aggidaḍḍhāva ātapeti nidāghakāle ātapaṭṭhāne agginā daḍḍhā viya, khuppipāsagginā ḍayhamānā mahādukkhaṃ anubhavantīti attho.
३९५. पुब्बेति अतीतभवे। पापधम्माति इस्सुकीमच्छरीआदिभावेन लामकसभावा। घरणीति घरसामिनियो। कुलमातरोति कुलदारकानं मातरो, कुलपुरिसानं वा मातरो। दीपन्ति पतिट्ठं, पुञ्ञन्ति अत्थो। तञ्हि सत्तानं सुगतीसु पतिट्ठाभावतो ‘‘पतिट्ठा’’ति वुच्चति। नाकम्हाति न करिम्ह।
395.Pubbeti atītabhave. Pāpadhammāti issukīmaccharīādibhāvena lāmakasabhāvā. Gharaṇīti gharasāminiyo. Kulamātaroti kuladārakānaṃ mātaro, kulapurisānaṃ vā mātaro. Dīpanti patiṭṭhaṃ, puññanti attho. Tañhi sattānaṃ sugatīsu patiṭṭhābhāvato ‘‘patiṭṭhā’’ti vuccati. Nākamhāti na karimha.
३९६. पहूतन्ति बहुं। अन्नपानम्पीति अन्नञ्च पानञ्च। अपिस्सु अवकिरीयतीति सूति निपातमत्तं, अपि अवकिरीयति छट्टीयति। सम्मग्गतेति सम्मा गते सम्मा पटिपन्ने सम्मा पटिपन्नाय। पब्बजितेति पब्बजिताय। सम्पदाने हि इदं भुम्मवचनं। सम्मग्गते वा पब्बजिते सति लब्भमानेति अत्थो। न च किञ्चि अदम्हसेति ‘‘किञ्चिमत्तम्पि देय्यधम्मं नादम्हा’’ति विप्पटिसाराभिभूता वदन्ति।
396.Pahūtanti bahuṃ. Annapānampīti annañca pānañca. Apissu avakirīyatīti sūti nipātamattaṃ, api avakirīyati chaṭṭīyati. Sammaggateti sammā gate sammā paṭipanne sammā paṭipannāya. Pabbajiteti pabbajitāya. Sampadāne hi idaṃ bhummavacanaṃ. Sammaggate vā pabbajite sati labbhamāneti attho. Na ca kiñci adamhaseti ‘‘kiñcimattampi deyyadhammaṃ nādamhā’’ti vippaṭisārābhibhūtā vadanti.
३९७. अकम्मकामाति साधूति अकत्तब्बं कम्मं अकुसलं कामेन्तीति अकम्मकामा, साधूहि वा कत्तब्बं कुसलं कामेन्तीति कम्मकामा, न कम्मकामाति अकम्मकामा , कुसलधम्मेसु अच्छन्दिकाति अत्थो। अलसाति कुसीता कुसलकम्मकरणे निब्बीरिया। सादुकामाति सातमधुरवत्थुपिया। महग्घसाति महाभोजना, उभयेनापि सुन्दरञ्च मधुरञ्च भोजनं लभित्वा अत्थिकानं किञ्चि अदत्वा सयमेव भुञ्जितारोति दस्सेति। आलोपपिण्डदातारोति आलोपमत्तस्सपि भोजनपिण्डस्स दायका। पटिग्गहेति तस्स पटिग्गण्हनके। परिभासिम्हसेति परिभवं करोन्ता भासिम्ह, अवमञ्ञिम्ह उप्पण्डिम्हा चाति अत्थो।
397.Akammakāmāti sādhūti akattabbaṃ kammaṃ akusalaṃ kāmentīti akammakāmā, sādhūhi vā kattabbaṃ kusalaṃ kāmentīti kammakāmā, na kammakāmāti akammakāmā , kusaladhammesu acchandikāti attho. Alasāti kusītā kusalakammakaraṇe nibbīriyā. Sādukāmāti sātamadhuravatthupiyā. Mahagghasāti mahābhojanā, ubhayenāpi sundarañca madhurañca bhojanaṃ labhitvā atthikānaṃ kiñci adatvā sayameva bhuñjitāroti dasseti. Ālopapiṇḍadātāroti ālopamattassapi bhojanapiṇḍassa dāyakā. Paṭiggaheti tassa paṭiggaṇhanake. Paribhāsimhaseti paribhavaṃ karontā bhāsimha, avamaññimha uppaṇḍimhā cāti attho.
३९८. ते घराति यत्थ मयं पुब्बे ‘‘अम्हाकं घर’’न्ति ममत्तं अकरिम्हा, तानि घरानि यथाठितानि, इदानि नो न किञ्चि उपकप्पतीति अधिप्पायो। ता च दासियो तानेवाभरणानि नोति एत्थापि एसेव नयो। तत्थ नोति अम्हाकं। तेति ते घरादिके। अञ्ञे परिचारेन्ति, परिभोगादिवसेन विनियोगं करोन्तीति अत्थो। मयं दुक्खस्स भागिनोति मयं पन पुब्बे केवलं कीळनप्पसुता हुत्वा सापतेय्यं पहाय गमनीयं अनुगामिकं कातुं अजानन्ता इदानि खुप्पिपासादिदुक्खस्स भागिनो भवामाति अत्तानं गरहन्ता वदन्ति।
398.Te gharāti yattha mayaṃ pubbe ‘‘amhākaṃ ghara’’nti mamattaṃ akarimhā, tāni gharāni yathāṭhitāni, idāni no na kiñci upakappatīti adhippāyo. Tā ca dāsiyo tānevābharaṇāni noti etthāpi eseva nayo. Tattha noti amhākaṃ. Teti te gharādike. Aññe paricārenti, paribhogādivasena viniyogaṃ karontīti attho. Mayaṃ dukkhassa bhāginoti mayaṃ pana pubbe kevalaṃ kīḷanappasutā hutvā sāpateyyaṃ pahāya gamanīyaṃ anugāmikaṃ kātuṃ ajānantā idāni khuppipāsādidukkhassa bhāgino bhavāmāti attānaṃ garahantā vadanti.
३९९. इदानि यस्मा पेतयोनितो चवित्वा मनुस्सेसु उप्पज्जन्तापि सत्ता येभुय्येन तस्सेव कम्मस्स विपाकावसेसेन हीनजातिका कपणवुत्तिनोव होन्ति, तस्मा तमत्थं दस्सेतुं ‘‘वेणिवा’’तिआदिना द्वे गाथा वुत्ता। तत्थ वेणिवाति वेनजातिका, विलीवकारा नळकारा होन्तीति अत्थो। वा-सद्दो अनियमत्थो। अवञ्ञाति अवञ्ञेय्या, अवजानितब्बाति वुत्तं होति। ‘‘वम्भना’’ति वा पाठो, परेहि बाधनीयाति अत्थो। रथकारीति चम्मकारिनो। दुब्भिकाति मित्तदुब्भिका मित्तानं बाधिका। चण्डालीति चण्डालजातिका। कपणाति वनिब्बका अतिविय कारुञ्ञप्पत्ता । कप्पकाति कप्पकजातिका, सब्बत्थ ‘‘होन्ति पुनप्पुन’’न्ति योजना, अपरापरम्पि इमेसु निहीनकुलेसु उप्पज्जन्तीति वुत्तं होति।
399. Idāni yasmā petayonito cavitvā manussesu uppajjantāpi sattā yebhuyyena tasseva kammassa vipākāvasesena hīnajātikā kapaṇavuttinova honti, tasmā tamatthaṃ dassetuṃ ‘‘veṇivā’’tiādinā dve gāthā vuttā. Tattha veṇivāti venajātikā, vilīvakārā naḷakārā hontīti attho. Vā-saddo aniyamattho. Avaññāti avaññeyyā, avajānitabbāti vuttaṃ hoti. ‘‘Vambhanā’’ti vā pāṭho, parehi bādhanīyāti attho. Rathakārīti cammakārino. Dubbhikāti mittadubbhikā mittānaṃ bādhikā. Caṇḍālīti caṇḍālajātikā. Kapaṇāti vanibbakā ativiya kāruññappattā . Kappakāti kappakajātikā, sabbattha ‘‘honti punappuna’’nti yojanā, aparāparampi imesu nihīnakulesu uppajjantīti vuttaṃ hoti.
४००. तेसु तेस्वेव जायन्तीति यानि यानि अञ्ञानिपि नेसादपुक्कुसकुलादीनि कपणानि अतिविय वम्भनियानि परमदुग्गतानि च, तेसु तेसु एव निहीनकुलेसु मच्छरियमलेन पेतेसु निब्बत्तित्वा ततो चुता निब्बत्तन्ति। तेनाह ‘‘एसा मच्छरिनो गती’’ति।
400.Tesu tesveva jāyantīti yāni yāni aññānipi nesādapukkusakulādīni kapaṇāni ativiya vambhaniyāni paramaduggatāni ca, tesu tesu eva nihīnakulesu macchariyamalena petesu nibbattitvā tato cutā nibbattanti. Tenāha ‘‘esā maccharino gatī’’ti.
४०१. एवं अकतपुञ्ञानं सत्तानं गतिं दस्सेत्वा इदानि कतपुञ्ञानं गतिं दस्सेतुं ‘‘पुब्बे च कतकल्याणा’’ति सत्त गाथा वुत्ता। तत्थ सग्गं ते परिपूरेन्तीति ये पुब्बे पुरिमजातियं कतकल्याणा दायका दानपुञ्ञाभिरता विगतमलमच्छेरा, ते अत्तनो रूपसम्पत्तिया चेव परिवारसम्पत्तिया च सग्गं देवलोकं परिपूरेन्ति परिपुण्णं करोन्ति। ओभासेन्ति च नन्दनन्ति न केवलं परिपूरेन्तियेव, अथ खो कप्परुक्खादीनं पभाहि सभावेनेव ओभासमानम्पि नन्दनवनं अत्तनो वत्थाभरणजुतीहि सरीरप्पभाय च अभिभवित्वा चेव ओभासेत्वा च जोतेन्ति।
401. Evaṃ akatapuññānaṃ sattānaṃ gatiṃ dassetvā idāni katapuññānaṃ gatiṃ dassetuṃ ‘‘pubbe ca katakalyāṇā’’ti satta gāthā vuttā. Tattha saggaṃ te paripūrentīti ye pubbe purimajātiyaṃ katakalyāṇā dāyakā dānapuññābhiratā vigatamalamaccherā, te attano rūpasampattiyā ceva parivārasampattiyā ca saggaṃ devalokaṃ paripūrenti paripuṇṇaṃ karonti. Obhāsenti ca nandananti na kevalaṃ paripūrentiyeva, atha kho kapparukkhādīnaṃ pabhāhi sabhāveneva obhāsamānampi nandanavanaṃ attano vatthābharaṇajutīhi sarīrappabhāya ca abhibhavitvā ceva obhāsetvā ca jotenti.
४०२. कामकामिनोति यथिच्छितेसु कामगुणेसु यथाकामं परिभोगवन्तो। उच्चाकुलेसूति उच्चेसु खत्तियकुलादीसु कुलेसु। सभोगेसूति महाविभवेसु। ततो चुताति ततो देवलोकतो चुता।
402.Kāmakāminoti yathicchitesu kāmaguṇesu yathākāmaṃ paribhogavanto. Uccākulesūti uccesu khattiyakulādīsu kulesu. Sabhogesūti mahāvibhavesu. Tato cutāti tato devalokato cutā.
४०३. कूटागारे च पासादेति कूटागारे च पासादे च। बीजितङ्गाति बीजियमानदेहा। मोरहत्थेहीति मोरपिञ्छपटिमण्डितबीजनीहत्थेहि। यसस्सिनोति परिवारवन्तो रमन्तीति अधिप्पायो।
403.Kūṭāgāreca pāsādeti kūṭāgāre ca pāsāde ca. Bījitaṅgāti bījiyamānadehā. Morahatthehīti morapiñchapaṭimaṇḍitabījanīhatthehi. Yasassinoti parivāravanto ramantīti adhippāyo.
४०४. अङ्कतो अङ्कं गच्छन्तीति दारककालेपि ञातीनं धातीनञ्च अङ्कट्ठानतो अङ्कट्ठानमेव गच्छन्ति, न भूमितलन्ति अधिप्पायो। उपतिट्ठन्तीति उपट्ठानं करोन्ति। सुखेसिनोति सुखमिच्छन्ता, ‘‘मा सीतं वा उण्हं वा’’ति अप्पकम्पि दुक्खं परिहरन्ता उपतिट्ठन्तीति अधिप्पायो।
404.Aṅkato aṅkaṃ gacchantīti dārakakālepi ñātīnaṃ dhātīnañca aṅkaṭṭhānato aṅkaṭṭhānameva gacchanti, na bhūmitalanti adhippāyo. Upatiṭṭhantīti upaṭṭhānaṃ karonti. Sukhesinoti sukhamicchantā, ‘‘mā sītaṃ vā uṇhaṃ vā’’ti appakampi dukkhaṃ pariharantā upatiṭṭhantīti adhippāyo.
४०५. नयिदं अकतपुञ्ञानन्ति इदं सोकवत्थुअभावतो असोकं रम्मं रमणीयं तिदसानं तावतिंसदेवानं महावनं महाउपवनभूतं नन्दनं नन्दनवनं अकतपुञ्ञानं न होति, तेहि लद्धुं न सक्काति अत्थो।
405.Nayidaṃ akatapuññānanti idaṃ sokavatthuabhāvato asokaṃ rammaṃ ramaṇīyaṃ tidasānaṃ tāvatiṃsadevānaṃ mahāvanaṃ mahāupavanabhūtaṃ nandanaṃ nandanavanaṃ akatapuññānaṃ na hoti, tehi laddhuṃ na sakkāti attho.
४०६. इधाति इमस्मिं मनुस्सलोके विसेसतो पुञ्ञं करीयति, तं सन्धायाह। इधाति वा दिट्ठधम्मे। परत्थाति सम्पराये।
406.Idhāti imasmiṃ manussaloke visesato puññaṃ karīyati, taṃ sandhāyāha. Idhāti vā diṭṭhadhamme. Paratthāti samparāye.
४०७. तेसन्ति तेहि यथावुत्तेहि देवेहि। सहब्यकामानन्ति सहभावं इच्छन्तेहि। भोगसमङ्गिनोति भोगेहि समन्नागता, दिब्बेहि पञ्चकामगुणेहि समप्पिता मोदन्तीति अत्थो। सेसं उत्तानत्थमेव।
407.Tesanti tehi yathāvuttehi devehi. Sahabyakāmānanti sahabhāvaṃ icchantehi. Bhogasamaṅginoti bhogehi samannāgatā, dibbehi pañcakāmaguṇehi samappitā modantīti attho. Sesaṃ uttānatthameva.
एवं तेहि पेतेहि साधारणतो अत्तना कतकम्मस्स च गतिया पुञ्ञकम्मस्स च गतिया पवेदिताय संविग्गमनस्स कोळियामच्चपमुखस्स तत्थ सन्निपतितस्स महाजनस्स अज्झासयानुरूपं भगवा वित्थारेन धम्मं देसेसि। देसनापरियोसाने चतुरासीतिया पाणसहस्सानं धम्माभिसमयो अहोसीति।
Evaṃ tehi petehi sādhāraṇato attanā katakammassa ca gatiyā puññakammassa ca gatiyā paveditāya saṃviggamanassa koḷiyāmaccapamukhassa tattha sannipatitassa mahājanassa ajjhāsayānurūpaṃ bhagavā vitthārena dhammaṃ desesi. Desanāpariyosāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosīti.
अभिज्जमानपेतवत्थुवण्णना निट्ठिता।
Abhijjamānapetavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
तिपिटक (मूल) • Tipiṭaka (Mūla) / सुत्तपिटक • Suttapiṭaka / खुद्दकनिकाय • Khuddakanikāya / पेतवत्थुपाळि • Petavatthupāḷi / १. अभिज्जमानपेतवत्थु • 1. Abhijjamānapetavatthu
