Only Dharma. Since 1992
/ Yoga / Yoga Sutra

पातञ्जलयोगसूत्राणि

pātañjalayogasūtrāṇi

॥ महर्षि पतञ्जलि प्रणीतं योगदर्शनम् ॥

॥ maharṣi patañjali praṇītaṃ yogadarśanam ॥

समाधि-पादः

Samādhi-pādaḥ

॥ प्रथमोऽध्यायः ॥
॥ समाधि-पादः ॥

॥ prathamo'dhyāyaḥ ॥
॥ samādhi-pādaḥ ॥

अथ योगानुशासनम् ॥ १.१॥

atha yogānuśāsanam ॥ 1.1॥

योगश्चित्तवृत्तिनिरोधः ॥ १.२॥

yogaścittavṛttinirodhaḥ ॥ 1.2॥

तदा द्रष्टुः स्वरूपेऽवस्थानम् ॥ १.३॥

tadā draṣṭuḥ svarūpe'vasthānam ॥ 1.3॥

वृत्तिसारूप्यमितरत्र ॥ १.४॥

vṛttisārūpyamitaratra ॥ 1.4॥

वृत्तयः पञ्चतय्यः क्लिष्टाऽक्लिष्टाः ॥ १.५॥

vṛttayaḥ pañcatayyaḥ kliṣṭā'kliṣṭāḥ ॥ 1.5॥

प्रमाणविपर्ययविकल्पनिद्रास्मृतयः ॥ १.६॥

pramāṇaviparyayavikalpanidrāsmṛtayaḥ ॥ 1.6॥

प्रत्यक्षानुमानागमाः प्रमाणानि ॥ १.७॥

pratyakṣānumānāgamāḥ pramāṇāni ॥ 1.7॥

विपर्ययो मिथ्याज्ञानमतद्रूपप्रतिष्ठम् ॥ १.८॥

viparyayo mithyājñānamatadrūpapratiṣṭham ॥ 1.8॥

शब्दज्ञानानुपाती वस्तुशून्यो विकल्पः ॥ १.९॥

śabdajñānānupātī vastuśūnyo vikalpaḥ ॥ 1.9॥

अभावप्रत्ययालम्बना वृत्तिर्निद्रा ॥ १.१०॥

abhāvapratyayālambanā vṛttirnidrā ॥ 1.10॥

अनुभूतविषयासंप्रमोषः स्मृतिः ॥ १.११॥

anubhūtaviṣayāsaṃpramoṣaḥ smṛtiḥ ॥ 1.11॥

अभ्यासवैराग्याभ्यां तन्निरोधः ॥ १.१२॥

abhyāsavairāgyābhyāṃ tannirodhaḥ ॥ 1.12॥

तत्र स्थितौ यत्नोऽभ्यासः ॥ १.१३॥

tatra sthitau yatno'bhyāsaḥ ॥ 1.13॥

स तु दीर्घकालनैरन्तर्यसत्कारासेवितो दृढभूमिः ॥ १.१४॥

sa tu dīrghakālanairantaryasatkārāsevito dṛḍhabhūmiḥ ॥ 1.14॥

दृष्टानुश्रविकविषयवितृष्णस्य वशीकारसंज्ञा वैराग्यम् ॥ १.१५॥

dṛṣṭānuśravikaviṣayavitṛṣṇasya vaśīkārasaṃjñā vairāgyam ॥ 1.15॥

तत्परं पुरुषख्यातेर्गुणवैतृष्ण्यम् ॥ १.१६॥

tatparaṃ puruṣakhyāterguṇavaitṛṣṇyam ॥ 1.16॥

वितर्कविचारानन्दास्मितारूपानुगमात् संप्रज्ञातः ॥ १.१७॥

vitarkavicārānandāsmitārūpānugamāt saṃprajñātaḥ ॥ 1.17॥

विरामप्रत्ययाभ्यासपूर्वः संस्कारशेषोऽन्यः ॥ १.१८॥

virāmapratyayābhyāsapūrvaḥ saṃskāraśeṣo'nyaḥ ॥ 1.18॥

भवप्रत्ययो विदेहप्रकृतिलयानाम् ॥ १.१९॥

bhavapratyayo videhaprakṛtilayānām ॥ 1.19॥

श्रद्धावीर्यस्मृतिसमाधिप्रज्ञापूर्वक इतरेषाम् ॥ १.२०॥

śraddhāvīryasmṛtisamādhiprajñāpūrvaka itareṣām ॥ 1.20॥

तीव्रसंवेगानामासन्नः ॥ १.२१॥

tīvrasaṃvegānāmāsannaḥ ॥ 1.21॥

मृदुमध्याधिमात्रत्वात् ततोऽपि विशेषः ॥ १.२२॥

mṛdumadhyādhimātratvāt tato'pi viśeṣaḥ ॥ 1.22॥

ईश्वरप्रणिधानाद्वा ॥ १.२३॥

īśvarapraṇidhānādvā ॥ 1.23॥

क्लेशकर्मविपाकाशयैरपरामृष्टः पुरुषविशेष ईश्वरः ॥ १.२४॥

kleśakarmavipākāśayairaparāmṛṣṭaḥ puruṣaviśeṣa īśvaraḥ ॥ 1.24॥

तत्र निरतिशयं सार्वज्ञबीजम् ॥ १.२५॥

tatra niratiśayaṃ sārvajñabījam ॥ 1.25॥

स पूर्वेषामपि गुरुः कालेनानवच्छेदात् ॥ १.२६॥

sa pūrveṣāmapi guruḥ kālenānavacchedāt ॥ 1.26॥

तस्य वाचकः प्रणवः ॥ १.२७॥

tasya vācakaḥ praṇavaḥ ॥ 1.27॥

तज्जपस्तदर्थभावनम् ॥ १.२८॥

tajjapastadarthabhāvanam ॥ 1.28॥

ततः प्रत्यक्चेतनाधिगमोऽप्यन्तरायाभावश्च ॥ १.२९॥

tataḥ pratyakcetanādhigamo'pyantarāyābhāvaśca ॥ 1.29॥

व्याधिस्त्यानसंशयप्रमादालस्याविरति-
भ्रान्तिदर्शनालब्धभूमिकत्वानवस्थितत्वानि
चित्तविक्षेपास्तेऽन्तरायाः ॥ १.३०॥

vyādhistyānasaṃśayapramādālasyāvirati-
bhrāntidarśanālabdhabhūmikatvānavasthitatvāni
cittavikṣepāste'ntarāyāḥ ॥ 1.30॥

दुःखदौर्मनस्याङ्गमेजयत्वश्वासप्रश्वासा विक्षेपसहभुवः ॥ १.३१॥

duḥkhadaurmanasyāṅgamejayatvaśvāsapraśvāsā vikṣepasahabhuvaḥ ॥ 1.31॥

तत्प्रतिषेधार्थमेकतत्त्वाभ्यासः ॥ १.३२॥

tatpratiṣedhārthamekatattvābhyāsaḥ ॥ 1.32॥

मैत्रीकरुणामुदितोपेक्षाणां सुखदुःखपुण्यापुण्यविषयाणां
भावनातश्चित्तप्रसादनम् ॥ १.३३॥

maitrīkaruṇāmuditopekṣāṇāṃ sukhaduḥkhapuṇyāpuṇyaviṣayāṇāṃ
bhāvanātaścittaprasādanam ॥ 1.33॥

प्रच्छर्दनविधारणाभ्यां वा प्राणस्य ॥ १.३४॥

pracchardanavidhāraṇābhyāṃ vā prāṇasya ॥ 1.34॥

विषयवती वा प्रवृत्तिरुत्पन्ना मनसः स्थितिनिबन्धिनी ॥ १.३५॥

viṣayavatī vā pravṛttirutpannā manasaḥ sthitinibandhinī ॥ 1.35॥

विशोका वा ज्योतिष्मती ॥ १.३६॥

viśokā vā jyotiṣmatī ॥ 1.36॥

वीतरागविषयं वा चित्तम् ॥ १.३७॥

vītarāgaviṣayaṃ vā cittam ॥ 1.37॥

स्वप्ननिद्राज्ञानालम्बनं वा ॥ १.३८॥

svapnanidrājñānālambanaṃ vā ॥ 1.38॥

यथाभिमतध्यानाद्वा ॥ १.३९॥

yathābhimatadhyānādvā ॥ 1.39॥

परमाणु परममहत्त्वान्तोऽस्य वशीकारः ॥ १.४०॥

paramāṇu paramamahattvānto'sya vaśīkāraḥ ॥ 1.40॥

क्षीणवृत्तेरभिजातस्येव मणेर्ग्रहीतृग्रहणग्राह्येषु
तत्स्थतदञ्जनता समापत्तिः ॥ १.४१॥

kṣīṇavṛtterabhijātasyeva maṇergrahītṛgrahaṇagrāhyeṣu
tatsthatadañjanatā samāpattiḥ ॥ 1.41॥

तत्र शब्दार्थज्ञानविकल्पैः संकीर्णा सवितर्का समापत्तिः ॥ १.४२॥

tatra śabdārthajñānavikalpaiḥ saṃkīrṇā savitarkā samāpattiḥ ॥ 1.42॥

स्मृतिपरिशुद्धौ स्वरूपशून्येवार्थमात्रनिर्भासा निर्वितर्का ॥ १.४३॥

smṛtipariśuddhau svarūpaśūnyevārthamātranirbhāsā nirvitarkā ॥ 1.43॥

एतयैव सविचारा निर्विचारा च सूक्ष्मविषया व्याख्याता ॥ १.४४॥

etayaiva savicārā nirvicārā ca sūkṣmaviṣayā vyākhyātā ॥ 1.44॥

सूक्ष्मविषयत्वं चालिङ्गपर्यवसानम् ॥ १.४५॥

sūkṣmaviṣayatvaṃ cāliṅgaparyavasānam ॥ 1.45॥

ता एव सबीजः समाधिः ॥ १.४६॥

tā eva sabījaḥ samādhiḥ ॥ 1.46॥

निर्विचारवैशारद्येऽध्यात्मप्रसादः ॥ १.४७॥

nirvicāravaiśāradye'dhyātmaprasādaḥ ॥ 1.47॥

ऋतम्भरा तत्र प्रज्ञा ॥ १.४८॥

ṛtambharā tatra prajñā ॥ 1.48॥

श्रुतानुमानप्रज्ञाभ्यामन्यविषया विशेषार्थत्वात् ॥ १.४९॥

śrutānumānaprajñābhyāmanyaviṣayā viśeṣārthatvāt ॥ 1.49॥

तज्जः संस्कारोऽन्यसंस्कारप्रतिबन्धी ॥ १.५०॥

tajjaḥ saṃskāro'nyasaṃskārapratibandhī ॥ 1.50॥

तस्यापि निरोधे सर्वनिरोधान्निर्बीजः समाधिः ॥ १.५१॥

tasyāpi nirodhe sarvanirodhānnirbījaḥ samādhiḥ ॥ 1.51॥

॥ इति पतञ्जलि-विरचिते योग-सूत्रे प्रथमः समाधि-पादः ॥

॥ iti patañjali-viracite yoga-sūtre prathamaḥ samādhi-pādaḥ ॥


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact