Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / តិបិដក • Tipiṭaka / វជិរពុទ្ធិ-ដីកា • Vajirabuddhi-ṭīkā

សិក្ខាបច្ចក្ខានកថាវណ្ណនា

Sikkhāpaccakkhānakathāvaṇṇanā

ឯត្ថ យាមីតិ អមុកស្មិំ តិត្ថាយតនេ, ឃរាទិម្ហិ វា។ ភាវវិកប្បាការេនាតិ ‘‘អហំ អស្ស’’ន្តិ អាគតត្តា យំ យំ ភវិតុកាមោ, តស្ស តស្ស ភាវស្ស វិកប្បាការេន, ភិក្ខុភាវតោ អញ្ញភាវវិកប្បាការេនាតិ អធិប្បាយោ។

Etthayāmīti amukasmiṃ titthāyatane, gharādimhi vā. Bhāvavikappākārenāti ‘‘ahaṃ assa’’nti āgatattā yaṃ yaṃ bhavitukāmo, tassa tassa bhāvassa vikappākārena, bhikkhubhāvato aññabhāvavikappākārenāti adhippāyo.

៤៦. ហន្ទាតិ វចសាយេវ។ គិហិភាវំ បត្ថយមានោតិអាទិបទេហិ ចិត្តនិយមំ ទស្សេតិ។ ឯកេនេវ ចិត្តេន សិក្ខាបច្ចក្ខានំ ហោតិ, ន តទភាវេនាតិ។

46.Handāti vacasāyeva. Gihibhāvaṃ patthayamānotiādipadehi cittaniyamaṃ dasseti. Ekeneva cittena sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvenāti.

៥១. ពុទ្ធំ ធម្មន្តិអាទិបទេហិ ខេត្តនិយមំ ទស្សេតិ។ តត្ថ អាទិតោ ចុទ្ទសហិ បទេហិ សភាវបរិច្ចាគោ, បច្ឆិមេហិ អដ្ឋហិ ភាវន្តរាទានញ្ច ទស្សិតំ ហោតិ។ បច្ចក្ខាមិ ធារេហីតិ ឯតេហិ កាលនិយមំ ទស្សេតិ។ វទតីតិ ឥមិនា បទេន បយោគនិយមំ ទស្សេតិ។ វិញ្ញាបេតីតិ ឥមិនា វិជានននិយមំ ទស្សេតិ។ ឧម្មត្តកោ សិក្ខំ បច្ចក្ខាតិ, ឧម្មត្តកស្ស សន្តិកេ សិក្ខំ បច្ចក្ខាតីតិអាទីហិ បុគ្គលនិយមំ ទស្សេតិ។ អរិយកេន មិលក្ខស្ស សន្តិកេ សិក្ខំ បច្ចក្ខាតីតិអាទីហិ បន បុគ្គលាទិនិយមេបិ សតិ វិជានននិយមាសម្ភវំ ទស្សេតិ។ តត្ថ ‘‘យាយ មិលក្ខភាសាយ កាលនិយមោ នត្ថិ, តាយបិ ភាសាយ កាលនិយមត្ថទីបនេ សតិ សិក្ខាបច្ចក្ខានំ រុហតីតិ នោ មតី’’តិ អាចរិយោទវាយាតិអាទីហិ ខេត្តាទិនិយមេ សតិបិ ចិត្តនិយមាភាវេន ន រុហតីតិ ទស្សេតិ។ សាវេតុកាមោ ន សាវេតីតិ ចិត្តនិយមេបិ សតិ បយោគនិយមាភាវេន ន រុហតីតិ ទស្សេតិ។ អវិញ្ញុស្សសាវេតិ, វិញ្ញុស្ស ន សាវេតីតិ ចិត្តខេត្តកាលបយោគបុគ្គលវិជានននិយមេបិ សតិ យំ បុគ្គលំ ឧទ្ទិស្ស សាវេតិ, តស្សេវ សវនេ ន រុហតិ, ន អញ្ញស្សាតិ ទស្សនត្ថំ វុត្តំ, តេន វុត្តំ អដ្ឋកថាយំ ‘‘យទិ អយមេវ ជានាតូតិ ឯកំ និយមេត្វា អារោចេតិ, តញ្ចេ សោ ឯវ ជានាតិ, បច្ចក្ខាតា ហោតិ សិក្ខា។ អថ សោ ន ជានាតិ…បេ.… អប្បច្ចក្ខាតា ហោតិ សិក្ខា’’តិ។ សព្ពសោ វា បន ន សាវេតិ, អប្បច្ចក្ខា ហោតិ សិក្ខាតិ ចិត្តាទិនិយមេនេវ សិក្ខា បច្ចក្ខាតា ហោតិ, ន អញ្ញថាតិ ទស្សនត្ថំ វុត្តំ។ ឯត្តាវតា ‘‘សិក្ខា…បេ.… ទុព្ពល្យំ អនាវិកត្វា’’តិ បទស្ស បទភាជនំ តីហិ អាការេហិ ទស្សិតំ ហោតិ។ តត្ថ ទ្វេ អមិស្សា, បច្ឆិមោ ឯកោ មិស្សោតិ វេទិតព្ពោ។ តេនេវ វចីភេទេនាតិ តទត្ថទីបនមត្តំ វចនំ សុត្វាវ តេនេវ វចីភេទេន ជានាបេតីតិ អត្ថោ។ ចិត្តសម្បយុត្តន្តិ បច្ចក្ខាតុកាមតាចិត្តសម្បយុត្តំ។ សមយញ្ញូ នាម តទធិប្បាយជាននមត្តេន ហោតិ។

51.Buddhaṃ dhammantiādipadehi khettaniyamaṃ dasseti. Tattha ādito cuddasahi padehi sabhāvapariccāgo, pacchimehi aṭṭhahi bhāvantarādānañca dassitaṃ hoti. Paccakkhāmi dhārehīti etehi kālaniyamaṃ dasseti. Vadatīti iminā padena payoganiyamaṃ dasseti. Viññāpetīti iminā vijānananiyamaṃ dasseti. Ummattako sikkhaṃ paccakkhāti, ummattakassa santike sikkhaṃ paccakkhātītiādīhi puggalaniyamaṃ dasseti. Ariyakena milakkhassa santike sikkhaṃ paccakkhātītiādīhi pana puggalādiniyamepi sati vijānananiyamāsambhavaṃ dasseti. Tattha ‘‘yāya milakkhabhāsāya kālaniyamo natthi, tāyapi bhāsāya kālaniyamatthadīpane sati sikkhāpaccakkhānaṃ ruhatīti no matī’’ti ācariyo. Davāyātiādīhi khettādiniyame satipi cittaniyamābhāvena na ruhatīti dasseti. Sāvetukāmo na sāvetīti cittaniyamepi sati payoganiyamābhāvena na ruhatīti dasseti. Aviññussasāveti, viññussa na sāvetīti cittakhettakālapayogapuggalavijānananiyamepi sati yaṃ puggalaṃ uddissa sāveti, tasseva savane na ruhati, na aññassāti dassanatthaṃ vuttaṃ, tena vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yadi ayameva jānātūti ekaṃ niyametvā āroceti, tañce so eva jānāti, paccakkhātā hoti sikkhā. Atha so na jānāti…pe… appaccakkhātā hoti sikkhā’’ti. Sabbaso vā pana na sāveti, appaccakkhā hoti sikkhāti cittādiniyameneva sikkhā paccakkhātā hoti, na aññathāti dassanatthaṃ vuttaṃ. Ettāvatā ‘‘sikkhā…pe… dubbalyaṃ anāvikatvā’’ti padassa padabhājanaṃ tīhi ākārehi dassitaṃ hoti. Tattha dve amissā, pacchimo eko missoti veditabbo. Teneva vacībhedenāti tadatthadīpanamattaṃ vacanaṃ sutvāva teneva vacībhedena jānāpetīti attho. Cittasampayuttanti paccakkhātukāmatācittasampayuttaṃ. Samayaññū nāma tadadhippāyajānanamattena hoti.

៥៣. វណ្ណបដ្ឋានំ ពុទ្ធគុណទីបកំ សុត្តំ។ ឧបាលិគហបតិនា វុត្តា កិរ ឧបាលិគាថា។ បញ្ញាណំ សញ្ញាណន្តិ អត្ថតោ ឯកំ, តស្មា ពោធិបញ្ញាណន្តិ ពោធិសញ្ញាណំ, ពោធិពីជន្តិ វុត្តំ ហោតិ។

53.Vaṇṇapaṭṭhānaṃ buddhaguṇadīpakaṃ suttaṃ. Upāligahapatinā vuttā kira upāligāthā. Paññāṇaṃ saññāṇanti atthato ekaṃ, tasmā bodhipaññāṇanti bodhisaññāṇaṃ, bodhibījanti vuttaṃ hoti.

ទ្វិន្នម្បិ និយមេត្វាតិ ឯត្ថ ‘‘ទ្វីសុបិ ជានន្តេសុ ឯវ បច្ចក្ខាមីតិ អធិប្បាយេន វុត្តេ តេសុ ឯកោ ចេ ជានាតិ, ន បច្ចក្ខាតា ហោតី’’តិ អញ្ញតរស្មិម្បិ គណ្ឋិបទេ វុត្តំ, តំ អដ្ឋកថាយ ន សមេតិ។ ‘‘គិហី ហោមី’’តិ វា ‘‘គិហិម្ហី’’តិ វា វុត្តេ កិញ្ចាបិ វត្តមានវចនំ ហោតិ។ ‘‘ធារេហី’’តិ អត្ថាភាវា ច ‘‘ធារេហី’’តិ វុត្តេ ច បរស្សុបរិ គច្ឆតិ, តស្មា ន ហោតិ។ សន្ទិដ្ឋិកំ ធម្មន្តិ សព្ពត្ថ ធម្មវចនំ វុត្តំ យំ សន្ធាយ ‘‘សន្ទិដ្ឋិក’’ន្តិ វទតិ, តំ បកាសេតុំ។ អញ្ញថា ‘‘វិជិតវិជយំ បច្ចក្ខាមី’’តិ វុត្តេ ចក្កវត្តិអាទីសុបិ តប្បសង្គតោ ពុទ្ធសទ្ទោបិ អវសានេ វត្តព្ពោ ភវេយ្យ។ អាចរិយវេវចនេសុ បន យោ មំ បព្ពាជេសីតិអាទិ ឧបជ្ឈំ អគ្គហេត្វា, បរំ វា ឧទ្ទិស្ស បព្ពជិតំ សន្ធាយ វុត្តន្តិ។ ឱកល្លកោតិ កបណាធិវចនំ។ មោឡិពទ្ធោតិ សិខាពទ្ធោ, ឱមុក្កមកុដោ វា។ ចេល្លកោ អថេរោ។ ចេដកោ មជ្ឈិមោ។ មោឡិគល្លោ មហាសាមណេរោ។ មនុស្សវិគ្គហនាគាទីនំ នាគរូបាទីនំ វា សន្តិកេ, ភាសាជាននកិន្នរាទីនំ វា។ ‘‘ទេវតា នាម មហាបញ្ញា’’តិ កិរ បាឋោ។ ទវាយាតិ សហសា។ រវាភញ្ញេនាតិ ខលិតភញ្ញេន។ អក្ខរសមយានញ្ហិ នាភិញ្ញាតាយ វា ករណានំ អវិសទតាយ វា ហោតិ រវាភញ្ញំ។ អវិធេយ្យិន្ទ្រិយតាយ ‘‘បោត្ថករូបសទិសស្សា’’តិ វុត្តំ, គរុមេធស្ស មន្ទបញ្ញស្ស។ កិត្តាវតា បន គរុមេធោ ហោតីតិ ចេ? សមយេ អកោវិទតាយ។

Dvinnampi niyametvāti ettha ‘‘dvīsupi jānantesu eva paccakkhāmīti adhippāyena vutte tesu eko ce jānāti, na paccakkhātā hotī’’ti aññatarasmimpi gaṇṭhipade vuttaṃ, taṃ aṭṭhakathāya na sameti. ‘‘Gihī homī’’ti vā ‘‘gihimhī’’ti vā vutte kiñcāpi vattamānavacanaṃ hoti. ‘‘Dhārehī’’ti atthābhāvā ca ‘‘dhārehī’’ti vutte ca parassupari gacchati, tasmā na hoti. Sandiṭṭhikaṃ dhammanti sabbattha dhammavacanaṃ vuttaṃ yaṃ sandhāya ‘‘sandiṭṭhika’’nti vadati, taṃ pakāsetuṃ. Aññathā ‘‘vijitavijayaṃ paccakkhāmī’’ti vutte cakkavattiādīsupi tappasaṅgato buddhasaddopi avasāne vattabbo bhaveyya. Ācariyavevacanesu pana yo maṃ pabbājesītiādi upajjhaṃ aggahetvā, paraṃ vā uddissa pabbajitaṃ sandhāya vuttanti. Okallakoti kapaṇādhivacanaṃ. Moḷibaddhoti sikhābaddho, omukkamakuṭo vā. Cellako athero. Ceṭako majjhimo. Moḷigallo mahāsāmaṇero. Manussaviggahanāgādīnaṃ nāgarūpādīnaṃ vā santike, bhāsājānanakinnarādīnaṃ vā. ‘‘Devatā nāma mahāpaññā’’ti kira pāṭho. Davāyāti sahasā. Ravābhaññenāti khalitabhaññena. Akkharasamayānañhi nābhiññātāya vā karaṇānaṃ avisadatāya vā hoti ravābhaññaṃ. Avidheyyindriyatāya ‘‘potthakarūpasadisassā’’ti vuttaṃ, garumedhassa mandapaññassa. Kittāvatā pana garumedho hotīti ce? Samaye akovidatāya.

សិក្ខាបច្ចក្ខានកថាវណ្ណនា និដ្ឋិតា។

Sikkhāpaccakkhānakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.







Related texts:



តិបិដក (មូល) • Tipiṭaka (Mūla) / វិនយបិដក • Vinayapiṭaka / មហាវិភង្គ • Mahāvibhaṅga / ១. បឋមបារាជិកំ • 1. Paṭhamapārājikaṃ

អដ្ឋកថា • Aṭṭhakathā / វិនយបិដក (អដ្ឋកថា) • Vinayapiṭaka (aṭṭhakathā) / មហាវិភង្គ-អដ្ឋកថា • Mahāvibhaṅga-aṭṭhakathā / ១. បឋមបារាជិកំ • 1. Paṭhamapārājikaṃ

ដីកា • Tīkā / វិនយបិដក (ដីកា) • Vinayapiṭaka (ṭīkā) / សារត្ថទីបនី-ដីកា • Sāratthadīpanī-ṭīkā / សិក្ខាបច្ចក្ខានវិភង្គវណ្ណនា • Sikkhāpaccakkhānavibhaṅgavaṇṇanā

ដីកា • Tīkā / វិនយបិដក (ដីកា) • Vinayapiṭaka (ṭīkā) / វិមតិវិនោទនី-ដីកា • Vimativinodanī-ṭīkā / បច្ចក្ខានវិភង្គវណ្ណនា • Paccakkhānavibhaṅgavaṇṇanā


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact