| Library / Tipiṭaka / តិបិដក • Tipiṭaka / នេត្តិប្បករណ-ដីកា • Nettippakaraṇa-ṭīkā |
៥. លក្ខណហារវិភង្គវណ្ណនា
5. Lakkhaṇahāravibhaṅgavaṇṇanā
២៣. ‘‘លក្ខណហារស្ស វិសយំ បុច្ឆតី’’តិ វុត្តំ, ‘‘កោ បន តស្ស វិសយោ’’តិ វុត្តេ សមានលក្ខណា អវុត្តធម្មា។ កាយានុបស្សនាយ សមារទ្ធាយ វេទនានុបស្សនាទយោ សុខេនេវ សិជ្ឈន្តីតិ តព្ពចនេន វេទនាគតាសតិអាទីនំ វុត្តភាវោ ទស្សិតោ សតិបដ្ឋានភាវេន ឯកលក្ខណត្តាតិ កាយានុបស្សនាសតិបដ្ឋានស្ស សទ្ធានុគ្គហិតានិ វីរិយសតិសមាធិបញ្ញិន្ទ្រិយានិ សាធនំ, ឯវំ ឥតរេសម្បីតិ កត្វា វុត្តំ។ អយំ អត្ថោ អដ្ឋកថាយមេវ (នេត្តិ. អដ្ឋ. ៥១) បរតោ អាគមិស្សតិ។ ឥមិនា នយេន សេសេសុបិ ឯកលក្ខណតានិទ្ទេសេសុ អត្ថោ វេទិតព្ពោ។ បរតោតិ ចតុព្យូហហារវណ្ណនាយំ (នេត្តិ. អដ្ឋ. ២០)។
23.‘‘Lakkhaṇahārassa visayaṃ pucchatī’’ti vuttaṃ, ‘‘ko pana tassa visayo’’ti vutte samānalakkhaṇā avuttadhammā. Kāyānupassanāya samāraddhāya vedanānupassanādayo sukheneva sijjhantīti tabbacanena vedanāgatāsatiādīnaṃ vuttabhāvo dassito satipaṭṭhānabhāvena ekalakkhaṇattāti kāyānupassanāsatipaṭṭhānassa saddhānuggahitāni vīriyasatisamādhipaññindriyāni sādhanaṃ, evaṃ itaresampīti katvā vuttaṃ. Ayaṃ attho aṭṭhakathāyameva (netti. aṭṭha. 51) parato āgamissati. Iminā nayena sesesupi ekalakkhaṇatāniddesesu attho veditabbo. Paratoti catubyūhahāravaṇṇanāyaṃ (netti. aṭṭha. 20).
អសម្មិស្សតោតិ វេទនាទយោបិ ឯត្ថ សិតា ឯត្ថ បដិសន្ធាតិ កាយេ វេទនាទិអនុបស្សនាបសង្គេបិ អាបន្នេ តទសម្មិស្សតោតិ អត្ថោ។
Asammissatoti vedanādayopi ettha sitā ettha paṭisandhāti kāye vedanādianupassanāpasaṅgepi āpanne tadasammissatoti attho.
អវយវិគាហសមញ្ញាតិធាវនសារាទានាភិនិវេសនិសេធនត្ថំ កាយំ អង្គបច្ចង្គេហិ, តានិ ច កេសាទីហិ, កេសាទិកេ ច ភូតុបាទាយរូបេហិ វិនិព្ភុជិតុំ ‘‘តថា ន កាយេ’’តិអាទិមាហ។ បាសាទាទិនគរាវយវសមូហេ អវយវិវាទិនោបិ អវយវិគាហណំ ករោន្តិ។ នគរំ នាម កោចិ អត្ថោ អត្ថីតិ បន កេសញ្ចិ សមញ្ញាតិធាវនំ សិយាតិ ឥត្ថិបុរិសាទិសមញ្ញាតិធាវនេ នគរនិទស្សនំ វុត្តំ។ អញ្ញោ កោចិ សត្តាទិកោ។ យំ បស្សតិ ឥត្ថិំ, បុរិសំ វា។ ននុ ចក្ខុនា ឥត្ថិបុរិសទស្សនំ នត្ថីតិ? សច្ចំ នត្ថិ, ‘‘ឥត្ថិំ បស្សាមិ, បុរិសំ បស្សាមី’’តិ បន បវត្តសមញ្ញាវសេន ‘‘យំ បស្សតី’’តិ វុត្តំ។ មិច្ឆាទស្សនេន វា ទិដ្ឋិយា យំ បស្សតិ, ន តំ ទិដ្ឋំ រូបាយតនំ ហោតិ, រូបាយតនំ វា តំ ន ហោតីតិ អត្ថោ។ អថ វា តំ កោសាទិភូតុបាទាយសមូហសង្ខាតំ ទិដ្ឋំ ន ហោតិ, ទិដ្ឋំ វា យថាវុត្តំ ន ហោតីតិ អត្ថោ។ យំ ទិដ្ឋំ តំ ន បស្សតីតិ យំ រូបាយតនំ, កេសាទិភូតុបាទាយសមូហសង្ខាតំ វា ទិដ្ឋំ, តំ បញ្ញាចក្ខុនា ភូតតោ ន បស្សតីតិ អត្ថោ។
Avayavigāhasamaññātidhāvanasārādānābhinivesanisedhanatthaṃ kāyaṃ aṅgapaccaṅgehi, tāni ca kesādīhi, kesādike ca bhūtupādāyarūpehi vinibbhujituṃ ‘‘tathā na kāye’’tiādimāha. Pāsādādinagarāvayavasamūhe avayavivādinopi avayavigāhaṇaṃ karonti. Nagaraṃ nāma koci attho atthīti pana kesañci samaññātidhāvanaṃ siyāti itthipurisādisamaññātidhāvane nagaranidassanaṃ vuttaṃ. Añño koci sattādiko. Yaṃ passati itthiṃ, purisaṃ vā. Nanu cakkhunā itthipurisadassanaṃ natthīti? Saccaṃ natthi, ‘‘itthiṃ passāmi, purisaṃ passāmī’’ti pana pavattasamaññāvasena ‘‘yaṃ passatī’’ti vuttaṃ. Micchādassanena vā diṭṭhiyā yaṃ passati, na taṃ diṭṭhaṃ rūpāyatanaṃ hoti, rūpāyatanaṃ vā taṃ na hotīti attho. Atha vā taṃ kosādibhūtupādāyasamūhasaṅkhātaṃ diṭṭhaṃ na hoti, diṭṭhaṃ vā yathāvuttaṃ na hotīti attho. Yaṃ diṭṭhaṃ taṃ na passatīti yaṃ rūpāyatanaṃ, kesādibhūtupādāyasamūhasaṅkhātaṃ vā diṭṭhaṃ, taṃ paññācakkhunā bhūtato na passatīti attho.
ន អញ្ញធម្មានុបស្សីតិ ន អញ្ញសភាវានុបស្សី, អសុភាទិតោ អញ្ញាការានុបស្សី ន ហោតីតិ វុត្តំ ហោតិ។
Na aññadhammānupassīti na aññasabhāvānupassī, asubhādito aññākārānupassī na hotīti vuttaṃ hoti.
បថវីកាយន្តិ កេសាទិំ បថវីធម្មសមូហត្តា ‘‘កាយោ’’តិ វទតិ, លក្ខណបថវិមេវ វា អនេកភេទភិន្នំ សកលសរីរគតំ បុព្ពាបរិយភាវេន បវត្តមានំ សមូហវសេន គហេត្វា ‘‘កាយោ’’តិ វទតិ។ ឯវំ អញ្ញត្ថាបិ។
Pathavīkāyanti kesādiṃ pathavīdhammasamūhattā ‘‘kāyo’’ti vadati, lakkhaṇapathavimeva vā anekabhedabhinnaṃ sakalasarīragataṃ pubbāpariyabhāvena pavattamānaṃ samūhavasena gahetvā ‘‘kāyo’’ti vadati. Evaṃ aññatthāpi.
អាការសមូហសង្ខាតស្សាតិ អនិច្ចតាទិអាការសមុទាយបរិយាយស្ស។
Ākārasamūhasaṅkhātassāti aniccatādiākārasamudāyapariyāyassa.
តីសុ ភវេសុ កិលេសេតិ ភវត្តយវិសយកិលេសេ។ សព្ពត្ថិកន្តិ សព្ពត្ថ លីនេ, ឧទ្ធតេ ច ចិត្តេ ឥច្ឆិតព្ពត្ថា, សព្ពេ វា លីនេ, ឧទ្ធតេ ច ភាវេតព្ពា ពោជ្ឈង្គា អត្ថិកា ឯតាយាតិ សព្ពត្ថិកា។ អន្តោ សង្កោចោតិ អន្តោ ឱលីយនា, កោសជ្ជន្តិ អត្ថោ។
Tīsu bhavesu kileseti bhavattayavisayakilese. Sabbatthikanti sabbattha līne, uddhate ca citte icchitabbatthā, sabbe vā līne, uddhate ca bhāvetabbā bojjhaṅgā atthikā etāyāti sabbatthikā. Anto saṅkocoti anto olīyanā, kosajjanti attho.
២៤. គហិតេសូតិ ភាវនាគ្គហណេន គហិតេសុ, ភាវិតេសូតិ អត្ថោ, វចនេន វា គហិតេសុ។ ភាវនាគ្គហណទីបនត្ថត្តា បន វចនេន គហណស្ស ភាវនាគ្គហណមេត្ថ បធានំ។ យស្ស សតិបដ្ឋានា ភាវិតា, តស្ស សម្មប្បធានាទយោ ពោធិបក្ខិយធម្មា ន ភាវិតាតិ នេតំ ឋានំ វិជ្ជតីតិ ច សមានលក្ខណតាបទេសេន ឥមមត្ថំ ទស្សេតុំ បាឡិយំ ‘‘ចតូសុ សតិបដ្ឋានេសុ ភាវិយមានេសុ ចត្តារោ សម្មប្បធានា ភាវនាបារិបូរិំ គច្ឆន្តី’’តិអាទិ វុត្តំ។
24.Gahitesūti bhāvanāggahaṇena gahitesu, bhāvitesūti attho, vacanena vā gahitesu. Bhāvanāggahaṇadīpanatthattā pana vacanena gahaṇassa bhāvanāggahaṇamettha padhānaṃ. Yassa satipaṭṭhānā bhāvitā, tassa sammappadhānādayo bodhipakkhiyadhammā na bhāvitāti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti ca samānalakkhaṇatāpadesena imamatthaṃ dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu cattāro sammappadhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchantī’’tiādi vuttaṃ.
វិបល្លាសា បហីយន្តិ ឧជុវិបច្ចនីកភាវតោ។ ‘‘អាហារសមុទយា កាយស្ស សមុទយោ, ផស្សសមុទយា វេទនានំ សមុទយោ (សំ. និ. ៥.៤០៨), សង្ខារបច្ចយា វិញ្ញាណំ, វិញ្ញាណបច្ចយា នាមរូប’’ន្តិ (សំ. និ. ១.១, ៣៩; ម. និ. ៣.១២៦; មហាវ. ១; ឧទា. ១; វិភ. ២២៥) វចនតោ កាយាទីនំ សមុទយភូតា កពឡីការាហារផស្សមនោសញ្ចេតនាវិញ្ញាណាហារាកាយាទីនំ បរិជាននេន បរិញ្ញាតា ហោន្តិ តប្បដិបក្ខប្បហានតោតិ ទស្សេន្តោ ‘‘ចត្តារោ អាហារា’’តិអាទិមាហ។ សព្ពត្ថាតិ ‘‘ឧបាទានេហិ អនុបាទានោ ភវតី’’តិ ឯវមាទីសុ។
Vipallāsāpahīyanti ujuvipaccanīkabhāvato. ‘‘Āhārasamudayā kāyassa samudayo, phassasamudayā vedanānaṃ samudayo (saṃ. ni. 5.408), saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti (saṃ. ni. 1.1, 39; ma. ni. 3.126; mahāva. 1; udā. 1; vibha. 225) vacanato kāyādīnaṃ samudayabhūtā kabaḷīkārāhāraphassamanosañcetanāviññāṇāhārākāyādīnaṃ parijānanena pariññātā honti tappaṭipakkhappahānatoti dassento ‘‘cattāroāhārā’’tiādimāha. Sabbatthāti ‘‘upādānehi anupādāno bhavatī’’ti evamādīsu.
តត្ថ យស្មា បញ្ច កាមគុណា សវិសេសា កាយេ លព្ភន្តីតិ វិសេសេន កាយោ កាមុបាទានស្ស វត្ថុ, សុខវេទនស្សាទវសេន បរលោកនិរបេក្ខោ ‘‘នត្ថិ ទិន្ន’’ន្តិអាទិ (ទី. និ. ១.១៧១; ម. និ. ១.៤៤៥; ២.៩៤-៩៥, ២២៥; ៣.៩១, ១១៦; សំ. និ. ៣.២១០; ធ. ស. ១២២១; វិភ. ៩៣៨) បរាមាសំ ឧប្បាទេតីតិ ទិដ្ឋុបាទានស្ស វេទនា, ចិត្តេ និច្ចគ្គហណវសេន សស្សតស្ស ‘‘អត្តនោ សីលាទិវសេន បរិសុទ្ធបរាមសនំ ហោតី’’តិ សីលព្ពតុបាទានស្ស ចិត្តំ, នាមរូបបរិច្ឆេទេន ភូតំ ភូតតោ អបស្សន្តស្ស ‘‘អត្តាភិនិវេសោ ហោតី’’តិ អត្តវាទុបាទានស្ស ធម្មា វត្ថុ, តស្មា ‘‘ចតូសុ សតិបដ្ឋានេសុ ភាវិយមានេសុ ឧបាទានេហិ អនុបាទានោ ភវតី’’តិ វុត្តំ។
Tattha yasmā pañca kāmaguṇā savisesā kāye labbhantīti visesena kāyo kāmupādānassa vatthu, sukhavedanassādavasena paralokanirapekkho ‘‘natthi dinna’’ntiādi (dī. ni. 1.171; ma. ni. 1.445; 2.94-95, 225; 3.91, 116; saṃ. ni. 3.210; dha. sa. 1221; vibha. 938) parāmāsaṃ uppādetīti diṭṭhupādānassa vedanā, citte niccaggahaṇavasena sassatassa ‘‘attano sīlādivasena parisuddhaparāmasanaṃ hotī’’ti sīlabbatupādānassa cittaṃ, nāmarūpaparicchedena bhūtaṃ bhūtato apassantassa ‘‘attābhiniveso hotī’’ti attavādupādānassa dhammā vatthu, tasmā ‘‘catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu upādānehi anupādāno bhavatī’’ti vuttaṃ.
យស្មា បន វុត្តនយេនេវ កាយោ កាមយោគស្ស វត្ថុ, ភវេសុ សុខគ្គហណវសេន ភវស្សាទោ ហោតីតិ ភវយោគស្ស វេទនា, សន្តតិឃនគ្គហណវសេន ចិត្តេ អត្តាភិនិវេសោ ហោតីតិ ទិដ្ឋិយោគស្សចិត្តំ, ធម្មវិនិព្ភោគស្ស ទុក្ករត្តា, ធម្មានំ ធម្មមត្តតាយ ច ទុប្បដិវិជ្ឈត្តា សម្មោហោ ហោតីតិ អវិជ្ជាយោគស្ស ធម្មា, វត្ថុ, តស្មា ចតុសតិបដ្ឋានភាវនាយ តេសុ តេសំ បហានសិទ្ធិតោ យោគេហិ វិសំយុត្តតា វុត្តា។ ឯតេនេវ អាសវេហិ អនាសវតា, ឱឃេហិ និត្តិណ្ណតា ច សំវណ្ណិតា ហោតិ កាមរាគាទីនំ ឯវ កាមយោគកាមាសវកាមោឃាទិភាវតោ។
Yasmā pana vuttanayeneva kāyo kāmayogassa vatthu, bhavesu sukhaggahaṇavasena bhavassādo hotīti bhavayogassa vedanā, santatighanaggahaṇavasena citte attābhiniveso hotīti diṭṭhiyogassacittaṃ, dhammavinibbhogassa dukkarattā, dhammānaṃ dhammamattatāya ca duppaṭivijjhattā sammoho hotīti avijjāyogassa dhammā, vatthu, tasmā catusatipaṭṭhānabhāvanāya tesu tesaṃ pahānasiddhito yogehi visaṃyuttatā vuttā. Eteneva āsavehi anāsavatā, oghehi nittiṇṇatā ca saṃvaṇṇitā hoti kāmarāgādīnaṃ eva kāmayogakāmāsavakāmoghādibhāvato.
វុត្តនយេនេវ កាយោ អភិជ្ឈាកាយគន្ថស្ស វត្ថុ, ‘‘ទុក្ខាយ វេទនាយ បដិឃានុសយោ អនុសេតី’’តិ (ម. និ. ១.៤៦៥) ទុក្ខទុក្ខវិបរិណាមទុក្ខសង្ខារទុក្ខភូតា វេទនា វិសេសេន ព្យាបាទកាយគន្ថស្ស វត្ថុ, ចិត្តេ និច្ចាភិនិវេសវសេន សស្សតស្ស ‘‘អត្តនោ សីលេន សុទ្ធី’’តិអាទិបរាមសនំ ហោតីតិ សីលព្ពតបរាមាសស្ស ចិត្តំ វត្ថុ, សប្បច្ចយនាមរូបទស្សនាភាវតោ ភវវិភវទិដ្ឋិសង្ខាតោ ឥទំសច្ចាភិនិវេសោ ហោតីតិ តស្ស ធម្មា វត្ថូតិ ចតុសតិបដ្ឋានាតិ យោជេតព្ពំ។
Vuttanayeneva kāyo abhijjhākāyaganthassa vatthu, ‘‘dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anusetī’’ti (ma. ni. 1.465) dukkhadukkhavipariṇāmadukkhasaṅkhāradukkhabhūtā vedanā visesena byāpādakāyaganthassa vatthu, citte niccābhinivesavasena sassatassa ‘‘attano sīlena suddhī’’tiādiparāmasanaṃ hotīti sīlabbataparāmāsassa cittaṃ vatthu, sappaccayanāmarūpadassanābhāvato bhavavibhavadiṭṭhisaṅkhāto idaṃsaccābhiniveso hotīti tassa dhammā vatthūti catusatipaṭṭhānāti yojetabbaṃ.
វុត្តនយេនេវ វិសេសតោ កាយោ រាគសល្លស្ស វត្ថុ, វេទនា ទោសសល្លស្ស, ‘‘ចិត្តំ និច្ចគ្គហណវសេន អត្តាភិនិវេសំ អត្តានំ សេយ្យាទិតោ ទហតី’’តិ ចិត្តំ មានសល្លស្ស, វុត្តនយេនេវ ធម្មា មោហសល្លស្ស វត្ថូតិ ចតុសតិបដ្ឋានាតិ យោជេតព្ពំ។
Vuttanayeneva visesato kāyo rāgasallassa vatthu, vedanā dosasallassa, ‘‘cittaṃ niccaggahaṇavasena attābhinivesaṃ attānaṃ seyyādito dahatī’’ti cittaṃ mānasallassa, vuttanayeneva dhammā mohasallassa vatthūti catusatipaṭṭhānāti yojetabbaṃ.
យស្មា បន កាយានុបស្សនាទីហិ កាយវេទនាចិត្តធម្មេសុ បរិញ្ញាតេសុ រូបវេទនាសញ្ញាសង្ខារក្ខន្ធា បរិញ្ញាតា ហោន្តិ, ចិត្តេ ហិ បរិញ្ញាតេ សញ្ញាបិ បរិញ្ញាតាវ ហោតិ, តស្មា ‘‘វិញ្ញាណដ្ឋិតិយោ ចស្ស បរិញ្ញំ គច្ឆន្តី’’តិ វុត្តំ។
Yasmā pana kāyānupassanādīhi kāyavedanācittadhammesu pariññātesu rūpavedanāsaññāsaṅkhārakkhandhā pariññātā honti, citte hi pariññāte saññāpi pariññātāva hoti, tasmā ‘‘viññāṇaṭṭhitiyo cassa pariññaṃ gacchantī’’ti vuttaṃ.
តថា វិសេសតោ កាយេ សាបេក្ខា ឆន្ទាគតិំ គច្ឆតីតិ កាយោ ឆន្ទាគតិយា វត្ថុ, វុត្តនយេនេវ វេទនា ព្យាបាទស្ស និមិត្តន្តិ សា ទោសាគតិយា វត្ថុ, សន្តតិឃនគ្គហណវសេន សរាគាទិចិត្តេ សម្មោហោ ហោតីតិ មោហាគតិយា ចិត្តំ, ធម្មសភាវានវពោធេន ភយំ ហោតីតិ ភយាគតិយា ធម្មា វត្ថូតិ ចតុសតិបដ្ឋានភាវនាយ អគតិគមនប្បហានំ ហោតីតិ អាហ ‘‘អគតិគមនេហិ ច ន អគតិំ គច្ឆតី’’តិ។
Tathā visesato kāye sāpekkhā chandāgatiṃ gacchatīti kāyo chandāgatiyā vatthu, vuttanayeneva vedanā byāpādassa nimittanti sā dosāgatiyā vatthu, santatighanaggahaṇavasena sarāgādicitte sammoho hotīti mohāgatiyā cittaṃ, dhammasabhāvānavabodhena bhayaṃ hotīti bhayāgatiyā dhammā vatthūti catusatipaṭṭhānabhāvanāya agatigamanappahānaṃ hotīti āha ‘‘agatigamanehi ca na agatiṃ gacchatī’’ti.
‘‘អកុសលស្ស សោមនស្សស្ស វសេនា’’តិ ឥទំ ‘‘អយម្បិ អត្ថោ សម្ភវតី’’តិ កត្វា វុត្តំ។ ‘‘សុខាយ វេទនាយ រាគានុសយោ អនុសេតី’’តិ (ម. និ. ១.៤៦៥) បន វចនតោ សុខវេទនាគ្គហណេន តត្ថានុសយនេន សមុទយសច្ចំ ទេសិតន្តិ វេទិតព្ពំ។ ទេសិតំ ទុក្ខំ អរិយសច្ចន្តិ ទុក្ខទុក្ខគ្គហណេន សាតិសយំ ទុក្ខំ អរិយសច្ចំ បកាសិតំ ហោតីតិ បាឡិយំ ‘‘ទុក្ខំ អរិយសច្ចំ ទេសិត’’ន្តិ វុត្តំ។ សហចរណាទីសុ យំ វត្តព្ពំ, តំ ហេដ្ឋា និទ្ទេសវារវណ្ណនាយំ (នេត្តិ. អដ្ឋ. ៥ អាទយោ) វុត្តំ។
‘‘Akusalassa somanassassa vasenā’’ti idaṃ ‘‘ayampi attho sambhavatī’’ti katvā vuttaṃ. ‘‘Sukhāya vedanāya rāgānusayo anusetī’’ti (ma. ni. 1.465) pana vacanato sukhavedanāggahaṇena tatthānusayanena samudayasaccaṃ desitanti veditabbaṃ. Desitaṃ dukkhaṃ ariyasaccanti dukkhadukkhaggahaṇena sātisayaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pakāsitaṃ hotīti pāḷiyaṃ ‘‘dukkhaṃ ariyasaccaṃ desita’’nti vuttaṃ. Sahacaraṇādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā niddesavāravaṇṇanāyaṃ (netti. aṭṭha. 5 ādayo) vuttaṃ.
លក្ខណហារវិភង្គវណ្ណនា និដ្ឋិតា។
Lakkhaṇahāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
តិបិដក (មូល) • Tipiṭaka (Mūla) / សុត្តបិដក • Suttapiṭaka / ខុទ្ទកនិកាយ • Khuddakanikāya / នេត្តិប្បករណបាឡិ • Nettippakaraṇapāḷi / ៥. លក្ខណហារវិភង្គោ • 5. Lakkhaṇahāravibhaṅgo
អដ្ឋកថា • Aṭṭhakathā / សុត្តបិដក (អដ្ឋកថា) • Suttapiṭaka (aṭṭhakathā) / ខុទ្ទកនិកាយ (អដ្ឋកថា) • Khuddakanikāya (aṭṭhakathā) / នេត្តិប្បករណ-អដ្ឋកថា • Nettippakaraṇa-aṭṭhakathā / ៥. លក្ខណហារវិភង្គវណ្ណនា • 5. Lakkhaṇahāravibhaṅgavaṇṇanā
ដីកា • Tīkā / សុត្តបិដក (ដីកា) • Suttapiṭaka (ṭīkā) / ខុទ្ទកនិកាយ (ដីកា) • Khuddakanikāya (ṭīkā) / នេត្តិវិភាវិនី • Nettivibhāvinī / ៥. លក្ខណហារវិភង្គវិភាវនា • 5. Lakkhaṇahāravibhaṅgavibhāvanā
