Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / ติปิฎก • Tipiṭaka / ทีฆนิกาย (ฎีกา) • Dīghanikāya (ṭīkā)

๑๓. เตวิชฺชสุตฺตวณฺณนา

13. Tevijjasuttavaṇṇanā

๕๑๘. อุตฺตเรนาติ เอตฺถ เอน-สโทฺท ทิสาวาจีสทฺทโต ปญฺจมีอนฺตโต อทูรโตฺถ อิจฺฉิโต, ตสฺมา อุตฺตเรน-สเทฺทน อทูรตฺถโชตนํ ทเสฺสโนฺต ‘‘อทูเร อุตฺตรปเสฺส’’ติ อาหฯ อกฺขรจินฺตกา ปน เอน-สทฺทโยเค อวธิวาจินิ ปเท อุปโยควจนํ อิจฺฉนฺติฯ อโตฺถ ปน สามิวเสเนว อิจฺฉิโตติ อิธ สามิวจนวเสเนว วุตฺตํฯ

518.Uttarenāti ettha ena-saddo disāvācīsaddato pañcamīantato adūrattho icchito, tasmā uttarena-saddena adūratthajotanaṃ dassento ‘‘adūre uttarapasse’’ti āha. Akkharacintakā pana ena-saddayoge avadhivācini pade upayogavacanaṃ icchanti. Attho pana sāmivaseneva icchitoti idha sāmivacanavaseneva vuttaṃ.

๕๑๙. กุลจาริตฺตาทีติ อาทิ-สเทฺทน มนฺตเชฺฌนาภิรูปตาทิสมฺปตฺติํ สงฺคณฺหาติฯ มนฺตสชฺฌายกรณตฺถนฺติ อาถพฺพณมนฺตานํ สชฺฌายกรณตฺถํ, เตนาห ‘‘อเญฺญสํ พหูนํ ปเวสนํ นิวาเรตฺวา’’ติฯ

519.Kulacārittādīti ādi-saddena mantajjhenābhirūpatādisampattiṃ saṅgaṇhāti. Mantasajjhāyakaraṇatthanti āthabbaṇamantānaṃ sajjhāyakaraṇatthaṃ, tenāha ‘‘aññesaṃ bahūnaṃ pavesanaṃ nivāretvā’’ti.

มคฺคามคฺคกถาวณฺณนา

Maggāmaggakathāvaṇṇanā

๕๒๐. ‘‘ชงฺฆจาร’’นฺติ จงฺกมโต อิโต จิโต จ จรณมาหฯ โส หิ ชงฺฆาสุ กิลมถวิโนทนโตฺถ จาโรติ ตถา วุโตฺตฯ เตนาห ‘‘อนุจงฺกมนฺตานํ อนุวิจรนฺตาน’’นฺติฯ เตนาติ อุโภสุปิ อนุจงฺกมนานุวิจารณานํ ลพฺภนโตฯ สหายา หิ เต อญฺญมญฺญ สภาควุตฺติกาฯ ‘‘มโคฺค’’ติ อิจฺฉิตฎฺฐานํ อุชุกํ มคฺคติ อุปคจฺฉติ เอเตนาติ มโคฺค, อุชุมโคฺคฯ ตทโญฺญ อมโคฺค, ตสฺมิํ มเคฺค จ อมเคฺค จฯ ปฎิปทนฺติ พฺรหฺมโลกคามิมคฺคสฺส ปุพฺพภาคปฎิปทํฯ

520.‘‘Jaṅghacāra’’nti caṅkamato ito cito ca caraṇamāha. So hi jaṅghāsu kilamathavinodanattho cāroti tathā vutto. Tenāha ‘‘anucaṅkamantānaṃ anuvicarantāna’’nti. Tenāti ubhosupi anucaṅkamanānuvicāraṇānaṃ labbhanato. Sahāyā hi te aññamañña sabhāgavuttikā. ‘‘Maggo’’ti icchitaṭṭhānaṃ ujukaṃ maggati upagacchati etenāti maggo, ujumaggo. Tadañño amaggo, tasmiṃ magge ca amagge ca. Paṭipadanti brahmalokagāmimaggassa pubbabhāgapaṭipadaṃ.

นิยฺยาตีติ นิยฺยานีโย, โส เอว ‘‘นิยฺยานิโก’’ติ วุโตฺตติ อาห ‘‘นิยฺยายโนฺต’’ติฯ ยสฺมา นิยฺยาตปุคฺคลวเสนสฺส นิยฺยานิกภาโว , ตสฺมา ‘‘นิยฺยายโนฺต’’ติ ปุคฺคลสฺส โยนิโส ปฎิปชฺชนวเสน นิยฺยายโนฺต มโคฺค ‘‘นิยฺยาตี’’ติ วุโตฺตฯ กโรตีติ อตฺตโน สนฺตาเน อุปฺปาเทติฯ อุปฺปาเทโนฺตเยว หิ ตตฺถ ปฎิปชฺชติ นามฯ สห เพฺยติ วตฺตตีติ สหโพฺย, สหวตฺตนโก ฯ ตสฺส ภาโว สหพฺยตาติ อาห ‘‘สหภาวายา’’ติอาทิฯ สหภาโวติ จ สโลกตา, สมีปตา วา เวทิตพฺพา, เตนาห ‘‘เอกฎฺฐาเน ปาตุภาวายา’’ติฯ สกเมว อาจริยวาทนฺติ อตฺตโน อาจริเยน โปกฺขรสาตินา กถิตเมว อาจริยวาทํฯ โถเมตฺวา ปคฺคณฺหิตฺวา ‘‘อยเมว อุชุมโคฺค อยมญฺชสายโน’’ติ ปสํสิตฺวา อุกฺกํสิตฺวาฯ ภารทฺวาโชปิ สกเมวาติ ภารทฺวาโชปิ มาณโว อตฺตโน อาจริเยน ตารุเกฺขน กถิตเมว อาจริยวาทํ โถเมตฺวา ปคฺคณฺหิตฺวา วิจรตีติ โยชนาฯ เตน วุตฺตนฺติ เตน ยถา ตถา วา อภินิวิฎฺฐภาเวน วุตฺตํ ปาฬิยํฯ

Niyyātīti niyyānīyo, so eva ‘‘niyyāniko’’ti vuttoti āha ‘‘niyyāyanto’’ti. Yasmā niyyātapuggalavasenassa niyyānikabhāvo , tasmā ‘‘niyyāyanto’’ti puggalassa yoniso paṭipajjanavasena niyyāyanto maggo ‘‘niyyātī’’ti vutto. Karotīti attano santāne uppādeti. Uppādentoyeva hi tattha paṭipajjati nāma. Saha byeti vattatīti sahabyo, sahavattanako . Tassa bhāvo sahabyatāti āha ‘‘sahabhāvāyā’’tiādi. Sahabhāvoti ca salokatā, samīpatā vā veditabbā, tenāha ‘‘ekaṭṭhāne pātubhāvāyā’’ti. Sakameva ācariyavādanti attano ācariyena pokkharasātinā kathitameva ācariyavādaṃ. Thometvā paggaṇhitvā ‘‘ayameva ujumaggo ayamañjasāyano’’ti pasaṃsitvā ukkaṃsitvā. Bhāradvājopisakamevāti bhāradvājopi māṇavo attano ācariyena tārukkhena kathitameva ācariyavādaṃ thometvā paggaṇhitvā vicaratīti yojanā. Tena vuttanti tena yathā tathā vā abhiniviṭṭhabhāvena vuttaṃ pāḷiyaṃ.

๕๒๑-๒. อนิยฺยานิกา วาติ อปฺปาฎิหาริยาว อญฺญมญฺญสฺส วาเท โทสํ ทเสฺสตฺวา อวิปรีตตฺถทสฺสนตฺถํ อุตฺตรรหิตา เอวฯ อญฺญมญฺญสฺส วาทสฺส อาทิโต วิรุทฺธคฺคหณํ วิคฺคโห, เสฺวว วิวทนวเสน อปราปรํ อุปฺปโนฺน วิวาโทติ อาห ‘‘ปุพฺพุปฺปตฺติโก วิคฺคโห อปรภาเค วิวาโท’’ติฯ ทุวิโธปิ เอโส วิคฺคโห, วิวาโทติ ทฺวิธา วุโตฺตปิ วิโรโธฯ นานาอาจริยานํ วาทโตติ นานารุจิกานํ อาจริยานํ วาทภาวโตฯ นานาวาโท นานาวิโธ วาโทติ กตฺวาฯ

521-2.Aniyyānikā vāti appāṭihāriyāva aññamaññassa vāde dosaṃ dassetvā aviparītatthadassanatthaṃ uttararahitā eva. Aññamaññassa vādassa ādito viruddhaggahaṇaṃ viggaho, sveva vivadanavasena aparāparaṃ uppanno vivādoti āha ‘‘pubbuppattiko viggaho aparabhāge vivādo’’ti. Duvidhopi eso viggaho, vivādoti dvidhā vuttopi virodho. Nānāācariyānaṃ vādatoti nānārucikānaṃ ācariyānaṃ vādabhāvato. Nānāvādo nānāvidho vādoti katvā.

๕๒๓. เอกสฺสาปีติ ตุเมฺหสุ ทฺวีสุ เอกสฺสาปิฯ เอกสฺมินฺติ สกวาทปรวาเทสุ เอกสฺมิมฺปิฯ สํสโย นตฺถีติ ‘‘มโคฺค นุ โข, น มโคฺค นุ โข’’ติ สํสโย วิจิกิจฺฉา นตฺถิฯ อญฺชสายนภาเว ปน สํสโยฯ เตนาห ‘‘เอส กิรา’’ติอาทิฯ ภควา ปน ยทิ สพฺพตฺถ มคฺคสญฺญิโน, เอวํ สติ ‘‘กิสฺมิํ โว วิคฺคโห’’ติ ปุจฺฉติ

523.Ekassāpīti tumhesu dvīsu ekassāpi. Ekasminti sakavādaparavādesu ekasmimpi. Saṃsayo natthīti ‘‘maggo nu kho, na maggo nu kho’’ti saṃsayo vicikicchā natthi. Añjasāyanabhāve pana saṃsayo. Tenāha ‘‘esa kirā’’tiādi. Bhagavā pana yadi sabbattha maggasaññino, evaṃ sati ‘‘kismiṃ vo viggaho’’ti pucchati.

๕๒๔. ‘‘อิจฺฉิตฎฺฐานํ อุชุกํ มคฺคติ อุปคจฺฉติ เอเตนาติ มโคฺค, อุชุมโคฺคฯ ตทโญฺญ อมโคฺค’’ติ วุโตฺต วายมโตฺถฯ สเพฺพ เตติ สเพฺพปิ เต นานาอาจริเยหิ วุตฺตมคฺคาฯ

524. ‘‘Icchitaṭṭhānaṃ ujukaṃ maggati upagacchati etenāti maggo, ujumaggo. Tadañño amaggo’’ti vutto vāyamattho. Sabbe teti sabbepi te nānāācariyehi vuttamaggā.

เย ปาฬิยํ ‘‘อทฺธริยา พฺราหฺมณา’’ติอาทินา วุตฺตาฯ อทฺธโร นาม ยญฺญวิเสโส, ตทุปโยคิภาวโต ‘‘อทฺธริยา’’ เตฺวว วุจฺจนฺติ ยชูนิ, ตานิ สชฺฌายนฺตีติ อทฺธริยา, ยชุเพฺพทิโนฯ เย จ ติตฺติริอิสินา กเต มเนฺต สชฺฌายนฺติ, เต ติตฺติริยา, ยชุเพฺพทิโน เอวฯ ยชุเพฺพทสาขา เหสา, ยทิทํ ติตฺติรํฯ ฉโนฺท วุจฺจติ วิเสสโต สามเวโท, ตํ สเรน กายนฺตีติ ฉโนฺทกา, สามเวทิโนฯ ‘‘ฉโนฺทคา’’ติปิ ปฐนฺติ, โส เอวโตฺถฯ พหโว อิรโย เอตฺถาติ พวฺหาริ, อิรุเพฺพโทฯ ตํ อธียนฺตีติ พวฺหาริชฺฌาฯ

Ye pāḷiyaṃ ‘‘addhariyā brāhmaṇā’’tiādinā vuttā. Addharo nāma yaññaviseso, tadupayogibhāvato ‘‘addhariyā’’ tveva vuccanti yajūni, tāni sajjhāyantīti addhariyā, yajubbedino. Ye ca tittiriisinā kate mante sajjhāyanti, te tittiriyā, yajubbedino eva. Yajubbedasākhā hesā, yadidaṃ tittiraṃ. Chando vuccati visesato sāmavedo, taṃ sarena kāyantīti chandokā, sāmavedino. ‘‘Chandogā’’tipi paṭhanti, so evattho. Bahavo irayo etthāti bavhāri, irubbedo. Taṃ adhīyantīti bavhārijjhā.

‘‘พหูนี’’ติ เอตฺถายํ อุปมาสํสนฺทนา – ยถา เต นานามคฺคา เอกํสโต ตสฺส คามสฺส วา นิคมสฺส วา ปเวสาย โหนฺติ, เอวํ พฺราหฺมเณหิ ปญฺญาปิยมานาปิ นานามคฺคา พฺรหฺมโลกูปคมนาย พฺรหฺมุนา สหพฺยตาย เอกํเสเนว โหนฺตีติฯ

‘‘Bahūnī’’ti etthāyaṃ upamāsaṃsandanā – yathā te nānāmaggā ekaṃsato tassa gāmassa vā nigamassa vā pavesāya honti, evaṃ brāhmaṇehi paññāpiyamānāpi nānāmaggā brahmalokūpagamanāya brahmunā sahabyatāya ekaṃseneva hontīti.

๕๒๗-๕๒๙. ว-กาโร อาคมสนฺธิมตฺตนฺติ อนตฺถโก ว-กาโร, เตน วณฺณาคเมน ปทนฺตรสนฺธิมตฺตํ กตนฺติ อโตฺถฯ อนฺธปเวณีติ อนฺธปนฺติฯ ‘‘ปญฺญาสสฎฺฐิ อนฺธา’’ติ อิทํ ตสฺสา อนฺธปเวณิยา มหโต คจฺฉคุมฺพสฺส อนุปริคมนโยคฺยตาทสฺสนํฯ เอวญฺหิ เต ‘‘สุจิรํ เวลํ มคฺคํ คจฺฉามา’’ติ เอวํ สญฺญิโน โหนฺติฯ นามกํเยวาติ อตฺถาภาวโต นามมตฺตํเยว, ตํ ปน ภาสิตํ เตหิ สารสญฺญิตมฺปิ นามมตฺตตาย อสารภาวโต นิหีนเมวาติ อาห ‘‘ลามกํเยวา’’ติฯ

527-529.Va-kāro āgamasandhimattanti anatthako va-kāro, tena vaṇṇāgamena padantarasandhimattaṃ katanti attho. Andhapaveṇīti andhapanti. ‘‘Paññāsasaṭṭhi andhā’’ti idaṃ tassā andhapaveṇiyā mahato gacchagumbassa anuparigamanayogyatādassanaṃ. Evañhi te ‘‘suciraṃ velaṃ maggaṃ gacchāmā’’ti evaṃ saññino honti. Nāmakaṃyevāti atthābhāvato nāmamattaṃyeva, taṃ pana bhāsitaṃ tehi sārasaññitampi nāmamattatāya asārabhāvato nihīnamevāti āha ‘‘lāmakaṃyevā’’ti.

๕๓๐. ยโตติ ภุมฺมเตฺถ นิสฺสกฺกวจนํ, สามญฺญโชตนา จ วิเสเส อวติฎฺฐตีติ อาห ‘‘ยสฺมิํ กาเล’’ติฯ อายาจนฺตีติ ปเตฺถนฺติฯ อุคฺคมนํ โลกสฺส พหุการภาวโต ตถา โถมนาติฯ อยํ กิร พฺราหฺมณานํ ลทฺธิ ‘‘พฺราหฺมณานํ อายาจนาย จนฺทิมสูริยา คนฺตฺวา โลเก โอภาสํ กโรนฺตี’’ติฯ

530.Yatoti bhummatthe nissakkavacanaṃ, sāmaññajotanā ca visese avatiṭṭhatīti āha ‘‘yasmiṃ kāle’’ti. Āyācantīti patthenti. Uggamanaṃ lokassa bahukārabhāvato tathā thomanāti. Ayaṃ kira brāhmaṇānaṃ laddhi ‘‘brāhmaṇānaṃ āyācanāya candimasūriyā gantvā loke obhāsaṃ karontī’’ti.

๕๓๒. อิธ ปน กิํ วตฺตพฺพนฺติ อิมสฺมิํ ปน อปฺปจฺจกฺขภูตสฺส พฺรหฺมุโน สหพฺยตาย มคฺคเทสเน เตวิชฺชานํ กิํ วตฺตพฺพํ อตฺถิ, เย ปจฺจกฺขภูตานมฺปิ จนฺทิมสูริยานํ สหพฺยตาย มคฺคํ เทเสตุํ น สโกฺกนฺตีติ อธิปฺปาโยฯ ‘‘ยตฺถา’’ติ ‘‘อิธ ปนา’’ติ วุตฺตเมวตฺถํ ปจฺจามสติฯ

532.Idha pana kiṃ vattabbanti imasmiṃ pana appaccakkhabhūtassa brahmuno sahabyatāya maggadesane tevijjānaṃ kiṃ vattabbaṃ atthi, ye paccakkhabhūtānampi candimasūriyānaṃ sahabyatāya maggaṃ desetuṃ na sakkontīti adhippāyo. ‘‘Yatthā’’ti ‘‘idha panā’’ti vuttamevatthaṃ paccāmasati.

อจิรวตีนทีอุปมากถาวณฺณนา

Aciravatīnadīupamākathāvaṇṇanā

๕๔๒. สมภริตาติ สมฺปุณฺณาฯ ตโต เอว กากเปยฺยาฯ ปาราติ ปรตีรํฯ อปารนฺติ โอริมตีรํฯ เอหีติ อาคจฺฉฯ

542.Samabharitāti sampuṇṇā. Tato eva kākapeyyā. Pārāti paratīraṃ. Apāranti orimatīraṃ. Ehīti āgaccha.

๕๔๔. ปญฺจสีล…เป.… เวทิตพฺพา ยมนิยมาทิพฺราหฺมณธมฺมานํ ตทโนฺตคธภาวโตฯ ตพฺพิปรีตาติ ปญฺจสีลาทิวิปรีตา ปญฺจ เวราทโยฯ ‘‘ปุนปี’’ติ วตฺวา ‘‘อปรมฺปี’’ติ วจนํ อิตรายปิ นทิ อุปมาย สงฺคณฺหนตฺถํฯ

544.Pañcasīla…pe… veditabbā yamaniyamādibrāhmaṇadhammānaṃ tadantogadhabhāvato. Tabbiparītāti pañcasīlādiviparītā pañca verādayo. ‘‘Punapī’’ti vatvā ‘‘aparampī’’ti vacanaṃ itarāyapi nadi upamāya saṅgaṇhanatthaṃ.

๕๔๖. กามยิตพฺพเฎฺฐนาติ กามนียภาเวนฯ พนฺธนเฎฺฐนาติ เตเนว กาเมตพฺพภาเวน สตฺตานํ จิตฺตสฺส อาพนฺธนภาเวนฯ กามญฺจายํ คุณ-สโทฺท อตฺถนฺตเรสุปิ ทิฎฺฐปฺปโยโค, เตสํ ปเนตฺถ อสมฺภวโต ปาริเสสญาเยน พนฺธนเฎฺฐเยว ยุโตฺตติ ทเสฺสตุํ ‘‘อนุชานามี’’ติอาทินา อตฺถุทฺธาโร อารโทฺธ, เอเสวาติ พนฺธนโฎฺฐ เอวฯ น หิ รูปาทีนํ กาเมตพฺพภาเว วุจฺจมาเน ปฎลโฎฺฐ ยุชฺชติ ตถา กาเมตพฺพตาย อนธิเปฺปตตฺตาฯ ราสฎฺฐอานิสํสเฎฺฐสุปิ เอเสว นโย ตถาปิ กาเมตพฺพตาย อนธิเปฺปตตฺตาฯ ปาริเสสโต ปน พนฺธนโฎฺฐ คหิโตฯ ยทเคฺคน หิ เนสํ กาเมตพฺพตา, ตทเคฺคน พนฺธนภาโว จาติฯ

546.Kāmayitabbaṭṭhenāti kāmanīyabhāvena. Bandhanaṭṭhenāti teneva kāmetabbabhāvena sattānaṃ cittassa ābandhanabhāvena. Kāmañcāyaṃ guṇa-saddo atthantaresupi diṭṭhappayogo, tesaṃ panettha asambhavato pārisesañāyena bandhanaṭṭheyeva yuttoti dassetuṃ ‘‘anujānāmī’’tiādinā atthuddhāro āraddho, esevāti bandhanaṭṭho eva. Na hi rūpādīnaṃ kāmetabbabhāve vuccamāne paṭalaṭṭho yujjati tathā kāmetabbatāya anadhippetattā. Rāsaṭṭhaānisaṃsaṭṭhesupi eseva nayo tathāpi kāmetabbatāya anadhippetattā. Pārisesato pana bandhanaṭṭho gahito. Yadaggena hi nesaṃ kāmetabbatā, tadaggena bandhanabhāvo cāti.

โกฎฺฐาสโฎฺฐปิ เตสุ ยุชฺชเตว จกฺขุวิเญฺญยฺยาทิโกฎฺฐาสภาเวน เนสํ กาเมตพฺพโตฯ โกฎฺฐาเส จ คุณ-สโทฺท ทิสฺสติ ‘‘ทิคุณํ วเฑฺฒตพฺพ’’นฺติอาทีสุ, สมฺปทาโฎฺฐปิ –

Koṭṭhāsaṭṭhopi tesu yujjateva cakkhuviññeyyādikoṭṭhāsabhāvena nesaṃ kāmetabbato. Koṭṭhāse ca guṇa-saddo dissati ‘‘diguṇaṃ vaḍḍhetabba’’ntiādīsu, sampadāṭṭhopi –

‘‘อสเงฺขฺยยฺยานิ นามานิ, สคุเณน มเหสิโน;

‘‘Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino;

คุเณน นามมุเทฺธยฺยํ, อปิ นามสหสฺสโต’’ติฯ (ธ. ส. อฎฺฐ. ๑๓๑๓; อุทา. อฎฺฐ. ๕๓; ปฎิ. ม. อฎฺฐ. ๗๖);

Guṇena nāmamuddheyyaṃ, api nāmasahassato’’ti. (dha. sa. aṭṭha. 1313; udā. aṭṭha. 53; paṭi. ma. aṭṭha. 76);

อาทีสุ โสปิ อิธ น ยุชฺชตีติ อนุทฺธโฎฯ

Ādīsu sopi idha na yujjatīti anuddhaṭo.

จกฺขุวิเญฺญยฺยาติ จกฺขุวิญฺญาเณน วิชานิตพฺพา, เตน ปน วิชานนํ ทสฺสนเมวาติ อาห ‘‘ปสฺสิตพฺพา’’ติฯ ‘‘โสตวิญฺญาเณน โสตพฺพา’’ติ เอวมาทิ เอเตนุปาเยนาติ อติทิสติฯ คเวสิตมฺปิ ‘‘อิฎฺฐ’’นฺติ วุจฺจติ, ตํ อิธ นาธิเปฺปตนฺติ อาห ‘‘ปริยิฎฺฐา วา โหนฺตุ มา วา’’ติฯ อิฎฺฐารมฺมณภูตาติ สุขารมฺมณภูตาฯ กามนียาติ กาเมตพฺพาฯ อิฎฺฐภาเวน มนํ อปฺปายนฺตีติ มนาปาฯ ปิยชาติกาติ ปิยสภาวาฯ

Cakkhuviññeyyāti cakkhuviññāṇena vijānitabbā, tena pana vijānanaṃ dassanamevāti āha ‘‘passitabbā’’ti. ‘‘Sotaviññāṇena sotabbā’’ti evamādi etenupāyenāti atidisati. Gavesitampi ‘‘iṭṭha’’nti vuccati, taṃ idha nādhippetanti āha ‘‘pariyiṭṭhā vā hontu mā vā’’ti. Iṭṭhārammaṇabhūtāti sukhārammaṇabhūtā. Kāmanīyāti kāmetabbā. Iṭṭhabhāvena manaṃ appāyantīti manāpā. Piyajātikāti piyasabhāvā.

เคเธนาติ โลเภน อภิภูตา หุตฺวา ปญฺจกามคุเณ ปริภุญฺชนฺตีติ โยชนาฯ มุจฺฉาการนฺติ โมหนาการํฯ อธิโอสนฺนาติ อธิคฺคยฺห อโชฺฌสาย อวสนฺนา, เตนาห ‘‘โอคาฬฺหา’’ติฯ ปรินิฎฺฐานปฺปตฺตาติ คิลิตฺวา ปรินิฎฺฐาปนวเสน ปรินิฎฺฐานํ อุปคตาฯ อาทีนวนฺติ กามปริโภเค สมฺปติ, อายติญฺจ โทสํ อปสฺสนฺตาฯ ฆาสจฺฉาทนาทิสโมฺภคนิมิตฺตสํกิเลสโต นิสฺสรนฺติ อปคจฺฉนฺติ เอเตนาติ นิสฺสรณํ, โยนิโส ปจฺจเวกฺขิตฺวา เตสํ ปริโภคปญฺญาฯ ตทภาวโต อนิสฺสรณปญฺญาติ อิมมตฺถํ ทเสฺสโนฺต ‘‘อิทเมตฺถา’’ติอาทิมาหฯ

Gedhenāti lobhena abhibhūtā hutvā pañcakāmaguṇe paribhuñjantīti yojanā. Mucchākāranti mohanākāraṃ. Adhiosannāti adhiggayha ajjhosāya avasannā, tenāha ‘‘ogāḷhā’’ti. Pariniṭṭhānappattāti gilitvā pariniṭṭhāpanavasena pariniṭṭhānaṃ upagatā. Ādīnavanti kāmaparibhoge sampati, āyatiñca dosaṃ apassantā. Ghāsacchādanādisambhoganimittasaṃkilesato nissaranti apagacchanti etenāti nissaraṇaṃ, yoniso paccavekkhitvā tesaṃ paribhogapaññā. Tadabhāvato anissaraṇapaññāti imamatthaṃ dassento ‘‘idametthā’’tiādimāha.

๕๔๘-๙. อาวรนฺตีติ กุสลปฺปวตฺติํ อาทิโตว นิวาเรนฺติฯ นิวาเรนฺตีติ นิรวเสสโต วารยนฺติฯ โอนนฺธนฺตีติ โอคาหนฺตา วิย ฉาเทนฺติฯ ปริโยนนฺธนฺตีติ สพฺพโส ฉาเทนฺติฯ อาวรณาทีนํ วเสนาติ อาวรณาทิอตฺถานํ วเสนฯ เต หิ อาเสวนพลวตาย ปุริมปุริเมหิ ปจฺฉิมปจฺฉิมา ทฬฺหตรตมาทิภาวปฺปตฺตา วุตฺตาฯ

548-9.Āvarantīti kusalappavattiṃ āditova nivārenti. Nivārentīti niravasesato vārayanti. Onandhantīti ogāhantā viya chādenti. Pariyonandhantīti sabbaso chādenti. Āvaraṇādīnaṃ vasenāti āvaraṇādiatthānaṃ vasena. Te hi āsevanabalavatāya purimapurimehi pacchimapacchimā daḷhataratamādibhāvappattā vuttā.

สํสนฺทนกถาวณฺณนา

Saṃsandanakathāvaṇṇanā

๕๕๐. อิตฺถิปริคฺคเห สติ ปุริสสฺส ปญฺจกามคุณปริคฺคโห ปริปุโณฺณ เอว โหตีติ วุตฺตํ ‘‘สปริคฺคโหติ อิตฺถิปริคฺคเหน สปริคฺคโห’’ติฯ ‘‘อิตฺถิปริคฺคเหน อปริคฺคโห’’ติ จ อิทํ เตวิชฺชพฺราหฺมเณสุ ทิสฺสมานปริคฺคหานํ ทุฎฺฐุลฺลตมปริคฺคหาภาวทสฺสนํฯ เอวํภูตานํ เตวิชฺชานํ พฺราหฺมณานํ กา พฺรหฺมุนา สํสนฺทนา, พฺรหฺมา ปน สเพฺพน สพฺพํ อปริคฺคโหติฯ เวรจิเตฺตน อเวโร, กุโต เอตสฺส เวรปฺปโยโคติ อธิปฺปาโยฯ จิตฺตเคลญฺญสงฺขาเตนาติ จิตฺตุปฺปาทเคลญฺญสญฺญิเตน, เตนสฺส สพฺพรูปกายเคลญฺญภาโว วุโตฺต โหติฯ พฺยาปเชฺฌนาติ ทุเกฺขนฯ อุทฺธจฺจกุกฺกุจฺจาทีหีติ อาทิ-สเทฺทน ตเทกฎฺฐา สํกิเลสธมฺมา สงฺคยฺหนฺติฯ อปฺปฎิปตฺติเหตุภูตาย วิจิกิจฺฉาย สติ น กทาจิ จิตฺตํ ปุริสสฺส วเส วตฺตติ, ปหีนาย ปน สิยา วสวตฺตนนฺติ อาห ‘‘วิจิกิจฺฉาย อภาวโต จิตฺตํ วเส วเตฺตตี’’ติฯ จิตฺตคติกาติ จิตฺตวสิกา, เตนาห จิตฺตสฺส วเส วตฺตนฺตี’’ติฯ น ตาทิโสติ พฺราหฺมณา วิย จิตฺตวสิโก น โหติ, อถ โข วสีภูตชฺฌานาภิญฺญตาย จิตฺตํ อตฺตโน วเส วเตฺตตีติ วสวตฺตีฯ

550. Itthipariggahe sati purisassa pañcakāmaguṇapariggaho paripuṇṇo eva hotīti vuttaṃ ‘‘sapariggahoti itthipariggahena sapariggaho’’ti. ‘‘Itthipariggahena apariggaho’’ti ca idaṃ tevijjabrāhmaṇesu dissamānapariggahānaṃ duṭṭhullatamapariggahābhāvadassanaṃ. Evaṃbhūtānaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ kā brahmunā saṃsandanā, brahmā pana sabbena sabbaṃ apariggahoti. Veracittena avero, kuto etassa verappayogoti adhippāyo. Cittagelaññasaṅkhātenāti cittuppādagelaññasaññitena, tenassa sabbarūpakāyagelaññabhāvo vutto hoti. Byāpajjhenāti dukkhena. Uddhaccakukkuccādīhīti ādi-saddena tadekaṭṭhā saṃkilesadhammā saṅgayhanti. Appaṭipattihetubhūtāya vicikicchāya sati na kadāci cittaṃ purisassa vase vattati, pahīnāya pana siyā vasavattananti āha ‘‘vicikicchāya abhāvato cittaṃ vase vattetī’’ti. Cittagatikāti cittavasikā, tenāha cittassa vase vattantī’’ti. Na tādisoti brāhmaṇā viya cittavasiko na hoti, atha kho vasībhūtajjhānābhiññatāya cittaṃ attano vase vattetīti vasavattī.

๕๕๒. พฺรหฺมโลกมเคฺคติ พฺรหฺมโลกคามิมเคฺค ปฎิปชฺชิตเพฺพ, ปญฺญเปตเพฺพ วา, ตํ ปญฺญเปนฺตาติ อธิปฺปาโยฯ อุปคนฺตฺวาติ อมคฺคเมว ‘‘มโคฺค’’ติ มิจฺฉาปฎิปชฺชเนน อุปคนฺตฺวา, ปฎิชานิตฺวา วาฯ ปงฺกํ โอติณฺณา วิยาติ มตฺถเก เอกงฺคุลํ วา อุปฑฺฒงฺคุลํ วา สุกฺขตาย ‘‘สมตล’’นฺติ สญฺญาย อเนกโปริสํ มหาปงฺกํ โอติณฺณา วิยฯ อนุปฺปวิสนฺตีติ อปายมคฺคํ พฺรหฺมโลกมคฺคสญฺญาย โอคาหยนฺติฯ ตโต เอว สํสีทิตฺวา วิสาทํ ปาปุณนฺติฯ เอวนฺติ ‘‘สมตล’’นฺติอาทินา วุตฺตนเยนฯ สํสีทิตฺวาติ นิมฺมุชฺชิตฺวาฯ สุกฺขตรณํ มเญฺญ ตรนฺตีติ สุกฺขนทิตรณํ ตรนฺติ มเญฺญฯ ตสฺมาติ ยสฺมา เตวิชฺชา อมคฺคเมว ‘‘มโคฺค’’ติ อุปคนฺตฺวา สํสีทนฺติ, ตสฺมาฯ ยถา เตติ ยถา เต ‘‘สมตล’’นฺติ สญฺญาย ปงฺกํ โอติณฺณาฯ อิเธว จาติ อิมสฺมิญฺจ อตฺตภาเวฯ สุขํ วา สาตํ วา น ลภนฺตีติ ฌานสุขํ วา วิปสฺสนาสาตํ วา น ลภนฺติ, กุโต มคฺคสุขํ วา นิพฺพานสาตํ วาติ อธิปฺปาโยฯ มคฺคทีปกนฺติ มคฺคทีปกาภิมตํฯ ‘‘อิริณ’’นฺติ อรญฺญานิยา อิทํ อธิวจนนฺติ อาห ‘‘อคามกํ มหารญฺญ’’นฺติ ฯ มิครุรุอาทีนมฺปิ อนุปโภครุเกฺขหิฯ ปริวตฺติตุมฺปิ น สกฺกา โหนฺติ มหากณฺฎกตายฯ ญาตีนํ พฺยสนํ วินาโส ญาติพฺยสนํฯ เอวํ โภคสีลพฺยสนานิ เวทิตพฺพานิฯ โรโค เอว พฺยสติ วิพาธตีติ โรคพฺยสนํฯ เอวํ ทิฎฺฐิพฺยสนมฺปิ ทฎฺฐพฺพํฯ

552.Brahmalokamaggeti brahmalokagāmimagge paṭipajjitabbe, paññapetabbe vā, taṃ paññapentāti adhippāyo. Upagantvāti amaggameva ‘‘maggo’’ti micchāpaṭipajjanena upagantvā, paṭijānitvā vā. Paṅkaṃ otiṇṇā viyāti matthake ekaṅgulaṃ vā upaḍḍhaṅgulaṃ vā sukkhatāya ‘‘samatala’’nti saññāya anekaporisaṃ mahāpaṅkaṃ otiṇṇā viya. Anuppavisantīti apāyamaggaṃ brahmalokamaggasaññāya ogāhayanti. Tato eva saṃsīditvā visādaṃ pāpuṇanti. Evanti ‘‘samatala’’ntiādinā vuttanayena. Saṃsīditvāti nimmujjitvā. Sukkhataraṇaṃ maññe tarantīti sukkhanaditaraṇaṃ taranti maññe. Tasmāti yasmā tevijjā amaggameva ‘‘maggo’’ti upagantvā saṃsīdanti, tasmā. Yathāteti yathā te ‘‘samatala’’nti saññāya paṅkaṃ otiṇṇā. Idheva cāti imasmiñca attabhāve. Sukhaṃ vā sātaṃ vā na labhantīti jhānasukhaṃ vā vipassanāsātaṃ vā na labhanti, kuto maggasukhaṃ vā nibbānasātaṃ vāti adhippāyo. Maggadīpakanti maggadīpakābhimataṃ. ‘‘Iriṇa’’nti araññāniyā idaṃ adhivacananti āha ‘‘agāmakaṃ mahārañña’’nti . Migaruruādīnampi anupabhogarukkhehi. Parivattitumpi na sakkā honti mahākaṇṭakatāya. Ñātīnaṃ byasanaṃ vināso ñātibyasanaṃ. Evaṃ bhogasīlabyasanāni veditabbāni. Rogo eva byasati vibādhatīti rogabyasanaṃ. Evaṃ diṭṭhibyasanampi daṭṭhabbaṃ.

๕๕๔. ชาตสํวโฑฺฒติ ชาโต หุตฺวา สํวฑฺฒิโตฯ น สพฺพโส ปจฺจกฺขา โหนฺติ ปริจยาภาวโตฯ จิรนิกฺขโนฺตติ นิกฺขโนฺต หุตฺวา จิรกาโลฯ ทนฺธายิตตฺตนฺติ วิสฺสชฺชเน มนฺทตฺตํ สณิกวุตฺติ, ตํ ปน สํสยวเสน จิรายนํ นาม โหตีติ อาห ‘‘กงฺขาวเสน จิรายิตตฺต’’นฺติฯ วิตฺถายิตตฺตนฺติ สารชฺชิตตฺตํฯ อฎฺฐกถายํ ปน วิตฺถายิตตฺตํ นาม ฉมฺภิตตฺตนฺติ อธิปฺปาเยน ‘‘ถทฺธภาวคฺคหณ’’นฺติ วุตฺตํฯ

554.Jātasaṃvaḍḍhoti jāto hutvā saṃvaḍḍhito. Na sabbaso paccakkhā honti paricayābhāvato. Ciranikkhantoti nikkhanto hutvā cirakālo. Dandhāyitattanti vissajjane mandattaṃ saṇikavutti, taṃ pana saṃsayavasena cirāyanaṃ nāma hotīti āha ‘‘kaṅkhāvasena cirāyitatta’’nti. Vitthāyitattanti sārajjitattaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana vitthāyitattaṃ nāma chambhitattanti adhippāyena ‘‘thaddhabhāvaggahaṇa’’nti vuttaṃ.

๕๕๕. อุ-อิติ อุปสคฺคโยเค ลุมฺป-สโทฺท อุทฺธรณโตฺถ โหตีติ ‘‘อุลฺลุมฺปตู’’ติ ปทสฺส อุทฺธรตูติ อตฺถมาหฯ อุปสคฺควเสน หิ ธาตุ-สทฺทา อตฺถวิเสสวุตฺติโน โหนฺติ ยถา ‘‘อุทฺธรตู’’ติฯ

555.U-iti upasaggayoge lumpa-saddo uddharaṇattho hotīti ‘‘ullumpatū’’ti padassa uddharatūti atthamāha. Upasaggavasena hi dhātu-saddā atthavisesavuttino honti yathā ‘‘uddharatū’’ti.

พฺรหฺมโลกมคฺคเทสนาวณฺณนา

Brahmalokamaggadesanāvaṇṇanā

๕๕๖. ยสฺส อติสเยน พลํ อตฺถิ, โส ‘‘พลวา’’ติ วุโตฺตติ อาห ‘‘พลสมฺปโนฺน’’ติฯ สงฺขํ ธมยตีติ สงฺขธมโก, ตํ ธมยิตฺวา ตโต สทฺทปวตฺตโกฯ อปฺปนาว วฎฺฎติ ปฎิปกฺขโต สมฺมเทว เจตโส วิมุตฺติภาวโตฯ

556. Yassa atisayena balaṃ atthi, so ‘‘balavā’’ti vuttoti āha ‘‘balasampanno’’ti. Saṅkhaṃ dhamayatīti saṅkhadhamako, taṃ dhamayitvā tato saddapavattako. Appanāva vaṭṭati paṭipakkhato sammadeva cetaso vimuttibhāvato.

ปมาณกตํ กมฺมํ นาม กามาวจรํ ปมาณกรานํ สํกิเลสธมฺมานํ อวิกฺขมฺภนโตฯ ตถา หิ ตํ พฺรหฺมวิหารปุพฺพภาคภูตํ ปมาณํ อติกฺกมิตฺวา โอทิสฺสกอโนทิสฺสกทิสาผรณวเสน วเฑฺฒตุํ น สกฺกาฯ วุตฺตวิปริยายโต ปน อปฺปมาณกตํ กมฺมํ นาม รูปารูปาวจรํ, เตนาห ‘‘ตญฺหี’’ติอาทิฯ ตตฺถ อรูปาวจเร โอทิสฺสกาโนทิสฺสกวเสน ผรณํ น ลพฺภติ, ตถา ทิสาผรณํฯ

Pamāṇakataṃ kammaṃ nāma kāmāvacaraṃ pamāṇakarānaṃ saṃkilesadhammānaṃ avikkhambhanato. Tathā hi taṃ brahmavihārapubbabhāgabhūtaṃ pamāṇaṃ atikkamitvā odissakaanodissakadisāpharaṇavasena vaḍḍhetuṃ na sakkā. Vuttavipariyāyato pana appamāṇakataṃ kammaṃ nāma rūpārūpāvacaraṃ, tenāha ‘‘tañhī’’tiādi. Tattha arūpāvacare odissakānodissakavasena pharaṇaṃ na labbhati, tathā disāpharaṇaṃ.

เกจิ ปน ตํ อาคมนวเสน ลพฺภตีติ วทนฺติ, ตทยุตฺตํฯ น หิ พฺรหฺมวิหารนิสฺสโนฺท อารุปฺปํ, อถ โข กสิณนิสฺสโนฺท, ตสฺมา ยํ สุวิภาวิตํ วสีภาวํ ปาปิตํ อารุปฺปํ, ตํ ‘‘อปฺปมาณกต’’นฺติ วุตฺตนฺติ ทฎฺฐพฺพํฯ ยํ วา สาติสยํ พฺรหฺมวิหารภาวนาย อภิสงฺขเตน สนฺตาเนน นิพฺพตฺติตํ, ยญฺจ พฺรหฺมวิหารสมาปตฺติโต วุฎฺฐาย สมาปนฺนํ อรูปาวจรชฺฌานํ, ตํ อิมินา ปริยาเยน ผรณปฺปมาณวเสน อปฺปมาณกตนฺติ วตฺตุํ วฎฺฎตีติ อปเรฯ วีมํสิตฺวา คเหตพฺพํฯ

Keci pana taṃ āgamanavasena labbhatīti vadanti, tadayuttaṃ. Na hi brahmavihāranissando āruppaṃ, atha kho kasiṇanissando, tasmā yaṃ suvibhāvitaṃ vasībhāvaṃ pāpitaṃ āruppaṃ, taṃ ‘‘appamāṇakata’’nti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Yaṃ vā sātisayaṃ brahmavihārabhāvanāya abhisaṅkhatena santānena nibbattitaṃ, yañca brahmavihārasamāpattito vuṭṭhāya samāpannaṃ arūpāvacarajjhānaṃ, taṃ iminā pariyāyena pharaṇappamāṇavasena appamāṇakatanti vattuṃ vaṭṭatīti apare. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.

รูปาวจรารูปาวจรกเมฺมติ รูปาวจรกเมฺม, อรูปาวจรกเมฺม จ สติฯ น โอหียติ น ติฎฺฐตีติ กตูปจิตมฺปิ กามาวจรกมฺมํ ยถาธิคเต มหคฺคตชฺฌาเน อปริหีเน ตํ อภิภวิตฺวา ปฎิพาหิตฺวา สยํ โอหียกํ หุตฺวา ปฎิสนฺธิํ ทาตุํ สมตฺถภาเว น ติฎฺฐติฯ ลคฺคิตุนฺติ อาวริตุํ นิเสเธตุํฯ ฐาตุนฺติ ปฎิพโล หุตฺวา ฐาตุํฯ ผริตฺวาติ ปฎิปฺผริตฺวาฯ ปริยาทิยิตฺวาติ ตสฺส สามตฺถิยํ เขเปตฺวาฯ กมฺมสฺส ปริยาทิยนํ นาม ตสฺส วิปากุปฺปาทนํ นิเสเธตฺวา อตฺตโน วิปากุปฺปาทนนฺติ อาห ‘‘ตสฺส วิปากํ ปฎิพาหิตฺวา’’ติอาทิฯ เอวํ เมตฺตาทิวิหารีติ เอวํ วุตฺตานํ เมตฺตาทีนํ พฺรหฺมวิหารานํ วเสน เมตฺตาทิวิหารีฯ

Rūpāvacarārūpāvacarakammeti rūpāvacarakamme, arūpāvacarakamme ca sati. Na ohīyati na tiṭṭhatīti katūpacitampi kāmāvacarakammaṃ yathādhigate mahaggatajjhāne aparihīne taṃ abhibhavitvā paṭibāhitvā sayaṃ ohīyakaṃ hutvā paṭisandhiṃ dātuṃ samatthabhāve na tiṭṭhati. Laggitunti āvarituṃ nisedhetuṃ. Ṭhātunti paṭibalo hutvā ṭhātuṃ. Pharitvāti paṭippharitvā. Pariyādiyitvāti tassa sāmatthiyaṃ khepetvā. Kammassa pariyādiyanaṃ nāma tassa vipākuppādanaṃ nisedhetvā attano vipākuppādananti āha ‘‘tassa vipākaṃ paṭibāhitvā’’tiādi. Evaṃ mettādivihārīti evaṃ vuttānaṃ mettādīnaṃ brahmavihārānaṃ vasena mettādivihārī.

๕๕๙. อคฺคญฺญสุเตฺต…เป.… อลตฺถุนฺติ อคฺคญฺญสุเตฺต อาคตนเยน อุปสมฺปทเญฺจว อรหตฺตญฺจ อลตฺถุํ ปฎิลภิํสุฯ เสสํ สุวิเญฺญยฺยเมวฯ

559.Aggaññasutte…pe… alatthunti aggaññasutte āgatanayena upasampadañceva arahattañca alatthuṃ paṭilabhiṃsu. Sesaṃ suviññeyyameva.

เตวิชฺชสุตฺตวณฺณนาย ลีนตฺถปฺปกาสนาฯ

Tevijjasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā.

นิฎฺฐิตา จ เตรสสุตฺตปฎิมณฺฑิตสฺส สีลกฺขนฺธวคฺคสฺส อตฺถวณฺณนาย

Niṭṭhitā ca terasasuttapaṭimaṇḍitassa sīlakkhandhavaggassa atthavaṇṇanāya

ลีนตฺถปฺปกาสนาติฯ

Līnatthappakāsanāti.

สีลกฺขนฺธวคฺคฎีกา นิฎฺฐิตาฯ

Sīlakkhandhavaggaṭīkā niṭṭhitā.







Related texts:



ติปิฎก (มูล) • Tipiṭaka (Mūla) / สุตฺตปิฎก • Suttapiṭaka / ทีฆนิกาย • Dīghanikāya / ๑๓. เตวิชฺชสุตฺตํ • 13. Tevijjasuttaṃ

อฎฺฐกถา • Aṭṭhakathā / สุตฺตปิฎก (อฎฺฐกถา) • Suttapiṭaka (aṭṭhakathā) / ทีฆ นิกาย (อฎฺฐกถา) • Dīgha nikāya (aṭṭhakathā) / ๑๓. เตวิชฺชสุตฺตวณฺณนา • 13. Tevijjasuttavaṇṇanā


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact