| Library / Tipiṭaka / තිපිටක • Tipiṭaka / ජාතක-අට්ඨකථා • Jātaka-aṭṭhakathā |
[494] 11. සාධිනජාතකවණ්ණනා
[494] 11. Sādhinajātakavaṇṇanā
අබ්භුතො වත ලොකස්මින්ති ඉදං සත්ථා ජෙතවනෙ විහරන්තො උපොසථිකෙ උපාසකෙ ආරබ්භ කථෙසි. තදා හි සත්ථා ‘‘උපාසකා පොරාණකපණ්ඩිතා අත්තනො උපොසථකම්මං නිස්සාය මනුස්සසරීරෙනෙව දෙවලොකං ගන්ත්වා චිරං වසිංසූ’’ති වත්වා තෙහි යාචිතො අතීතං ආහරි.
Abbhutovata lokasminti idaṃ satthā jetavane viharanto uposathike upāsake ārabbha kathesi. Tadā hi satthā ‘‘upāsakā porāṇakapaṇḍitā attano uposathakammaṃ nissāya manussasarīreneva devalokaṃ gantvā ciraṃ vasiṃsū’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
අතීතෙ මිථිලායං සාධිනො නාම රාජා ධම්මෙන රජ්ජං කාරෙසි. සො චතූසු නගරද්වාරෙසු නගරමජ්ඣෙ නිවෙසනද්වාරෙ චාති ඡ දානසාලායො කාරෙත්වා සකලජම්බුදීපං උන්නඞ්ගලං කත්වා මහාදානං පවත්තෙසි, දෙවසිකං ඡ සතසහස්සානි වයකරණං ගච්ඡන්ති, පඤ්ච සීලානි රක්ඛති, උපොසථං උපවසති. රට්ඨවාසිනොපි තස්ස ඔවාදෙ ඨත්වා දානාදීනි පුඤ්ඤානි කත්වා මතමතා දෙවනගරෙයෙව නිබ්බත්තිංසු. සුධම්මදෙවසභං පූරෙත්වා නිසින්නා දෙවා රඤ්ඤො සීලාදිගුණමෙව වණ්ණයන්ති. තං සුත්වා සෙසදෙවාපි රාජානං දට්ඨුකාමා අහෙසුං. සක්කො දෙවරාජා තෙසං මනං විදිත්වා ආහ – ‘‘සාධිනරාජානං දට්ඨුකාමත්ථා’’ති. ‘‘ආම දෙවා’’ති. සො මාතලිං ආණාපෙසි ‘‘ගච්ඡ ත්වං වෙජයන්තරථං යොජෙත්වා සාධිනරාජානං ආනෙහී’’ති. සො ‘‘සාධූ’’ති සම්පටිච්ඡිත්වා රථං යොජෙත්වා විදෙහරට්ඨං අගමාසි, තදා පුණ්ණමදිවසො හොති. මාතලි මනුස්සානං සායමාසං භුඤ්ජිත්වා ඝරද්වාරෙසු සුඛකථාය නිසින්නකාලෙ චන්දමණ්ඩලෙන සද්ධිං රථං පෙසෙසි. මනුස්සා ‘‘ද්වෙ චන්දා උට්ඨිතා’’ති වදන්තා පුන චන්දමණ්ඩලං ඔහාය රථං ආගච්ඡන්තං දිස්වා ‘‘නායං චන්දො, රථො එසො, දෙවපුත්තො පඤ්ඤායති, කස්සෙස එතං මනොමයසින්ධවයුත්තං දිබ්බරථං ආනෙති, න අඤ්ඤස්ස, අම්හාකං රඤ්ඤො භවිස්සති, රාජා හි නො ධම්මිකො ධම්මරාජා’’ති සොමනස්සජාතා හුත්වා අඤ්ජලිං පග්ගය්හ ඨිතා පඨමං ගාථමාහංසු –
Atīte mithilāyaṃ sādhino nāma rājā dhammena rajjaṃ kāresi. So catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe nivesanadvāre cāti cha dānasālāyo kāretvā sakalajambudīpaṃ unnaṅgalaṃ katvā mahādānaṃ pavattesi, devasikaṃ cha satasahassāni vayakaraṇaṃ gacchanti, pañca sīlāni rakkhati, uposathaṃ upavasati. Raṭṭhavāsinopi tassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā matamatā devanagareyeva nibbattiṃsu. Sudhammadevasabhaṃ pūretvā nisinnā devā rañño sīlādiguṇameva vaṇṇayanti. Taṃ sutvā sesadevāpi rājānaṃ daṭṭhukāmā ahesuṃ. Sakko devarājā tesaṃ manaṃ viditvā āha – ‘‘sādhinarājānaṃ daṭṭhukāmatthā’’ti. ‘‘Āma devā’’ti. So mātaliṃ āṇāpesi ‘‘gaccha tvaṃ vejayantarathaṃ yojetvā sādhinarājānaṃ ānehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā rathaṃ yojetvā videharaṭṭhaṃ agamāsi, tadā puṇṇamadivaso hoti. Mātali manussānaṃ sāyamāsaṃ bhuñjitvā gharadvāresu sukhakathāya nisinnakāle candamaṇḍalena saddhiṃ rathaṃ pesesi. Manussā ‘‘dve candā uṭṭhitā’’ti vadantā puna candamaṇḍalaṃ ohāya rathaṃ āgacchantaṃ disvā ‘‘nāyaṃ cando, ratho eso, devaputto paññāyati, kassesa etaṃ manomayasindhavayuttaṃ dibbarathaṃ āneti, na aññassa, amhākaṃ rañño bhavissati, rājā hi no dhammiko dhammarājā’’ti somanassajātā hutvā añjaliṃ paggayha ṭhitā paṭhamaṃ gāthamāhaṃsu –
202.
202.
‘‘අබ්භුතො වත ලොකස්මිං, උප්පජ්ජි ලොමහංසනො;
‘‘Abbhuto vata lokasmiṃ, uppajji lomahaṃsano;
දිබ්බො රථො පාතුරහු, වෙදෙහස්ස යසස්සිනො’’ති.
Dibbo ratho pāturahu, vedehassa yasassino’’ti.
තස්සත්ථො – අබ්භුතො වතෙස අම්හාකං රාජා, ලොකස්මිං ලොමහංසනො උප්පජ්ජි, යස්ස දිබ්බො රථො පාතුරහොසි වෙදෙහස්ස යසස්සිනොති.
Tassattho – abbhuto vatesa amhākaṃ rājā, lokasmiṃ lomahaṃsano uppajji, yassa dibbo ratho pāturahosi vedehassa yasassinoti.
මාතලිපිඑ තං රථං ආනෙත්වා මනුස්සෙසු ගන්ධමාලාදීහි පූජෙන්තෙසු තික්ඛත්තුං නගරං පදක්ඛිණං කත්වා රඤ්ඤො නිවෙසනද්වාරං ගන්ත්වා රථං නිවත්තෙත්වා පච්ඡාභාගෙන සීහපඤ්ජරඋම්මාරෙ ඨපෙත්වා ආරොහණසජ්ජං කත්වා අට්ඨාසි. තං දිවසං රාජාපි දානසාලායො ඔලොකෙත්වා ‘‘ඉමිනා නියාමෙන දානං දෙථා’’ති ආණාපෙත්වා උපොසථං සමාදියිත්වා දිවසං වීතිනාමෙත්වා අමච්චගණපරිවුතො අලඞ්කතමහාතලෙ පාචීනසීහපඤ්ජරාභිමුඛො ධම්මයුත්තං කථෙන්තො නිසින්නො හොති. අථ නං මාතලි රථාභිරුහනත්ථං නිමන්තෙත්වා ආදාය අගමාසි. තමත්ථං පකාසෙන්තො සත්ථා ඉමා ගාථා අභාසි –
Mātalipie taṃ rathaṃ ānetvā manussesu gandhamālādīhi pūjentesu tikkhattuṃ nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā rañño nivesanadvāraṃ gantvā rathaṃ nivattetvā pacchābhāgena sīhapañjaraummāre ṭhapetvā ārohaṇasajjaṃ katvā aṭṭhāsi. Taṃ divasaṃ rājāpi dānasālāyo oloketvā ‘‘iminā niyāmena dānaṃ dethā’’ti āṇāpetvā uposathaṃ samādiyitvā divasaṃ vītināmetvā amaccagaṇaparivuto alaṅkatamahātale pācīnasīhapañjarābhimukho dhammayuttaṃ kathento nisinno hoti. Atha naṃ mātali rathābhiruhanatthaṃ nimantetvā ādāya agamāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā imā gāthā abhāsi –
203.
203.
‘‘දෙවපුත්තො මහිද්ධිකො, මාතලි දෙවසාරථි;
‘‘Devaputto mahiddhiko, mātali devasārathi;
නිමන්තයිත්ථ රාජානං, වෙදෙහං මිථිලග්ගහං.
Nimantayittha rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggahaṃ.
204.
204.
‘‘එහිමං රථමාරුය්හ, රාජසෙට්ඨ දිසම්පති;
‘‘Ehimaṃ rathamāruyha, rājaseṭṭha disampati;
දෙවා දස්සනකාමා තෙ, තාවතිංසා සඉන්දකා;
Devā dassanakāmā te, tāvatiṃsā saindakā;
සරමානා හි තෙ දෙවා, සුධම්මායං සමච්ඡරෙ.
Saramānā hi te devā, sudhammāyaṃ samacchare.
205.
205.
‘‘තතො ච රාජා සාධිනො, වෙදෙහො මිථිලග්ගහො;
‘‘Tato ca rājā sādhino, vedeho mithilaggaho;
සහස්සයුත්තමාරුය්හ, අගා දෙවාන සන්තිකෙ;
Sahassayuttamāruyha, agā devāna santike;
තං දෙවා පටිනන්දිංසු, දිස්වා රාජානමාගතං.
Taṃ devā paṭinandiṃsu, disvā rājānamāgataṃ.
206.
206.
‘‘ස්වාගතං තෙ මහාරාජ, අථො තෙ අදුරාගතං;
‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
නිසීද දානි රාජීසි, දෙවරාජස්ස සන්තිකෙ.
Nisīda dāni rājīsi, devarājassa santike.
207.
207.
‘‘සක්කොපි පටිනන්දිත්ථ, වෙදෙහං මිථිලග්ගහං;
‘‘Sakkopi paṭinandittha, vedehaṃ mithilaggahaṃ;
නිමන්තයිත්ථ කාමෙහි, ආසනෙන ච වාසවො.
Nimantayittha kāmehi, āsanena ca vāsavo.
208.
208.
‘‘සාධු ඛොසි අනුප්පත්තො, ආවාසං වසවත්තිනං;
‘‘Sādhu khosi anuppatto, āvāsaṃ vasavattinaṃ;
වස දෙවෙසු රාජීසි, සබ්බකාමසමිද්ධිසු;
Vasa devesu rājīsi, sabbakāmasamiddhisu;
තාවතිංසෙසු දෙවෙසු, භුඤ්ජ කාමෙ අමානුසෙ’’ති.
Tāvatiṃsesu devesu, bhuñja kāme amānuse’’ti.
තත්ථ සමච්ඡරෙති අච්ඡන්ති. අගා දෙවාන සන්තිකෙති දෙවානං සන්තිකං අගමාසි. තස්මිඤ්හි රථං අභිරුහිත්වා ඨිතෙ රථො ආකාසං පක්ඛන්දි, සො මහාජනස්ස ඔලොකෙන්තස්සෙව අන්තරධායි. මාතලි රාජානං දෙවලොකං නෙසි . තං දිස්වා දෙවතා ච සක්කො ච හට්ඨතුට්ඨා පච්චුග්ගමනං කත්වා පටිසන්ථාරං කරිංසු. තමත්ථං දස්සෙතුං ‘‘තං දෙවා’’තිආදි වුත්තං. තත්ථ පටිනන්දිංසූති පුනප්පුනං නන්දිංසු. ආසනෙන චාති රාජානං ආලිඞ්ගිත්වා ‘‘ඉධ නිසීදා’’ති අත්තනො පණ්ඩුකම්බලසිලාසනෙන ච කාමෙහි ච නිමන්තෙසි, උපඩ්ඪරජ්ජං දත්වා එකාසනෙ නිසීදාපෙසීති අත්ථො.
Tattha samacchareti acchanti. Agā devāna santiketi devānaṃ santikaṃ agamāsi. Tasmiñhi rathaṃ abhiruhitvā ṭhite ratho ākāsaṃ pakkhandi, so mahājanassa olokentasseva antaradhāyi. Mātali rājānaṃ devalokaṃ nesi . Taṃ disvā devatā ca sakko ca haṭṭhatuṭṭhā paccuggamanaṃ katvā paṭisanthāraṃ kariṃsu. Tamatthaṃ dassetuṃ ‘‘taṃ devā’’tiādi vuttaṃ. Tattha paṭinandiṃsūti punappunaṃ nandiṃsu. Āsanena cāti rājānaṃ āliṅgitvā ‘‘idha nisīdā’’ti attano paṇḍukambalasilāsanena ca kāmehi ca nimantesi, upaḍḍharajjaṃ datvā ekāsane nisīdāpesīti attho.
තත්ථ සක්කෙන දෙවරඤ්ඤා දසයොජනසහස්සං දෙවනගරං අඩ්ඪතියා ච අච්ඡරාකොටියො වෙජයන්තපාසාදඤ්ච මජ්ඣෙ භින්දිත්වා දින්නං සම්පත්තිං අනුභවන්තස්ස මනුස්සගණනාය සත්ත වස්සසතානි අතික්කන්තානි. තෙනත්තභාවෙන දෙවලොකෙ වසනකං පුඤ්ඤං ඛීණං, අනභිරති උප්පන්නා, තස්මා සක්කෙන සද්ධිං සල්ලපන්තො ගාථමාහ –
Tattha sakkena devaraññā dasayojanasahassaṃ devanagaraṃ aḍḍhatiyā ca accharākoṭiyo vejayantapāsādañca majjhe bhinditvā dinnaṃ sampattiṃ anubhavantassa manussagaṇanāya satta vassasatāni atikkantāni. Tenattabhāvena devaloke vasanakaṃ puññaṃ khīṇaṃ, anabhirati uppannā, tasmā sakkena saddhiṃ sallapanto gāthamāha –
209.
209.
‘‘අහං පුරෙ සග්ගගතො රමාමි, නච්චෙහි ගීතෙහි ච වාදිතෙහි;
‘‘Ahaṃ pure saggagato ramāmi, naccehi gītehi ca vāditehi;
සො දානි අජ්ජ න රමාමි සග්ගෙ, ආයුං නු ඛීණො මරණං නු සන්තිකෙ;
So dāni ajja na ramāmi sagge, āyuṃ nu khīṇo maraṇaṃ nu santike;
උදාහු මූළ්හොස්මි ජනින්දසෙට්ඨා’’ති.
Udāhu mūḷhosmi janindaseṭṭhā’’ti.
තත්ථ ආයුං නු ඛීණොති කිං නු මම සරසෙන ජීවිතින්ද්රියං ඛීණං, උදාහු උපච්ඡෙදකකම්මවසෙන මරණං සන්තිකෙ ජාතන්ති පුච්ඡති. ජනින්දසෙට්ඨාති ජනින්දානං දෙවානං සෙට්ඨ.
Tattha āyuṃ nu khīṇoti kiṃ nu mama sarasena jīvitindriyaṃ khīṇaṃ, udāhu upacchedakakammavasena maraṇaṃ santike jātanti pucchati. Janindaseṭṭhāti janindānaṃ devānaṃ seṭṭha.
අථ නං සක්කො ආහ –
Atha naṃ sakko āha –
210.
210.
‘‘න තායු ඛීණං මරණඤ්ච දූරෙ, න චාපි මූළ්හො නරවීරසෙට්ඨ;
‘‘Na tāyu khīṇaṃ maraṇañca dūre, na cāpi mūḷho naravīraseṭṭha;
තුය්හඤ්ච පුඤ්ඤානි පරිත්තකානි, යෙසං විපාකං ඉධ වෙදයිත්ථො.
Tuyhañca puññāni parittakāni, yesaṃ vipākaṃ idha vedayittho.
211.
211.
‘‘වස දෙවානුභාවෙන, රාජසෙට්ඨ දිසම්පති;
‘‘Vasa devānubhāvena, rājaseṭṭha disampati;
තාවතිංසෙසු දෙවෙසු, භුඤ්ජ කාමෙ අමානුසෙ’’ති.
Tāvatiṃsesu devesu, bhuñja kāme amānuse’’ti.
තත්ථ ‘‘පරිත්තකානී’’ති ඉදං තෙන අත්තභාවෙන දෙවලොකෙ විපාකදායකානි පුඤ්ඤානි සන්ධාය වුත්තං, ඉතරානි පනස්ස පුඤ්ඤානි පථවියං පංසු විය අප්පමාණානි. වස දෙවානුභාවෙනාති අහං තෙ අත්තනො පුඤ්ඤානි මජ්ඣෙ භින්දිත්වා දස්සාමි, මමානුභාවෙන වසාති තං සමස්සාසෙන්තො ආහ.
Tattha ‘‘parittakānī’’ti idaṃ tena attabhāvena devaloke vipākadāyakāni puññāni sandhāya vuttaṃ, itarāni panassa puññāni pathaviyaṃ paṃsu viya appamāṇāni. Vasa devānubhāvenāti ahaṃ te attano puññāni majjhe bhinditvā dassāmi, mamānubhāvena vasāti taṃ samassāsento āha.
අථ නං පටික්ඛිපන්තො මහාසත්තො ආහ –
Atha naṃ paṭikkhipanto mahāsatto āha –
212.
212.
‘‘යථා යාචිතකං යානං, යථා යාචිතකං ධනං;
‘‘Yathā yācitakaṃ yānaṃ, yathā yācitakaṃ dhanaṃ;
එවංසම්පදමෙවෙතං, යං පරතො දානපච්චයා.
Evaṃsampadamevetaṃ, yaṃ parato dānapaccayā.
213.
213.
‘‘න චාහමෙතමිච්ඡාමි, යං පරතො දානපච්චයා;
‘‘Na cāhametamicchāmi, yaṃ parato dānapaccayā;
සයංකතානි පුඤ්ඤානි, තං මෙ ආවෙණිකං ධනං.
Sayaṃkatāni puññāni, taṃ me āveṇikaṃ dhanaṃ.
214.
214.
‘‘සොහං ගන්ත්වා මනුස්සෙසු, කාහාමි කුසලං බහුං;
‘‘Sohaṃ gantvā manussesu, kāhāmi kusalaṃ bahuṃ;
දානෙන සමචරියාය, සංයමෙන දමෙන ච;
Dānena samacariyāya, saṃyamena damena ca;
යං කත්වා සුඛිතො හොති, න ච පච්ඡානුතප්පතී’’ති.
Yaṃ katvā sukhito hoti, na ca pacchānutappatī’’ti.
තත්ථ යං පරතො දානපච්චයාති යං පරෙන දින්නත්තා ලබ්භති, තං යාචිතකසදිසමෙව හොති. යාචිතකඤ්හි තුට්ඨකාලෙ දෙන්ති, අතුට්ඨකාලෙ අච්ඡින්දිත්වා ගණ්හන්තීති වදති. සමචරියායාති කායාදීහි පාපස්ස අකරණෙන. සංයමෙනාති සීලසංයමෙන. දමෙනාති ඉන්ද්රියදමනෙන. යං කත්වාති යං කරිත්වා සුඛිතො චෙව හොති න ච පච්ඡානුතප්පති, තථාරූපමෙව කම්මං කරිස්සාමීති.
Tattha yaṃ parato dānapaccayāti yaṃ parena dinnattā labbhati, taṃ yācitakasadisameva hoti. Yācitakañhi tuṭṭhakāle denti, atuṭṭhakāle acchinditvā gaṇhantīti vadati. Samacariyāyāti kāyādīhi pāpassa akaraṇena. Saṃyamenāti sīlasaṃyamena. Damenāti indriyadamanena. Yaṃ katvāti yaṃ karitvā sukhito ceva hoti na ca pacchānutappati, tathārūpameva kammaṃ karissāmīti.
අථස්ස වචනං සුත්වා සක්කො මාතලිං ආණාපෙසි ‘‘ගච්ඡ, තාත, සාධිනරාජානං මිථිලං නෙත්වා උය්යානෙ ඔතාරෙහී’’ති. සො තථා අකාසි. රාජා උය්යානෙ චඞ්කමති. අථ නං උය්යානපාලො දිස්වා පුච්ඡිත්වා ගන්ත්වා නාරදරඤ්ඤො ආරොචෙසි. සො රඤ්ඤො ආගතභාවං සුත්වා ‘‘ත්වං පුරතො ගන්ත්වා උය්යානං සජ්ජෙත්වා තස්ස ච මය්හඤ්ච ද්වෙ ආසනානි පඤ්ඤාපෙහී’’ති උය්යානපාලං උය්යොජෙසි. සො තථා අකාසි. අථ නං රාජා පුච්ඡි ‘‘කස්ස ද්වෙ ආසනානි පඤ්ඤාපෙසී’’ති? ‘‘එකං තුම්හාකං, එකං අම්හාකං රඤ්ඤො’’ති. අථ නං රාජා ‘‘කො අඤ්ඤො සත්තො මම සන්තිකෙ ආසනෙ නිසීදිස්සතී’’ති වත්වා එකස්මිං නිසීදිත්වා එකස්මිං පාදෙ ඨපෙසි. නාරදරාජා ආගන්ත්වා තස්ස පාදෙ වන්දිත්වා එකමන්තං නිසීදි. සො කිරස්ස සත්තමො පනත්තා. තදා කිර වස්සසතායුකකාලොව හොති. මහාසත්තො පන අත්තනො පුඤ්ඤබලෙන එත්තකං කාලං වීතිනාමෙසි. සො නාරදං හත්ථෙ ගහෙත්වා උය්යානෙ විචරන්තො තිස්සො ගාථා අභාසි –
Athassa vacanaṃ sutvā sakko mātaliṃ āṇāpesi ‘‘gaccha, tāta, sādhinarājānaṃ mithilaṃ netvā uyyāne otārehī’’ti. So tathā akāsi. Rājā uyyāne caṅkamati. Atha naṃ uyyānapālo disvā pucchitvā gantvā nāradarañño ārocesi. So rañño āgatabhāvaṃ sutvā ‘‘tvaṃ purato gantvā uyyānaṃ sajjetvā tassa ca mayhañca dve āsanāni paññāpehī’’ti uyyānapālaṃ uyyojesi. So tathā akāsi. Atha naṃ rājā pucchi ‘‘kassa dve āsanāni paññāpesī’’ti? ‘‘Ekaṃ tumhākaṃ, ekaṃ amhākaṃ rañño’’ti. Atha naṃ rājā ‘‘ko añño satto mama santike āsane nisīdissatī’’ti vatvā ekasmiṃ nisīditvā ekasmiṃ pāde ṭhapesi. Nāradarājā āgantvā tassa pāde vanditvā ekamantaṃ nisīdi. So kirassa sattamo panattā. Tadā kira vassasatāyukakālova hoti. Mahāsatto pana attano puññabalena ettakaṃ kālaṃ vītināmesi. So nāradaṃ hatthe gahetvā uyyāne vicaranto tisso gāthā abhāsi –
215.
215.
‘‘ඉමානි තානි ඛෙත්තානි, ඉමං නික්ඛං සුකුණ්ඩලං;
‘‘Imāni tāni khettāni, imaṃ nikkhaṃ sukuṇḍalaṃ;
ඉමා තා හරිතානූපා, ඉමා නජ්ජො සවන්තියො.
Imā tā haritānūpā, imā najjo savantiyo.
216.
216.
‘‘ඉමා තා පොක්ඛරණී රම්මා, චක්කවාකපකූජිතා;
‘‘Imā tā pokkharaṇī rammā, cakkavākapakūjitā;
මන්දාලකෙහි සඤ්ඡන්නා, පදුමුප්පලකෙහි ච;
Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca;
යස්සිමානි මමායිංසු, කිං නු තෙ දිසතං ගතා.
Yassimāni mamāyiṃsu, kiṃ nu te disataṃ gatā.
217.
217.
‘‘තානීධ ඛෙත්තානි සො භූමිභාගො, තෙයෙව ආරාමවනූපචාරා;
‘‘Tānīdha khettāni so bhūmibhāgo, teyeva ārāmavanūpacārā;
තමෙව මය්හං ජනතං අපස්සතො, සුඤ්ඤංව මෙ නාරද ඛායතෙ දිසා’’ති.
Tameva mayhaṃ janataṃ apassato, suññaṃva me nārada khāyate disā’’ti.
තත්ථ ඛෙත්තානීති භූමිභාගෙ සන්ධායාහ. ඉමං නික්ඛන්ති ඉමං තාදිසමෙව උදකනිද්ධමනං. සුකුණ්ඩලන්ති සොභනෙන මුසලපවෙසනකුණ්ඩලෙන සමන්නාගතං. හරිතානූපාති උදකනිද්ධමනස්ස උභොසු පස්සෙසු හරිතතිණසඤ්ඡන්නා අනූපභූමියො. යස්සිමානි මමායිංසූති තාත නාරද, යෙ මම උපට්ඨාකා ච ඔරොධා ච ඉමස්මිං උය්යානෙ මහන්තෙන යසෙන මයා සද්ධිං විචරන්තා ඉමානි ඨානානි මමායිංසු පියායිංසු, කතරං නු තෙ දිසතං ගතා, කත්ථ තෙ පෙසිතා. තානීධ ඛෙත්තානීති ඉමස්මිං උය්යානෙ තානෙව එතානි උපරොපනකවිරුහනට්ඨානානි. තෙයෙව ආරාමවනූපචාරාති ඉමෙ තෙයෙව ආරාමවනූපචාරා, විහාරභූමියොති අත්ථො.
Tattha khettānīti bhūmibhāge sandhāyāha. Imaṃ nikkhanti imaṃ tādisameva udakaniddhamanaṃ. Sukuṇḍalanti sobhanena musalapavesanakuṇḍalena samannāgataṃ. Haritānūpāti udakaniddhamanassa ubhosu passesu haritatiṇasañchannā anūpabhūmiyo. Yassimāni mamāyiṃsūti tāta nārada, ye mama upaṭṭhākā ca orodhā ca imasmiṃ uyyāne mahantena yasena mayā saddhiṃ vicarantā imāni ṭhānāni mamāyiṃsu piyāyiṃsu, kataraṃ nu te disataṃ gatā, kattha te pesitā. Tānīdha khettānīti imasmiṃ uyyāne tāneva etāni uparopanakaviruhanaṭṭhānāni. Teyeva ārāmavanūpacārāti ime teyeva ārāmavanūpacārā, vihārabhūmiyoti attho.
අථ නං නාරදො ආහ – ‘‘දෙව, තුම්හාකං දෙවලොකගතානං ඉදානි සත්ත වස්සසතානි, අහං වො සත්තමො පනත්තා, තුම්හාකං උපට්ඨාකා ච ඔරොධා ච මරණමුඛං පත්තා, ඉදං වො අත්තනො සන්තකං රජ්ජං, අනුභවථ න’’න්ති. රාජා ‘‘තාත නාරද, නාහං ඉධාගච්ඡන්තො රජ්ජත්ථාය ආගතො, පුඤ්ඤකරණත්ථායම්හි ආගතො, අහං පුඤ්ඤමෙව කරිස්සාමී’’ති වත්වා ගාථා ආහ –
Atha naṃ nārado āha – ‘‘deva, tumhākaṃ devalokagatānaṃ idāni satta vassasatāni, ahaṃ vo sattamo panattā, tumhākaṃ upaṭṭhākā ca orodhā ca maraṇamukhaṃ pattā, idaṃ vo attano santakaṃ rajjaṃ, anubhavatha na’’nti. Rājā ‘‘tāta nārada, nāhaṃ idhāgacchanto rajjatthāya āgato, puññakaraṇatthāyamhi āgato, ahaṃ puññameva karissāmī’’ti vatvā gāthā āha –
218.
218.
‘‘දිට්ඨා මයා විමානානි, ඔභාසෙන්තා චතුද්දිසා;
‘‘Diṭṭhā mayā vimānāni, obhāsentā catuddisā;
සම්මුඛා දෙවරාජස්ස, තිදසානඤ්ච සම්මුඛා.
Sammukhā devarājassa, tidasānañca sammukhā.
219.
219.
‘‘වුත්ථං මෙ භවනං දිබ්යං, භුත්තා කාමා අමානුසා;
‘‘Vutthaṃ me bhavanaṃ dibyaṃ, bhuttā kāmā amānusā;
තාවතිංසෙසු දෙවෙසු, සබ්බකාමසමිද්ධිසු.
Tāvatiṃsesu devesu, sabbakāmasamiddhisu.
220.
220.
‘‘සොහං එතාදිසං හිත්වා, පුඤ්ඤායම්හි ඉධාගතො;
‘‘Sohaṃ etādisaṃ hitvā, puññāyamhi idhāgato;
ධම්මමෙව චරිස්සාමි, නාහං රජ්ජෙන අත්ථිකො.
Dhammameva carissāmi, nāhaṃ rajjena atthiko.
221.
221.
‘‘අදණ්ඩාවචරං මග්ගං, සම්මාසම්බුද්ධදෙසිතං;
‘‘Adaṇḍāvacaraṃ maggaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ;
තං මග්ගං පටිපජ්ජිස්සං, යෙන ගච්ඡන්ති සුබ්බතා’’ති.
Taṃ maggaṃ paṭipajjissaṃ, yena gacchanti subbatā’’ti.
තත්ථ වුත්ථං මෙ භවනං දිබ්යන්ති වෙජයන්තං සන්ධාය ආහ. සොහං එතාදිසන්ති තාත නාරද, සොහං බුද්ධඤාණෙන අපරිච්ඡින්දනීයං එවරූපං කාමගුණසම්පත්තිං පහාය පුඤ්ඤකරණත්ථාය ඉධාගතො. අදණ්ඩාවචරන්ති අදණ්ඩෙහි නික්ඛිත්තදණ්ඩහත්ථෙහි අවචරිතබ්බං සම්මාදිට්ඨිපුරෙක්ඛාරං අට්ඨඞ්ගිකං මග්ගං. සුබ්බතාති යෙන මග්ගෙන සුබ්බතා සබ්බඤ්ඤුබුද්ධා ගච්ඡන්ති, අහම්පි අගතපුබ්බං දිසං ගන්තුං බොධිතලෙ නිසීදිත්වා තමෙව මග්ගං පටිපජ්ජිස්සාමීති.
Tattha vutthaṃ me bhavanaṃ dibyanti vejayantaṃ sandhāya āha. Sohaṃ etādisanti tāta nārada, sohaṃ buddhañāṇena aparicchindanīyaṃ evarūpaṃ kāmaguṇasampattiṃ pahāya puññakaraṇatthāya idhāgato. Adaṇḍāvacaranti adaṇḍehi nikkhittadaṇḍahatthehi avacaritabbaṃ sammādiṭṭhipurekkhāraṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ. Subbatāti yena maggena subbatā sabbaññubuddhā gacchanti, ahampi agatapubbaṃ disaṃ gantuṃ bodhitale nisīditvā tameva maggaṃ paṭipajjissāmīti.
එවං බොධිසත්තො ඉමා ගාථායො සබ්බඤ්ඤුතඤ්ඤාණෙන සඞ්ඛිපිත්වා කථෙසි. නාරදො පුනපි ආහ – ‘‘රජ්ජං, දෙව, අනුසාසා’’ති. ‘‘තාත, න මෙ රජ්ජෙනත්ථො, සත්ත වස්සසතානි විගතං දානං සත්තාහෙනෙව දාතුකාමම්හී’’ති. නාරදො ‘‘සාධූ’’ති තස්ස වචනං සම්පටිච්ඡිත්වා මහාදානං පටියාදෙසි. රාජා සත්තාහං දානං දත්වා සත්තමෙ දිවසෙ කාලං කත්වා තාවතිංසභවනෙයෙව නිබ්බත්ති.
Evaṃ bodhisatto imā gāthāyo sabbaññutaññāṇena saṅkhipitvā kathesi. Nārado punapi āha – ‘‘rajjaṃ, deva, anusāsā’’ti. ‘‘Tāta, na me rajjenattho, satta vassasatāni vigataṃ dānaṃ sattāheneva dātukāmamhī’’ti. Nārado ‘‘sādhū’’ti tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā mahādānaṃ paṭiyādesi. Rājā sattāhaṃ dānaṃ datvā sattame divase kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavaneyeva nibbatti.
සත්ථා ඉමං ධම්මදෙසනං ආහරිත්වා ‘‘එවං වසිතබ්බයුත්තකං උපොසථකම්මං නාමා’’ති දස්සෙත්වා සච්චානි පකාසෙත්වා ජාතකං සමොධානෙසි, සච්චපරියොසානෙ උපොසථිකෙසු උපාසකෙසු කෙචි සොතාපත්තිඵලෙ, කෙචි සකදාගාමිඵලෙ, කෙචි අනාගාමිඵලෙ පතිට්ඨහිංසු. තදා නාරදරාජා සාරිපුත්තො අහොසි, මාතලි ආනන්දො, සක්කො අනුරුද්ධො, සාධිනරාජා පන අහමෙව අහොසින්ති.
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ vasitabbayuttakaṃ uposathakammaṃ nāmā’’ti dassetvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne uposathikesu upāsakesu keci sotāpattiphale, keci sakadāgāmiphale, keci anāgāmiphale patiṭṭhahiṃsu. Tadā nāradarājā sāriputto ahosi, mātali ānando, sakko anuruddho, sādhinarājā pana ahameva ahosinti.
සාධිනජාතකවණ්ණනා එකාදසමා.
Sādhinajātakavaṇṇanā ekādasamā.
Related texts:
තිපිටක (මූල) • Tipiṭaka (Mūla) / සුත්තපිටක • Suttapiṭaka / ඛුද්දකනිකාය • Khuddakanikāya / ජාතකපාළි • Jātakapāḷi / 494. සාධිනජාතකං • 494. Sādhinajātakaṃ
