Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ವಿಮಾನವತ್ಥು-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Vimānavatthu-aṭṭhakathā

೬. ಪಠಮನಾವಾವಿಮಾನವಣ್ಣನಾ

6. Paṭhamanāvāvimānavaṇṇanā

ಸುವಣ್ಣಚ್ಛದನಂ ನಾವನ್ತಿ ನಾವಾವಿಮಾನಂ। ತಸ್ಸ ಕಾ ಉಪ್ಪತ್ತಿ? ಭಗವತಿ ಸಾವತ್ಥಿಯಂ ವಿಹರನ್ತೇ ಸೋಳಸಮತ್ತಾ ಭಿಕ್ಖೂ ಅಞ್ಞತರಸ್ಮಿಂ ಗಾಮಕಾವಾಸೇ ವಸಿತ್ವಾ ವುತ್ಥವಸ್ಸಾ ‘‘ಭಗವನ್ತಂ ಪಸ್ಸಿಸ್ಸಾಮ, ಧಮ್ಮಞ್ಚ ಸುಣಿಸ್ಸಾಮಾ’’ತಿ ಸಾವತ್ಥಿಂ ಉದ್ದಿಸ್ಸ ಗಿಮ್ಹಸಮಯೇ ಅದ್ಧಾನಮಗ್ಗಂ ಪಟಿಪನ್ನಾ, ಅನ್ತರಾಮಗ್ಗೇ ಚ ನಿರುದಕೋ ಕನ್ತಾರೋ, ತೇ ಚ ತತ್ಥ ಘಮ್ಮಾಭಿತತ್ತಾ ಕಿಲನ್ತಾ ತಸಿತಾ ಪಾನೀಯಂ ಅಲಭಮಾನಾ ಅಞ್ಞತರಸ್ಸ ಗಾಮಸ್ಸ ಅವಿದೂರೇನ ಗಚ್ಛನ್ತಿ। ತತ್ಥ ಅಞ್ಞತರಾ ಇತ್ಥೀ ಉದಕಭಾಜನಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಉದಕತ್ಥಾಯ ಉದಪಾನಾಭಿಮುಖೀ ಗಚ್ಛತಿ। ಅಥ ತೇ ಭಿಕ್ಖೂ ತಂ ದಿಸ್ವಾ ‘‘ಯತ್ಥಾಯಂ ಇತ್ಥೀ ಗಚ್ಛತಿ, ತತ್ಥ ಗತೇ ಪಾನೀಯಂ ಲದ್ಧುಂ ಸಕ್ಕಾ’’ತಿ ಪಿಪಾಸಾಪರೇತಾ ತಂದಿಸಾಭಿಮುಖಾ ಗನ್ತ್ವಾ ಉದಪಾನಂ ದಿಸ್ವಾ ತಸ್ಸಾ ಅವಿದೂರೇ ಅಟ್ಠಂಸು। ಸಾ ಇತ್ಥೀ ತತೋ ಉದಕಂ ಗಹೇತ್ವಾ ನಿವತ್ತಿತುಕಾಮಾ ತೇ ಭಿಕ್ಖೂ ದಿಸ್ವಾ ‘‘ಇಮೇ ಅಯ್ಯಾ ಉದಕೇನ ಅತ್ಥಿಕಾ ಪಿಪಾಸಿತಾ’’ತಿ ಞತ್ವಾ ಗರುಚಿತ್ತೀಕಾರಂ ಉಪಟ್ಠಪೇತ್ವಾ ಉದಕೇನ ನಿಮನ್ತೇಸಿ। ತೇ ಪತ್ತಥವಿಕತೋ ಪರಿಸ್ಸಾವನಂ ನೀಹರಿತ್ವಾ ಪರಿಸ್ಸಾವೇತ್ವಾ ಯಾವದತ್ಥಂ ಪಾನೀಯಂ ಪಿವಿತ್ವಾ ಹತ್ಥಪಾದೇ ಸೀತಲೇ ಕತ್ವಾ ತಸ್ಸಾ ಇತ್ಥಿಯಾ ಪಾನೀಯದಾನೇ ಅನುಮೋದನಂ ವತ್ವಾ ಅಗಮಂಸು।

Suvaṇṇacchadanaṃnāvanti nāvāvimānaṃ. Tassa kā uppatti? Bhagavati sāvatthiyaṃ viharante soḷasamattā bhikkhū aññatarasmiṃ gāmakāvāse vasitvā vutthavassā ‘‘bhagavantaṃ passissāma, dhammañca suṇissāmā’’ti sāvatthiṃ uddissa gimhasamaye addhānamaggaṃ paṭipannā, antarāmagge ca nirudako kantāro, te ca tattha ghammābhitattā kilantā tasitā pānīyaṃ alabhamānā aññatarassa gāmassa avidūrena gacchanti. Tattha aññatarā itthī udakabhājanaṃ gahetvā udakatthāya udapānābhimukhī gacchati. Atha te bhikkhū taṃ disvā ‘‘yatthāyaṃ itthī gacchati, tattha gate pānīyaṃ laddhuṃ sakkā’’ti pipāsāparetā taṃdisābhimukhā gantvā udapānaṃ disvā tassā avidūre aṭṭhaṃsu. Sā itthī tato udakaṃ gahetvā nivattitukāmā te bhikkhū disvā ‘‘ime ayyā udakena atthikā pipāsitā’’ti ñatvā garucittīkāraṃ upaṭṭhapetvā udakena nimantesi. Te pattathavikato parissāvanaṃ nīharitvā parissāvetvā yāvadatthaṃ pānīyaṃ pivitvā hatthapāde sītale katvā tassā itthiyā pānīyadāne anumodanaṃ vatvā agamaṃsu.

ಸಾ ತಂ ಪುಞ್ಞಂ ಹದಯೇ ಠಪೇತ್ವಾ ಅನ್ತರನ್ತರಾ ಅನುಸ್ಸರನ್ತೀ ಅಪರಭಾಗೇ ಕಾಲಂ ಕತ್ವಾ ತಾವತಿಂಸಭವನೇ ನಿಬ್ಬತ್ತಿ। ತಸ್ಸಾ ಪುಞ್ಞಾನುಭಾವೇನ ಕಪ್ಪರುಕ್ಖೋಪಸೋಭಿತಂ ಮಹನ್ತಂ ವಿಮಾನಂ ಉಪ್ಪಜ್ಜಿ। ತಂ ವಿಮಾನಂ ಪರಿಕ್ಖಿಪಿತ್ವಾ ಮುತ್ತಜಾಲರಜತವಿಭೂಸಿತಾ ವಿಯ ಸಿಕತಾವಕಿಣ್ಣಪಣ್ಡರಪುಲಿನತಟಾ ಮಣಿಕ್ಖನ್ಧನಿಮ್ಮಲಸಲಿಲವಾಹಿನೀ ಸರಿತಾ। ತಸ್ಸಾ ಉಭೋಸು ತೀರೇಸು ಉಯ್ಯಾನವಿಮಾನದ್ವಾರೇ ಚ ಮಹತೀ ಪೋಕ್ಖರಣೀ ಪಞ್ಚವಣ್ಣಪದುಮಸಣ್ಡಮಣ್ಡಿತಾ ಸಹ ಸುವಣ್ಣನಾವಾಯ ನಿಬ್ಬತ್ತಿ। ಸಾ ತತ್ಥ ದಿಬ್ಬಸಮ್ಪತ್ತಿಂ ಅನುಭವನ್ತೀ ನಾವಾಯ ಕೀಳನ್ತೀ ಲಳನ್ತೀ ವಿಚರತಿ। ಅಥೇಕದಿವಸಂ ಆಯಸ್ಮಾ ಮಹಾಮೋಗ್ಗಲ್ಲಾನೋ ದೇವಚಾರಿಕಂ ಚರನ್ತೋ ತಂ ದೇವಧೀತರಂ ನಾವಾಯ ಕೀಳನ್ತಿಂ ದಿಸ್ವಾ ತಾಯ ಕತಪುಞ್ಞಕಮ್ಮಂ ಪುಚ್ಛನ್ತೋ –

Sā taṃ puññaṃ hadaye ṭhapetvā antarantarā anussarantī aparabhāge kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavane nibbatti. Tassā puññānubhāvena kapparukkhopasobhitaṃ mahantaṃ vimānaṃ uppajji. Taṃ vimānaṃ parikkhipitvā muttajālarajatavibhūsitā viya sikatāvakiṇṇapaṇḍarapulinataṭā maṇikkhandhanimmalasalilavāhinī saritā. Tassā ubhosu tīresu uyyānavimānadvāre ca mahatī pokkharaṇī pañcavaṇṇapadumasaṇḍamaṇḍitā saha suvaṇṇanāvāya nibbatti. Sā tattha dibbasampattiṃ anubhavantī nāvāya kīḷantī laḷantī vicarati. Athekadivasaṃ āyasmā mahāmoggallāno devacārikaṃ caranto taṃ devadhītaraṃ nāvāya kīḷantiṃ disvā tāya katapuññakammaṃ pucchanto –

೪೩.

43.

‘‘ಸುವಣ್ಣಚ್ಛದನಂ ನಾವಂ, ನಾರಿ ಆರುಯ್ಹ ತಿಟ್ಠಸಿ।

‘‘Suvaṇṇacchadanaṃ nāvaṃ, nāri āruyha tiṭṭhasi;

ಓಗಾಹಸಿ ಪೋಕ್ಖರಣಿಂ, ಪದ್ಮಂ ಛಿನ್ದಸಿ ಪಾಣಿನಾ॥

Ogāhasi pokkharaṇiṃ, padmaṃ chindasi pāṇinā.

೪೪.

44.

‘‘ಕೇನ ತೇತಾದಿಸೋ ವಣ್ಣೋ, ಕೇನ ತೇ ಇಧ ಮಿಜ್ಝತಿ।

‘‘Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati;

ಉಪ್ಪಜ್ಜನ್ತಿ ಚ ತೇ ಭೋಗಾ, ಯೇ ಕೇಚಿ ಮನಸೋ ಪಿಯಾ॥

Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.

೪೫.

45.

‘‘ಪುಚ್ಛಾಮಿ ತಂ ದೇವಿ ಮಹಾನುಭಾವೇ,

‘‘Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve,

ಮನುಸ್ಸಭೂತಾ ಕಿಮಕಾಸಿ ಪುಞ್ಞಂ।

Manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;

ಕೇನಾಸಿ ಏವಂ ಜಲಿತಾನುಭಾವಾ,

Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā,

ವಣ್ಣೋ ಚ ತೇ ಸಬ್ಬದಿಸಾ ಪಭಾಸತೀ’’ತಿ॥ – ಆಹ।

Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti. – āha;

ತತೋ ಥೇರೇನ ಪುಟ್ಠಾಯ ದೇವತಾಯ ವಿಸ್ಸಜ್ಜಿತಾಕಾರಂ ದಸ್ಸೇತುಂ ಸಙ್ಗೀತಿಕಾರೇಹಿ –

Tato therena puṭṭhāya devatāya vissajjitākāraṃ dassetuṃ saṅgītikārehi –

೪೬.

46.

‘‘ಸಾ ದೇವತಾ ಅತ್ತಮನಾ, ಮೋಗ್ಗಲ್ಲಾನೇನ ಪುಚ್ಛಿತಾ।

‘‘Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā;

ಪಞ್ಹಂ ಪುಟ್ಠಾ ವಿಯಾಕಾಸಿ, ಯಸ್ಸ ಕಮ್ಮಸ್ಸಿದಂ ಫಲ’’ನ್ತಿ॥ –

Pañhaṃ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṃ phala’’nti. –

ಅಯಂ ಗಾಥಾ ವುತ್ತಾ।

Ayaṃ gāthā vuttā.

೪೭.

47.

‘‘ಅಹಂ ಮನುಸ್ಸೇಸು ಮನುಸ್ಸಭೂತಾ, ಪುರಿಮಾಯ ಜಾತಿಯಾ ಮನುಸ್ಸಲೋಕೇ।

‘‘Ahaṃ manussesu manussabhūtā, purimāya jātiyā manussaloke;

ದಿಸ್ವಾನ ಭಿಕ್ಖೂ ತಸಿತೇ ಕಿಲನ್ತೇ, ಉಟ್ಠಾಯ ಪಾತುಂ ಉದಕಂ ಅದಾಸಿಂ॥

Disvāna bhikkhū tasite kilante, uṭṭhāya pātuṃ udakaṃ adāsiṃ.

೪೮.

48.

‘‘ಯೋ ವೇ ಕಿಲನ್ತಾನ ಪಿಪಾಸಿತಾನಂ, ಉಟ್ಠಾಯ ಪಾತುಂ ಉದಕಂ ದದಾತಿ।

‘‘Yo ve kilantāna pipāsitānaṃ, uṭṭhāya pātuṃ udakaṃ dadāti;

ಸೀತೋದಕಾ ತಸ್ಸ ಭವನ್ತಿ ನಜ್ಜೋ, ಪಹೂತಮಲ್ಯಾ ಬಹುಪುಣ್ಡರೀಕಾ॥

Sītodakā tassa bhavanti najjo, pahūtamalyā bahupuṇḍarīkā.

೪೯.

49.

‘‘ತಂ ಆಪಗಾ ಅನುಪರಿಯನ್ತಿ ಸಬ್ಬದಾ, ಸೀತೋದಕಾ ವಾಲುಕಸನ್ಥತಾ ನದೀ।

‘‘Taṃ āpagā anupariyanti sabbadā, sītodakā vālukasanthatā nadī;

ಅಮ್ಬಾ ಚ ಸಾಲಾ ತಿಲಕಾ ಚ ಜಮ್ಬುಯೋ, ಉದ್ದಾಲಕಾ ಪಾಟಲಿಯೋ ಚ ಫುಲ್ಲಾ॥

Ambā ca sālā tilakā ca jambuyo, uddālakā pāṭaliyo ca phullā.

೫೦.

50.

‘‘ತಂಭೂಮಿಭಾಗೇಹಿ ಉಪೇತರೂಪಂ, ವಿಮಾನಸೇಟ್ಠಂ ಭುಸ ಸೋಭಮಾನಂ।

‘‘Taṃbhūmibhāgehi upetarūpaṃ, vimānaseṭṭhaṃ bhusa sobhamānaṃ;

ತಸ್ಸೀಧ ಕಮ್ಮಸ್ಸ ಅಯಂ ವಿಪಾಕೋ, ಏತಾದಿಸಂ ಪುಞ್ಞಕತಾ ಲಭನ್ತಿ॥

Tassīdha kammassa ayaṃ vipāko, etādisaṃ puññakatā labhanti.

೫೧.

51.

‘‘ತೇನ ಮೇತಾದಿಸೋ ವಣ್ಣೋ, ತೇನ ಮೇ ಇಧ ಮಿಜ್ಝತಿ।

‘‘Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati;

ಉಪ್ಪಜ್ಜನ್ತಿ ಚ ಮೇ ಭೋಗಾ, ಯೇ ಕೇಚಿ ಮನಸೋ ಪಿಯಾ॥

Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā.

೫೨.

52.

‘‘ಅಕ್ಖಾಮಿ ತೇ ಭಿಕ್ಖು ಮಹಾನುಭಾವ, ಮನುಸ್ಸಭೂತಾ ಯಮಕಾಸಿ ಪುಞ್ಞಂ।

‘‘Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, manussabhūtā yamakāsi puññaṃ;

ತೇನಮ್ಹಿ ಏವಂ ಜಲಿತಾನುಭಾವಾ, ವಣ್ಣೋ ಚ ಮೇ ಸಬ್ಬದಿಸಾ ಪಭಾಸತೀ’’ತಿ॥ –

Tenamhi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti. –

ಅಯಂ ದೇವತಾಯ ವಿಸ್ಸಜ್ಜಿತಾಕಾರೋ।

Ayaṃ devatāya vissajjitākāro.

೪೩. ತತ್ಥ ಸುವಣ್ಣಚ್ಛದನನ್ತಿ ವಿಚಿತ್ತಭಿತ್ತಿವಿರಚನೇಹಿ ರತ್ತಸುವಣ್ಣಮಯೇಹಿ ಉಭೋಹಿ ಪಸ್ಸೇಹಿ ಪಟಿಚ್ಛಾದಿತಬ್ಭನ್ತರತಾಯ ಚೇವ ನಾನಾರತನಸಮುಜ್ಜಲಿತೇನ ಕನಕಮಯಾಲಙ್ಕಾರೇನ ಉಪರಿ ಛಾದಿತತಾಯ ಚ ಸುವಣ್ಣಚ್ಛದನಂ। ನಾವನ್ತಿ ಪೋತಂ। ಸೋ ಹಿ ಓರತೋ ಪಾರಂ ಪವತಿ ಗಚ್ಛತೀತಿ ಪೋತೋ, ಸತ್ತೇ ನೇತೀತಿ ನಾವಾತಿ ಚ ವುಚ್ಚತಿ। ನಾರೀತಿ ತಸ್ಸಾ ದೇವಧೀತಾಯ ಆಲಪನಂ। ನರತಿ ನೇತೀತಿ ನರೋ, ಪುರಿಸೋ। ಯಥಾ ಹಿ ಪಠಮಪಕತಿಭೂತೋ ಸತ್ತೋ ಇತರಾಯ ಪಕತಿಯಾ ಸೇಟ್ಠತ್ಥೇನ ಪುರಿ ಸೇತೀತಿ ‘‘ಪುರಿಸೋ’’ತಿ ವುಚ್ಚತಿ, ಏವಂ ನಯನಟ್ಠೇನ ‘‘ನರೋ’’ತಿ। ಪುತ್ತಭಾತುಭೂತೋಪಿ ಹಿ ಪುಗ್ಗಲೋ ಮಾತುಜೇಟ್ಠಭಗಿನೀನಂ ಪಿತುಟ್ಠಾನೇ ತಿಟ್ಠತಿ, ಪಗೇವ ಭತ್ತುಭೂತೋ। ನರಸ್ಸ ಏಸಾತಿ ನಾರೀ, ಅಯಞ್ಚ ಸಮಞ್ಞಾ ಮನುಸ್ಸಿತ್ಥೀಸು ಪವತ್ತಾ ರುಳ್ಹಿವಸೇನ ಇತರಾಸುಪಿ ತಥಾ ವುಚ್ಚತಿ। ಓಗಾಹಸಿ ಪೋಕ್ಖರಣಿನ್ತಿ ಸತಿಪಿ ರತ್ತುಪ್ಪಲನೀಲುಪ್ಪಲಾದಿಕೇ ಬಹುವಿಧೇ ರತನಮಯೇ ಜಲಜಕುಸುಮೇ ಪೋಕ್ಖರಸಙ್ಖಾತಾನಂ ದಿಬ್ಬಪದುಮಾನಂ ತತ್ಥ ಯೇಭುಯ್ಯೇನ ಅತ್ಥಿತಾಯ ‘‘ಪೋಕ್ಖರಣೀ’’ತಿ ಲದ್ಧನಾಮಂ ದಿಬ್ಬಸರಂ ಜಲವಿಹಾರರತಿಯಾ ಅನುಪವಿಸಸಿ । ಪದ್ಮಂ ಛಿನ್ದಸಿ ಪಾಣಿನಾತಿ ರಜತಮಯನಾಳಂ ಪದುಮರಾಗರತನಮಯಪತ್ತಸಙ್ಘಾತಂ ಕನಕಮಯಕಣ್ಣಿಕಾಕಿಞ್ಜಕ್ಖಕೇಸರಂ ದಿಬ್ಬಕಮಲಂ ಲೀಲಾರವಿನ್ದಂ ಕತ್ತುಕಾಮತಾಯ ತವ ಹತ್ಥೇನ ಭಞ್ಜಸಿ।

43. Tattha suvaṇṇacchadananti vicittabhittiviracanehi rattasuvaṇṇamayehi ubhohi passehi paṭicchāditabbhantaratāya ceva nānāratanasamujjalitena kanakamayālaṅkārena upari chāditatāya ca suvaṇṇacchadanaṃ. Nāvanti potaṃ. So hi orato pāraṃ pavati gacchatīti poto, satte netīti nāvāti ca vuccati. Nārīti tassā devadhītāya ālapanaṃ. Narati netīti naro, puriso. Yathā hi paṭhamapakatibhūto satto itarāya pakatiyā seṭṭhatthena puri setīti ‘‘puriso’’ti vuccati, evaṃ nayanaṭṭhena ‘‘naro’’ti. Puttabhātubhūtopi hi puggalo mātujeṭṭhabhaginīnaṃ pituṭṭhāne tiṭṭhati, pageva bhattubhūto. Narassa esāti nārī, ayañca samaññā manussitthīsu pavattā ruḷhivasena itarāsupi tathā vuccati. Ogāhasi pokkharaṇinti satipi rattuppalanīluppalādike bahuvidhe ratanamaye jalajakusume pokkharasaṅkhātānaṃ dibbapadumānaṃ tattha yebhuyyena atthitāya ‘‘pokkharaṇī’’ti laddhanāmaṃ dibbasaraṃ jalavihāraratiyā anupavisasi . Padmaṃ chindasi pāṇināti rajatamayanāḷaṃ padumarāgaratanamayapattasaṅghātaṃ kanakamayakaṇṇikākiñjakkhakesaraṃ dibbakamalaṃ līlāravindaṃ kattukāmatāya tava hatthena bhañjasi.

೪೭. ತಸಿತೇತಿ ಪಿಪಾಸಿತೇ। ಕಿಲನ್ತೇತಿ ತಾಯ ಪಿಪಾಸಾಯ ಅದ್ಧಾನಪರಿಸ್ಸಮೇನ ಚ ಕಿಲನ್ತಕಾಯೇ। ಉಟ್ಠಾಯಾತಿ ಉಟ್ಠಾನವೀರಿಯಂ ಕತ್ವಾ, ಆಲಸಿಯಂ ಅನಾಪಜ್ಜಿತ್ವಾತಿ ಅತ್ಥೋ।

47.Tasiteti pipāsite. Kilanteti tāya pipāsāya addhānaparissamena ca kilantakāye. Uṭṭhāyāti uṭṭhānavīriyaṃ katvā, ālasiyaṃ anāpajjitvāti attho.

೪೮. ಯೋ ವೇತಿಆದಿನಾ ಯಥಾ ಅಹಂ, ಏವಂ ಅಞ್ಞೇಪಿ ಆಯತನಗತೇನ ಉದಕದಾನಪುಞ್ಞೇನ ಏತಾದಿಸಂ ಫಲಂ ಪಟಿಲಭನ್ತೀತಿ ದಿಟ್ಠೇನ ಅದಿಟ್ಠಸ್ಸ ಅನುಮಾನವಿಧಿಂ ದಸ್ಸೇನ್ತೀ ಥೇರೇನ ಪುಟ್ಠಮತ್ಥಂ ಸಾಧಾರಣತೋ ವಿಸ್ಸಜ್ಜೇತಿ। ತತ್ಥ ತಸ್ಸಾತಿ ನ್ತಿ ಚ ಯಥಾವುತ್ತಪುಞ್ಞಕಾರಿನಂ ಪಚ್ಚಾಮಸತಿ।

48.Yo vetiādinā yathā ahaṃ, evaṃ aññepi āyatanagatena udakadānapuññena etādisaṃ phalaṃ paṭilabhantīti diṭṭhena adiṭṭhassa anumānavidhiṃ dassentī therena puṭṭhamatthaṃ sādhāraṇato vissajjeti. Tattha tassāti tanti ca yathāvuttapuññakārinaṃ paccāmasati.

೪೯. ಅನುಪರಿಯನ್ತೀತಿ ಅನುರೂಪವಸೇನ ಪರಿಕ್ಖಿಪನ್ತಿ। ತಸ್ಸ ವಸನಟ್ಠಾನಪರಿಕ್ಖಿಪನೇನ ಸೋಪಿ ಪರಿಕ್ಖಿತ್ತೋ ನಾಮ ಹೋತಿ। ತಿಲಕಾತಿ ಬನ್ಧುಜೀವಕಪುಪ್ಫಸದಿಸಪುಪ್ಫಾ ಏಕಾ ರುಕ್ಖಜಾತಿ। ಉದ್ದಾಲಕಾತಿ ವಾತಘಾತಕಾ, ಯೇ ‘‘ರಾಜರುಕ್ಖಾ’’ತಿಪಿ ವುಚ್ಚನ್ತಿ।

49.Anupariyantīti anurūpavasena parikkhipanti. Tassa vasanaṭṭhānaparikkhipanena sopi parikkhitto nāma hoti. Tilakāti bandhujīvakapupphasadisapupphā ekā rukkhajāti. Uddālakāti vātaghātakā, ye ‘‘rājarukkhā’’tipi vuccanti.

೫೦. ತಂಭೂಮಿಭಾಗೇಹೀತಿ ತಾದಿಸೇಹಿ ಭೂಮಿಭಾಗೇಹಿ, ಯಥಾವುತ್ತಪೋಕ್ಖರಣೀನದೀಉಯ್ಯಾನವನ್ತೇಹಿ ಭೂಮಿಪದೇಸೇಹೀತಿ ಅತ್ಥೋ। ಉಪೇತರೂಪನ್ತಿ ಪಾಸಂಸಿಯಭಾವೇನ ಉಪೇತಂ, ತೇಸಂ ಪೋಕ್ಖರಣೀಆದೀನಂ ವಸೇನ ರಮಣೀಯಸನ್ನಿವೇಸನ್ತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ಭುಸ ಸೋಭಮಾನನ್ತಿ ಭುಸಂ ಅತಿವಿಯ ವಿರೋಚಮಾನಂ ವಿಮಾನಸೇಟ್ಠಂ ಲಭನ್ತೀತಿ ಯೋಜನಾ। ಸೇಸಂ ವುತ್ತನಯಮೇವಾತಿ।

50.Taṃbhūmibhāgehīti tādisehi bhūmibhāgehi, yathāvuttapokkharaṇīnadīuyyānavantehi bhūmipadesehīti attho. Upetarūpanti pāsaṃsiyabhāvena upetaṃ, tesaṃ pokkharaṇīādīnaṃ vasena ramaṇīyasannivesanti vuttaṃ hoti. Bhusa sobhamānanti bhusaṃ ativiya virocamānaṃ vimānaseṭṭhaṃ labhantīti yojanā. Sesaṃ vuttanayamevāti.

ಪಠಮನಾವಾವಿಮಾನವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।

Paṭhamanāvāvimānavaṇṇanā niṭṭhitā.







Related texts:



ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ವಿಮಾನವತ್ಥುಪಾಳಿ • Vimānavatthupāḷi / ೬. ಪಠಮನಾವಾವಿಮಾನವತ್ಥು • 6. Paṭhamanāvāvimānavatthu


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact