| Library / Tipiṭaka / តិបិដក • Tipiṭaka / ខុទ្ទសិក្ខា-មូលសិក្ខា • Khuddasikkhā-mūlasikkhā |
៤. បាចិត្តិយនិទ្ទេសវណ្ណនា
4. Pācittiyaniddesavaṇṇanā
៣០. ឥទានិ បាចិត្តិយំ ទស្សេតុំ ‘‘សម្បជានមុសាវាទេ’’ត្យាទិ អារទ្ធំ។ តត្ថ សម្បជានមុសាវាទេតិ និមិត្តត្ថេ ភុម្មវចនំ, តស្មា យោ ភិក្ខុ សម្បជានន្តោ មុសា វទតិ, តស្ស តន្និមិត្តំ តំហេតុ តប្បច្ចយា បាចិត្តិយំ ឧទីរិតន្តិ អត្ថោ។ ភិក្ខុញ្ច ឱមសន្តស្សាតិ ជាតិនាមគោត្តកម្មសិប្បវយអាពាធលិង្គកិលេសាបត្តិអក្កោសេសុ ភូតេន វា អភូតេន វា យេន កេនចិ មុខសត្តិនា ភិក្ខុំ ឱវិជ្ឈន្តស្ស ភិក្ខុនោ បាចិត្តិយំ ឧទីរិតន្តិ អត្ថោ។ បេសុញ្ញហរណេបិ ចាតិ ភិក្ខុស្ស បេសុញ្ញហរណេ, ជាតិអាទីហិ អក្កោសវត្ថូហិ ភិក្ខុំ អក្កោសន្តស្ស ភិក្ខុនោ សុត្វា ភិក្ខុនោ បិយកម្យតាយ វា ភេទាធិប្បាយេន វា យោ អក្កុទ្ធោ, តស្ស ភិក្ខុស្ស កាយេន វា វាចាយ វា បេសុញ្ញហរណវចនេ បាចិត្តិយំ ឧទីរិតន្តិ អត្ថោ។
30. Idāni pācittiyaṃ dassetuṃ ‘‘sampajānamusāvāde’’tyādi āraddhaṃ. Tattha sampajānamusāvādeti nimittatthe bhummavacanaṃ, tasmā yo bhikkhu sampajānanto musā vadati, tassa tannimittaṃ taṃhetu tappaccayā pācittiyaṃ udīritanti attho. Bhikkhuñca omasantassāti jātināmagottakammasippavayaābādhaliṅgakilesāpattiakkosesu bhūtena vā abhūtena vā yena kenaci mukhasattinā bhikkhuṃ ovijjhantassa bhikkhuno pācittiyaṃ udīritanti attho. Pesuññaharaṇepi cāti bhikkhussa pesuññaharaṇe, jātiādīhi akkosavatthūhi bhikkhuṃ akkosantassa bhikkhuno sutvā bhikkhuno piyakamyatāya vā bhedādhippāyena vā yo akkuddho, tassa bhikkhussa kāyena vā vācāya vā pesuññaharaṇavacane pācittiyaṃ udīritanti attho.
៣១. សង្គីតិត្តយមារុឡ្ហំ បិដកត្តយំ ធម្មំ ភិក្ខុញ្ច ភិក្ខុនិញ្ច ឋបេត្វា អញ្ញេន បុគ្គលេន សទ្ធិំ ឯកតោ បទំ បទំ ភណន្តស្ស ភិក្ខុនោ បទគណនាយ បាចិត្តិយំ ឧទីរិតន្តិ សមុទាយត្ថោ។
31. Saṅgītittayamāruḷhaṃ piṭakattayaṃ dhammaṃ bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā aññena puggalena saddhiṃ ekato padaṃ padaṃ bhaṇantassa bhikkhuno padagaṇanāya pācittiyaṃ udīritanti samudāyattho.
៣២. អនុបសម្បន្នេនេវាតិ ភិក្ខុំ ឋបេត្វា អន្តមសោ បារាជិកវត្ថុភូតេន តិរច្ឆានគតេនាបិ សហ តិរត្តិយំ សយិត្វា ចតុត្ថទិវសេ អត្ថង្គតេ សូរិយេ បុន សហសេយ្យាយ បាចិត្តិ សិយាតិ សម្ពន្ធោ។ តត្ថ សហសេយ្យាយាតិ សព្ពច្ឆន្នបរិច្ឆិន្នេ, យេភុយ្យេនច្ឆន្នបរិច្ឆិន្នេ វា សេនាសនេ បុព្ពាបរិយេន វា ឯកក្ខណេ វា ឯកតោ និសជ្ជនាយ។ តត្ថ ឆទនំ អនាហច្ច ទិយឌ្ឍហត្ថុព្ពេធេន បាការាទិនា បរិច្ឆិន្នម្បិ សព្ពបរិច្ឆិន្នមិច្ចេវ វេទិតព្ពំ។
32.Anupasampannenevāti bhikkhuṃ ṭhapetvā antamaso pārājikavatthubhūtena tiracchānagatenāpi saha tirattiyaṃ sayitvā catutthadivase atthaṅgate sūriye puna sahaseyyāya pācitti siyāti sambandho. Tattha sahaseyyāyāti sabbacchannaparicchinne, yebhuyyenacchannaparicchinne vā senāsane pubbāpariyena vā ekakkhaṇe vā ekato nisajjanāya. Tattha chadanaṃ anāhacca diyaḍḍhahatthubbedhena pākārādinā paricchinnampi sabbaparicchinnamicceva veditabbaṃ.
៣៣. ឯករត្តម្បិ ឥត្ថិយា សទ្ធិំ សេយ្យំ កប្បយតោ តស្ស ភិក្ខុនោបិ បាចិត្តិ សិយាតិ អត្ថោ។ តត្ថ ឥត្ថិយាតិ អន្តមសោ តទហុជាតាយបិ មនុស្សិត្ថិយា។ ទេសេន្តស្ស វិនា វិញ្ញុំ, ធម្មញ្ច ឆប្បទុត្តរិន្តិ វិញ្ញុំ បុរិសំ វិនា ឥត្ថិយា ឆប្បទតោ ឧត្តរិំ ធម្មំ ទេសេន្តស្ស ភិក្ខុនោ បាចិត្តិ សិយាតិ អត្ថោ។ តត្ថ ‘‘ឆប្បទុត្តរិ’’ន្តិ ឯត្ថ ឯកោ គាថាបាទោ ឯកំ បទន្តិ ឯវំ សព្ពត្ថ បទប្បមាណំ វេទិតព្ពំ។ ឆ បទានិ ឆប្បទំ, ឆប្បទតោ ឧត្តរិំ ឆប្បទុត្តរិំ។
33. Ekarattampi itthiyā saddhiṃ seyyaṃ kappayato tassa bhikkhunopi pācitti siyāti attho. Tattha itthiyāti antamaso tadahujātāyapi manussitthiyā. Desentassa vinā viññuṃ, dhammañca chappaduttarinti viññuṃ purisaṃ vinā itthiyā chappadato uttariṃ dhammaṃ desentassa bhikkhuno pācitti siyāti attho. Tattha ‘‘chappaduttari’’nti ettha eko gāthāpādo ekaṃ padanti evaṃ sabbattha padappamāṇaṃ veditabbaṃ. Cha padāni chappadaṃ, chappadato uttariṃ chappaduttariṃ.
៣៤. ភិក្ខុសម្មុតិំ ឋបេត្វា ភិក្ខុនោ ទុដ្ឋុល្លំ វជ្ជំ អភិក្ខុនោ វទន្តស្ស បាចិត្តិយំ ឧទីរិតន្តិ អត្ថោ។ តត្ថ ទុដ្ឋុល្លន្តិ ឥធ សង្ឃាទិសេសំ អធិប្បេតំ។ ភិក្ខុសម្មុតិយាតិ យំ សង្ឃោ អភិណ្ហាបត្តិកស្ស ភិក្ខុនោ អាយតិំ សំវរត្ថាយ អាបត្តីនញ្ច កុលានញ្ច បរិយន្តំ កត្វា វា អកត្វា វា តិក្ខត្តុំ អបលោកេត្វា កតិកំ ករោតិ, តំ ឋបេត្វា។ អភិក្ខុនោតិ អនុបសម្បន្នស្ស។ វទន្តស្សាតិ អារោចេន្តស្ស។
34. Bhikkhusammutiṃ ṭhapetvā bhikkhuno duṭṭhullaṃ vajjaṃ abhikkhuno vadantassa pācittiyaṃ udīritanti attho. Tattha duṭṭhullanti idha saṅghādisesaṃ adhippetaṃ. Bhikkhusammutiyāti yaṃ saṅgho abhiṇhāpattikassa bhikkhuno āyatiṃ saṃvaratthāya āpattīnañca kulānañca pariyantaṃ katvā vā akatvā vā tikkhattuṃ apaloketvā katikaṃ karoti, taṃ ṭhapetvā. Abhikkhunoti anupasampannassa. Vadantassāti ārocentassa.
៣៥. យោ អកប្បិយំ បថវិំ ខណេយ្យ វា ខណាបេយ្យ វា, តស្ស បាចិត្តិយំ សិយា។ តត្ថ អកប្បិយន្តិ ឧទ្ធនបចនាទិវសេន វា តថា តថា អទឌ្ឍា វា ជាតបថវី វុច្ចតិ។ សា តិវិធា សុទ្ធមិស្សបុញ្ជវសេន។ តត្ថ សុទ្ធបថវី នាម បកតិយា សុទ្ធបំសុ វា សុទ្ធមត្តិកា វា។ មិស្សបថវី នាម យត្ថ បំសុតោ វា មត្តិកតោ វា បាសាណសក្ខរកថលមរុម្ពវាលុកាសុ អញ្ញតរស្ស តតិយភាគោ ហោតិ។ បុញ្ជបថវី នាម អតិរេកចាតុមាសំ ឱវដ្ឋោ បំសុបុញ្ជោ វា មត្តិកាបុញ្ជោ វា ហោតិ។ វុត្តលក្ខណេន បន មិស្សកបុញ្ជោបិ បិដ្ឋិបាសាណេ ឋិតសុខុមរជម្បិ ច ទេវេ ផុសយន្តេ សកិំ ចេ តិន្តំ, ចាតុមាសច្ចយេន តិន្តោកាសោ បុញ្ជបថវីសង្ខមេវ គច្ឆតិ។ យោ ភិក្ខុ ភូតគាមំ វិកោបេយ្យ, តស្ស បាចិត្តិយំ សិយាតិ សម្ពន្ធោ។ តត្ថ ភូតគាមន្តិ ភវន្តិ, អភវុំ ចាតិ ភូតា, ជាយន្តិ វឌ្ឍន្តិ ជាតា វឌ្ឍិតា ចាតិ អត្ថោ, គាមោតិ រាសិ, ភូតានំ គាមោ, ភូតា ឯវ វា គាមោតិ ភូតគាមោ, បតិដ្ឋិតហរិតតិណរុក្ខាទីនមេតំ អធិវចនំ។ តំ ភូតគាមំ។ វិកោបេយ្យាតិ ឆេទនភេទនាទីនិ ករេយ្យ។
35. Yo akappiyaṃ pathaviṃ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā, tassa pācittiyaṃ siyā. Tattha akappiyanti uddhanapacanādivasena vā tathā tathā adaḍḍhā vā jātapathavī vuccati. Sā tividhā suddhamissapuñjavasena. Tattha suddhapathavī nāma pakatiyā suddhapaṃsu vā suddhamattikā vā. Missapathavī nāma yattha paṃsuto vā mattikato vā pāsāṇasakkharakathalamarumbavālukāsu aññatarassa tatiyabhāgo hoti. Puñjapathavī nāma atirekacātumāsaṃ ovaṭṭho paṃsupuñjo vā mattikāpuñjo vā hoti. Vuttalakkhaṇena pana missakapuñjopi piṭṭhipāsāṇe ṭhitasukhumarajampi ca deve phusayante sakiṃ ce tintaṃ, cātumāsaccayena tintokāso puñjapathavīsaṅkhameva gacchati. Yo bhikkhu bhūtagāmaṃ vikopeyya, tassa pācittiyaṃ siyāti sambandho. Tattha bhūtagāmanti bhavanti, abhavuṃ cāti bhūtā, jāyanti vaḍḍhanti jātā vaḍḍhitā cāti attho, gāmoti rāsi, bhūtānaṃ gāmo, bhūtā eva vā gāmoti bhūtagāmo, patiṭṭhitaharitatiṇarukkhādīnametaṃ adhivacanaṃ. Taṃ bhūtagāmaṃ. Vikopeyyāti chedanabhedanādīni kareyya.
៣៦. យោ ភិក្ខុ សង្ឃិកំ មញ្ចាទិំ អជ្ឈោកាសេ សន្ថរណាទិកំ កត្វា អាបុច្ឆនាទិកំ អកត្វា យាតិ, តស្ស បាចិត្តិ សិយាតិ អត្ថោ។ តត្ថ សង្ឃិកន្តិ សង្ឃស្ស សន្តកំ។ មញ្ចាទិន្តិ ឯត្ថ អាទិ-សទ្ទេន បីឋភិសិកោច្ឆាទិំ សង្គណ្ហាតិ។ សន្ថរណាទិកន្តិ សន្ថរណាទិំ កត្វា វា ការាបេត្វា វា។ អាបុច្ឆនាទិកន្តិ អាបុច្ឆនំ វា ឧទ្ធរណំ វា ឧទ្ធរាបនំ វាតិ អត្ថោ។ យាតីតិ គច្ឆតិ។
36. Yo bhikkhu saṅghikaṃ mañcādiṃ ajjhokāse santharaṇādikaṃ katvā āpucchanādikaṃ akatvā yāti, tassa pācitti siyāti attho. Tattha saṅghikanti saṅghassa santakaṃ. Mañcādinti ettha ādi-saddena pīṭhabhisikocchādiṃ saṅgaṇhāti. Santharaṇādikanti santharaṇādiṃ katvā vā kārāpetvā vā. Āpucchanādikanti āpucchanaṃ vā uddharaṇaṃ vā uddharāpanaṃ vāti attho. Yātīti gacchati.
៣៧. យោ ភិក្ខុ សង្ឃិកាវសថេ សេយ្យំ សន្ថរណាទិកំ កត្វា អាបុច្ឆនាទិកំ អកត្វា យាតិ, តស្ស ភិក្ខុនោ បាចិត្តិ សិយាតិ អត្ថោ។ តត្ថ សង្ឃិកាវសថេតិ សង្ឃស្ស សន្តកេ អាវសថេ វិហារេ គព្ភេ វា អញ្ញស្មិំ វា សព្ពបរិច្ឆិន្នេ គុត្តសេនាសនេ។ សេយ្យន្តិ ភិសិ ចិមិលិកា បាវុរណំ ឧត្តរត្ថរណំ ភូមត្ថរណំ តដ្ដិកា ចម្មក្ខណ្ឌំ និសីទនំ បច្ចត្ថរណំ តិណសន្ថារោ បណ្ណសន្ថារោតិ ឯវមាទិកំ។ សន្ថរណាទិកន្តិ តេសុ យេន កេនចិ អត្ថរណាទិកំ កត្វា វា ការាបេត្វា វា។
37. Yo bhikkhu saṅghikāvasathe seyyaṃ santharaṇādikaṃ katvā āpucchanādikaṃ akatvā yāti, tassa bhikkhuno pācitti siyāti attho. Tattha saṅghikāvasatheti saṅghassa santake āvasathe vihāre gabbhe vā aññasmiṃ vā sabbaparicchinne guttasenāsane. Seyyanti bhisi cimilikā pāvuraṇaṃ uttarattharaṇaṃ bhūmattharaṇaṃ taṭṭikā cammakkhaṇḍaṃ nisīdanaṃ paccattharaṇaṃ tiṇasanthāro paṇṇasanthāroti evamādikaṃ. Santharaṇādikanti tesu yena kenaci attharaṇādikaṃ katvā vā kārāpetvā vā.
៣៨-៩. យោ បន ភិក្ខុ ជានំ សប្បាណកំ តោយំ បរិភុញ្ជយេ, តស្ស ភិក្ខុនោ បាចិត្តិ សិយាតិ យោជនា។ តត្ថ ជានំ សប្បាណកន្តិ ‘‘សប្បាណកមិទ’’ន្តិ ទិស្វា វា សុត្វា វា យេន កេនចិ អាការេន ជានន្តោ។ តោយន្តិ ឧទកំ។ បរិភុញ្ជយេតិ បរិភុញ្ជេយ្យ។ យោ ភិក្ខុ បារិវត្តកំ ឋបេត្វា អញ្ញាតិកាយ ភិក្ខុនិយា ចីវរំ ទេតិ, តស្ស ភិក្ខុនោ បាចិត្តិ សិយា។ ចីវរប្បដិគ្គហណសិក្ខាបទេ ភិក្ខុ បដិគ្គាហកោ ឥធ ភិក្ខុនី, អយំ វិសេសោ។ អញ្ញាតិកាយ ភិក្ខុនិយា ចីវរំ សិព្ពតោបិ តស្ស ភិក្ខុនោ បាចិត្តិ សិយាតិ អត្ថោ។ ចីវរន្តិ និវាសនបារុបនូបគំ។ សិព្ពតោតិ សយំ សិព្ពន្តស្ស សូចិំ បវេសេត្វា នីហរណេ បយោគគណនាយ បាចិត្តិ។ សិព្ពាបេន្តស្ស បន ‘‘សិព្ពា’’តិ វុត្តោ សចេបិ សព្ពំ សូចិកម្មំ និដ្ឋាបេសិ, ឯកមេវ បាចិត្តិ, អាណត្តស្ស បយោគគណនាយ បាចិត្តិ ហោតិ។ បវារេត្វាន អតិរិត្តំ អការេត្វា ភុញ្ជតោ បាចិត្តិ សិយាតិ អត្ថោ។ តត្រាយំ វិនិច្ឆយោ – ឱទនោ សត្តុ កុម្មាសោ មច្ឆោ មំសន្តិ បញ្ចន្នំ ភោជនានំ អញ្ញតរំ សាសបមត្តម្បិ អជ្ឈោហរិត្វា ភោជនំ បដិក្ខេបំ កត្វា អញ្ញេន ឥរិយាបថេន ‘‘អលមេតំ សព្ព’’ន្តិ អតិរិត្តំ អការេត្វា បរិភុញ្ជតោ បាចិត្តិ ហោតីតិ។
38-9. Yo pana bhikkhu jānaṃ sappāṇakaṃ toyaṃ paribhuñjaye, tassa bhikkhuno pācitti siyāti yojanā. Tattha jānaṃsappāṇakanti ‘‘sappāṇakamida’’nti disvā vā sutvā vā yena kenaci ākārena jānanto. Toyanti udakaṃ. Paribhuñjayeti paribhuñjeyya. Yo bhikkhu pārivattakaṃ ṭhapetvā aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ deti, tassa bhikkhuno pācitti siyā. Cīvarappaṭiggahaṇasikkhāpade bhikkhu paṭiggāhako idha bhikkhunī, ayaṃ viseso. Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbatopi tassa bhikkhuno pācitti siyāti attho. Cīvaranti nivāsanapārupanūpagaṃ. Sibbatoti sayaṃ sibbantassa sūciṃ pavesetvā nīharaṇe payogagaṇanāya pācitti. Sibbāpentassa pana ‘‘sibbā’’ti vutto sacepi sabbaṃ sūcikammaṃ niṭṭhāpesi, ekameva pācitti, āṇattassa payogagaṇanāya pācitti hoti. Pavāretvāna atirittaṃ akāretvā bhuñjato pācitti siyāti attho. Tatrāyaṃ vinicchayo – odano sattu kummāso maccho maṃsanti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ sāsapamattampi ajjhoharitvā bhojanaṃ paṭikkhepaṃ katvā aññena iriyāpathena ‘‘alametaṃ sabba’’nti atirittaṃ akāretvā paribhuñjato pācitti hotīti.
៤០. យោ ភិក្ខុ អាសាទនាបេក្ខោ ភុត្តាវិំ បវារិតំ ភិក្ខុំ ‘‘ហន្ទ, ភិក្ខុ, ខាទ វា ភុញ្ជ វា’’តិ អនតិរិត្តេន បវារេតិ, ភោជនេ ភុត្តេ តស្ស បាចិត្តិយំ ឧទីរិតន្តិ អត្ថោ។ តត្ថ អាសាទនាបេក្ខោតិ អាសាទនំ ចោទនំ មង្កុករណភាវំ អបេក្ខមានោ។
40. Yo bhikkhu āsādanāpekkho bhuttāviṃ pavāritaṃ bhikkhuṃ ‘‘handa, bhikkhu, khāda vā bhuñja vā’’ti anatirittena pavāreti, bhojane bhutte tassa pācittiyaṃ udīritanti attho. Tattha āsādanāpekkhoti āsādanaṃ codanaṃ maṅkukaraṇabhāvaṃ apekkhamāno.
៤១-២. យោ ភិក្ខុ សន្និធិភោជនំ ភុញ្ជេយ្យ, តស្ស ភិក្ខុនោ បាចិត្តិ សិយាតិ អត្ថោ។ តត្ថ សន្និធិភោជនន្តិ បដិគ្គហេត្វា ឯករត្តំ វីតិនាមិតភោជនំ។ វិកាលេ យាវកាលិកំ ភុញ្ជតោ វាបិ បាចិត្តិ សិយាតិ យោជនា។ តត្ថ វិកាលេតិ វិគតកាលេ, មជ្ឈន្ហិកាតិក្កមតោ បដ្ឋាយ យាវ អរុណុគ្គមនាតិ អត្ថោ។ យាវកាលិកន្តិ វនមូលផលាទិកំ អាមិសភោជនំ។ អគិលានោ ភិក្ខុ បណីតកំ សប្បិភត្តាទិកម្បិ វិញ្ញាបេត្វាន ភុញ្ជេយ្យ, តស្ស ភិក្ខុនោ បាចិត្តិ សិយាតិ យោជនា។ តត្ថ អគិលានោតិ កល្លកោ។ បណីតកន្តិ សប្បិតេលមធុផាណិតមច្ឆមំសខីរទធិសង្ខាតេហិ សំសដ្ឋំ សត្តធញ្ញនិព្ពត្តំ បណីតភោជនំ ។ យោ ភិក្ខុ ទន្តកដ្ឋោទកំ វជ្ជេត្វា អប្បដិគ្គហិតកំ ភុញ្ជេយ្យ, បាចិត្តិ សិយាតិ អត្ថោ។ តត្ថ អប្បដិគ្គហិតន្តិ កាយេន វា កាយប្បដិពទ្ធេន វា គណ្ហន្តស្ស ហត្ថបាសេ ឋត្វា កាយកាយប្បដិពទ្ធនិស្សគ្គិយានំ អញ្ញតរេន ន ទិន្នំ អប្បដិគ្គហិតំ នាម។
41-2. Yo bhikkhu sannidhibhojanaṃ bhuñjeyya, tassa bhikkhuno pācitti siyāti attho. Tattha sannidhibhojananti paṭiggahetvā ekarattaṃ vītināmitabhojanaṃ. Vikāle yāvakālikaṃ bhuñjato vāpi pācitti siyāti yojanā. Tattha vikāleti vigatakāle, majjhanhikātikkamato paṭṭhāya yāva aruṇuggamanāti attho. Yāvakālikanti vanamūlaphalādikaṃ āmisabhojanaṃ. Agilāno bhikkhu paṇītakaṃ sappibhattādikampi viññāpetvāna bhuñjeyya, tassa bhikkhuno pācitti siyāti yojanā. Tattha agilānoti kallako. Paṇītakanti sappitelamadhuphāṇitamacchamaṃsakhīradadhisaṅkhātehi saṃsaṭṭhaṃ sattadhaññanibbattaṃ paṇītabhojanaṃ . Yo bhikkhu dantakaṭṭhodakaṃ vajjetvā appaṭiggahitakaṃ bhuñjeyya, pācitti siyāti attho. Tattha appaṭiggahitanti kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā gaṇhantassa hatthapāse ṭhatvā kāyakāyappaṭibaddhanissaggiyānaṃ aññatarena na dinnaṃ appaṭiggahitaṃ nāma.
៤៣. យោ ភិក្ខុ តិត្ថិយស្ស សហត្ថតោ កិញ្ចិ ភុញ្ជិតព្ពំ ទទេយ្យ, តស្ស បាចិត្តិ សិយាតិ សម្ពន្ធោ។ តត្ថ តិត្ថិយស្សាតិ អញ្ញតិត្ថិយស្ស។ កិញ្ចិ ភុញ្ជិតព្ពន្តិ យំ កិញ្ចិ ភោជនីយំ។ សហត្ថតោតិ សហត្ថា។ យោ ភិក្ខុ មាតុគាមេន ឯកតោ រហោ និសជ្ជំ កប្បេយ្យ, តស្ស បាចិត្តិ សិយាតិ សម្ពន្ធោ។ តត្ថ រហោតិ បដិច្ឆន្នេ។ កប្បេតិ កប្បេយ្យ។ ឯកតោតិ សទ្ធិំ។
43. Yo bhikkhu titthiyassa sahatthato kiñci bhuñjitabbaṃ dadeyya, tassa pācitti siyāti sambandho. Tattha titthiyassāti aññatitthiyassa. Kiñci bhuñjitabbanti yaṃ kiñci bhojanīyaṃ. Sahatthatoti sahatthā. Yo bhikkhu mātugāmena ekato raho nisajjaṃ kappeyya, tassa pācitti siyāti sambandho. Tattha rahoti paṭicchanne. Kappeti kappeyya. Ekatoti saddhiṃ.
៤៤. សុរាមេរយបានេបីតិ ឯត្ថ បិដ្ឋាទីហិ កតំ មជ្ជំ សុរា។ បុប្ផាទីហិ កតោ អាសវោ មេរយំ។ យោ ភិក្ខុ តទុភយម្បិ ពីជតោ បដ្ឋាយ កុសគ្គេនាបិ បិវតិ, តស្ស តប្បានបច្ចយា បាចិត្តិយំ ឧទីរិតន្តិ អត្ថោ។ អង្គុលិបតោទកេ ចាបីតិ អង្គុលីហិ ឧបកច្ឆកាទីនំ ឃដ្ដនបច្ចយា បាចិត្តិ សិយាតិ អត្ថោ។ ហសធម្មេបិ ចោទកេតិ ឧបរិគោប្ផកេ ឧទកេ ហសធម្មេ កីឡានិមិត្តំ តស្ស បាចិត្តិ សិយាតិ អត្ថោ។
44.Surāmerayapānepīti ettha piṭṭhādīhi kataṃ majjaṃ surā. Pupphādīhi kato āsavo merayaṃ. Yo bhikkhu tadubhayampi bījato paṭṭhāya kusaggenāpi pivati, tassa tappānapaccayā pācittiyaṃ udīritanti attho. Aṅgulipatodake cāpīti aṅgulīhi upakacchakādīnaṃ ghaṭṭanapaccayā pācitti siyāti attho. Hasadhammepi codaketi uparigopphake udake hasadhamme kīḷānimittaṃ tassa pācitti siyāti attho.
៤៥. អនាទរេបិ បាចិត្តីតិ បុគ្គលស្ស វា ធម្មស្ស វា អនាទរករណេបិ បាចិត្តិ សិយាតិ អត្ថោ។ យោ ភិក្ខុ ឧបសម្បន្នេន បញ្ញត្តេន វុច្ចមានោ តស្ស វា វចនំ អកត្តុកាមតាយ, តំ វា ធម្មំ អសិក្ខិតុកាមតាយ អនាទរិយំ ករោតិ, តស្ស តស្មិំ អនាទរិយេ បាចិត្តិ សិយាតិ អត្ថោ។ ភយានកំ កថំ កត្វា វា ភយានកំ រូបំ ទស្សេត្វា វា ភិក្ខុំ ភីសយតោបិ បាចិត្តិ សិយាតិ អត្ថោ។
45.Anādarepi pācittīti puggalassa vā dhammassa vā anādarakaraṇepi pācitti siyāti attho. Yo bhikkhu upasampannena paññattena vuccamāno tassa vā vacanaṃ akattukāmatāya, taṃ vā dhammaṃ asikkhitukāmatāya anādariyaṃ karoti, tassa tasmiṃ anādariye pācitti siyāti attho. Bhayānakaṃ kathaṃ katvā vā bhayānakaṃ rūpaṃ dassetvā vā bhikkhuṃ bhīsayatopi pācitti siyāti attho.
៤៦. យោ ភិក្ខុ អគិលានោ កិញ្ចិ បច្ចយំ ឋបេត្វា ជោតិំ ជលេយ្យ វា ជលាបេយ្យ វា, តស្ស បាចិត្តិយំ សិយាតិ សម្ពន្ធោ។ តត្ថ កិញ្ចិ បច្ចយន្តិ បទីបុជ្ជលនំ វា បត្តបចនាទីសុ ជោតិករណំ វាតិ ឯវរូបំ បច្ចយំ ឋបេត្វា។ ជោតិន្តិ អគ្គិំ។
46. Yo bhikkhu agilāno kiñci paccayaṃ ṭhapetvā jotiṃ jaleyya vā jalāpeyya vā, tassa pācittiyaṃ siyāti sambandho. Tattha kiñci paccayanti padīpujjalanaṃ vā pattapacanādīsu jotikaraṇaṃ vāti evarūpaṃ paccayaṃ ṭhapetvā. Jotinti aggiṃ.
៤៧-៨. កប្បពិន្ទុំ អនាទាយ នវចីវរភោគិនោ នវំ ចីវរំ ភុញ្ជន្តស្ស បាចិត្តិ សិយាតិ អត្ថោ។ កប្បពិន្ទុន្តិ មោរក្ខិមណ្ឌលមង្គុលបិដ្ឋីនំ អញ្ញតរប្បមាណំ កប្បពិន្ទុំ។ អនាទាយាតិ អនាទិយិត្វា។ ភិក្ខុនោ ចីវរាទិកំ បរិក្ខារំ អបនេត្វា និធេន្តស្ស វា និធាបេន្តស្ស វា ហសាបេក្ខស្ស ភិក្ខុនោ បាចិត្តិ សិយាតិ អត្ថោ។ ចីវរាទិកន្តិ អាទិ-សទ្ទេន បត្តនិសីទនសូចិឃរកាយពន្ធនាទិំ សង្គណ្ហាតិ។ និធេន្តស្សាតិ និទហន្តស្ស។ ហសាបេក្ខស្សាតិ ហសាធិប្បាយស្ស។ ជានំ បាណំ ហនេ ភិក្ខុ, តិរច្ឆានគតម្បិ ចាតិ យោ ភិក្ខុ ‘‘បាណោ’’តិ ជានន្តោ តិរច្ឆានគតំ បាណំ ខុទ្ទកម្បិ មហន្តម្បិ ហនេយ្យ, តស្ស បាចិត្តិយំ សិយាតិ អត្ថោ។
47-8. Kappabinduṃ anādāya navacīvarabhogino navaṃ cīvaraṃ bhuñjantassa pācitti siyāti attho. Kappabindunti morakkhimaṇḍalamaṅgulapiṭṭhīnaṃ aññatarappamāṇaṃ kappabinduṃ. Anādāyāti anādiyitvā. Bhikkhuno cīvarādikaṃ parikkhāraṃ apanetvā nidhentassa vā nidhāpentassa vā hasāpekkhassa bhikkhuno pācitti siyāti attho. Cīvarādikanti ādi-saddena pattanisīdanasūcigharakāyabandhanādiṃ saṅgaṇhāti. Nidhentassāti nidahantassa. Hasāpekkhassāti hasādhippāyassa. Jānaṃ pāṇaṃ hane bhikkhu, tiracchānagatampi cāti yo bhikkhu ‘‘pāṇo’’ti jānanto tiracchānagataṃ pāṇaṃ khuddakampi mahantampi haneyya, tassa pācittiyaṃ siyāti attho.
៤៩. ឆាទេតុកាមោ ឆាទេតិ, ទុដ្ឋុល្លំ ភិក្ខុនោបិ ចាតិ យោ ភិក្ខុ ភិក្ខុនោ ទុដ្ឋុល្លសង្ខាតំ សង្ឃាទិសេសំ ឆាទេតុកាមោ ហុត្វា ឆាទេតិ, តស្ស បាចិត្តិយំ សិយាតិ អត្ថោ។ ឥត្ថិយា សហ សំវិធាយ គាមន្តរគតស្ស ភិក្ខុនោ បាចិត្តិយំ សិយាតិ យោជនា។
49.Chādetukāmo chādeti, duṭṭhullaṃ bhikkhunopi cāti yo bhikkhu bhikkhuno duṭṭhullasaṅkhātaṃ saṅghādisesaṃ chādetukāmo hutvā chādeti, tassa pācittiyaṃ siyāti attho. Itthiyā saha saṃvidhāya gāmantaragatassa bhikkhuno pācittiyaṃ siyāti yojanā.
៥០. ភិក្ខុំ វា បហរេយ្យាថាតិ យោ ភិក្ខុ ភិក្ខុំ បហរេយ្យ, តស្ស បាចិត្តិយំ សិយាតិ យោជនា។ តលសត្តិកមុគ្គិរេតិ យោ ភិក្ខុ បហរណាការំ ទស្សេន្តោ កាយំ វា កាយប្បដិពទ្ធំ វា ឧគ្គិរេយ្យ, តស្ស បាចិត្តិយំ សិយាតិ អត្ថោ។ ចោទេយ្យ វា ចោទាបេយ្យ, ភិក្ខុំ អមូលកេន ចាតិ យោ ភិក្ខុ ភិក្ខុំ អមូលកេន សង្ឃាទិសេសេន ចោទេយ្យ វា ចោទាបេយ្យ វា, តស្ស បាចិត្តិយំ សិយាតិ អត្ថោ។ តត្ថ អមូលកេនាតិ ទិដ្ឋាទិមូលវិរហិតេន។
50.Bhikkhuṃvā pahareyyāthāti yo bhikkhu bhikkhuṃ pahareyya, tassa pācittiyaṃ siyāti yojanā. Talasattikamuggireti yo bhikkhu paharaṇākāraṃ dassento kāyaṃ vā kāyappaṭibaddhaṃ vā uggireyya, tassa pācittiyaṃ siyāti attho. Codeyya vā codāpeyya, bhikkhuṃ amūlakena cāti yo bhikkhu bhikkhuṃ amūlakena saṅghādisesena codeyya vā codāpeyya vā, tassa pācittiyaṃ siyāti attho. Tattha amūlakenāti diṭṭhādimūlavirahitena.
៥១. កុក្កុច្ចុប្បាទនេ ចាបីតិ ‘‘ឩនវីសតិវស្សោ ត្វំ មញ្ញេ’’តិអាទីនិ ភណន្តោ កុក្កុច្ចំ ឧប្បាទេយ្យ, តស្ស កុក្កុច្ចុប្បាទនបច្ចយា បាចិត្តិយំ ហោតិ។ យោ ភិក្ខុ ភណ្ឌនត្ថាយ ភណ្ឌនជាតានំ វចនំ សោតុំ ឧបស្សុតិំ យាតិ, តស្ស បាចិត្តិយំ សិយាតិ សម្ពន្ធោ។ តត្ថ ភណ្ឌនត្ថាយាតិ កលហត្ថាយ។ ភណ្ឌនជាតានន្តិ កលហជាតានំ។ ឧបស្សុតិន្តិ សុតិសមីបំ។
51.Kukkuccuppādane cāpīti ‘‘ūnavīsativasso tvaṃ maññe’’tiādīni bhaṇanto kukkuccaṃ uppādeyya, tassa kukkuccuppādanapaccayā pācittiyaṃ hoti. Yo bhikkhu bhaṇḍanatthāya bhaṇḍanajātānaṃ vacanaṃ sotuṃ upassutiṃ yāti, tassa pācittiyaṃ siyāti sambandho. Tattha bhaṇḍanatthāyāti kalahatthāya. Bhaṇḍanajātānanti kalahajātānaṃ. Upassutinti sutisamīpaṃ.
៥២. យោ ភិក្ខុ សង្ឃស្ស បរិណាមិតំ យំ លាភំ, តំ បរបុគ្គលស្ស នាមេតិ, តស្ស បាចិត្តិយំ សិយាតិ សម្ពន្ធោ។ តត្ថ នាមេតីតិ បរិណាមេតិ។ បុច្ឆំ អកត្វាតិ ‘‘វិកាលេ គាមប្បវេសនំ អាបុច្ឆាមី’’តិ វា ‘‘គាមំ បវិសិស្សាមី’’តិ វា អនាបុច្ឆិត្វា។ សន្តភិក្ខុន្តិ អន្តោឧបចារសីមាយ ទស្សនូបចារេ ភិក្ខុំ ទិស្វា យំ សក្កា ហោតិ បកតិវចនេន អាបុច្ឆិតុំ, តាទិសំ វិជ្ជមានំ ភិក្ខុំ។ គាមស្សាតិ គាមំ, កម្មត្ថេ សាមិវចនំ។ គតេតិ សម្បទានត្ថេ ភុម្មវចនំ, គតស្សាតិ អត្ថោ។ សន្តំ ភិក្ខុំ អនាបុច្ឆិត្វា វិកាលេ គាមំ គតស្ស ភិក្ខុនោ បាចិត្តិយំ សិយាតិ អត្ថោ។ សេសំ ឧត្តានមេវាតិ។
52. Yo bhikkhu saṅghassa pariṇāmitaṃ yaṃ lābhaṃ, taṃ parapuggalassa nāmeti, tassa pācittiyaṃ siyāti sambandho. Tattha nāmetīti pariṇāmeti. Pucchaṃ akatvāti ‘‘vikāle gāmappavesanaṃ āpucchāmī’’ti vā ‘‘gāmaṃ pavisissāmī’’ti vā anāpucchitvā. Santabhikkhunti antoupacārasīmāya dassanūpacāre bhikkhuṃ disvā yaṃ sakkā hoti pakativacanena āpucchituṃ, tādisaṃ vijjamānaṃ bhikkhuṃ. Gāmassāti gāmaṃ, kammatthe sāmivacanaṃ. Gateti sampadānatthe bhummavacanaṃ, gatassāti attho. Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchitvā vikāle gāmaṃ gatassa bhikkhuno pācittiyaṃ siyāti attho. Sesaṃ uttānamevāti.
បាចិត្តិយនិទ្ទេសវណ្ណនា និដ្ឋិតា។
Pācittiyaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
