| Library / Tipiṭaka / තිපිටක • Tipiṭaka / මජ්ඣිමනිකාය (අට්ඨකථා) • Majjhimanikāya (aṭṭhakathā) |
3. මහාවච්ඡසුත්තවණ්ණනා
3. Mahāvacchasuttavaṇṇanā
193. එවං මෙ සුතන්ති මහාවච්ඡසුත්තං. තත්ථ සහකථීති සද්ධිංවාදො, බහුං මයා තුම්හෙහි සද්ධිං කථිතපුබ්බන්ති කථං සාරෙති මෙත්තිං ඝටෙති. පුරිමානි හි ද්වෙ සුත්තානි එතස්සෙව කථිතානි, සංයුත්තකෙ අබ්යාකතසංයුත්තං (සං. නි. 4.416 ආදයො) නාම එතස්සෙව කථිතං – ‘‘කිං නු ඛො, භො ගොතම, සස්සතො ලොකො ඉදමෙව සච්චං මොඝමඤ්ඤන්ති අබ්යාකතමෙත’’න්ති එවං එකුත්තරනිකායෙපි ඉමිනා සද්ධිං කථිතං අත්ථියෙව. තස්මා එවමාහ. සම්මාසම්බුද්ධොපි තස්ස ආගතාගතස්ස සඞ්ගහං කත්වා ඔකාසමකාසියෙව. කස්මා? අයඤ්හි සස්සතදිට්ඨිකො, සස්සතදිට්ඨිකා ච සීඝං ලද්ධිං න විස්සජ්ජෙන්ති, වසාතෙලමක්ඛිතපිලොතිකා විය චිරෙන සුජ්ඣන්ති. පස්සති ච භගවා – ‘‘අයං පරිබ්බාජකො කාලෙ ගච්ඡන්තෙ ගච්ඡන්තෙ ලද්ධිං විස්සජ්ජෙත්වා මම සන්තිකෙ පබ්බජිත්වා ඡ අභිඤ්ඤායො සච්ඡිකත්වා අභිඤ්ඤාතසාවකො භවිස්සතී’’ති. තස්මා තස්ස ආගතාගතස්ස සඞ්ගහං කත්වා ඔකාසමකාසියෙව. ඉදං පනස්ස පච්ඡිමගමනං. සො හි ඉමස්මිං සුත්තෙ තරණං වා හොතු අතරණං වා, යට්ඨිං ඔතරිත්වා උදකෙ පතමානො විය සමණස්ස ගොතමස්ස සන්තිකං ගන්ත්වා පබ්බජිස්සාමීති සන්නිට්ඨානං කත්වා ආගතො. තස්මා ධම්මදෙසනං යාචන්තො සාධු මෙ භවං ගොතමොතිආදිමාහ. තස්ස භගවා මූලවසෙන සංඛිත්තදෙසනං, කම්මපථවසෙන විත්ථාරදෙසනං දෙසෙසි. මූලවසෙන චෙත්ථ අතිසංඛිත්තා දෙසනා, කම්මපථවසෙන සංඛිත්තා විත්ථාරසදිසා. බුද්ධානං පන නිප්පරියායෙන විත්ථාරදෙසනා නාම නත්ථි. චතුවීසතිසමන්තපට්ඨානම්පි හි සත්තපකරණෙ අභිධම්මපිටකෙ ච සබ්බං සංඛිත්තමෙව. තස්මා මූලවසෙනාපි කම්මපථවසෙනාපි සංඛිත්තමෙව දෙසෙසීති වෙදිතබ්බො.
193.Evaṃme sutanti mahāvacchasuttaṃ. Tattha sahakathīti saddhiṃvādo, bahuṃ mayā tumhehi saddhiṃ kathitapubbanti kathaṃ sāreti mettiṃ ghaṭeti. Purimāni hi dve suttāni etasseva kathitāni, saṃyuttake abyākatasaṃyuttaṃ (saṃ. ni. 4.416 ādayo) nāma etasseva kathitaṃ – ‘‘kiṃ nu kho, bho gotama, sassato loko idameva saccaṃ moghamaññanti abyākatameta’’nti evaṃ ekuttaranikāyepi iminā saddhiṃ kathitaṃ atthiyeva. Tasmā evamāha. Sammāsambuddhopi tassa āgatāgatassa saṅgahaṃ katvā okāsamakāsiyeva. Kasmā? Ayañhi sassatadiṭṭhiko, sassatadiṭṭhikā ca sīghaṃ laddhiṃ na vissajjenti, vasātelamakkhitapilotikā viya cirena sujjhanti. Passati ca bhagavā – ‘‘ayaṃ paribbājako kāle gacchante gacchante laddhiṃ vissajjetvā mama santike pabbajitvā cha abhiññāyo sacchikatvā abhiññātasāvako bhavissatī’’ti. Tasmā tassa āgatāgatassa saṅgahaṃ katvā okāsamakāsiyeva. Idaṃ panassa pacchimagamanaṃ. So hi imasmiṃ sutte taraṇaṃ vā hotu ataraṇaṃ vā, yaṭṭhiṃ otaritvā udake patamāno viya samaṇassa gotamassa santikaṃ gantvā pabbajissāmīti sanniṭṭhānaṃ katvā āgato. Tasmā dhammadesanaṃ yācanto sādhu me bhavaṃ gotamotiādimāha. Tassa bhagavā mūlavasena saṃkhittadesanaṃ, kammapathavasena vitthāradesanaṃ desesi. Mūlavasena cettha atisaṃkhittā desanā, kammapathavasena saṃkhittā vitthārasadisā. Buddhānaṃ pana nippariyāyena vitthāradesanā nāma natthi. Catuvīsatisamantapaṭṭhānampi hi sattapakaraṇe abhidhammapiṭake ca sabbaṃ saṃkhittameva. Tasmā mūlavasenāpi kammapathavasenāpi saṃkhittameva desesīti veditabbo.
194. තත්ථ පාණාතිපාතා වෙරමණී කුසලන්තිආදීසු පටිපාටියා සත්තධම්මා කාමාවචරා, අනභිජ්ඣාදයො තයො චතුභූමිකාපි වට්ටන්ති.
194. Tattha pāṇātipātā veramaṇī kusalantiādīsu paṭipāṭiyā sattadhammā kāmāvacarā, anabhijjhādayo tayo catubhūmikāpi vaṭṭanti.
යතො ඛො, වච්ඡ, භික්ඛුනොති කිඤ්චාපි අනියමෙත්වා වුත්තං, යථා පන ජීවකසුත්තෙ ච චඞ්කීසුත්තෙ ච, එවං ඉමස්මිං සුත්තෙ ච අත්තානමෙව සන්ධායෙතං භගවතා වුත්තන්ති වෙදිතබ්බං.
Yatokho, vaccha, bhikkhunoti kiñcāpi aniyametvā vuttaṃ, yathā pana jīvakasutte ca caṅkīsutte ca, evaṃ imasmiṃ sutte ca attānameva sandhāyetaṃ bhagavatā vuttanti veditabbaṃ.
195. අත්ථි පනාති කිං පුච්ඡාමීති පුච්ඡති? අයං කිරස්ස ලද්ධි – ‘‘තස්මිං තස්මිං සාසනෙ සත්ථාව අරහා හොති, සාවකො පන අරහත්තං පත්තුං සමත්ථො නත්ථි. සමණො ච ගොතමො ‘යතො ඛො, වච්ඡ, භික්ඛුනො’ති එකං භික්ඛුං කථෙන්තො විය කථෙති, අත්ථි නු ඛො සමණස්ස ගොතමස්ස සාවකො අරහත්තප්පත්තො’’ති. එතමත්ථං පුච්ඡිස්සාමීති පුච්ඡති. තත්ථ තිට්ඨතූති භවං තාව ගොතමො තිට්ඨතු, භවඤ්හි ලොකෙ පාකටො අරහාති අත්ථො. තස්මිං බ්යාකතෙ උත්තරි භික්ඛුනීආදීනං වසෙන පඤ්හං පුච්ඡි, භගවාපිස්ස බ්යාකාසි.
195.Atthipanāti kiṃ pucchāmīti pucchati? Ayaṃ kirassa laddhi – ‘‘tasmiṃ tasmiṃ sāsane satthāva arahā hoti, sāvako pana arahattaṃ pattuṃ samattho natthi. Samaṇo ca gotamo ‘yato kho, vaccha, bhikkhuno’ti ekaṃ bhikkhuṃ kathento viya katheti, atthi nu kho samaṇassa gotamassa sāvako arahattappatto’’ti. Etamatthaṃ pucchissāmīti pucchati. Tattha tiṭṭhatūti bhavaṃ tāva gotamo tiṭṭhatu, bhavañhi loke pākaṭo arahāti attho. Tasmiṃ byākate uttari bhikkhunīādīnaṃ vasena pañhaṃ pucchi, bhagavāpissa byākāsi.
196. ආරාධකොති සම්පාදකො පරිපූරකො.
196.Ārādhakoti sampādako paripūrako.
197. සෙඛාය විජ්ජාය පත්තබ්බන්ති හෙට්ඨිමඵලත්තයං පත්තබ්බං. තං සබ්බං මයා අනුප්පත්තන්ති වදති. විතණ්ඩවාදී පනාහ – ‘‘කතමෙ ධම්මා සෙක්ඛා? චත්තාරො මග්ගා අපරියාපන්නා හෙට්ඨිමානි ච තීණි සාමඤ්ඤඵලානී’’ති (ධ. ස. 1023) වචනතො අරහත්තමග්ගොපි අනෙන පත්තොයෙව. ඵලං පන අපත්තං, තස්ස පත්තියා උත්තරි යොගං කථාපෙතීති. සො එවං සඤ්ඤාපෙතබ්බො –
197.Sekhāya vijjāya pattabbanti heṭṭhimaphalattayaṃ pattabbaṃ. Taṃ sabbaṃ mayā anuppattanti vadati. Vitaṇḍavādī panāha – ‘‘katame dhammā sekkhā? Cattāro maggā apariyāpannā heṭṭhimāni ca tīṇi sāmaññaphalānī’’ti (dha. sa. 1023) vacanato arahattamaggopi anena pattoyeva. Phalaṃ pana apattaṃ, tassa pattiyā uttari yogaṃ kathāpetīti. So evaṃ saññāpetabbo –
‘‘යො වෙ කිලෙසානි පහාය පඤ්ච,
‘‘Yo ve kilesāni pahāya pañca,
පරිපුණ්ණසෙඛො අපරිහානධම්මො;
Paripuṇṇasekho aparihānadhammo;
චෙතොවසිප්පත්තො සමාහිතින්ද්රියො,
Cetovasippatto samāhitindriyo,
ස වෙ ඨිතත්තොති නරො පවුච්චතී’’ති. (අ. නි. 4.5);
Sa ve ṭhitattoti naro pavuccatī’’ti. (a. ni. 4.5);
අනාගාමිපුග්ගලො හි එකන්තපරිපුණ්ණසෙඛො. තං සන්ධාය ‘‘සෙඛාය විජ්ජාය පත්තබ්බ’’න්ති ආහ. මග්ගස්ස පන එකචිත්තක්ඛණිකත්තා තත්ථ ඨිතස්ස පුච්ඡා නාම නත්ථි. ඉමිනා සුත්තෙන මග්ගොපි බහුචිත්තක්ඛණිකො හොතූති චෙ. එතං න බුද්ධවචනං, වුත්තගාථාය ච අත්ථො විරුජ්ඣති. තස්මා අනාගාමිඵලෙ ඨත්වා අරහත්තමග්ගස්ස විපස්සනං කථාපෙතීති වෙදිතබ්බො. යස්මා පනස්ස න කෙවලං සුද්ධඅරහත්තස්සෙව උපනිස්සයො, ඡන්නම්පි අභිඤ්ඤානං උපනිස්සයො අත්ථි, තස්මා භගවා – ‘‘එවමයං සමථෙ කම්මං කත්වා පඤ්ච අභිඤ්ඤා නිබ්බත්තෙස්සති , විපස්සනාය කම්මං කත්වා අරහත්තං පාපුණිස්සති. එවං ඡළභිඤ්ඤො මහාසාවකො භවිස්සතී’’ති විපස්සනාමත්තං අකථෙත්වා සමථවිපස්සනා ආචික්ඛි.
Anāgāmipuggalo hi ekantaparipuṇṇasekho. Taṃ sandhāya ‘‘sekhāya vijjāya pattabba’’nti āha. Maggassa pana ekacittakkhaṇikattā tattha ṭhitassa pucchā nāma natthi. Iminā suttena maggopi bahucittakkhaṇiko hotūti ce. Etaṃ na buddhavacanaṃ, vuttagāthāya ca attho virujjhati. Tasmā anāgāmiphale ṭhatvā arahattamaggassa vipassanaṃ kathāpetīti veditabbo. Yasmā panassa na kevalaṃ suddhaarahattasseva upanissayo, channampi abhiññānaṃ upanissayo atthi, tasmā bhagavā – ‘‘evamayaṃ samathe kammaṃ katvā pañca abhiññā nibbattessati , vipassanāya kammaṃ katvā arahattaṃ pāpuṇissati. Evaṃ chaḷabhiñño mahāsāvako bhavissatī’’ti vipassanāmattaṃ akathetvā samathavipassanā ācikkhi.
198. සති සතිආයතනෙති සති සතිකාරණෙ. කිඤ්චෙත්ථ කාරණං? අභිඤ්ඤා වා අභිඤ්ඤාපාදකජ්ඣානං වා අවසානෙ පන අරහත්තං වා කාරණං අරහත්තස්ස විපස්සනා වාති වෙදිතබ්බං.
198.Satisatiāyataneti sati satikāraṇe. Kiñcettha kāraṇaṃ? Abhiññā vā abhiññāpādakajjhānaṃ vā avasāne pana arahattaṃ vā kāraṇaṃ arahattassa vipassanā vāti veditabbaṃ.
200. පරිචිණ්ණො මෙ භගවාති සත්ත හි සෙඛා භගවන්තං පරිචරන්ති නාම, ඛීණාසවෙන භගවා පරිචිණ්ණො හොති. ඉති සඞ්ඛෙපෙන අරහත්තං බ්යාකරොන්තො ථෙරො එවමාහ. තෙ පන භික්ඛූ තමත්ථං න ජානිංසු, අජානන්තාව තස්ස වචනං සම්පටිච්ඡිත්වා. භගවතො ආරොචෙසුං. දෙවතාති තෙසං ගුණානං ලාභී දෙවතා. සෙසං සබ්බත්ථ උත්තානමෙවාති.
200.Pariciṇṇo me bhagavāti satta hi sekhā bhagavantaṃ paricaranti nāma, khīṇāsavena bhagavā pariciṇṇo hoti. Iti saṅkhepena arahattaṃ byākaronto thero evamāha. Te pana bhikkhū tamatthaṃ na jāniṃsu, ajānantāva tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā. Bhagavato ārocesuṃ. Devatāti tesaṃ guṇānaṃ lābhī devatā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
පපඤ්චසූදනියා මජ්ඣිමනිකායට්ඨකථාය
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya
මහාවච්ඡසුත්තවණ්ණනා නිට්ඨිතා.
Mahāvacchasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
තිපිටක (මූල) • Tipiṭaka (Mūla) / සුත්තපිටක • Suttapiṭaka / මජ්ඣිමනිකාය • Majjhimanikāya / 3. මහාවච්ඡසුත්තං • 3. Mahāvacchasuttaṃ
ටීකා • Tīkā / සුත්තපිටක (ටීකා) • Suttapiṭaka (ṭīkā) / මජ්ඣිමනිකාය (ටීකා) • Majjhimanikāya (ṭīkā) / 3. මහාවච්ඡසුත්තවණ්ණනා • 3. Mahāvacchasuttavaṇṇanā
