Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / තිපිටක • Tipiṭaka / ජාතක-අට්‌ඨකථා • Jātaka-aṭṭhakathā

[444] 6. කණ්‌හදීපායනජාතකවණ්‌ණනා

[444] 6. Kaṇhadīpāyanajātakavaṇṇanā

සත්‌තාහමෙවාහන්‌ති ඉදං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො එකං උක්‌කණ්‌ඨිතභික්‌ඛුං ආරබ්‌භ කථෙසි. වත්‌ථු කුසජාතකෙ (ජා. 2.20.1 ආදයො) ආවි භවිස්‌සති. සත්‌ථා තං භික්‌ඛුං ‘‘සච්‌චං කිර ත්‌වං භික්‌ඛු උක්‌කණ්‌ඨිතොසී’’ති පුච්‌ඡිත්‌වා ‘‘සච්‌චං භන්‌තෙ’’ති වුත්‌තෙ ‘‘භික්‌ඛු පොරාණකපණ්‌ඩිතා අනුප්‌පන්‌නෙ බුද්‌ධෙ බාහිරකපබ්‌බජ්‌ජං පබ්‌බජිත්‌වා අතිරෙකපඤ්‌ඤාසවස්‌සානි අනභිරතා බ්‍රහ්‌මචරියං චරන්‌තා හිරොත්‌තප්‌පභෙදභයෙන අත්‌තනො උක්‌කණ්‌ඨිතභාවං න කස්‌සචි කථෙසුං, ත්‌වං කස්‌මා එවරූපෙ නිය්‍යානිකසාසනෙ පබ්‌බජිත්‌වා මාදිසස්‌ස ගරුනො බුද්‌ධස්‌ස සම්‌මුඛෙ ඨත්‌වා චතුපරිසමජ්‌ඣෙ උක්‌කණ්‌ඨිතභාවං ආවි කරොසි, කිමත්‌ථං අත්‌තනො හිරොත්‌තප්‌පං න රක්‌ඛසී’’ති වත්‌වා අතීතං ආහරි.

Sattāhamevāhanti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu kusajātake (jā. 2.20.1 ādayo) āvi bhavissati. Satthā taṃ bhikkhuṃ ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ukkaṇṭhitosī’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ bhante’’ti vutte ‘‘bhikkhu porāṇakapaṇḍitā anuppanne buddhe bāhirakapabbajjaṃ pabbajitvā atirekapaññāsavassāni anabhiratā brahmacariyaṃ carantā hirottappabhedabhayena attano ukkaṇṭhitabhāvaṃ na kassaci kathesuṃ, tvaṃ kasmā evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā mādisassa garuno buddhassa sammukhe ṭhatvā catuparisamajjhe ukkaṇṭhitabhāvaṃ āvi karosi, kimatthaṃ attano hirottappaṃ na rakkhasī’’ti vatvā atītaṃ āhari.

අතීතෙ වංසරට්‌ඨෙ කොසම්‌බියං නාම නගරෙ කොසම්‌බකො නාම රාජා රජ්‌ජං කාරෙසි. තදා අඤ්‌ඤතරස්‌මිං නිගමෙ ද්‌වෙ බ්‍රාහ්‌මණා අසීතිකොටිධනවිභවා අඤ්‌ඤමඤ්‌ඤං පියසහායකා කාමෙසු දොසං දිස්‌වා මහාදානං පවත්‌තෙත්‌වා උභොපි කාමෙ පහාය මහාජනස්‌ස රොදන්‌තස්‌ස පරිදෙවන්‌තස්‌ස නික්‌ඛමිත්‌වා හිමවන්‌තපදෙසෙ අස්‌සමපදං කත්‌වා පබ්‌බජිත්‌වා උඤ්‌ඡාචරියාය වනමූලඵලාඵලෙන යාපෙන්‌තා පණ්‌ණාස වස්‌සානි වසිංසු, ඣානං උප්‌පාදෙතුං නාසක්‌ඛිංසු. තෙ පණ්‌ණාසවස්‌සච්‌චයෙන ලොණම්‌බිලසෙවනත්‌ථාය ජනපදං චරන්‌තා කාසිරට්‌ඨං සම්‌පාපුණිංසු. තත්‍ර අඤ්‌ඤතරස්‌මිං නිගමගාමෙ දීපායනතාපසස්‌ස ගිහිසහායො මණ්‌ඩබ්‍යො නාම අත්‌ථි, තෙ උභොපි තස්‌ස සන්‌තිකං අගමංසු. සො තෙ දිස්‌වාව අත්‌තමනො පණ්‌ණසාලං කාරෙත්‌වා උභොපි තෙ චතූහි පච්‌චයෙහි උපට්‌ඨහි. තෙ තත්‌ථ තීණි චත්‌තාරි වස්‌සානි වසිත්‌වා තං ආපුච්‌ඡිත්‌වා චාරිකං චරන්‌තා බාරාණසිං පත්‌වා අතිමුත්‌තකසුසානෙ වසිංසු. තත්‌ථ දීපායනො යථාභිරන්‌තං විහරිත්‌වා පුන තස්‌සෙව සහායස්‌ස සන්‌තිකං ගතො. මණ්‌ඩබ්‍යතාපසො තත්‌ථෙව වසි.

Atīte vaṃsaraṭṭhe kosambiyaṃ nāma nagare kosambako nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tadā aññatarasmiṃ nigame dve brāhmaṇā asītikoṭidhanavibhavā aññamaññaṃ piyasahāyakā kāmesu dosaṃ disvā mahādānaṃ pavattetvā ubhopi kāme pahāya mahājanassa rodantassa paridevantassa nikkhamitvā himavantapadese assamapadaṃ katvā pabbajitvā uñchācariyāya vanamūlaphalāphalena yāpentā paṇṇāsa vassāni vasiṃsu, jhānaṃ uppādetuṃ nāsakkhiṃsu. Te paṇṇāsavassaccayena loṇambilasevanatthāya janapadaṃ carantā kāsiraṭṭhaṃ sampāpuṇiṃsu. Tatra aññatarasmiṃ nigamagāme dīpāyanatāpasassa gihisahāyo maṇḍabyo nāma atthi, te ubhopi tassa santikaṃ agamaṃsu. So te disvāva attamano paṇṇasālaṃ kāretvā ubhopi te catūhi paccayehi upaṭṭhahi. Te tattha tīṇi cattāri vassāni vasitvā taṃ āpucchitvā cārikaṃ carantā bārāṇasiṃ patvā atimuttakasusāne vasiṃsu. Tattha dīpāyano yathābhirantaṃ viharitvā puna tasseva sahāyassa santikaṃ gato. Maṇḍabyatāpaso tattheva vasi.

අථෙකදිවසං එකො චොරො අන්‌තොනගරෙ චොරිකං කත්‌වා ධනසාරං ආදාය නික්‌ඛන්‌තො ‘‘චොරො’’ති ඤත්‌වා පටිබුද්‌ධෙහි ඝරස්‌සාමිකෙහි චෙව ආරක්‌ඛමනුස්‌සෙහි ච අනුබද්‌ධො නිද්‌ධමනෙන නික්‌ඛමිත්‌වා වෙගෙන සුසානං පවිසිත්‌වා තාපසස්‌ස පණ්‌ණසාලද්‌වාරෙ භණ්‌ඩිකං ඡට්‌ටෙත්‌වා පලායි . මනුස්‌සා භණ්‌ඩිකං දිස්‌වා ‘‘අරෙ දුට්‌ඨජටිල, ත්‌වං රත්‌තිං චොරිකං කත්‌වා දිවා තාපසරූපෙන චරසී’’ති තජ්‌ජෙත්‌වා පොථෙත්‌වා තං ආදාය නෙත්‌වා රඤ්‌ඤො දස්‌සයිංසු. රාජා අනුපපරික්‌ඛිත්‌වාව ‘‘ගච්‌ඡථ, නං සූලෙ උත්‌තාසෙථා’’ති ආහ. තෙ තං සුසානං නෙත්‌වා ඛදිරසූලං ආරොපයිංසු, තාපසස්‌ස සරීරෙ සූලං න පවිසති. තතො නිම්‌බසූලං ආහරිංසු, තම්‌පි න පවිසති. අයසූලං ආහරිංසු, තම්‌පි න පවිසති. තාපසො ‘‘කිං නු ඛො මෙ පුබ්‌බකම්‌ම’’න්‌ති ඔලොකෙසි, අථස්‌ස ජාතිස්‌සරඤාණං උප්‌පජ්‌ජි, තෙන පුබ්‌බකම්‌මං ඔලොකෙත්‌වා අද්‌දස. කිං පනස්‌ස පුබ්‌බකම්‌මන්‌ති? කොවිළාරසූලෙ මක්‌ඛිකාවෙධනං. සො කිර පුරිමභවෙ වඩ්‌ඪකිපුත්‌තො හුත්‌වා පිතු රුක්‌ඛතච්‌ඡනට්‌ඨානං ගන්‌ත්‌වා එකං මක්‌ඛිකං ගහෙත්‌වා කොවිළාරසලාකාය සූලෙ විය විජ්‌ඣි. තමෙනං පාපකම්‌මං ඉමං ඨානං පත්‌වා ගණ්‌හි. සො ‘‘න සක්‌කා ඉතො පාපා මයා මුච්‌චිතු’’න්‌ති ඤත්‌වා රාජපුරිසෙ ආහ ‘‘සචෙ මං සූලෙ උත්‌තාසෙතුකාමත්‌ථ, කොවිළාරසූලං ආහරථා’’ති. තෙ තථා කත්‌වා තං සූලෙ උත්‌තාසෙත්‌වා ආරක්‌ඛං දත්‌වා පක්‌කමිංසු.

Athekadivasaṃ eko coro antonagare corikaṃ katvā dhanasāraṃ ādāya nikkhanto ‘‘coro’’ti ñatvā paṭibuddhehi gharassāmikehi ceva ārakkhamanussehi ca anubaddho niddhamanena nikkhamitvā vegena susānaṃ pavisitvā tāpasassa paṇṇasāladvāre bhaṇḍikaṃ chaṭṭetvā palāyi . Manussā bhaṇḍikaṃ disvā ‘‘are duṭṭhajaṭila, tvaṃ rattiṃ corikaṃ katvā divā tāpasarūpena carasī’’ti tajjetvā pothetvā taṃ ādāya netvā rañño dassayiṃsu. Rājā anupaparikkhitvāva ‘‘gacchatha, naṃ sūle uttāsethā’’ti āha. Te taṃ susānaṃ netvā khadirasūlaṃ āropayiṃsu, tāpasassa sarīre sūlaṃ na pavisati. Tato nimbasūlaṃ āhariṃsu, tampi na pavisati. Ayasūlaṃ āhariṃsu, tampi na pavisati. Tāpaso ‘‘kiṃ nu kho me pubbakamma’’nti olokesi, athassa jātissarañāṇaṃ uppajji, tena pubbakammaṃ oloketvā addasa. Kiṃ panassa pubbakammanti? Koviḷārasūle makkhikāvedhanaṃ. So kira purimabhave vaḍḍhakiputto hutvā pitu rukkhatacchanaṭṭhānaṃ gantvā ekaṃ makkhikaṃ gahetvā koviḷārasalākāya sūle viya vijjhi. Tamenaṃ pāpakammaṃ imaṃ ṭhānaṃ patvā gaṇhi. So ‘‘na sakkā ito pāpā mayā muccitu’’nti ñatvā rājapurise āha ‘‘sace maṃ sūle uttāsetukāmattha, koviḷārasūlaṃ āharathā’’ti. Te tathā katvā taṃ sūle uttāsetvā ārakkhaṃ datvā pakkamiṃsu.

ආරක්‌ඛකා පටිච්‌ඡන්‌නා හුත්‌වා තස්‌ස සන්‌තිකං ආගච්‌ඡන්‌තෙ ඔලොකෙන්‌ති. තදා දීපායනො ‘‘චිරදිට්‌ඨො මෙ සහායො’’ති මණ්‌ඩබ්‍යස්‌ස සන්‌තිකං ආගච්‌ඡන්‌තො ‘‘සූලෙ උත්‌තාසිතො’’ති තං දිවසඤ්‌ඤෙව අන්‌තරාමග්‌ගෙ සුත්‌වා තං ඨානං ගන්‌ත්‌වා එකමන්‌තං ඨිතො ‘‘කිං සම්‌ම කාරකොසී’’ති පුච්‌ඡිත්‌වා ‘‘අකාරකොම්‌හී’’ති වුත්‌තෙ ‘‘අත්‌තනො මනොපදොසං රක්‌ඛිතුං සක්‌ඛි, නාසක්‌ඛී’’ති පුච්‌ඡි. ‘‘සම්‌ම, යෙහි අහං ගහිතො, නෙව තෙසං, න රඤ්‌ඤො උපරි මය්‌හං මනොපදොසො අත්‌ථී’’ති. ‘‘එවං සන්‌තෙ තාදිසස්‌ස සීලවතො ඡායා මය්‌හං සුඛා’’ති වත්‌වා දීපායනො සූලං නිස්‌සාය නිසීදි. අථස්‌ස සරීරෙ මණ්‌ඩබ්‍යස්‌ස සරීරතො ලොහිතබින්‌දූනි පතිංසු. තානි සුවණ්‌ණවණ්‌ණසරීරෙ පතිතපතිතානි සුස්‌සිත්‌වා කාළකානි උප්‌පජ්‌ජිංසු. තතො පට්‌ඨායෙව සො කණ්‌හදීපායනො නාම අහොසි. සො සබ්‌බරත්‌තිං තත්‌ථෙව නිසීදි.

Ārakkhakā paṭicchannā hutvā tassa santikaṃ āgacchante olokenti. Tadā dīpāyano ‘‘ciradiṭṭho me sahāyo’’ti maṇḍabyassa santikaṃ āgacchanto ‘‘sūle uttāsito’’ti taṃ divasaññeva antarāmagge sutvā taṃ ṭhānaṃ gantvā ekamantaṃ ṭhito ‘‘kiṃ samma kārakosī’’ti pucchitvā ‘‘akārakomhī’’ti vutte ‘‘attano manopadosaṃ rakkhituṃ sakkhi, nāsakkhī’’ti pucchi. ‘‘Samma, yehi ahaṃ gahito, neva tesaṃ, na rañño upari mayhaṃ manopadoso atthī’’ti. ‘‘Evaṃ sante tādisassa sīlavato chāyā mayhaṃ sukhā’’ti vatvā dīpāyano sūlaṃ nissāya nisīdi. Athassa sarīre maṇḍabyassa sarīrato lohitabindūni patiṃsu. Tāni suvaṇṇavaṇṇasarīre patitapatitāni sussitvā kāḷakāni uppajjiṃsu. Tato paṭṭhāyeva so kaṇhadīpāyano nāma ahosi. So sabbarattiṃ tattheva nisīdi.

පුනදිවසෙ ආරක්‌ඛපුරිසා ආගන්‌ත්‌වා තං පවත්‌තිං රඤ්‌ඤො ආරොචෙසුං. රාජා ‘‘අනිසාමෙත්‌වාව මෙ කත’’න්‌ති වෙගෙන තත්‌ථ ගන්‌ත්‌වා ‘‘පබ්‌බජිත, කස්‌මා සූලං නිස්‌සාය නිසින්‌නොසී’’ති දීපායනං පුච්‌ඡි. මහාරාජ, ඉමං තාපසං රක්‌ඛන්‌තො නිසින්‌නොම්‌හි. කිං පන ත්‌වං මහාරාජ, ඉමස්‌ස කාරකභාවං වා අකාරකභාවං වා ඤත්‌වා එවං කාරෙසීති? සො කම්‌මස්‌ස අසොධිතභාවං ආචික්‌ඛි. අථස්‌ස සො ‘‘මහාරාජ, රඤ්‌ඤා නාම නිසම්‌මකාරිනා භවිතබ්‌බං , අලසො ගිහී කාමභොගී න සාධූ’’තිආදීනි වත්‌වා ධම්‌මං දෙසෙසි. රාජා මණ්‌ඩබ්‍යස්‌ස නිද්‌දොසභාවං ඤත්‌වා ‘‘සූලං හරථා’’ති ආණාපෙසි. සූලං හරන්‌තා හරිතුං න සක්‌ඛිංසු. මණ්‌ඩබ්‍යො ආහ – ‘‘මහාරාජ, අහං පුබ්‌බෙ කතකම්‌මදොසෙන එවරූපං භයං සම්‌පත්‌තො, මම සරීරතො සූලං හරිතුං න සක්‌කා, සචෙ මය්‌හං ජීවිතං දාතුකාමො, කකචං ආහරාපෙත්‌වා ඉමං සූලං චම්‌මසමං ඡින්‌දාපෙහී’’ති. රාජා තථා කාරෙසි. අන්‌තොසරීරෙ සූලො අන්‌තොයෙව අහොසි. තදා කිර සො සුඛුමං කොවිළාරසලාකං ගහෙත්‌වා මක්‌ඛිකාය වච්‌චමග්‌ගං පවෙසෙසි, තං තස්‌ස අන්‌තොසරීරෙයෙව අහොසි. සො තෙන කාරණෙන අමරිත්‌වා අත්‌තනො ආයුක්‌ඛයෙනෙව මරි, තස්‌මා අයම්‌පි න මතො. රාජා තාපසෙ වන්‌දිත්‌වා ඛමාපෙත්‌වා උභොපි උය්‍යානෙ වසාපෙන්‌තො පටිජග්‌ගි, තතො පට්‌ඨාය මණ්‌ඩබ්‍යො ආණිමණ්‌ඩබ්‍යො නාම ජාතො. සො රාජානං උපනිස්‌සාය තත්‌ථෙව වසි, දීපායනො පන තස්‌ස වණං ඵාසුකං කත්‌වා අත්‌තනො ගිහිසහායමණ්‌ඩබ්‍යස්‌ස සන්‌තිකමෙව ගතො.

Punadivase ārakkhapurisā āgantvā taṃ pavattiṃ rañño ārocesuṃ. Rājā ‘‘anisāmetvāva me kata’’nti vegena tattha gantvā ‘‘pabbajita, kasmā sūlaṃ nissāya nisinnosī’’ti dīpāyanaṃ pucchi. Mahārāja, imaṃ tāpasaṃ rakkhanto nisinnomhi. Kiṃ pana tvaṃ mahārāja, imassa kārakabhāvaṃ vā akārakabhāvaṃ vā ñatvā evaṃ kāresīti? So kammassa asodhitabhāvaṃ ācikkhi. Athassa so ‘‘mahārāja, raññā nāma nisammakārinā bhavitabbaṃ , alaso gihī kāmabhogī na sādhū’’tiādīni vatvā dhammaṃ desesi. Rājā maṇḍabyassa niddosabhāvaṃ ñatvā ‘‘sūlaṃ harathā’’ti āṇāpesi. Sūlaṃ harantā harituṃ na sakkhiṃsu. Maṇḍabyo āha – ‘‘mahārāja, ahaṃ pubbe katakammadosena evarūpaṃ bhayaṃ sampatto, mama sarīrato sūlaṃ harituṃ na sakkā, sace mayhaṃ jīvitaṃ dātukāmo, kakacaṃ āharāpetvā imaṃ sūlaṃ cammasamaṃ chindāpehī’’ti. Rājā tathā kāresi. Antosarīre sūlo antoyeva ahosi. Tadā kira so sukhumaṃ koviḷārasalākaṃ gahetvā makkhikāya vaccamaggaṃ pavesesi, taṃ tassa antosarīreyeva ahosi. So tena kāraṇena amaritvā attano āyukkhayeneva mari, tasmā ayampi na mato. Rājā tāpase vanditvā khamāpetvā ubhopi uyyāne vasāpento paṭijaggi, tato paṭṭhāya maṇḍabyo āṇimaṇḍabyo nāma jāto. So rājānaṃ upanissāya tattheva vasi, dīpāyano pana tassa vaṇaṃ phāsukaṃ katvā attano gihisahāyamaṇḍabyassa santikameva gato.

තං පණ්‌ණසාලං පවිසන්‌තං දිස්‌වා එකො පුරිසො සහායස්‌ස ආරොචෙසි. සො සුත්‌වාව තුට්‌ඨචිත්‌තො සපුත්‌තදාරො බහූ ගන්‌ධමාලතෙලඵාණිතාදීනි ආදාය තං පණ්‌ණසාලං ගන්‌ත්‌වා දීපායනං වන්‌දිත්‌වා පාදෙ ධොවිත්‌වා තෙලෙන මක්‌ඛෙත්‌වා පානකං පායෙත්‌වා ආණිමණ්‌ඩබ්‍යස්‌ස පවත්‌තිං සුණන්‌තො නිසීදි. අථස්‌ස පුත්‌තො යඤ්‌ඤදත්‌තකුමාරො නාම චඞ්‌කමනකොටියං ගෙණ්‌ඩුකෙන කීළි, තත්‍ර චෙකස්‌මිං වම්‌මිකෙ ආසීවිසො වසති. කුමාරස්‌ස භූමියං පහටගෙණ්‌ඩුකො ගන්‌ත්‌වා වම්‌මිකබිලෙ ආසීවිසස්‌ස මත්‌ථකෙ පති. සො අජානන්‌තො බිලෙ හත්‌ථං පවෙසෙසි. අථ නං කුද්‌ධො ආසීවිසො හත්‌ථෙ ඩංසි. සො විසවෙගෙන මුච්‌ඡිතො තත්‌ථෙව පති. අථස්‌ස මාතාපිතරො සප්‌පෙන ඩට්‌ඨභාවං ඤත්‌වා කුමාරකං උක්‌ඛිපිත්‌වා තාපසස්‌ස සන්‌තිකං ආනෙත්‌වා පාදමූලෙ නිපජ්‌ජාපෙත්‌වා ‘‘භන්‌තෙ, පබ්‌බජිතා නාම ඔසධං වා පරිත්‌තං වා ජානන්‌ති, පුත්‌තකං නො ආරොගං කරොථා’’ති ආහංසු. අහං ඔසධං න ජානාමි, නාහං වෙජ්‌ජකම්‌මං කරිස්‌සාමීති. ‘‘තෙන හි භන්‌තෙ, ඉමස්‌මිං කුමාරකෙ මෙත්‌තං කත්‌වා සච්‌චකිරියං කරොථා’’ති වුත්‌තෙ තාපසො ‘‘සාධු, සච්‌චකිරියං කරිස්‌සාමී’’ති වත්‌වා යඤ්‌ඤදත්‌තස්‌ස සීසෙ හත්‌ථං ඨපෙත්‌වා පඨමං ගාථමාහ –

Taṃ paṇṇasālaṃ pavisantaṃ disvā eko puriso sahāyassa ārocesi. So sutvāva tuṭṭhacitto saputtadāro bahū gandhamālatelaphāṇitādīni ādāya taṃ paṇṇasālaṃ gantvā dīpāyanaṃ vanditvā pāde dhovitvā telena makkhetvā pānakaṃ pāyetvā āṇimaṇḍabyassa pavattiṃ suṇanto nisīdi. Athassa putto yaññadattakumāro nāma caṅkamanakoṭiyaṃ geṇḍukena kīḷi, tatra cekasmiṃ vammike āsīviso vasati. Kumārassa bhūmiyaṃ pahaṭageṇḍuko gantvā vammikabile āsīvisassa matthake pati. So ajānanto bile hatthaṃ pavesesi. Atha naṃ kuddho āsīviso hatthe ḍaṃsi. So visavegena mucchito tattheva pati. Athassa mātāpitaro sappena ḍaṭṭhabhāvaṃ ñatvā kumārakaṃ ukkhipitvā tāpasassa santikaṃ ānetvā pādamūle nipajjāpetvā ‘‘bhante, pabbajitā nāma osadhaṃ vā parittaṃ vā jānanti, puttakaṃ no ārogaṃ karothā’’ti āhaṃsu. Ahaṃ osadhaṃ na jānāmi, nāhaṃ vejjakammaṃ karissāmīti. ‘‘Tena hi bhante, imasmiṃ kumārake mettaṃ katvā saccakiriyaṃ karothā’’ti vutte tāpaso ‘‘sādhu, saccakiriyaṃ karissāmī’’ti vatvā yaññadattassa sīse hatthaṃ ṭhapetvā paṭhamaṃ gāthamāha –

62.

62.

‘‘සත්‌තාහමෙවාහං පසන්‌නචිත්‌තො, පුඤ්‌ඤත්‌ථිකො ආචරිං බ්‍රහ්‌මචරියං;

‘‘Sattāhamevāhaṃ pasannacitto, puññatthiko ācariṃ brahmacariyaṃ;

අථාපරං යං චරිතං මමෙදං, වස්‌සානි පඤ්‌ඤාස සමාධිකානි;

Athāparaṃ yaṃ caritaṃ mamedaṃ, vassāni paññāsa samādhikāni;

අකාමකොවාපි අහං චරාමි, එතෙන සච්‌චෙන සුවත්‌ථි හොතු;

Akāmakovāpi ahaṃ carāmi, etena saccena suvatthi hotu;

හතං විසං ජීවතු යඤ්‌ඤදත්‌තො’’ති.

Hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto’’ti.

තත්‌ථ අථාපරං යං චරිතන්‌ති තස්‌මා සත්‌තාහා උත්‌තරි යං මම බ්‍රහ්‌මචරියං. අකාමකොවාපීති පබ්‌බජ්‌ජං අනිච්‌ඡන්‌තොයෙව. එතෙන සච්‌චෙන සුවත්‌ථි හොතූති සචෙ අතිරෙකපණ්‌ණාසවස්‌සානි අනභිරතිවාසං වසන්‌තෙන මයා කස්‌සචි අනාරොචිතභාවො සච්‌චං, එතෙන සච්‌චෙන යඤ්‌ඤදත්‌තකුමාරස්‌ස සොත්‌ථිභාවො හොතු, ජීවිතං පටිලභතූති.

Tattha athāparaṃ yaṃ caritanti tasmā sattāhā uttari yaṃ mama brahmacariyaṃ. Akāmakovāpīti pabbajjaṃ anicchantoyeva. Etena saccena suvatthi hotūti sace atirekapaṇṇāsavassāni anabhirativāsaṃ vasantena mayā kassaci anārocitabhāvo saccaṃ, etena saccena yaññadattakumārassa sotthibhāvo hotu, jīvitaṃ paṭilabhatūti.

අථස්‌ස සහ සච්‌චකිරියාය යඤ්‌ඤදත්‌තස්‌ස ථනප්‌පදෙසතො උද්‌ධං විසං භස්‌සිත්‌වා පථවිං පාවිසි. කුමාරො අක්‌ඛීනි උම්‌මීලෙත්‌වා මාතාපිතරො ඔලොකෙත්‌වා ‘‘අම්‌මතාතා’’ති වත්‌වා පරිවත්‌තිත්‌වා නිපජ්‌ජි. අථස්‌ස පිතරං කණ්‌හදීපායනො ආහ – ‘‘මයා තාව මම බලං කතං, ත්‌වම්‌පි අත්‌තනො බලං කරොහී’’ති. සො ‘‘අහම්‌පි සච්‌චකිරියං කරිස්‌සාමී’’ති පුත්‌තස්‌ස උරෙ හත්‌ථං ඨපෙත්‌වා දුතියං ගාථමාහ –

Athassa saha saccakiriyāya yaññadattassa thanappadesato uddhaṃ visaṃ bhassitvā pathaviṃ pāvisi. Kumāro akkhīni ummīletvā mātāpitaro oloketvā ‘‘ammatātā’’ti vatvā parivattitvā nipajji. Athassa pitaraṃ kaṇhadīpāyano āha – ‘‘mayā tāva mama balaṃ kataṃ, tvampi attano balaṃ karohī’’ti. So ‘‘ahampi saccakiriyaṃ karissāmī’’ti puttassa ure hatthaṃ ṭhapetvā dutiyaṃ gāthamāha –

63.

63.

‘‘යස්‌මා දානං නාභිනන්‌දිං කදාචි, දිස්‌වානහං අතිථිං වාසකාලෙ;

‘‘Yasmā dānaṃ nābhinandiṃ kadāci, disvānahaṃ atithiṃ vāsakāle;

න චාපි මෙ අප්‌පියතං අවෙදුං, බහුස්‌සුතා සමණබ්‍රාහ්‌මණා ච;

Na cāpi me appiyataṃ aveduṃ, bahussutā samaṇabrāhmaṇā ca;

අකාමකොවාපි අහං දදාමි, එතෙන සච්‌චෙන සුවත්‌ථි හොතු;

Akāmakovāpi ahaṃ dadāmi, etena saccena suvatthi hotu;

හතං විසං ජීවතු යඤ්‌ඤදත්‌තො’’ති.

Hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto’’ti.

තත්‌ථ වාසකාලෙති වසනත්‌ථාය ගෙහං ආගතකාලෙ. න චාපි මෙ අප්‌පියතං අවෙදුන්‌ති බහුස්‌සුතාපි සමණබ්‍රාහ්‌මණා ‘‘අයං නෙව දානං අභිනන්‌දති න අම්‌හෙ’’ති ඉමං මම අප්‌පියභාවං නෙව ජානිංසු. අහඤ්‌හි තෙ පියචක්‌ඛූහියෙව ඔලොකෙමීති දීපෙති. එතෙන සච්‌චෙනාති සචෙ අහං දානං දදමානො විපාකං අසද්‌දහිත්‌වා අත්‌තනො අනිච්‌ඡාය දම්‌මි, අනිච්‌ඡනභාවං මම පරෙ න ජානන්‌ති, එතෙන සච්‌චෙන සුවත්‌ථි හොතූති අත්‌ථො.

Tattha vāsakāleti vasanatthāya gehaṃ āgatakāle. Na cāpi me appiyataṃ avedunti bahussutāpi samaṇabrāhmaṇā ‘‘ayaṃ neva dānaṃ abhinandati na amhe’’ti imaṃ mama appiyabhāvaṃ neva jāniṃsu. Ahañhi te piyacakkhūhiyeva olokemīti dīpeti. Etena saccenāti sace ahaṃ dānaṃ dadamāno vipākaṃ asaddahitvā attano anicchāya dammi, anicchanabhāvaṃ mama pare na jānanti, etena saccena suvatthi hotūti attho.

එවං තස්‌ස සච්‌චකිරියාය සහ කටිතො උද්‌ධං විසං භස්‌සිත්‌වා පථවිං පාවිසි. කුමාරො උට්‌ඨාය නිසීදි, ඨාතුං පන න සක්‌කොති. අථස්‌ස පිතා මාතරං ආහ ‘‘භද්‌දෙ, මයා අත්‌තනො බලං කතං, ත්‌වං ඉදානි සච්‌චකිරියං කත්‌වා පුත්‌තස්‌ස උට්‌ඨාය ගමනභාවං කරොහී’’ති. ‘‘සාමි, අත්‌ථි මය්‌හං එකං සච්‌චං, තව පන සන්‌තිකෙ කථෙතුං න සක්‌කොමී’’ති. ‘‘භද්‌දෙ, යථා තථා මෙ පුත්‌තං අරොගං කරොහී’’ති. සා ‘‘සාධූ’’ති සම්‌පටිච්‌ඡිත්‌වා සච්‌චං කරොන්‌තී තතියං ගාථමාහ –

Evaṃ tassa saccakiriyāya saha kaṭito uddhaṃ visaṃ bhassitvā pathaviṃ pāvisi. Kumāro uṭṭhāya nisīdi, ṭhātuṃ pana na sakkoti. Athassa pitā mātaraṃ āha ‘‘bhadde, mayā attano balaṃ kataṃ, tvaṃ idāni saccakiriyaṃ katvā puttassa uṭṭhāya gamanabhāvaṃ karohī’’ti. ‘‘Sāmi, atthi mayhaṃ ekaṃ saccaṃ, tava pana santike kathetuṃ na sakkomī’’ti. ‘‘Bhadde, yathā tathā me puttaṃ arogaṃ karohī’’ti. Sā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā saccaṃ karontī tatiyaṃ gāthamāha –

64.

64.

‘‘ආසීවිසො තාත පහූතතෙජො, යො තං අඩංසී බිලරා උදිච්‌ච;

‘‘Āsīviso tāta pahūtatejo, yo taṃ aḍaṃsī bilarā udicca;

තස්‌මිඤ්‌ච මෙ අප්‌පියතාය අජ්‌ජ, පිතරඤ්‌ච තෙ නත්‌ථි කොචි විසෙසො;

Tasmiñca me appiyatāya ajja, pitarañca te natthi koci viseso;

එතෙන සච්‌චෙන සුවත්‌ථි හොතු, හතං විසං ජීවතු යඤ්‌ඤදත්‌තො’’ති.

Etena saccena suvatthi hotu, hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto’’ti.

තත්‌ථ තාතාති පුත්‌තං ආලපති. පහූතතෙජොති බලවවිසො. බිලරාති විවරා, අයමෙව වා පාඨො. උදිච්‌චාති උට්‌ඨහිත්‌වා, වම්‌මිකබිලතො උට්‌ඨායාති අත්‌ථො. පිතරඤ්‌ච තෙති පිතරි ච තෙ. අට්‌ඨකථායං පන අයමෙව පාඨො. ඉදං වුත්‌තං හොති – ‘‘තාත, යඤ්‌ඤදත්‌ත තස්‌මිඤ්‌ච ආසීවිසෙ තව පිතරි ච අප්‌පියභාවෙන මය්‌හං කොචි විසෙසො නත්‌ථි. තඤ්‌ච පන අප්‌පියභාවං ඨපෙත්‌වා අජ්‌ජ මයා කොචි ජානාපිතපුබ්‌බො නාම නත්‌ථි, සචෙ එතං සච්‌චං, එතෙන සච්‌චෙන තව සොත්‌ථි හොතූ’’ති.

Tattha tātāti puttaṃ ālapati. Pahūtatejoti balavaviso. Bilarāti vivarā, ayameva vā pāṭho. Udiccāti uṭṭhahitvā, vammikabilato uṭṭhāyāti attho. Pitarañca teti pitari ca te. Aṭṭhakathāyaṃ pana ayameva pāṭho. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘tāta, yaññadatta tasmiñca āsīvise tava pitari ca appiyabhāvena mayhaṃ koci viseso natthi. Tañca pana appiyabhāvaṃ ṭhapetvā ajja mayā koci jānāpitapubbo nāma natthi, sace etaṃ saccaṃ, etena saccena tava sotthi hotū’’ti.

සහ ච සච්‌චකිරියාය සබ්‌බං විසං භස්‌සිත්‌වා පථවිං පාවිසි. යඤ්‌ඤදත්‌තො නිබ්‌බිසෙන සරීරෙන උට්‌ඨාය කීළිතුං ආරද්‌ධො. එවං පුත්‌තෙ උට්‌ඨිතෙ මණ්‌ඩබ්‍යො දීපායනස්‌ස අජ්‌ඣාසයං පුච්‌ඡන්‌තො චතුත්‌ථං ගාථමාහ –

Saha ca saccakiriyāya sabbaṃ visaṃ bhassitvā pathaviṃ pāvisi. Yaññadatto nibbisena sarīrena uṭṭhāya kīḷituṃ āraddho. Evaṃ putte uṭṭhite maṇḍabyo dīpāyanassa ajjhāsayaṃ pucchanto catutthaṃ gāthamāha –

65.

65.

‘‘සන්‌තා දන්‌තායෙව පරිබ්‌බජන්‌ති, අඤ්‌ඤත්‍ර කණ්‌හා නත්‌ථාකාමරූපා;

‘‘Santā dantāyeva paribbajanti, aññatra kaṇhā natthākāmarūpā;

දීපායන කිස්‌ස ජිගුච්‌ඡමානො, අකාමකො චරසි බ්‍රහ්‌මචරිය’’න්‌ති.

Dīpāyana kissa jigucchamāno, akāmako carasi brahmacariya’’nti.

තස්‌සත්‌ථො – යෙ කෙචි ඛත්‌තියාදයො කාමෙ පහාය ඉධ ලොකෙ පබ්‌බජන්‌ති, තෙ අඤ්‌ඤත්‍ර කණ්‌හා භවන්‌තං කණ්‌හං ඨපෙත්‌වා අඤ්‌ඤෙ අකාමරූපා නාම නත්‌ථි, සබ්‌බෙ ඣානභාවනාය කිලෙසානං සමිතත්‌තා සන්‌තා, චක්‌ඛාදීනි ද්‌වාරානි යථා නිබ්‌බිසෙවනානි හොන්‌ති, තථා තෙසං දමිතත්‌තා දන්‌තා හුත්‌වා අභිරතාව බ්‍රහ්‌මචරියං චරන්‌ති, ත්‌වං පන භන්‌තෙ දීපායන, කිංකාරණා තපං ජිගුච්‌ඡමානො අකාමකො හුත්‌වා බ්‍රහ්‌මචරියං චරසි, කස්‌මා පුන න අගාරමෙව අජ්‌ඣාවසසීති.

Tassattho – ye keci khattiyādayo kāme pahāya idha loke pabbajanti, te aññatra kaṇhā bhavantaṃ kaṇhaṃ ṭhapetvā aññe akāmarūpā nāma natthi, sabbe jhānabhāvanāya kilesānaṃ samitattā santā, cakkhādīni dvārāni yathā nibbisevanāni honti, tathā tesaṃ damitattā dantā hutvā abhiratāva brahmacariyaṃ caranti, tvaṃ pana bhante dīpāyana, kiṃkāraṇā tapaṃ jigucchamāno akāmako hutvā brahmacariyaṃ carasi, kasmā puna na agārameva ajjhāvasasīti.

අථස්‌ස සො කාරණං කථෙන්‌තො පඤ්‌චමං ගාථමාහ –

Athassa so kāraṇaṃ kathento pañcamaṃ gāthamāha –

66.

66.

‘‘සද්‌ධාය නික්‌ඛම්‌ම පුනං නිවත්‌තො, සො එළමූගොව බාලො වතායං;

‘‘Saddhāya nikkhamma punaṃ nivatto, so eḷamūgova bālo vatāyaṃ;

එතස්‌ස වාදස්‌ස ජිගුච්‌ඡමානො, අකාමකො චරාමි බ්‍රහ්‌මචරියං;

Etassa vādassa jigucchamāno, akāmako carāmi brahmacariyaṃ;

විඤ්‌ඤුප්‌පසත්‌ථඤ්‌ච සතඤ්‌ච ඨානං, එවම්‌පහං පුඤ්‌ඤකරො භවාමී’’ති.

Viññuppasatthañca satañca ṭhānaṃ, evampahaṃ puññakaro bhavāmī’’ti.

තස්‌සත්‌ථො – කණ්‌හො කම්‌මඤ්‌ච ඵලඤ්‌ච සද්‌දහිත්‌වා තාව මහන්‌තං විභවං පහාය අගාරා නික්‌ඛමිත්‌වා යං ජහි, පුන තදත්‌ථමෙව නිවත්‌තො. සො අයං එළමූගො ගාමදාරකො විය බාලො වතාති ඉමං වාදං ජිගුච්‌ඡමානො අහං අත්‌තනො හිරොත්‌තප්‌පභෙදභයෙන අනිච්‌ඡමානොපි බ්‍රහ්‌මචරියං චරාමි. කිඤ්‌ච භිය්‍යො පබ්‌බජ්‌ජාපුඤ්‌ඤඤ්‌ච නාමෙතං විඤ්‌ඤූහි බුද්‌ධාදීහි පසත්‌ථං, තෙසංයෙව ච සතං නිවාසට්‌ඨානං. එවං ඉමිනාපි කාරණෙන අහං පුඤ්‌ඤකරො භවාමි, අස්‌සුමුඛොපි රුදමානො බ්‍රහ්‌මචරියං චරාමියෙවාති.

Tassattho – kaṇho kammañca phalañca saddahitvā tāva mahantaṃ vibhavaṃ pahāya agārā nikkhamitvā yaṃ jahi, puna tadatthameva nivatto. So ayaṃ eḷamūgo gāmadārako viya bālo vatāti imaṃ vādaṃ jigucchamāno ahaṃ attano hirottappabhedabhayena anicchamānopi brahmacariyaṃ carāmi. Kiñca bhiyyo pabbajjāpuññañca nāmetaṃ viññūhi buddhādīhi pasatthaṃ, tesaṃyeva ca sataṃ nivāsaṭṭhānaṃ. Evaṃ imināpi kāraṇena ahaṃ puññakaro bhavāmi, assumukhopi rudamāno brahmacariyaṃ carāmiyevāti.

එවං සො අත්‌තනො අජ්‌ඣාසයං කථෙත්‌වා පුන මණ්‌ඩබ්‍යං පුච්‌ඡන්‌තො ඡට්‌ඨං ගාථමාහ –

Evaṃ so attano ajjhāsayaṃ kathetvā puna maṇḍabyaṃ pucchanto chaṭṭhaṃ gāthamāha –

67.

67.

‘‘සමණෙ තුවං බ්‍රාහ්‌මණෙ අද්‌ධිකෙ ච, සන්‌තප්‌පයාසි අන්‌නපානෙන භික්‌ඛං;

‘‘Samaṇe tuvaṃ brāhmaṇe addhike ca, santappayāsi annapānena bhikkhaṃ;

ඔපානභූතංව ඝරං තව යිදං, අන්‌නෙන පානෙන උපෙතරූපං;

Opānabhūtaṃva gharaṃ tava yidaṃ, annena pānena upetarūpaṃ;

අථ කිස්‌ස වාදස්‌ස ජිගුච්‌ඡමානො, අකාමකො දානමිමං දදාසී’’ති.

Atha kissa vādassa jigucchamāno, akāmako dānamimaṃ dadāsī’’ti.

තත්‌ථ භික්‌ඛන්‌ති භික්‌ඛාය චරන්‌තානං භික්‌ඛඤ්‌ච සම්‌පාදෙත්‌වා දදාසි. ඔපානභූතංවාති චතුමහාපථෙ ඛතසාධාරණපොක්‌ඛරණී විය.

Tattha bhikkhanti bhikkhāya carantānaṃ bhikkhañca sampādetvā dadāsi. Opānabhūtaṃvāti catumahāpathe khatasādhāraṇapokkharaṇī viya.

තතො මණ්‌ඩබ්‍යො අත්‌තනො අජ්‌ඣාසයං කථෙන්‌තො සත්‌තමං ගාථමාහ –

Tato maṇḍabyo attano ajjhāsayaṃ kathento sattamaṃ gāthamāha –

68.

68.

‘‘පිතරො ච මෙ ආසුං පිතාමහා ච, සද්‌ධා අහුං දානපතී වදඤ්‌ඤූ;

‘‘Pitaro ca me āsuṃ pitāmahā ca, saddhā ahuṃ dānapatī vadaññū;

තං කුල්‌ලවත්‌තං අනුවත්‌තමානො, මාහං කුලෙ අන්‌තිමගන්‌ධනො අහුං;

Taṃ kullavattaṃ anuvattamāno, māhaṃ kule antimagandhano ahuṃ;

එතස්‌ස වාදස්‌ස ජිගුච්‌ඡමානො, අකාමකො දානමිමං දදාමී’’ති.

Etassa vādassa jigucchamāno, akāmako dānamimaṃ dadāmī’’ti.

තත්‌ථ ‘‘ආසු’’න්‌ති පදස්‌ස ‘‘සද්‌ධා’’ති ඉමිනා සම්‌බන්‌ධො, සද්‌ධා අහෙසුන්‌ති අත්‌ථො. අහුන්‌ති සද්‌ධා හුත්‌වා තතො උත්‌තරි දානජෙට්‌ඨකා චෙව ‘‘දෙථ කරොථා’’ති වුත්‌තවචනස්‌ස අත්‌ථජානනකා ච අහෙසුං. තං කුල්‌ලවත්‌තන්‌ති තං කුලවත්‌තං, අට්‌ඨකථායං පන අයමෙව පාඨො. මාහං කුලෙ අන්‌තිමගන්‌ධනො අහුන්‌ති ‘‘අහං අත්‌තනො කුලෙ සබ්‌බපච්‌ඡිමකො චෙව කුලපලාපො ච මා අහු’’න්‌ති සල්‌ලක්‌ඛෙත්‌වා එතං ‘‘කුලඅන්‌තිමො කුලපලාපො’’ති වාදං ජිගුච්‌ඡමානො දානං අනිච්‌ඡන්‌තොපි ඉදං දානං දදාමීති දීපෙති.

Tattha ‘‘āsu’’nti padassa ‘‘saddhā’’ti iminā sambandho, saddhā ahesunti attho. Ahunti saddhā hutvā tato uttari dānajeṭṭhakā ceva ‘‘detha karothā’’ti vuttavacanassa atthajānanakā ca ahesuṃ. Taṃ kullavattanti taṃ kulavattaṃ, aṭṭhakathāyaṃ pana ayameva pāṭho. Māhaṃ kule antimagandhano ahunti ‘‘ahaṃ attano kule sabbapacchimako ceva kulapalāpo ca mā ahu’’nti sallakkhetvā etaṃ ‘‘kulaantimo kulapalāpo’’ti vādaṃ jigucchamāno dānaṃ anicchantopi idaṃ dānaṃ dadāmīti dīpeti.

එවඤ්‌ච පන වත්‌වා මණ්‌ඩබ්‍යො අත්‌තනො භරියං පුච්‌ඡමානො අට්‌ඨමං ගාථමාහ –

Evañca pana vatvā maṇḍabyo attano bhariyaṃ pucchamāno aṭṭhamaṃ gāthamāha –

69.

69.

‘‘දහරිං කුමාරිං අසමත්‌ථපඤ්‌ඤං, යං තානයිං ඤාතිකුලා සුගත්‌තෙ;

‘‘Dahariṃ kumāriṃ asamatthapaññaṃ, yaṃ tānayiṃ ñātikulā sugatte;

න චාපි මෙ අප්‌පියතං අවෙදි, අඤ්‌ඤත්‍ර කාමා පරිචාරයන්‌තා;

Na cāpi me appiyataṃ avedi, aññatra kāmā paricārayantā;

අථ කෙන වණ්‌ණෙන මයා තෙ භොති, සංවාසධම්‌මො අහු එවරූපො’’ති.

Atha kena vaṇṇena mayā te bhoti, saṃvāsadhammo ahu evarūpo’’ti.

තත්‌ථ අසමත්‌ථපඤ්‌ඤන්‌ති කුටුම්‌බං විචාරෙතුං අප්‌පටිබලපඤ්‌ඤං අතිතරුණිඤ්‌ඤෙව සමානං. යං තානයින්‌ති යං තං ආනයිං, අහං දහරිමෙව සමානං තං ඤාතිකුලතො ආනෙසින්‌ති වුත්‌තං හොති. අඤ්‌ඤත්‍ර කාමා පරිචාරයන්‌තාති එත්‌තකං කාලං විනා කාමෙන අනිච්‌ඡාය මං පරිචාරයන්‌තාපි අත්‌තනො අප්‌පියතං මං න ජානාපෙසි, සම්‌පියායමානරූපාව පරිචරි. කෙන වණ්‌ණෙනාති කෙන කාරණෙන. භොතීති තං ආලපති. එවරූපොති ආසීවිසසමානපටිකූලභාවෙන මයා සද්‌ධිං තව සංවාසධම්‌මො එවරූපො පියසංවාසො විය කථං ජාතොති.

Tattha asamatthapaññanti kuṭumbaṃ vicāretuṃ appaṭibalapaññaṃ atitaruṇiññeva samānaṃ. Yaṃ tānayinti yaṃ taṃ ānayiṃ, ahaṃ daharimeva samānaṃ taṃ ñātikulato ānesinti vuttaṃ hoti. Aññatra kāmā paricārayantāti ettakaṃ kālaṃ vinā kāmena anicchāya maṃ paricārayantāpi attano appiyataṃ maṃ na jānāpesi, sampiyāyamānarūpāva paricari. Kena vaṇṇenāti kena kāraṇena. Bhotīti taṃ ālapati. Evarūpoti āsīvisasamānapaṭikūlabhāvena mayā saddhiṃ tava saṃvāsadhammo evarūpo piyasaṃvāso viya kathaṃ jātoti.

අථස්‌ස සා කථෙන්‌තී නවමං ගාථමාහ –

Athassa sā kathentī navamaṃ gāthamāha –

70.

70.

‘‘ආරා දූරෙ නයිධ කදාචි අත්‌ථි, පරම්‌පරා නාම කුලෙ ඉමස්‌මිං;

‘‘Ārā dūre nayidha kadāci atthi, paramparā nāma kule imasmiṃ;

තං කුල්‌ලවත්‌තං අනුවත්‌තමානා, මාහං කුලෙ අන්‌තිමගන්‌ධිනී අහුං;

Taṃ kullavattaṃ anuvattamānā, māhaṃ kule antimagandhinī ahuṃ;

එතස්‌ස වාදස්‌ස ජිගුච්‌ඡමානා, අකාමිකා පද්‌ධචරාම්‌හි තුය්‌හ’’න්‌ති.

Etassa vādassa jigucchamānā, akāmikā paddhacarāmhi tuyha’’nti.

තත්‌ථ ආරා දූරෙති අඤ්‌ඤමඤ්‌ඤවෙවචනං. අතිදූරෙති වා දස්‌සෙන්‌තී එවමාහ. ඉධාති නිපාතමත්‌තං, න කදාචීති අත්‌ථො. පරම්‌පරාති පුරිසපරම්‌පරා. ඉදං වුත්‌තං හොති – සාමි, ඉමස්‌මිං අම්‌හාකං ඤාතිකුලෙ දූරතො පට්‌ඨාය යාව සත්‌තමා කුලපරිවට්‌ටා පුරිසපරම්‌පරා නාම න කදාචි අත්‌ථි, එකිත්‌ථියාපි සාමිකං ඡඩ්‌ඩෙත්‌වා අඤ්‌ඤො පුරිසො ගහිතපුබ්‌බො නාම නත්‌ථීති. තං කුල්‌ලවත්‌තන්‌ති අහම්‌පි තං කුලවත්‌තං කුලපවෙණිං අනුවත්‌තමානා අත්‌තනො කුලෙ පච්‌ඡිමිකා පලාලභූතා මා අහුන්‌ති සල්‌ලක්‌ඛෙත්‌වා එතං කුලඅන්‌තිමා කුලගන්‌ධිනීති වාදං ජිගුච්‌ඡමානා අකාමිකාපි තුය්‌හං පද්‌ධචරාම්‌හි වෙය්‍යාවච්‌චකාරිකා පාදපරිචාරිකා ජාතාම්‌හීති.

Tattha ārā dūreti aññamaññavevacanaṃ. Atidūreti vā dassentī evamāha. Idhāti nipātamattaṃ, na kadācīti attho. Paramparāti purisaparamparā. Idaṃ vuttaṃ hoti – sāmi, imasmiṃ amhākaṃ ñātikule dūrato paṭṭhāya yāva sattamā kulaparivaṭṭā purisaparamparā nāma na kadāci atthi, ekitthiyāpi sāmikaṃ chaḍḍetvā añño puriso gahitapubbo nāma natthīti. Taṃ kullavattanti ahampi taṃ kulavattaṃ kulapaveṇiṃ anuvattamānā attano kule pacchimikā palālabhūtā mā ahunti sallakkhetvā etaṃ kulaantimā kulagandhinīti vādaṃ jigucchamānā akāmikāpi tuyhaṃ paddhacarāmhi veyyāvaccakārikā pādaparicārikā jātāmhīti.

එවඤ්‌ච පන වත්‌වා ‘‘මයා සාමිකස්‌ස සන්‌තිකෙ අභාසිතපුබ්‌බං ගුය්‌හං භාසිතං, කුජ්‌ඣෙය්‍යපි මෙ අයං, අම්‌හාකං කුලූපකතාපසස්‌ස සම්‌මුඛෙයෙව ඛමාපෙස්‌සාමී’’ති චින්‌තෙත්‌වා ඛමාපෙන්‌තී දසමං ගාථමාහ –

Evañca pana vatvā ‘‘mayā sāmikassa santike abhāsitapubbaṃ guyhaṃ bhāsitaṃ, kujjheyyapi me ayaṃ, amhākaṃ kulūpakatāpasassa sammukheyeva khamāpessāmī’’ti cintetvā khamāpentī dasamaṃ gāthamāha –

71.

71.

‘‘මණ්‌ඩබ්‍ය භාසිං යමභාසනෙය්‍යං, තං ඛම්‍යතං පුත්‌තකහෙතු මජ්‌ජ;

‘‘Maṇḍabya bhāsiṃ yamabhāsaneyyaṃ, taṃ khamyataṃ puttakahetu majja;

පුත්‌තපෙමා න ඉධ පරත්‌ථි කිඤ්‌චි, සො නො අයං ජීවති යඤ්‌ඤදත්‌තො’’ති.

Puttapemā na idha paratthi kiñci, so no ayaṃ jīvati yaññadatto’’ti.

තත්‌ථ තං ඛම්‍යතන්‌ති තං ඛමයතු. පුත්‌තකහෙතු මජ්‌ජාති තං මම භාසිතං අජ්‌ජ ඉමස්‌ස පුත්‌තස්‌ස හෙතු ඛමයතු. සො නො අයන්‌ති යස්‌ස පුත්‌තස්‌ස කාරණා මයා එතං භාසිතං, සො නො පුත්‌තො ජීවති, ඉමස්‌ස ජීවිතලාභභාවෙන මෙ ඛම සාමි, අජ්‌ජතො පට්‌ඨාය තව වසවත්‌තිනී භවිස්‌සාමීති.

Tattha taṃ khamyatanti taṃ khamayatu. Puttakahetu majjāti taṃ mama bhāsitaṃ ajja imassa puttassa hetu khamayatu. So no ayanti yassa puttassa kāraṇā mayā etaṃ bhāsitaṃ, so no putto jīvati, imassa jīvitalābhabhāvena me khama sāmi, ajjato paṭṭhāya tava vasavattinī bhavissāmīti.

අථ නං මණ්‌ඩබ්‍යො ‘‘උට්‌ඨෙහි භද්‌දෙ, ඛමාමි තෙ, ඉතො පන පට්‌ඨාය මා ඵරුසචිත්‌තා අහොසි, අහම්‌පි තෙ අප්‌පියං න කරිස්‌සාමී’’ති ආහ. බොධිසත්‌තො මණ්‌ඩබ්‍යං ආහ – ‘‘ආවුසො, තයා දුස්‌සඞ්‌ඝරං ධනං සඞ්‌ඝරිත්‌වා කම්‌මඤ්‌ච ඵලඤ්‌ච අසද්‌දහිත්‌වා දානං දදන්‌තෙන අයුත්‌තං කතං, ඉතො පට්‌ඨාය දානං සද්‌දහිත්‌වා දෙහී’’ති. සො ‘‘සාධූ’’ති සම්‌පටිච්‌ඡිත්‌වා බොධිසත්‌තං ආහ – ‘‘භන්‌තෙ, තයා අම්‌හාකං දක්‌ඛිණෙය්‍යභාවෙ ඨත්‌වා අනභිරතෙන බ්‍රහ්‌මචරියං චරන්‌තෙන අයුත්‌තං කතං, ඉතො පට්‌ඨාය ඉදානි යථා තයි කතකාරා මහප්‌ඵලා හොන්‌ති, එවං චිත්‌තං පසාදෙත්‌වා සුද්‌ධචිත්‌තො අභිරතො හුත්‌වා බ්‍රහ්‌මචරියං චරාහී’’ති. තෙ මහාසත්‌තං වන්‌දිත්‌වා උට්‌ඨාය අගමංසු. තතො පට්‌ඨාය භරියා සාමිකෙ සස්‌නෙහා අහොසි, මණ්‌ඩබ්‍යො පසන්‌නචිත්‌තො සද්‌ධාය දානං අදාසි. බොධිසත්‌තො අනභිරතිං විනොදෙත්‌වා ඣානාභිඤ්‌ඤං උප්‌පාදෙත්‌වා බ්‍රහ්‌මලොකපරායණො අහොසි.

Atha naṃ maṇḍabyo ‘‘uṭṭhehi bhadde, khamāmi te, ito pana paṭṭhāya mā pharusacittā ahosi, ahampi te appiyaṃ na karissāmī’’ti āha. Bodhisatto maṇḍabyaṃ āha – ‘‘āvuso, tayā dussaṅgharaṃ dhanaṃ saṅgharitvā kammañca phalañca asaddahitvā dānaṃ dadantena ayuttaṃ kataṃ, ito paṭṭhāya dānaṃ saddahitvā dehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā bodhisattaṃ āha – ‘‘bhante, tayā amhākaṃ dakkhiṇeyyabhāve ṭhatvā anabhiratena brahmacariyaṃ carantena ayuttaṃ kataṃ, ito paṭṭhāya idāni yathā tayi katakārā mahapphalā honti, evaṃ cittaṃ pasādetvā suddhacitto abhirato hutvā brahmacariyaṃ carāhī’’ti. Te mahāsattaṃ vanditvā uṭṭhāya agamaṃsu. Tato paṭṭhāya bhariyā sāmike sasnehā ahosi, maṇḍabyo pasannacitto saddhāya dānaṃ adāsi. Bodhisatto anabhiratiṃ vinodetvā jhānābhiññaṃ uppādetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.

සත්‌ථා ඉමං ධම්‌මදෙසනං ආහරිත්‌වා සච්‌චානි පකාසෙත්‌වා ජාතකං සමොධානෙසි, සච්‌චපරියොසානෙ උක්‌කණ්‌ඨිතො භික්‌ඛු සොතාපත්‌තිඵලෙ පතිට්‌ඨහි . තදා මණ්‌ඩබ්‍යො ආනන්‌දො අහොසි, භරියා විසාඛා, පුත්‌තො රාහුලො, ආණිමණ්‌ඩබ්‍යො සාරිපුත්‌තො, කණ්‌හදීපායනො පන අහමෙව අහොසින්‌ති.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhito bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi . Tadā maṇḍabyo ānando ahosi, bhariyā visākhā, putto rāhulo, āṇimaṇḍabyo sāriputto, kaṇhadīpāyano pana ahameva ahosinti.

කණ්‌හදීපායනජාතකවණ්‌ණනා ඡට්‌ඨා.

Kaṇhadīpāyanajātakavaṇṇanā chaṭṭhā.







Related texts:



තිපිටක (මූල) • Tipiṭaka (Mūla) / සුත්‌තපිටක • Suttapiṭaka / ඛුද්‌දකනිකාය • Khuddakanikāya / ජාතකපාළි • Jātakapāḷi / 444. කණ්‌හදීපායනජාතකං • 444. Kaṇhadīpāyanajātakaṃ


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact